1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
20-09-2019
Vārdadienas šodien: Vanda, Veneranda, Venija

“Veiksme ir labi sagatavota iespēja”

 

10.maijā Balvu Mākslas skolā turpinājās “Mākslas dienu 2019” aktivitātes, kas sākās ar radošo darbu izstādes “Uzziedi krāsās” atklāšanu aprīļa nogalē Balvu Sakrālajā kultūras centrā. Šoreiz bērniem un jebkuram interesentam bija iespēja iepazīt mākslas skolu, kā arī piedalīties dažādās darbnīcās, apgūstot noslēpumus, piemēram, kas ir pseido-vitrāžu darināšana, kaligrāfijas rakstība, monotopija u.c.


Pasniedz Atzinības rakstus. Balvu pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes speciāliste Ilona Naļivaiko mākslas skolas pedagoģēm pasniedza Atzinības rakstus priecājoties, ka mūsu novadā un pilsētā ir tāda vieta, kur dzīvo izdoma, kur mācās radoši, čakli un cītīgi bērni, strādā enerģiski skolotāji. Tāpat viņa priecājās, ka skola šogad svin 25.dzimšanas dienu.


Top bļoda. Astoņgadīgā Anabella Andrijeviča sprieda, ka ar māliem nav grūti strādāt, ja palīdz skolotāja Elita Eglīte.


Ceturtā mājvieta. Balvu Mākslas skolas direktore Elita Teilāne, spriežot par skolas 25 gadu jubileju, atzina, ka tas tomēr nav mazs laika periods: “Pabeidzu  Mākslas akadēmijas Pedagoģijas filiāli un ļoti gribēju strādāt mākslas skolā. Balvos tolaik mākslas skolas nebija, kaut gan tās veiksmīgi darbojās kaimiņos un citviet Latvijā. Pašvaldībai izteicu piedāvājumu, turklāt mani atbalstīja krusttēvs Osvalds Zvejsalnieks un krustmāte Ruta Cibule. Kopā ar skolotāju Olgu Reči sākām strādāt kultūras namā. Šobrīd jau esam ceturtajās telpās – veiksmīgā trijstūrī, kur blakus ir mūzikas skola, pamatskola un bibliotēka.” Jautāta, vai Bermudu trijstūrī kāds nepazūd, direktore uzvēra: “Šeit ir radošais kvartāls, nevis trijstūris. Vai tā ir veiksme? Veiksme ir labi sagatavota iespēja.”


Pseidomontāžas darbnīcā. Skolotāja Dace Logina taujāta, kas ir pseido-montāža, atklāja, ka tā ir vitrāžiņas formu imitācija. “Bērniem patīk,” piebilda Dace.


Liek puzli. Maruta Castrova (foto - vidū) kopā ar bērniem labprāt lika puzli. Sveicot skolas kolektīvu 25 gadu jubilejā, viņa jautāja: “25 gadi ir daudz vai maz?” secinot, ka daudziem bērniem ir 7, 8, 9 un 10 gadi. “Dažas skolotājas pazīstu vairāk nekā 25 gadus. Bērni, vai varat iedomāties, cik viņām ir gadu?” jokoja M.Castrova.


Vēstuli uzrakstīt nav viegli. Marta Kočāne (11 gadi) iemēģināja roku kaligrāfijas rakstībā. “Rakstīt ar tinti un spalvu nav nemaz tik viegli,” atzina skolotāja Līga Podkovirina.


Monotopijas darbnīcā. Kas tā tāda ir? Skolotāja Olga Reče paskaidroja, ka monotopija ir vienreizējs darbiņš, kas veidojas no tā, ka vienreiz to uzzīmē, bet pēc tam uzspiež uz papīra: “Mono tas ir viens, vienreizējs – nekad to nevar atkārtot.” Par darba vienreizīgumu pārliecinājās arī skolas audzēkne Sindija Pauliņa (foto).  


Top dāvanu kastīte. Desmitgadīgā Laura Pauliņa skolotājas Diānas Poševas vadībā darināja dāvanu kastīti, kuru, kā solīja meitene, uzdāvinās māmiņai Natālijai Mātes dienā.


Rokas trauma netraucē. Kristiāns Ūselis, neskatoties uz ieģipsēto roku, veiksmīgi strādāja ar mālu. “Visu var izdarīt, ja dara prātīgi. Lūk, mana vāze!” viņš lepojās.


