Uzvarētāju noskaidro pēcspēles soda metienos
Sestdien par Lazdukalna kausu hokejā cīnījās četras komandas no Lubānas, Mētrienas, Benislavas un Lazdukalna. Fināls, kā priecājas pagasta sporta pasākumu organizators Jānis Rakstiņš, izdevās spraigs un neprognozējams, jo uzvarētājus noskaidroja tikai pēcspēles soda metienos, kad veiksme uzsmaidīja komandai “Mazie milži” no Madonas novada Mētrienas pagasta. Otrajā vietā palika, kā jokoja paši sportisti, veterānu komanda no Benislavas, kuru nokomplektēja teju pirms turnīra sākuma.
Hokejs ar saknēm. Eglaines pamatskolas direktors un kaislīgs hokejists Eduards Stalidzāns (foto - no kreisās kopā ar balvenieti Jāni Gaili) lepojas, ka aizvadītais turnīrs bija veltīts hokeja 30.jubilejai Lazdukalnā. Jautāts, kas mainījies 30 gadu laikā, viņš atsmēja, ka dīķa vietā tagad ir mūsdienīgs hokeja laukums: “Sākumā izveidojās entuziastu pulciņš no Lazdukalna, Skujetniekiem un Bērzpils. Uz dīķa parādījās pat pirmās apmalītes, šķiet, 20 centimetrus augstas. Tas, mūsuprāt, jau bija liels sasniegums, turklāt, ja kādam bija savas slidas, viņš skaitījās bezmaz baigais čoms. Bruņas gatavojām no vaļenkiem kā nu mācējām. Savukārt vārtsargam pižiks galvā, vatene mugurā, un uz priekšu! Vēlāk hokeja laukumu ar skolas saimnieka Arvīda Raciborska atbalstu izveidojām futbola laukumā pie Eglaines pamatskolas. Savukārt pie kārtīga laukuma tikām, kad Balvu rajona Izglītības nodaļa organizēja konkursu par sporta objektu izveidošanu jauniešiem. Pateicoties brāļiem Useniekiem, viņu mammai Ivetai, kura joprojām strādā skolā, saņēmām 500 latus hokeja laukuma izveidei. Tas tapa blakus skolai vietā, kur viss bija aizaudzis ar krūmiem. Labiekārtošanas darbos piedalījās viss pagasts, apkārtnes ļaudis, un galarezultātā tapa, šķiet, pirmais hokeja laukums rajonā. Tolaik Latvijā nodibināja arī hokeja klubu “Dinamo Rīga”, un mēs bijām ielūgti uz pirmo treniņu. Joprojām atceros, kā lazdukalnieši intervijā uzsvēra, ka hokejs Lazdukalnā ir mūsu dzīve, mūsu dzīvesveids.”
Vērtīgākais spēlētājs. Balvenieti Aivaru Zelču, kurš spēlēja benislaviešu komandā, atzina par turnīra vērtīgāko spēlētāju. Jāpiebilst, ka Aivars spēlē arī Valmieras hokeja čempionātā. Taujāts par hokeja attīstību Balvos, viņš neslēpa, ka ir sarūgtināts: “Laikam paši esam vainīgi, jo pietrūkst uzņēmības. Jāuzslavē Lazdukalns, kas joprojām ir topā. Tāpat malači žīgurieši, kas šodien spēlē starpvalstu turnīrā Apē. Balvu slidotava nav labākajā stāvoklī, kaut gan slidot vēlas gan puikas, gan meitenes. Pašvaldība varēja atvēlēt līdzekļus, lai vismaz reizi nedēļā slidotavu iztīrītu ar traktoru. Tur vieglāk spēlēt ar bumbu, nevis ar ripu.”
Izcīna otro vietu. Benislavas hokejistiem nedaudz pietrūka, lai izcīnītu pirmo vietu. Finālspēle ar “Mazajiem milžiem” noslēdzās neizšķirti 2:2. Spēļu rezultāti: Lubānas “Vilces” - “Mazie milži” Mētriena 1:3; Benislava – Lazdukalns 3:2; Lubānas “Vilces” – Benislava 1:2; Lazdukalns – “Mazie milži” Mētriena 1:2; Lubānas “Vilces” - Lazdukalns 3:2; Benislava - “Mazie milži” Mētriena 2:2 (uzvara pēcspēles metienos 2:3).
