Iepazīst Latgales skaistākās vietas

Gaidot Starptautisko veco ļaužu dienu - 1.oktobri, Balvu pensionāru biedrība 20.septembrī organizēja ekskursiju pa Latgali. Maršrutā bija iekļauts Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, kas atrodas Daugavpils cietoksnī, arī cietoksni izzinoša ekskursija. Daudzi Balvu puses seniori pirmo reizi iegriezās Maizes muzejā, lai ieklausītos emocionālajā saimnieces Vijas Kudiņas stāstījumā. Tālāk sekoja Karaļa kalna, Aglonas bazilika ar svētavotu un Leļļu muzeja apmeklējums. “Ekskursija ir iespēja izkustēt no mājām, izrauties no ikdienas un piemirst kādu sāpi,” šādu atziņu atceļā, dziedot un stāstot anekdotes, pauda vairāki seniori.

Cienā ar tēju un šmakovciņu. Maizes muzeja saimniece Vija Kudiņa cienāja ar zāļu tēju, maizīti un galdā cēla arī šmakovku. Viņa teica, ka tā nav ne kandža, ne dzimtenīte, ne vēl kādā citā vārdā saucama, bet tieši šādi dēvējama. Viņa sauca latgaļu ēdienus, un pat gados vecākie cilvēki neatcerējās vārdus ‘krupnīks’, ‘veisteknis’ un citus. Muzejā savāktas senas lietas, kas paredzētas graudu pārstrādei un maizes cepšanai - spriguļi, lizes, abras. Graudu sētuvi izdevās paturēt Modrim Ziediņam (foto).

Kāp droškā! Jānis un Zenta Andersoni vēlējās atcerēties, kā agrāk braukuši zirga pajūgā, tāpēc leļļu muzeja pagalmā nofotografējās īpaši greznos un rotātos ratos. Zenta ir liela anekdošu zinātāja, tāpēc atceļā izsmīdināja visus ar jestra humora pilniem stāstījumiem iz dzīves.

Klausās uzmanīgi. Vija Šķerba (no kreisās), Marija Buliņa un Terese Gruzdule gidu stāstījumos ieklausījās īpaši uzmanīgi. Vija kopā ar senioriem brauca pirmo reizi, arī vairākos apskates objektos - Daugavpils cietoksnī, Rotko centrā, Maizes muzejā - nekad agrāk nav bijusi.  

Pie ieejas Daugavpils cietoksnī. Kopīgs foto pie restaurētajiem cietokšņa vārtiem – Nikolaja vārtiem, kas atzīti par 2014.gada labāko restaurāciju Latvijā. Četrdesmit cilvēku lielajai grupai nācās sadalīties divās grupās, tāpēc pa Daugavpils cietoksni viņus vadīja divi gidi.

Pie Maizes muzeja garā galda. Kad noklausīts stāstījums par grauda ceļu līdz maizes klaipiņam, visi nodziedāja “Pi Dīveņa gari goldi...” kā pateicību namamātei par viesmīlīgo uzņemšanu.

Vēro lelles un klausās stāstījumu. Irēna Vecozola vēro leļļu mammas Jeļenas Mihailovas fantāzijas un roku darba rezultātu. Mājas pagalmā senioru skatieniem atklājās miniatūrās pilis ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem, ūdensdzirnavām. “Tas ir apbrīnojams un nenovērtējams darbs, kaut ko tādu es redzēju pirmo reizi,” atzina Irēna.

Senajā ūdens paceļamajā ēkā. Nata, Ārija, Valda, Vera un Ivars klausījās, kā padomju laikā šī ēka pārtapa par ūdens sūkņu staciju, bet tagad te atrodas kultūras un informācijas centrs. Pašlaik šeit skatāma ekspozīcija “300 spaiņi”.

Kristus Karaļa kalnā. Pie skulptūras “Domātājs” piestāja Daina Pētersone (no kreisās) un Milda Āboliņa.