Skatās animācijas filmas. Ričards Košļevs un Gregors Keišs atklāja, ka pavisam drīz svinēs dzimšanas dienas. Ričardam 7.jūnijā paliks 11, bet Gregoram 4.septembrī - 10 gadi. “Kļūstot vecākiem, mēs nākotnē varētu izveidot arī savas animācijas filmas,” sprieda pusaudži.

Upītē dejo, dzied un darina bites

 

 

29.martā Upītē aizvadīts bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”.

 Upītē bija gan dziedāšanas,  gan danču un muzicēšanas  konkursi, uz kuriem ieradās bērni no vairākiem novadiem. Pirms konkursiem daudzi  piedalījās meistarklasēs, gatavojot rokassprādzes, bites, sveces, aužot grīdceliņus. Meistardarbnīcas vadīja Ligita Spridzāne, Andris Ločmelis, Renārs Kornejs, Lolita Spridzāne un Irēna Romka, kura jau pirms tam bija paveikusi lielu darbu, gatavojot šī gada festivāla simbolus - bites. Ciblas vidusskolas folkloras kopa “Ilžeņa” vadītāja Dzintra Toporkova, kura uz Upīti bija atvedusi savus dziedātājus un dancotājus, pauda prieku gan par konkursa norisi, gan žūrijas vērtējumu, jo arī Ciblas bērni dosies uz finālu Rīgā.
 


 Mācās aust. Bērni līdzi bija paņēmuši materiālus, kuros ietin maizes klaipiņus, un tos vajadzēja ieaust grīdceliņā. Meistarklases vadītāja Lolita Spridzāne Samantai Slišānei no Medņevas parādīja, kā darbojas stelles. Meitenei, kura pie stellēm sēdēja pirmo reizi, šī meistardarbnīca iepatikās.
 


 Rugāju dejotāji. Skolotāju Astrīdas Circenes un Sanitas Anckinas Rugāju novada vidusskolas dejotāji piedalījās kadriļu konkursā, trīs pāri individuālajā polku konkursā, kā arī rotaļu programmā. “Mēs uz šo festivālu braucam jau trešo gadu un esam ļoti gandarīti par redzēto un dzirdēto. Arī mūsu dalībnieki  šogad  dosies uz finālu Rīgā,” prieku pauž Astrīda Circene.
 


 Iegūst ceļazīmi uz finālu. Kate un Domeniks Slišāni  dziedāšanas konkursā izcīnīja ceļazīmi uz finālu Rīgā, kas notiks 27.aprīlī.
 


 Jaunākā folkloras kopa. Baltinavas vidusskolas bērnu folkloras kopa mūspusē ir pati jaunākā - viņi darbojas nepilnus trīs mēnešus. Vadītāja Ligita Spridzāne stāsta, ka kopā dzied un dejo sešgadīgie bērni un otrās klases skolēni: “Mēs esam apguvuši divas dziesmiņas, mācāmies rotaļas, un tās mazajiem ļoti patīk. Varbūt vēl esam par zaļu, lai stātos žūrijas priekšā, bet gribējās parādīt, ka mūspusē paaudžu mantojums zudībā neies.”
 

 Lūk, cik skaisti izaug svece! Renārs Kornejs meistarklasēs mācīja, kā izgatavot vaska sveces. Anna Mītke no Baltinavas vidusskolas 5.klases bija gandarīta, ka svecīti izdevies izgatavot tik lielu. Viņa vēl iemēģināja roku bitīšu darināšanā, ko mācīja Irēna Romka.
 

 

 Saliek māju no koka klucīšiem. Janeks Supe  ar draugiem ilgi pūlējās, lai no koka klucīšiem saliktu visaugstāko māju. Puišiem tas izdevās, un prieks bija liels.
 


 Žūrija iedrošina, filmē un vērtē. Dziedātājus, dejotājus un muzicētājus Kūkovas novada folkloras svētkos vērtēja Anete Karlsone (no kreisās), Dina Liepa un Māra Mellēna.
 


 Uzstājas Viļakas Mūzikas un mākslas skolas kapela.  Kapelu vada Ilona Bukša un Inita Roginska, jo katra pedagoģe māca to, ko labāk pārzina. Kapelā dalībnieki spēlē cītaru, akordeonu, bungas, vijoli un pat mandolīnu. Lai arī katras kapelas sniegums atšķīrās, visas ieguva  augstāko vērtējumu.
 