Ciemakukulis. Hokeja komandas “Mazie milži” no Madonas novada Mētrienas pagasta kapteinis Aldis Ošs (foto - no kreisās) mājiniekiem dāvāja grozu ar dažādiem našķiem. “Lazdukalnā ciemojamies otro reizi un mums šeit ļoti patīk. Nevar teikt, ka Madonas pusē hokejs attīstās, kaut gan infrastruktūra mums ir. Kaut kas pieklibo, nav klimata. Acīmredzot katrā pašvaldībā jābūt uzņēmīgam cilvēkam, kurš šīs lietas virza,” sprieda A.Ošs.
Jaunā maiņa. Spēļu starplaikos uz ledus devās bērni un jaunieši, tostarp piecgadīgais Rinalds Kalnējs. Tētis Agris un mamma Maruta nešaubās, ka aug jaunā maiņa.
,
Brāļi Usenieki. Didzis un Audris līdzdzīvo hokeja attīstībai Lazdukalnā. Bērnībā viņi spēlēja uz dīķa, bet tagad turpina to darīt gan pagastā, gan Daugavpils hokeja turnīrā. Didzis ir komandas kapteinis. Tiesa, sestdien viņš nespēlēja, jo guvis traumu. Toties brālis Audris jau pirmajā spēlē ar benislaviešiem apliecināja, ka ir azartisks uzbrucējs, pretinieku vārtos ieraidot divas ripas.
Spēlē mājinieki. Neizpalika arī izgājieni viens pret vienu ar vārtsargu.
Čempioni. Lazdukalna kausu izcīnīja “Mazie milži” (foto), aiz sevis atstājot Benislavu. Trešajā vietā ierindojās Lubānas “Vilces”, bet ceturtajā - hokeja klubs “Lazdukalns”.
“Ar deju pasaules ceļos”
Sestdien Balvu muižā Eiropas deju kopa “Atvasara” savas darbības desmitgades koncertā “Ar deju pasaules ceļos” apliecināja, ka ir pazīstama ne tikai Ziemeļlatgalē un Latvijā, bet arī daudzās Eiropas valstīs. Pasākuma vadītāja Ilga Oplucāne klātesošos aicināja izdzīvot “Atvasaras” dāmu 10 gadu iespaidus un pārdzīvojumus gan dejās, gan fotogrāfijās.
Sāk ar “Balvu valsi”. Jau pirmajā uznācienā, kurā deju kopa “Atvasara” izdejoja “Balvu valsi”, neizpalika vētraini aplausi.
Fotostāsts. Koncerta dalībniekiem bija iespēja izbaudīt ne tikai Eiropas valstu ainavas fotogrāfijās, bet arī tur apgūtos deju soļus. Foto – Francija (2010.gads), kur vīnu malko Lūcija Jermacāne un Zinaida Andrejeva.
Ciemiņi no Preiļiem. Preiļu novada Kultūras centra deju grupa “Brūklenājs” demonstrēja senu balles deju “Padespaņ” (foto). Kolēģi no Preiļiem mūsu dejotājām vēlēja ilgi jo ilgi gan dzīvot, gan dejot piebilstot, ka vēl ir daudz valstu pasaulē, kur “Atvasarai” noteikti jānokļūst nākamajās desmitgadēs.
Kā Slovākijā! Balvenietes kopā ar Vectilžas puses dejotājiem Slovākijā ciemojās 2014.gadā. Vai viņām patika spēcīgo tradīciju un folkloras zeme? Klātesošie atbildi uz šo jautājumu rada, lūkojoties ekstravagantajos dāmu deju soļos.
Nosvin desmit gadu jubileju. Balvu Kultūras un atpūtas centra vadītāja Anita Strapcāne, raksturojot deju kopu “Atvasara” (foto), uzslavēja dejotājas par drosmi, uzdrīkstēšanos un gribasspēku. “Ir sievas, kuras jūtas vientuļas mājās. Ir sievas, kurām ir pasīvi vīri, bet gribas taču darboties. Dariet to arī turpmāk!” viņa mudināja.
Sveiciens no rugājiešiem! Rugāju novada vārdā “Atvasaru” un Lūciju Jermacāni, kura vada arī Lazdukalna pagasta deju kopu “Tonuss”, sveica kultūras darba organizators Jānis Rakstiņš (foto).
Demonstrē izraēliešu tautas deju. Vārkavas novada Rožkalnu pagasta deju kopa “Dzīves virpulī” (foto) neslēpa, ka priecājas ciemoties Balvu muižā. “Deja paceļ sievišķību visaugstākajā pakāpē. Nekad nesakiet dejai ‘nē’,” vēlēja kolēģes.