Izzinoša pastaiga. Anna Zujāne un Gaida Jurka Karaļa kalna apmeklējumu noslēdza ar pārrunām par redzēto. Gaida šeit bija pirmo reizi, taču Anna skulptūru parkā iegriežas ikreiz, kad apmeklē dievkalpojumus Aglonas bazilikā, jo Karaļa kalns atrodas tikai pāris kilometrus tālāk. “Ikreiz uzzinu vai ieraugu ko jaunu - koka tēlus, apstādījumus, šeit vienmēr viss ir sakopts, tāpēc patīkami atbraukt vēl un vēl,” uzskata Anna. Skulptūru autors ir Ēriks Delpers, kurš dzimis Liepnā. 

Veido ziedu karogu un darina siena skulptūras

Aizvadītās nedēļas nogalē visi ceļi veda uz Balvu novada Kubuliem, kur vietējie iedzīvotāji un viesi pulcējās ikgadējos Kubulu pagasta svētkos.

Svētku aktivitātes sākās jau piektdienas pēcpusdienā, kad darbinieki pie pagasta ēkas pašu rokām izveidoja no ziediem darinātu Kubulu pagasta karogu. Nākamajā dienā vēl pirms pusdienlaika iedzīvotāji kopā ar savām ģimenēm un mazajiem ķipariem devās pie bērnudārza “Ieviņa”, kur, saulaino laika apstākļu lutināti, piedalījās dažādās īpaši šiem svētkiem veltītās sportiskās aktivitātēs – sākot no veiklākā biešu rīvētāja, kāpostu sulu spiedēja un pupiņu šķirotāja noskaidrošanas, beidzot ar lielā ķirbja velšanas sacensībām un mērošanos spēkiem futbola spēlē. Neizpalika arī sveiciens Tēva dienā, siena skulptūru veidošana un kopīga jēra gaļas zupas baudīšana. Savukārt svētku noslēgumā pagasta kultūras namā notika svinīga sportisko aktivitāšu dalībnieku un pagasta darbinieku apbalvošana, kuriem muzikālus sveicienus sūtīja mūziķi no grupas “Alu cilvēki”.

No siena izveido kaķēnus. Alise Kaičenko (attēlā – no labās) un Biruta Ločmele papildināja jau esošo Kubulu pagasta siena skulptūru kolekciju, no siena izveidojot divus mīlīgus kaķēnus – puiku Kinci un meitenīti Bellu. Alise pastāstīja, ka tā viņai bija pirmā pieredze siena skulptūru veidošanā, savukārt Birutai šī nodarbe ir hobijs.

Tēva dienas stafete. Iespēju piedalīties Tēva dienas stafetē izmantoja arī Raimonds Romanovskis, kuram krietni palīgi bija meitas Klinta un Daniela.

Kartupeļu mešana. Šis bija viskuplāk apmeklētākais sporta veids, kas lieti noder Lielās kartupeļu talkas reizēs. Kopumā kartupeļu mešanā piedalījās 70 dalībnieki, tostarp Mairis, kurš no 20 kartupeļiem grozā iemeta trīs. Jāteic, visus 20 kartupeļus iemest grozā neizdevās nevienam. Ļoti tuvu tam bija Igors Stepanovs, kurš iemeta 19 kartupeļus un izcīnīja trāpīgākā ražas vācēja titulu.

Pie pagasta ziedu karoga. Kubulu pagasta pārvaldnieks Artūrs Luksts pateicās visiem svētku dalībniekiem un atzina, ka viņam ir liels prieks un pagodinājums, ka pagasta iedzīvotāji prot ne tikai kopīgi strādāt un paveikt lielus darbus, bet arī kvalitatīvi atpūsties un sarīkot šādus svētkus.

Jēra gaļas zupa. Pagasta svētkos par zupu gādāja deju kopa “Kubuliņš”. Savukārt par pašas zupas galveno sastāvdaļu – jēra gaļu – parūpējās Kubulu mednieku un makšķernieku klubs.

Kāpostu sulas spiešana. Spēkus izlēkt ar lecamauklu, turot starp kājām kāpostgalvu, izmēģināja arī Saeimas deputāts un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks. Jāpiebilst, ka Jānis, kā atzina pasākuma organizatori, bija arī ātrākais puisis biešu rīvēšanas jautājumos vīru konkurencē. Viņš to paveica 45 sekundēs. Savukārt uzvarētāja šajā disciplīnā bija Daina Kozlovska.

