Par godu jubilārei

Jau kāpnēs skanēja Stefānijas Matisānes dziedošā balss, kura nāca uz zāli, kur viņu, stāvēdami kājās, sagaidīja tuvāki un tālāki ciemiņi, kaimiņi un citi vietējie ļaudis. Svinīgajā pēcpusdienā skanēja daudz dziesmu un pašas jubilāres atmiņu. Smaržoja ziedi, uz galda stāvēja gardumi, un savu dāsnumu dāvāja  vēl  saule, likdama atmirdzēt rudens dienas krāsainībai.

Pārdomāta dāvana. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, nākot uz pasākumu, kopā ar priesteri bija pārdomājuši, ko jubilārei dāvināt. Viņas īstajā dzimšanas dienas datumā celebrēja Svēto Misi, bet pasākuma dienā vadītājs vēlēja Dieva žēlsirdību un uzdāvināja Žēlsirdības gleznu, kāda atrodas arī Šķilbēnu baznīcā.

Sveic pedagogi. Pēteris Vancāns teica lielo paldies, ka  Stefānija palīdzējusi izglītoties kuplai profesionālu pedagogu saimei. Viens kļuvis par literātu, cits - par ķīmiķi vai biologu, viņš pats – par sporta jomas entuziastu. Viņa vēlējums,- lai jubilāre ikdienā smaidītu un dziedātu, jo tas palīdz dzīvot. Stefānija to arī darījusi, ne velti  viņai tik bagātīgs dzīves celiņš ritējis.

Par godu jubilejai. Jubilejas pēcpusdienu vadīja “Saucēju” dziedātāja Indra Mētra no Rīgas. Viņas vecmamma ir no Bērzpils, arī tādēļ šī puse un cilvēki ir labi pazīstami. Bez tam aktīvi sadarbojusies ar Šķilbēnu novada teicējām, ko raksturo kā vienas no lielākajām Latvijas tradicionālās dziedāšanas pērlēm. Indra vasarā ciemojusies pie Stefānijas un tad arī runāts par Stefānijas lielo mūža jubileju un tās rīkošanu. Atbalstu telpu nodrošināšanā sniegusi Rekovas kultūras dzīves vadītāja Inese Lāce.

Ar krāšņiem ziediem. Vija Kuļša bija saposusies tautiskā tērpa noskaņās. Arī viņa savulaik bija aktīva Rekavas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece, iesākdama dziedāt kopš 6.klases. Stefāniju viņa tuvāk iepazinusi tieši caur dziesmu. Vijas atziņa: “No jubilāres varēja mācīties pamatīgumu – ja viņa ko darīja, tad no sirds un līdz galam. Bija stingra, prasīga un arī diezgan šerpa sieva. Mūsu uzstāšanās bija veiksmīgas, jo vadītāja visu izdomāja no sākuma līdz galam.” Vija jubilāri sveica kopā ar saviem bērniem - dēlu Marku un meitām Evelīnu un Paulu.

Muzikāli priekšnesumi. Upītes folkloras kopa un Upītes kapela jubilāri sumināja ar dziesmām.

Pirmās viešņas. Gaidot ierodamies jubilāri, pirmās uz svinīgo pēcpusdienu bija atnākušas Valentīna Pužule un Magda Sutugova. Arī viņas agrāk aktīvi dziedāja folkloras ansamblī Stefānijas Matisānes vadībā. Nākdamas uz  pēcpusdienu, viņas bija pārdomājušas arī savu dzīves gājumu, kurā nozīmīga vieta bijusi dziesmai, lai gan jau gadus piecpadsmit vairs aktīvi nedzied. Atcerējās braucienus uz Rīgu, uzstāšanos pasākumos  un uzslavēja vadītājas Matisānes organizatoriskās prasmes.

Speciāls veltījums un apbalvojums. Ļoti skanīgi ar speciāli sagatavotu veltījumu jubilāri sveica “Saucējas”. Tā ir Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotā tradicionālās  dziedāšanas grupa. Dalībnieces mācās dziedātprasmi no dzīviem cilvēkiem, kuri to prot un vēl ir sastopami. Noturīga draudzība laika gaitā izveidojusies ar Stefāniju Matisāni, kuru raksturoja kā brīnišķīgu dziedātāju ar unikālu balsi un bagātīgu dziesmu pūru. Suminot par ieguldījumu Ziemeļlatgales tradicionālās dziedātprasmes vērtību saglabāšanā un popularizēšanā un sakarā ar lielo dzīves jubileju, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte Stefānijai Matisānei pasniedza īpašu Zvaigžņu Goda rakstu, ar ko sumina tikai atsevišķus Latvijas  cilvēkus. Dāvanu bija atsūtījusi arī Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Anda Beitāne - viena no pirmajām Stefānijas dziesmu ierakstītājām.