Dubulti svētki. Balveniete Lūcija Boldāne secināja, ka ir dubultsvētki, jo “Atvasara” svin 10, bet kolektīva vadītāja - 60 gadu jubileju: “Meitenes man piekritīs, ka mums ir divas svētdienas: viena - īstā, bet otrā – tad, kad mēs satiekamies, lai dejotu!”
Tuvākie kaimiņi. Kultūras darba organizatore Maija Laicāne Kubulu pagasta pārvaldes pārvaldnieka vārdā Lūciju Jermacāni sveica ar Pateicības rakstu par ilggadēju, profesionālu un radošu Kubulu pagasta Eiropas deju kopas “Rūtas” vadīšanu un nozīmīgajā dzīves jubilejā. Savukārt dejotājas (foto) atgādināja, ka “Rūtas” desmitgadi svinēs rudenī.
Kas tad atliek? Pasākuma noslēgumā Lūcija Jermacāne atklāja, ka kādā no savām vecajām deju grāmatiņām -burtnīciņām atradusi viedus vārdus: “Ja gribi būt gudrs, dejo. Ja gribi būt vesels, dejo. Ja gribi būt skaists, dejo. Kas tad atliek?”
“Draudzības čemodānā” - joki un asprātības
21.janvārī Medņevas tautas namā pulcējās tuvāki un tālāki ciemiņi, lai jau astoto reizi tiktos tradicionālajā “Draudzības čemodānā”.
Šajā pasākumā ierodas dažādu novadu amatierteātri, lai parādītu, kādi skeči vai ludziņas pēdējā laikā iestudēti. Šoreiz uz Medņevu devās Rubeņu ciema, Salnavas, Viļakas un pašmāju aktieri, uz skatuves kāpjot pat divreiz. Tautas nama saimniece Skaidrīte Šaicāne visus sagaidīja ar īpaši šiem svētkiem sapostu skatuvi, uzziedinātiem ievu zariem un, protams, dāvanām. Noslēgumā ikviens varēja dalīties iespaidos ar kolēģiem no citiem novadiem, kā arī kārtīgi izdejoties.
Ar skaistām dejām priecē Baltinavas “Gaspažas”. Priekšplānā Ingrīda Briede (no labās), Vineta Cīrule, Ina Gavrilova un Lidija Siliņa, izpildot krievu deju dziesmas “Gusi, ļebedi” pavadījumā. Kā stāsta dejotāju vadītāja Irēna Kaša, Medņevā kopā ar teātra ļaudīm viņas bija pirmo reizi. “Mani uzrunāja Medņevas dramatiskā kolektīva aktieru sniegums, malači!” teica I.Kaša.
Rubeņu ciema dramatiskais kolektīvs smīdina skečā “Bobu bataljons”. Izrādē lomās iejutās Nataša Naskova (no kreisas), Sanita Koncāne, Inese Kamarova, Velta Leišavniece, Mudīte Maslova, Pēteris Bodrovs un vēl citi aktieri. Mudītes Maslovas izrāde Medņevā piedzīvoja jau ceturto izgājienu uz skatuves. Režisore un kolektīva vadītāja smej, ka viņi varētu rādīt arī citus skečus, bet skatītāji pieprasa tieši šo.
Medņevas dramatiskais kolektīvs rāda divus skečus. Andris Babāns un Lucija Rundzāne režisores Valentīnas Kaļānes vadībā bija iestudējuši divus skečus - “Akts bez komentāriem” un “Pārpratums”. “Kolektīvā mainās paaudzes, tāpēc pašlaik ieturam tādu kā pauzi,” teica tautas nama vadītāja S.Šaicāne.
“Draudzības čemodāns” vieno novadus. Uz Medņevu aizvadītajā sestdienā devās pašdarbnieki no Kārsavas, Baltinavas, Viļakas un Balvu novadiem.
Viļakas kolektīvs rāda skeču “Pārpratums”. Šoreiz galvenās lomas tēloja Mārīte Supe-Tuča (no kreisās), Ilze Šaicāne un Lilija Strupka. “Kolektīvā kopā ar mani esam desmit dalībnieki, un šādi pasākumi ir lieliska iespēja parādīt skatītājiem, ko esam sagatavojuši. 1.aprīlī mums būs tāds kā atskaites punkts, kad rādīsim arī garākus gabalus,” solīja režisore I.Lindenberga.