Lielā ķirbja velšana. Valdis Sirmacis ķirbja velšanā uzrādīja rezultātu 35,12 sekundes. Viņam līdzi juta Andris Circenis.

Tēvi veļ siena rulli. Svētku sportiskās aktivitātes atklāja pagasta iedzīvotāji, kuri ikdienā pilda atbildīgos tēvu pienākumus. To, ka Kubulu pagasta tēviem spēka kaulos netrūkst, apliecināja viņu kopīgā uzvara cīņā pret lielo siena rulli.

Lai skan! Par mūziku sportisko aktivitāšu un zupas baudīšanas laikā parūpējās mūspusē pazīstamais tautas muzikants Voldemārs Džigurs.

Briežuciemā ābolus... slauka ar slotu

Aizvadītajās brīvdienās sporta svētki notika vairākos mūspuses pagastos, tostarp Briežuciemā, kur aktīvākie pagasta ļaudis skrēja, sacentās futbola mačos un aktīvi piedalījās dažādos netradicionālos sporta veidos. Pirms sacensībām Briežuciema kultūras dzīves organizatore Zita Mežale atklāja, ka lieliem un maziem sportistiem būs, piemēram, jāmet karotes bļodā, lai izcīnītu “Mešanas meistara” titulu, vai arī ar slotu jāsaslauka āboli, kļūstot par “Šķirošanas meistaru”.

Mākslas darbs. Zita Mežale atklāja, ka viena no pirmssvētku aktivitātēm bija noplukušās veikala sienas, kas atrodas iepretim skolai un tautas namam, sakārtošana. “Tagad mums ir skaista vieta, kur nofotografēties, piemēram, pilngadniekiem,” viņa lepojās. Izrādās, mākslas darbs tapis, pateicoties māsām Kristīnei (19 gadi) un Samantai (15 gadi) Šubrovskām. Kristīne pastāstīja, ka zīmējumam izvēlējusies puķu tēmu, kas, viņasprāt, cilvēkos radīs priecīgāku noskaņojumu: “Mūsu darbs, kā zināja teikt Zita, iedvesmojis arī citus bērnus aktīvāk zīmēt.”

Jaunākais skrējējs. Skriešanas distancē devās arī jaunākais sacensību dalībnieks Rinalds Veiders (1,5 gadi) no Valkas. Tiesa, kopā ar mammu.

Sporto dzimtenē. Jānis Cibulis (foto), pavadot atvaļinājumu dzimtajās mājās, izmantoja iespēju paspēlēt futbolu. Viņš Anglijā dzīvo un strādā jau 12 gadus. Taujāts, kur sevi redz pēc 10-15 gadiem, Jānis atzina, ka visticamāk atgriezīsies Latvijā. Jauko noskaņojumu sporta svētkos aizēnoja nepatīkams atgadījums, kad futbola komandas “Briežuciems 1” kapteinim Egonam Ločmelim pazauda mobilais tālrunis. Uz vairākkārtējiem aicinājumiem to atgriezt ar labu, iespējamais zaglēns neatsaucās. Tika izsaukta pat policija (tālplānā). Galarezultātā telefons atradās.

Dzenā ābolus. Lielu jautrību izraisīja ābolu saslaucīšanas jeb šķirošanas sacensības ar slotu. Šajā pārbaudījumā uzvaras laurus plūca Dina Dzerkale.

Izrauj uzvaru. Vīru klasē vēl 50 - 100 metrus līdz finišam līderis bija Aleksandrs Pakalnītis, kad viņu negaidīti apsteidza Valentīns Mežals. Savukārt trešajā vietā palika Uģis Skutelis, kurš, kā zināja teikt vietējie ļaudis, ir aktīvs it visās jomās. Jāpiebilst, ka Uģis sporta svētkos bērniem dāvāja iespēju izlēkāties uz batuta.