 Spēlē Upītes tautas nama bērnu un jauniešu kapela.  Puse dalībnieku piedalījās dejās, tāpēc attēlā redzama tikai daļa dalībnieku. Priekšplānā - Mārtiņš Laganovskis, Māra Laganovska (no kreisās), Raina Vasiļjeva, Kate Slišāne un vadītāja Liene Logina.

 

Tilžā satiekas amatierteātri

 

23.martā Tilžas kultūras namā notika dramatisko kolektīvu un teātra cienītāju tikšanās sarīkojumā “Dzīve kā teātris - teātris kā dzīve”.

Šī Tilžas kultūras namam ir laba tradīcija, ko 2011.gadā  iedibināja toreizējā kultūras nama vadītāja Inese Kalniņa. Viņa atcerējās, ka tajā gadā Tilžas amatierteātris “Spogulis” ieguva pat savu krustmāti un krusttēvu, kuri seko teātra gaitām joprojām. “Turpinu jauko tradīciju teātra ļaudīm pie mums, Tilžā, satikties ik gadu pavasarī,” teica Tilžas kultūras nama vadītāja Daiga Lukjanova. Viņa gan piebilda, ka šogad gan teātru, gan pasākuma apmeklētāju bijis mazāk nekā citus gadus. Lai vai kā, pasākuma vadītāja Daiga un uz skatuves darbojošies pieci kolektīvi iedvesmoja skatītājus tik ļoti, ka daudzi zālē sēdošie piekrita celties, iet priekšā, līdzdarboties  mēģinājumā un izspēlēt improvizēto teātri.


Iesilda publiku. Fabulas no Norberta Neikšānīša krājuma “Dundurs skudru pyuznī”  skaitīja un ainiņas iz dzīves rādīja Jānis Cipruss un Andris Silaunieks. “Rakstnieks Neikšānīts bija pazīstams gan dzejā, gan prozā, gan dramaturģijā. Viņš studējis teoloģiju un bija pazīstams kā asprātīgs publicists,” atgādināja šī uzveduma režisore Inese Daukste.


Krišjāņu pagasta amatierteātris. Viņi uz Tilžu atveda skeču “Omītes un dators”. Režisore Inese Kalniņa atzina, ka idejas aizgūst gan sadzīvē, gan ciemojoties pie citiem kolektīviem. Foto uz skatuves - Sanita Sinele (no kreisās), Inese Kalniņa un Sanitas meita, izrādē mazmeitiņa Alīna Korkla. “Šis skečs ir kolektīva kopdarbs! Dramatisko kolektīvu saietos ir iedibinājusies jauka tradīcija - visi kolektīvi, kuri vēlas, savus skečus iesūta pasākumu organizētājam  un kolektīvi iegūst materiālus. Tilžā  gan tā nav, bet ir Lazdukalnā, Blontos un citviet,” pastāstīja Inese Kalniņa.


Teātra improvizācijas kopā ar skatītājiem. Daigas jauniestudējumā lievenīša lomā iejutās Tilžas amatierteātra “Spogulis” aktieris Dāvis Višņakovs, bet kaķēna lomu atveidoja Andris Silaunieks, arī no “Spoguļa”.


Sveic režisores un godina aktierus. Teātra svētku noslēgumā godināja režisores Valentīnu Kašu, Inesi Kalniņu, Inesi Dauksti un Mudīti Maslovu, kā arī aplaudēja visu kolektīvu aktieriem.


Bērzkalnes pagasta Rubeņu ciema teātra spēlmaņi. Izrādē “Es beju māmeņai vīna pate meitiņa...” tautu meitas lomā iejutās Mudīte Maslova (attēlā), zārku taisītājs un drēbnieks bija Jānis Usins (attēlā), māte - Velta Leišavniece, zvejnieks - Anatolijs Kamarovs, melderis - Inese Kamarova, kurpnieks - Ņina Miņina, mucinieks - Sanita Koncāne, muzikanta dēls - Jānis Ivanovs, akordeonu spēlmanis - Pēteris Bodrovs.  


Kristīnes Jokstes īsluga “Mobilais telefons”. “Tikai latgaliešiem ir spēja runāt tieši un neliekuļot, tāpat arī mēs protam pasmieties par sevi. Un galvenais - to nenoliedzam un par to nekaunamies!” strādājot pie šī darba, domājusi Inese Daukste. Ar laikmetu vienā solī iet Tekla un Anastasija, kuru lomās iejutās Sandra Logina (no kreisās) un Astrīda Ivanova.