“Kā rodas baumas”. Šo skeču iestudējuši Inetas Lindenbergas Viļakas kultūras nama dramatiskā kolektīva aktieri. Attēlā Juris Tučs (no kreisas) un Juris Romanovskis savās lomās baumu radīšanā nemaz neatpalika no sievām.
Sāk no zāles, turpina uz skatuves. Salnavas dramatiskis kolektīvs, kuru vada Valentīna Kirsanova, rādīja skeču “Uz laukiem”. Sievasmātes lomā iejutās pati Valentīna (priekšplānā), labi savas lomas izspēlēja arī Jānis Ļubka, Jeļena Kaļva un citi aktieri.
Vakara vadītājas lomā - Karina Aleksejeva. Tā kā pasākuma tēma bija tuvojošais Gaiļa gads, Vistiņas lomā iejutās jauniešu deju kolektīva vadītāja Karina Aleksejeva. Viņa ar humoru devās meklēt gaiļus, un uz jestriem jautājumiem bija jāatbild teju ikvienam zālē sēdošajam, arī Balvu novada pašvaldības izpilddirektora vietniekam Jānim Roginskim.
Briežuciema dramatiskais kolektīvs iestudē skeču “Zirņi”. Lomās iejutās Aldis Pundurs (no kreisās), Anna Pundure, Ineta Apšeniece, Helēna Ločmele, Oļģerts Pundurs, arī Artūrs Upīts, kurš ciemos ar savu garmošku ieradās vēlāk. Kolektīva vadītāja Valentīna Kaša pastāstīja, ka skeča detaļas ņemtas iz dzīves. “Šogad mans kolektīvs ir ar lielu atbildības sajūtu, un katram ir daudz radošuma - viņi nāk ar savām idejām, konsultējas ar mani, nekavē mēģinājumus. “Draudzības čemodānā” tiešām valdīja draudzīga atmosfēra. Es no katra kolektīva iedvesmojos,- izcila bija Mudīte Maslova, arī Valentīna Kirsanova sievasmātes lomā,” teica V.Kaša.
Vecais Jaunais gads Balvos
Pagājušajā sestdienā Balvu muižas aktu zālē krievu biedrības “Razdoļje” organizētajā koncertā nebija kur ābolam nokrist. Pasākuma vadītāja Svetlana Romanovska neslēpa, ka ir vieglā un patīkamā šokā, redzot tik daudz skatītāju. Tāpat viņa atgādināja, ka Vecā Jaunā gada svētkus Balvos atzīmē jau divpadsmito reizi: “Grūti pat iedomāties, kas notiks 13.reizē!?”
Uzstāsies savējie. Krievu kultūras biedrības “Razdoļje” vadītāja Svetlana Pavlovska informēja, ka šogad objektīvu iemeslu dēļ neieradās mākslinieki no Opočkas pilsētas (Krievijas Federācija). “Nekas, atbrauks citreiz,” viņa solīja.
Pārsteidz skatītājus. Žīguru dejotājas pārsteidza gan ar dejām, gan ar stāstu, kāpēc neuzstājas kā Žīguru kultūras nama krievu dziesmu ansamblis “Ivuški”: “Tāpēc, ka mūsu garmonists (muzikants – no aut.) kļuvis par tēti, turklāt viņam jau būs 64 gadi. Vīrieši, jums ir par ko padomāt!”
Gatavi uz visu! Pasākuma vadītāja Svetlana Pavlovska veiksmīgi iesaistīja skatītājus dažādās aktivitātēs. Piemēram, zālē sēdošos viņa izkustināja, aicinot piecelties tos, kuri uz pasākumu atnākuši biksēs, pēc tam – kleitās utt.
Min mīklas. Kā jau svētkos ierasts, neizpalika arī mīklu minēšana. Našķi par atminēto mīklu saņēma arī sešgadīgā Renāte. Viņa atklāja, ka mīklu atminēt palīdzējusi vecmamma Svetlana.
Nopelna visskaļākās ovācijas. Krievu kultūras biedrības ansamblis “Razdoļje” skatītājus priecēja ar krievu melodiskajām dziesmām. Jāpiebilst, ka skatītāji labprāt dziedāja kopā ar mūspusē pazīstamajām pašdarbniecēm.