Sirsnīgi viesi. Ziedus, bučas un dziesmas jubilārei dāvāja arī “Rekavas dzintars”.

Mielojas ar draudzības zupu un veido puķu piramīdas

Aizvadītajās brīvdienās visi ceļi veda uz Balvu novada Kubuliem, kur vietējie iedzīvotāji un viesi pulcējās ikgadējos Kubulu pagasta svētkos. Kā ierasts, svētki pavadīti pēc labākajām tradīcijām, un aktivitāšu klāsts bija tik plašs, ka avīzes slejās visu nemaz nevar atspoguļot – svētku dalībnieki veidoja ziedu paklāju un puķu piramīdas, izkustināja kaulus jaunatklātajā āra trenažieru laukumā, minēja krustvārdu mīklas, darbojās konfekšu pušķu meistardarbnīcā, piedalījās individuālās un komandu sporta aktivitātēs zemessargu vadībā un mielojās ar draudzības zupu. Noslēgumā kultūras namā notika Pilngadības svētki, kurus ar mūzikas skaņām piepildīja populārais mūziķis Andris Baltacis un grupa “Tranzīts”.

Mašīnas vilkšana. Svētku dalībniekiem bija nepieciešama ne tikai atjautība un veiklība, bet arī spēks. Iespēju vilkt mašīnu izmantoja arī komanda ar nosaukumu “Normāli čaļi”, kuri nepilnu 100 metru garu trasi veica 48,2 sekundēs.

Labākais zābaku metējs. Oskars Keišs ieguva 1.vietu zābaku mešanā. Turklāt tas O.Keišam nebija vienīgais triumfs. Kopā ar komandas biedriem viņš izcīnīja arī 1.vietu mašīnas vilkšanā un jokoja: “Ja kādam nepieciešams pavilkt mašīnu, droši zvaniet!”

Bižu pīšana. Mazie ķipari bižu pīšanu atzina par vienu no interesantākajām svētku nodarbēm. Kā nu ne, ja draugu lokā bija arī klauni Čiko un Riko.Draudzības zupa. Par zupas galveno sastāvdaļu – meža gaļu – parūpējās vietējais mednieku kolektīvs. Savukārt pašu zupu gatavoja ciemiņi no Rēzeknes novada Bērzgales pagasta. Jāpiebilst, ka bērzgalieši zupai pievienoja arī savas, pēc īpašas receptes gatavotas sastāvdaļas, kuru pamatā, kā viņi pastāstīja, bija svētīts ūdens, saknīšu uzlējums, 100% neatlaidība, drosme, mērķtiecība, veiksme, optimisms un, pats galvenais, 200% mīlestības!

Draudzības zupa. Par zupas galveno sastāvdaļu – meža gaļu – parūpējās vietējais mednieku kolektīvs. Savukārt pašu zupu gatavoja ciemiņi no Rēzeknes novada Bērzgales pagasta. Jāpiebilst, ka bērzgalieši zupai pievienoja arī savas, pēc īpašas receptes gatavotas sastāvdaļas, kuru pamatā, kā viņi pastāstīja, bija svētīts ūdens, saknīšu uzlējums, 100% neatlaidība, drosme, mērķtiecība, veiksme, optimisms un, pats galvenais, 200% mīlestības!

Svētki izdevušies! Par godu Kubulu pagasta un Pilngadības svētkiem pie pagasta ēkas notika tradicionālā ziedu paklāja un puķu piramīdu veidošana. Par šo skaisto tradīciju un daudzām citām svētku aktivitātēm kopā ar iedzīvotājiem un svētku sadarbības partneriem parūpējās Kubulu pagasta darbinieki, bez kuriem svētki nemaz nebūtu iedomājami. Attēla priekšplānā (otrais no labās puses) - pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Luksts.

Čiko un Riko. Svētku apmeklētāji par jautrību sūdzēties nevarēja, par ko īpaši parūpējās visu mīlētie klauni Čiko un Riko.

Nopietna štelle. Kubulu pagasta svētkos pirmo reizi ciemojās mūspuses zemessargi no 31.Kājnieku bataljona 1.Kājnieku rotas, kuri svētku apmeklētājiem bija sarūpējuši vairākas aktivitātes. Paši mazākie svētku dalībnieki, tostarp Ņikita, ar īpašu interesi izmantoja iespēju tuvāk apskatīt ieročus.