Vectilžas amatierteātris “Melnais kaķis”. Viņi Tilžā rādīja krievu humorista Igora Mamenko feļetonu “Televīzīja ir kaitīga lauku cilvēku veselībai!”. “Feļetons ilgi gulēja atvilktnē, līdz iedomājos iestudēt. Lai tas nebūtu kā feļetona lasījums, pievienojām vietu, notikumus, personāžus un galvenais - kāpēc to visu stāstām. Spriediet paši - vai Leonīds ir plānprātīgs, vai vientuļš kā daudzi veci cilvēki,” domāt rosināja režisore Inese Daukste. Lomās iejutās Maruta Arule (no kreisās), Līga Lāce, Ilga Zelča, Aigars Čirka, Anete Arule un Valērija Lāce (aizmugurē).  


Briežuciema pagasta amatierteātra skečs “Moušes eksāmens”. Atjautīgais ebrejs Mouše, kuru tēloja Reinis Apars, lieliski prata atbildēt uz visiem skolotāju jautājumiem. Vai pareizi, vai jocīgi, vai galīgi garām, to vajadzēja izvērtēt skolotājām Inetai Apšeniecei, Helēnai Ločmelei, direktoram Aldim Punduram un skolotājai Annai Pundurei.

Virtuālā braucienā ar bānīti... līdz teātrim

 

8.martā vadugunieši devās uz Vidzemes pusi, lai vienlaikus ar Sieviešu dienu nosvinētu laikraksta 69.dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka laika apstākļi bija raibi kā dzeņa vēders - neizpalika saulīte, lietus, varavīksne un pat pērkona dārdi. Tikpat dažādas, šķiet, bija svētkos izbaudītās sajūtu gammas.


Aidā, virtuālā braucienā! Artūrs Ločmelis un Sanita Karavoičika piestāj vienā no desmit stacijām – Dunduros.


Pilda uzdevumu. Bānīša stacijas apmeklētājiem ir iespēja izzināt ne tikai faktus par dzelzceļa vēsturi, bet arī, tāpat kā dzelzceļniekiem, reaģēt uz nestandarta situācijām. Piemēram, uzzīmēt dzelzceļa sliedes, lokomotīvi, vagoniņus, pat smaidīgus pasažierus... Tiesa, to darīt, uzliekot papīru uz galvas (foto).


No kā sastāv lokomotīve? Gvido Lielmanis, Maruta Sprudzāne un Ingrīda Zinkovska (foto) apliecināja, ka veiksmīgi prot darboties ar puzli, saliekot no tās lokomotīvi.


Smiltenē. Aigars Kirsanovs ierādīja kolēģiem, kas un kā jādara boulingā. Viņa padomi lieti noderēja visiem, tostarp Irēnai Tušinskai.


Virtuozs. Artūrs Ločmelis (foto) boulingā demonstrēja elegantus metienus. Tiesa, ne vienmēr precīzus.


Valmierā. Valmieras drāmas teātrī vadugunieši noskatījās izrādi “Valoņas nakts” par leģendārā mīlētāja Dona Žuana citādiem piedzīvojumiem. “Visas uzvaras ir bijušas un palikušas pagātnē. Tagad jāplūc tas, kas ir sadzīvots,” vēstīja aktieri.


Prāta spēle. Izmantojot viedtālruņus, bānīša stacijā ir iespēja atbildēt uz 18 jautājumiem spēlē “Vai tu esi gudrāks par stacijas priekšnieku?”. Vaduguniešiem, tostarp Skaidrītei Gugānei (foto), nācās atcerēties, cik platas ir bānīša sliedes, cik kilometrus gara bija sākotnējā Pļaviņas-Valka līnija u.c. Vislabāk šajā uzdevumā veicās Zinaīdai Loginai, Skaidrītei Bērziņai un Marutai Sprudzānei.


Gatavojas metienam. Zinaīda Logina (foto - no labās), šķiet, spriež, ka tūlīt, tūlīt parādīs, kā jāmet bumba. Interesanti, ka vislabākos rezultātus uzrādīja Ingrīda un Aigars.