Kāds būs jaunais gads? Lai noskaidrotu, kāds būs 2017.gads, skatītāji izvilka no maisa dažādus priekšmetus, pēc tam tulkojot to nozīmi. Piemēram, Velta Brokāne, kura pārstāv Mežāžu zīmi, no maisa izvilka lelli. “Tātad Mežāžiem gaidāms pieaugums ģimenē,” smējās skatītāji. Velta jautāta, kā vērtē šo prognozi, pastāstīja, ka viņai ir viens bērns un trīs mazbērni. “Labāk nerakstiet, bet viena mazmeitiņa šogad beidz augstskolu. Viss var gadīties,” jokojot sprieda V.Brokāne.
Būs daudz jāstrādā. Rīgas Valsts tehnikuma Balvu filiāles 2.kursa students Ņikita Petrovs cītīgi palīdzēja vadīt svētku svinīgo koncertu. “Lai gūtu panākumus – jāstrādā,” apstiprināja arī Svetlana Pavlovska. Zīmīgi, ka Ņikitu, kurš pēc horoskopa ir Vērsis, nākamgad, kā izzīlēja pasākumā, visu gadu gaida bezgalīgs darbs.
Jestrs dancis. Pansionāta “Balvi” dejotājas apliecināja, ka pansionātā strādā visugunīgākās dāmas. Kā nu ne, ja viņu vidū čigāndeju dejoja arī pansionāta direktore Jana Komane (foto – no labās).
Kā Ziemassvētku vecītis. Ivans Baranovs visiem zālē esošajiem bērniem pasniedza saldumu paciņas. Viņš klātesošos sveica svētkos un vēlēja mieru ģimenēs.
Dāvanā - pīrāgs. Žīguriete Svetlana Romāne uz Balviem atveda pīrāgu, kas, kā viņa paskaidroja, ir cienasts pie tējas biedrībai “Razdoļje”. Jāpiebilst, ka pasākuma laikā neizpalika ‘paldies’ vārdi, kā arī citu dāvanu pasniegšana, tostarp no Saeimas deputāta Ivana Ribakova.
Citā laikā, citā vietā
Jau kopš pērnā gada nogales zināmi jauniešu vārdi, kuri šogad startēs skaistumkonkursā “Mis un Misters Balvi 2016”. Pasākuma producents Ivars Saide taujāts, kā norit gatavošanās konkursam, paskaidroja, ka šogad gaidāmi dažādi izaicinājumi: “Pirmkārt, konkurss nenotiks, kā ierasts, februārī, bet visticamāk 10.martā. Otrkārt, tā norises vieta, iespējams, būs Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas sporta zāle.”
Jau divpadsmito reizi! Ivars Saide nešaubās, ka katrs gads, kopš notiek skaistumkonkursi Balvos, interesants ar to, ka mainās jauniešu sastāvi, kuri ienes jaunas vēsmas, arī idejas. Viņš prognozē, ka skatītāju sēdvietu skaits varētu būt lielāks, tiesa, viss būs atkarīgs no cilvēku intereses.
Trenē stāju. “Muguras - staltākas, rokas - brīvākas, smaidu - platāku,” jauniešiem nepārtraukti atgādina pedagogs Kaspars Romanovs. To, ka konkursanti ir cītīgi jaunieši, liecina fakts, ka viņi treniņus turpina arī mājās, turklāt, kā liecina ievietotās foto internetā, pat divos naktī. Jāpiebilst, ka Kaspars apmācību kursu veidojis pēc paša pieredzes. “Esmu apvienojis zināšanas, ko ieguvu studējot Sporta akadēmijā, kā arī to, ko apguvu un iemācījos, startējot skaistumkonkursos Latvijā un ārvalstīs,” viņš atklāja. Zīmīgi, ka stājas treniņi (foto), kā secina paši jaunieši, palīdz koriģēt arī ikdienišķas kaites.
Defilē. Treniņi norit Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas aktu zālē. Foto priekšplānā - Lotārs Aleksejevs.
Piedomā par tērpiem. Vienlaikus ar treniņiem tiek domāts arī par iespējamiem tērpiem un apģērba aksesuāriem. Balvu Valsts ģimnāzijas 12.klases audzēknis Niks Zušs (foto), lūgts atklāt, kas viņu visvairāk baida, atzina, ka konkursa dienā tā visticamāk būs runa.
Darba procesā. Skaistumkonkursā “Mis un Misters Balvi 2016” startēs Annija Romāne, Viktorija Beļikova, Līva Supe, Alīna Barbaniška, Sintija Pitkeviča, Martins Višņevskis, Lotārs Aleksejevs, Kaspars Ābeļkalns, Ģirts Čerbakovs un Niks Zušs.