Finišē, rokās sadevušās. Skrējiena tiesnesim Artim Loginam nācās pieņemt grūtu lēmumu pirms sieviešu grupas apbalvošanas, jo trīs dāmas labākajos gados finišā ieskrēja, rokās sadevušās. “Šoreiz visām piešķīrām dalīto pirmo vietu, bet sportā tā nedrīkst darīt. Tā ir diskvalifikācija. Nākamgad atlaižu nebūs,” viņš brīdināja. Pagasta pārvaldniece Anastasija Gabrāne (foto - no kreisās) neslēpa, ka skrējienā piedalījās pirmo reizi. “Šodien sasparojos,” viņa priecājās.  

Pļavā ķer zivis. Sacensību pārtraukumos vietējie ļaudis labprāt izmantoja iespēju iemēģināt roku dažādās spēlēs, piemēram, zivju makšķerēšanā (foto). Jāpiebilst, ka to autors un izgatavotājs ir Briežuciema pamatskolas direktors Aigars Keišs.

Iesildās. Izrādās, Briežuciemā bērni sporto kopš agra vecuma. Piemēram, Beatrise Krakope, kurai ir tikai 2,4 gadi (foto), pērn skrēja visās Balkanos notikušajās sacensībās. Ne mazāk aktīvs ir viņas septiņgadīgais brālis Andžejs, kurš sestdien skrēja Briežuciemā, bet svētdien Balkanos startēja velosacīkstēs.

Futbola laukumā. Trīs komandu futbolisti nedzenāja bumbu sava prieka dēļ, bet cīnījās, tā teikt, kā lauvas.

“Osvalds” nosvin acīti

Sestdienas pievakarē un svētdienas naktī Baltinavas parkā valdīja emocijas. Kā nu ne, ja festivāla “Osvalds” vārds izskanēja jau 21.reizi jeb, kā jokoja aktieris Guntis Skrastiņš, nosvinēta acīte.

Kopā ar aktieri. Mūzikas festivāla krusttēvs Māris Lāpāns, atklājot “Osvaldu” kopā ar aktieri Gunti Skrastiņu, atklāja, ka uz skatuves stāv ar divējādām sajūtām. “No vienas puses ārkārtīgi liels prieks, jo 21 gads - tas nav joks. No otras puses prieks, ka ir izdevies!” viņš jokoja. Jāpiebilst, ka Māris solīja,- šis noteikti nebūs pēdējais “Osvalds”.

Gandrīz kā savējais. Kad grupas “Tranzīts” piekritēji sauca, ka solists ir savējais, Ralfs Rubenis nepalika atbildi parādā: “Gandrīz. Nāku no Stāmerienas.”

Īpašs repertuārs. Grupa “Unknown Artist” izpildīja aizsaulē aizgājušā “Osvalda” himnas autora Jāņa Keiša dziesmas. “Šodien mēs spēlēsim dziesmas, kas nav mūsu grupas repertuārā,” atzina mūziķi.

Dzied par meitenēm, arī Balviem. Žoržs Siksna dziesmu vārdos iemanījās iepīt gan Baltinavu, gan Balvus un pat mīļās Latgales meitenes.

Emociju varā. Ja uz tradicionālās skatuves mūzikas nakts dalībnieki grieza valsi, tad pie otrās skatuves valdīja jestrāki ritmi.

Ķer burbuļus. Kamēr pieaugušie izklaidējās, četrgadīgā Marija no Rīgas ķēra lietuvieša Romasa uzpūstos ziepju burbuļus. Kaimiņvalsts pārstāvis “Vadugunij” atklāja, ka “Osvaldu” apmeklē jau vairāk nekā 10 gadus. Jautāts, kas viņu mudina braukt uz Baltinavu, Romass lakoniski paskaidroja: “Šeit vienkārši patīk.”

Aplausi kā cieņas apliecinājums. Vētrainus aplausus saņēma dziedātājs Normunds Rutulis.

Acis kā pogas. Šī gada “Osvaldu”, šķiet, nekad neaizmirsīs astoņgadīgais Kaspars Dauksts, kurš pirmo reizi dzīvē izleca ar katapultu. “Tēti, nākamreiz lekšu tikai tad, kad izaugšu liels,” viņš teica tētim. Taujāts, kad tas varētu būt, puika domīgi noteica, ka nākamgad.   