Pie ezera. Alūksnē viena no tūristu iecienītākajām pieturvietām ir Alūksnes ezers, tostarp “Katrīnkrogs”, kur vadugunieši baudīja pusdienas (foto).


Kā pasauli redz vilciena mašīnists? 2018.gada 1.septembrī durvis vēra restaurētais Alūksnes bānīša stacijas bagāžas šķūnis, kurā skatāma īpaša Baltijā vienīgajam pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam veltīta ekspozīcija. Uzvelkot 3D brilles, vadugunietes (foto) iejutās mašīnista lomā, izbaudot braucienu. “Sareiba pat galva,” secināja Skaidrīte Gugāne un Maruta Sprudzāne.

Kad daba mijas ar vēsturi...

 

Sestdien Stompaku purvā pulcējās interesenti, lai dotos pārgājienā “Izbaudi ziemu mitrājā – Stompaku purvā”. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe pirms pārgājiena atgādināja, ka februāris ir mitrāju mēnesis: “Iesim tur, kur satiekas dabas vērtības un vēsture, turklāt tuvojas Stompaku kaujas atceres diena, tāpēc lūkosim, kas šeit notiek ziemā.”


Stompakos pirmo reizi. Mārīte un Elmārs Šakini no Šķilbēniem jautāti, kāpēc brīvdienu velta pārgājienam purvā, atzina, ka, pirmkārt, viņus uz to mudinājis jaukais un saulainas laiks. “Otrkārt, mēs šeit nekad neesam bijuši. Treškārt, mani tas interesē tāpēc, ka nodarbojos ar novadpētniecību, turklāt mani radinieki te ir bijuši un viņu likteņi nav īsti skaidri,” piebilda Mārīte.


Rīdzinieki. Juris un Daina Zalāni no Rīgas atklāja, ka par Stompaku kauju ir ļoti daudz dzirdējuši, tāpēc vēlējās pirmo reizi apskatīt, kas šobrīd purvā notiek: “Ceram gūt purva un vēsturiskas sajūtas.”


Saņem balvu. Uz jautājumu, kas ir šī gada putns, atbildi sniedza 10-gadīgais Miķelis (foto). “Mežirbe, laukirbe,” sprieda pusaudzis. R.Indriķe apstiprināja, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2019.gada putnu izvēlējusies mežirbi un pasniedza Miķelim balvu.

Kopā ar tēti. Luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis pārgājienā devās kopā ar meitiņu Elizabeti un dēlu Eduardu. “Šodien šeit neesmu darba darīšanās,” viņš jokoja.


Zinātkārākie. Pārgājiena noslēgumā tās dalībnieki (foto) bija vienisprāt, ka gūti jauni iespaidi un zināšanas. “Partizāniem bija ne tikai sava maizes ceptuve, bet arī baznīca, kur notika pat viena laulības ceremonija. Tāpat tagad zinām, kā izskatās purva vaivariņš, turklāt šeit mitinās daudzas aizsargājamas putnu sugas, piemēram, melnais stārķis, ķīķis, klinšu ērglis, rubenis, mednis, mežirbe, purva piekūns,” viņi secināja.


Varoņi vai bandīti? Viļakas Novada muzeja vadītāja Rita Gruševa pārgājiena dalībniekiem stāstīja par vēstures līkločiem šai pusē atgādinot, ka Stompaku kauju 1945.gada 2.martā uzskata par nacionālo partizānu lielāko kauju pret padomju iebrucējiem Baltijā. Tāpat viņa analizēja, kāpēc nacionālo partizānu darbību vietējie iedzīvotāji vērtēja neviennozīmīgi.  


Jūtamas pozitīvas pārmaiņas. Tie, kuri pārgājienā devās ne pirmo reizi, secināja, ka Stompakos ir uzstādīti informatīvi stendi, kā arī bīstamākajās jeb slapjākajās vietās izbūvētas laipas. Tiesa, Valdis Mičulis no Riebiņu novada sprieda, ka, viņaprāt, Stompakos vajadzētu atjaunot vismaz vienu bunkuru. Pasākuma vadītājas viņam paskaidroja, ka to darīt aizliegts, jo šeit atrodas dabas lieguma teritorija.


Piemērs, kā sadzīvot. Regīna Indriķe atklāja daudzus interesantus faktus, ko nereti, atpūšoties dabā, nepamanām. Viņa mudināja atpazīt meža zvēru pēdas, tostarp pēc izkārnījumu lieluma un formas. “Mežs ir arī kā sociālās vides piemērs. Lūk, lielas egles paspārnē dzīvo apse.”