Vingrinājums pēc vingrinājuma. Kaspars Romanovs mudina Alīnu Barbanišku strādāt cītīgi (foto).
Klausa uz vārda. Jaunieši, tostarp Līva Supe (foto), respektē jebkurus pedagogu norādījumus.
Tā varētu izskatīties puiši. Martins Višņevskis demonstrē, kā varētu izskatīties puiši konkursa dienā. Viņš prognozēja, ka vecāki uztrauksies vairāk par jauniešiem.
Kādi būs tērpi? Pasākuma producents Ivars Saide kopā ar jaunietēm un jauniešiem labprāt diskutē par iespējamo tērpu, tostarp kleitu izvēli. Šķiet, galarezultāts būs jauks, kaut gan idejas mainās.
Neliela maltīte. Viktorija Beļikova treniņu starplaikā paspēja iestiprināties ar banānu un kivi miksli. “Tas dod spēku un enerģiju,” paskaidroja jauniete. Tāpat viņa atklāja, ka piedalīties skaistumkonkursā sapņoja kopš bērnības: “Gribu pārbaudīt sevi un izbaudīt vēl nebijušu piedzīvojumu.”
Vairāk rakstu...
Reportāžas
-
Kāpēc investēt Latgalē un Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā?
(Reportāža)Latgale ir reģions ar unikālu un līdz galam neatklātu potenciālu uzņēmējdarbībai un sava biznesa attīstībai. Šeit daba satiekas ar mūsdienu tehnoloģijām, tradīcijas – ar progresu, radot vidi, kurā idejas pārtop par biznesa veiksmes stāstiem....
-
Ignitis Renewables sāk izpēti vēja parka būvniecībai Balvu novadā
(Reportāža)Baltijā vadošais starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables ar vairāk nekā 178 miljonu eiro investīcijām uzsācis darbu pie “zaļās” enerģijas projektu attīstīšanas Latvijā. Pašlaik uzņēmums attīsta vairākus saules enerģijas...
-
Latgales SEZ – nozīmīgs un stabils balsts uzņēmumu attīstībai
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš...
-
Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai
(Reportāža)Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas...
-
Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau 6.gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). LSEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017.gada ir...
-
Gudrs saimnieks – veiksmīgs saimnieks!
(Reportāža)Vakar satiku jauno kaimiņu – nu to, kurš pirms pusgada nāca iepazīties, pārņemot sievas mantoto lauku īpašumu. Plāni jaunajiem bija lieli – blakus esošo mežu sakārtot (kur nu tur sēnēm augt – tāda biežņa izpletusies un sakritusi, ka ne kāju spert, ne putnam...
-
Apjomīgākais investīciju līgums un citas uzvaras: Latgales SEZ apkopo gada rezultātus
(Reportāža)2022.gads Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (Latgales SEZ) ir kļuvis par veiksmīgāko investīciju piesaistes ziņā – 9.novembrī tika parakstīts apjomīgs ieguldījumu līgums ar SIA “Light Guide Optics International” 24,3 milj. eiro apmērā un ar SIA...
-
Balvu centrā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle
(Reportāža)Balvu centrā, Brīvības ielā 57, nama pirmajā stāvā atvērta “Centrālās laboratorijas” Balvu filiāle. Savus klientus tā gaida ik darbdienu no pulksten 8.00 līdz 16.00. Laboratorijas darbam atvēlētas vairākas mājīgas telpas. Uzgaidāmajā telpā var novilkt...
-
Sagaida sesto saulrietu
(Reportāža)Biedrības “Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova pāris stundas pirms sestā brīvdabas koncerta “Mūzika saulrietam” apstiprināja, ka gaidāma saulaina diena. “Es to panākšu,” viņa jokoja. Jāsecina, ka neizpalika kārtīga lietusgāze, pēc kuras tik uz tā...
-
Dzimšanas dienu svin Izgudrotāju ciemā
(Reportāža)Sestdien īpaša diena izvērtās astoņiem piecgadniekiem, kurus sumināja Bērnības svētkos Rugājos. “Vai dieniņ, pie visām Jāka mušām, pie tēvoča Klausa kofera, svētki jau sākušies! Ak, dieniņ, esmu aizkavējusies,” pavēstīja Lote, kura, kā jau...
Veiksmes prognoze
.