Šīm dāmām nekas nav šķērslis! Viena no jautrākajām aktivitātēm bija kāpšana pāri nelielām pagalēm īpaši izveidotā trasē. Tiesa, tas bija jādara ar aizsietām acīm! Viens no svētku dalībniekiem, vērojot attēlā redzamo mirkli, jokoja: “Vai tad nu pāri zirgam kāpjat, ka tik platus soļus sperat?”

Pavingrosim? Šajā pavasarī pie bērnudārza “Ieviņa” ar Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka palīdzību uzstādīja āra trenažierus. J.Trupovnieks kopā ar pārējiem svētku dalībniekiem nelaida garām iespēju kopīgi pavingrot.

Zābaka mešana. Viens no svētku viesiem – bērzgalietis Ivars – izmēģināja spēkus zābaku mešanā tālumā. Viņa labākais rezultāts bija 12 metri un 30 centimetri.

Armijas gultas klāšana. To, kā jāklāj armijas gulta, atcerējās arī bijušais Zemessardzes 4.brigādes komandieris balvenietis Jānis Gailis, kurš pašlaik dienestu turpina NATO spēku integrācijas vienības Latvijas komandiera amatā. Jāpiebilst, ka šī uzdevuma veikšanas galvenie kritēriji bija precizitāte un ātrums. 1.vietu ieguva Ginta Ivanova.

Ziemeļlatgalē aizvadīts lielākais salidojums Latvijas vēsturē

Nedēļas nogalē Ziemeļlatgalē pulcējās motociklu Jawa un ČZ īpašnieki no dažādām valstīm uz ikgadējo motociklistu salidojumu. Latvijas motokluba “Jawa” priekšsēdētājs Aivars Žeikars sestdien zināja teikt, ka Balvu Kultūras un atpūtas centra laukumā apskatāmi vairāk nekā 130 spēkrati. “Savukārt motobraucēju ir vairāk nekā 200. Tas ir lielākais salidojums Latvijas vēsturē,” viņš apstiprināja.

Iebrauc Balvos. Motociklu Jawa un ČZ īpašnieki Balvos iebrauca Balvu novada pašvaldības policijas pavadībā. 

Kluba “Jawa” vadītājs. Aivars Žeikars pastāstīja, ka katru gadu salidojumu rīko citā Latvijas novadā: “Latgalē atgriezīsimies tikai pēc pieciem gadiem.” Vērtējot motociklistus, viņš uzsvēra, ka šie cilvēki ir pavisam citādi, jo viņiem patīk dzelži, patīk skrūvēt un atjaunot vecas vērtības. Pats kluba vadītājs brauc ar 1979.gada izlaiduma motociklu Jawa 634. Taujāts, kas motivē ņemties ar dzelžiem, A.Žeikars atklāja, ka tā ir vienreizēja iespēja paķert vēju, atcerēties jaunību un pabūt foršā kompānijā.

Izvizina ar moci. Salidojuma dalībnieki mūspusē pulcējās jau piektdienas vakarā Rugāju novada lauku tūrisma mītnē “Rūķīši”. Viņi slavēja saimnieku Gunti Štālu un pateicībā par laipno uzņemšanu aicināja viņu doties parādes braucienā no Rugājiem uz Balviem.

Atbrauc no Maskavas. Antons ar sievu Natāliju un dēlu Ivanu atklāja, ka Latvijā jau bijuši 2014.gadā: “Kā nokļuvām Latgalē? Navigators vienmēr atved tur, kur vajag,” paskaidroja Antons.

Pirmo Jawu saņēmis mantojumā. Motociklists no Lietuvas, kurš sevi pieteica kā moču mīli, “Jawas” salidojumos Latvijā piedalās jau ceturto gadu pēc kārtas. Viņš smēja, ka labāk tikties ar domubiedriem, nekā sestdienas vakaros sēdēt pie TV un dzert aliņu: “Jaunībā man nebija motocikla, kaut gan par to ļoti, ļoti sapņoju. Pirmo Jawiņu saņēmu mantojumā, bet tagad man mājās jau ir astoņi moči. Mīļākā ir 1961.gada “Jawa”, ar kuru šobrīd arī braucu.”