Zvans no Stompakiem. Anita Bicāne pārgājienā noskaidroja ne tikai to, kas ir ‘ārkausa kasandra’, bet arī paspēja pazvanīt paziņām, lai palepotos, ka zvana no purva.


Kā daudzdzīvokļu māja. Profesionālu gidu vadībā var ieraudzīt daudzas interesantas lietas, vietas un faktus. R.Indriķe vērsa klātesošo uzmanību uz kādu koku, kuru viņa nodēvēja par daudzdzīvokļu namu.

Reportāžas

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

  • Piemin komunistiskā genocīda upurus

    (Reportāža)

    Pie izsūtītā Staņislava Cunska mājas Borisovā. Novadpētniece Maruta Brokāne atzina, ka, lasot Staņislava lietu, redzējusi vīziju, kā St.Cunskis tiek aizvests projām no mājām: “Atnāca svešie vīri ar plintēm rokās, deva laiku savākties. Staņislavs,...

  • “Starp Tālavu un Pietālavu”

    (Reportāža)

      Sestdien visā Latvijā Muzeju nakts tēma bija “Tālavas taurētājs”, kas ir turpinājums Latvijas simtgades stāstam, turklāt 2019.gadā atzīmējam un atzīmēsim Brīvības cīņu simtgadi. Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe nešaubās, ka ir īstais brīdis...

  • “Veiksme ir labi sagatavota iespēja”

    (Reportāža)

      10.maijā Balvu Mākslas skolā turpinājās “Mākslas dienu 2019” aktivitātes, kas sākās ar radošo darbu izstādes “Uzziedi krāsās” atklāšanu aprīļa nogalē Balvu Sakrālajā kultūras centrā. Šoreiz bērniem un jebkuram interesentam bija iespēja iepazīt...

  • Upītē dejo, dzied un darina bites

    (Reportāža)

        29.martā Upītē aizvadīts bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”.  Upītē bija gan dziedāšanas,  gan danču un muzicēšanas  konkursi, uz kuriem ieradās bērni no vairākiem novadiem. Pirms konkursiem daudzi  piedalījās...

  • Tilžā satiekas amatierteātri

    (Reportāža)

      23.martā Tilžas kultūras namā notika dramatisko kolektīvu un teātra cienītāju tikšanās sarīkojumā “Dzīve kā teātris - teātris kā dzīve”. Šī Tilžas kultūras namam ir laba tradīcija, ko 2011.gadā  iedibināja toreizējā kultūras nama vadītāja Inese Kalniņa....

  • Virtuālā braucienā ar bānīti... līdz teātrim

    (Reportāža)

      8.martā vadugunieši devās uz Vidzemes pusi, lai vienlaikus ar Sieviešu dienu nosvinētu laikraksta 69.dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka laika apstākļi bija raibi kā dzeņa vēders - neizpalika saulīte, lietus, varavīksne un pat pērkona dārdi. Tikpat...

  • Kad daba mijas ar vēsturi...

    (Reportāža)

      Sestdien Stompaku purvā pulcējās interesenti, lai dotos pārgājienā “Izbaudi ziemu mitrājā – Stompaku purvā”. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe pirms pārgājiena atgādināja, ka februāris ir mitrāju...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Pirmdiena

Paškontroles pirmdienā nestrēbsim karstu putru ne mājās, ne darbā. Būsim kritiski ne tikai pret apkārtējiem, bet, pirmkārt, pret sevi pašu. Otrkārt, sekosim gan tam, ko sakām, gan tam, ko ēdam. Šodien pusdienās izvēlamies kaut ko veselīgu, varbūt pat negaršīgu (bez sāls un garšvielām). Arī no kafijas, stipras tējas un alkohola labāk atteikties. Joprojām garastāvokļa uzlabošanai un labu lietu iegādei ieteicama iepirkšanās tūre vai nu pa vietējiem, vai tālākiem veikaliem vai tirgiem. Ja vēlaties mainīt imidžu, tad šodien fiksi pie stilista vai friziera! Jaunā matu krāsa vai griezums padarīs jūs par 10 gadiem jaunāku.


 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat priekšlikumu, ka no nākamā gada paredzēts samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu un apmēru?