Seksa simbols. Aktieris Guntis Skrastiņš mudināja vīrus piedalīties atrakcijā, par kuras uzvarētāju kļuva baltinavietis Ruslans (foto - no labās). Tagad un turpmāk, kā oficiāli paziņoja G.Skrastiņš, Ruslans ir Baltinavas mūzikas nakts simbols.

Saņem balvu. Zane Keiša (foto) neslēpa, ka nebija gaidījusi, ka, nopērkot biļeti, loterijā vinnēs DVD atskaņotāju. Jāpiebilst, ka lielā balva – mikrosistēma ar bluetooth aizceļoja uz Kārsavu. “Pirmo reizi “Osvaldā”... neticami,” bija pārsteigta kārsaviete Vēsma Rancāne. 

Ballējam, neguļam!

Pagājušās nedēļas nogalē Borisovas tautas namā pulcējās 16 pirmsskolas vecuma bērni, lai apliecinātu savas dziedātprasmes Viļakas novada mazo vokālistu konkursā “Cālis 2016”. Un patiesi apliecināja, jo ikviens saņēma cienīgu nomināciju, piemēram, “Košākais cālis” – Laine Mežale, “Apburošākais cālis” – Ramona Romanova; “Stilīgākais cālis” – Anna Maksimova,  “Kautrīgākais cālis” – Jēkabs Slišāns u.c.

Atklāj konkursu. Katrīna Kubaka mazo vokālistu konkursu atklāja ar dziesmu par māmiņu. “Mana mīļā mammīte ir kā silta saulīte,” dziedāja meitenīte. Katrīna kļuva par nominācijas “Smaidīgākais cālis” ieguvēju.

Jaunākais cālēns. Pašai jaunākajai konkursa dalībniecei Melisai Šimanovskai ir tikai divi gadiņi. Par viņu īkšķus turēja tētis Ainis, mamma Inese un māsa Megija (13 gadi). Melisai žūrija piešķīra nomināciju “Cālīte mazulīte”.

Uzstājas pirmo reizi. Četrgadīgā Luīze Bogdane ar lielu interesi vēroja, kas notiek uz skatuves. Viņa skatītājus pārsteidza ar dziesmu par dzīvi mežā. Meitenīte saņēma “Mazais cālis 2016” titulu.

“Pūkainākais cālītis”. Rafaela Lapsa savā dziesmā klātesošajiem atgādināja, ka ir pavasaris.

Foto piemiņai. Mazos konkursantus (foto) vērtēja īpaša žūrija: Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas direktore Marija Bukša, jauniešu deju kolektīva “Bitīt’ matos” vadītāja Diāna Astreiko un Balvu Mūzikas skolas pedagoģe Zoja Zaharova.

Kuram ir stiprākie un platākie pleci? Kristaps Ozols nešaubās, ka visstiprākais ir viņa tētis. Tāpat puisis ir pārliecināts, ka, izaugot liels, arī viņš kļūs par stiprinieku. Kristaps mājup aizbrauca kā nominācijas “Cālītis džentlmenis” īpašnieks.

“Cālīte-dāmīte”. Sivēns, kas konkursa dienā svinēja dzimšanas dienu, bēdājās, ka ir rozā krāsā. “Varbūt man ir sarkanguļa?” viņš jautāja. Elīza Pužule nomierināja Sivēnu, dziesmā pastāstot, ka rozā krāsā ir itin viss – uzpūtenis bļodā, desiņa uz maizes un pat konfekšu papīriņš.

“Cālītis-dejotājs”. Elizabete Brokāne sveica pavasara sauli, mudinot izbaudīt siltā laika jaukumus.

“Lielais cālis 2016”. Diānai Urbānei žūrija piešķīra vissvarīgāko titulu – “Lielais cālis 2016”. Mamma Vita Circene neslēpa prieku, ka meitiņa, kura konkursā uzstājās pirmo reizi, saņēma tik augstu vērtējumu. Savukārt pati Diāna atklāja vien to, ka viņai garšo saldējums.