Pirmo reizi izbrauc no dzimtenes. Aleksejs Krezo no Minskas lepojās, ka ar 1974.gada izlaiduma Jawa 360 atbraucis bez jebkādām tehniskām kļūmēm. “Pirmo reizi izbraucu no Baltkrievijas, tāpēc iespaidu ir bezgala daudz. Patīkami pārsteidza tas, ka Latvijā motociklistus respektē pārējie transportlīdzekļu vadītāji. Dod pat ceļu!”

Grupa no Polijas. Poļi atzina, ka viņus Latgale pārsteigusi. “Izskatās maz apdzīvota. Būs jāpalīdz uzlabot demogrāfiskā situācija,” jokoja Barteks un Voiteks.

Balvenietis Jawu nenopērk. Balvenietis Ainis Kronītis (foto no labās) profesionāli vērtēja spēkratu tehnisko stāvokli. “Nepatīk, ka divcilindru Jawām stiprinājums ir pa vidu. Pagriezienos nav labi,” sprieda viņš. Tāpat Ainis atklāja, ka savulaik nobraucis divas Jawiņas. Viņš nepieņēma rīdzinieka Artūra (foto kreisās) piedāvājumu nopirkt moci turpat uz vietas. “Reklamēju, reklamēju, bet nekā,” secināja Artūrs.

Nav sūrie veči. Viens no salidojuma “Jawa” organizatoriem Raimonds Freimanis uzsvēra, ka no citiem motoklubiem atšķiras ar to, ka pasākumus organizē kopā ar ģimenes locekļiem. “Mēs neesam sūrie veči,” piebilda viņš. R.Freimanis slavēja latgaliešus, tostarp “Rūķīšu” saimniekus un Balvu novada pašvaldības policiju: “Mēs jutām jūsu atbalstu!”

Uz moča arī sievietes. Tatjana no Rīgas salidojumā piedalījās jau trešo reizi. “Ja pērn braucu ar blakusvāģi, tad šodien ar divriepi,” viņa pavēstīja.

Dāma no Somijas. Eila Paronen no Somijas sprieda, ka latgalieši ir ļoti draudzīgi. “Gaidām jūs ciemos Somijā,” aicināja Elja.

Moci nopērk pirms pasākuma. Ziemeļlatgales retroralliju organizators Dzintars Dvinskis “Jawu” salidojumā piedalījās pirmo reizi. “Par godu šim pasākumam iegādājos 1971.gada moci un vakar izgāju tehnisko apskati. Būs jauki!” viņš sprieda.

Velna ducis jeb “Motociklistu vasara 13” nosvinēta

10.jūnijā aizvadīts viens no Balvu pilsētas grandiozākajiem pasākumiem - motociklistu salidojums, kam šogad apritēja interesanta jubileja – 13 gadi. Zīmīgi, ka pasākuma dienā motokluba “Spieķi vējā” biedri vienkopus arī bija 13, pulcējot motociklistus no visas Latvijas - Ventspils, Preiļiem, Rīgas, Valmieras un citām pilsētām, kā arī mūspusē ciemojās viesi no kaimiņvalstīm. Par kultūras programmu rūpējās grupa “Tranzīts” un Artūrs Jauntēvs ar savu grupu. Acis priecēja arī vairākus metrus augsts ugunskurs, kā arī neizpalika svētku salūts.

Balvu ielās dzirdama motociklu rūkoņa. Motociklistu salidojuma dalībnieki ar krāšņu parādes braucienu jau 13.sezonu priecēja vietējos un iebraucējus, turklāt bija skatāms plašs braucamrīku klāsts - mopēdi un motorolleri, sporta un ceļojumu motocikli, čoperi un enduro, kā arī krosa motocikli un neizpalika arī lepnie “Harley Davidson”.

Skaitlis ‘13’ nav bijis par šķērsli arī šosezon. Vakara vadītāja lomā, kā ierasts, iejutās Māris Grigalis, kurš ar savu erudīciju aktīvi iesaistīja motoklubu biedrus un skatītājus jestrās atrakcijās. Neizpalika gan “ātrākā arbūza ēšana”, gan “alus dzeršana” no glāzēm, kas piestiprinātas pie dēlīša, tradicionālais brauciens “motocikls un ūdens spainis”, kā arī citas aktivitātes.

Trešā sezona. “Četras riepas ved miesu, divas - dvēseli,” spriež balvenietis Lauris Cīruls, kuram sapnis par savu motociklu bija jau kopš bērnības, bet piepildījis vien pirms nepilniem četriem gadiem. Viņa ausīm motocikla motora skaņa skan kā himna, kas ļoti aizrauj un patīk.

Velna ducis. Motokluba “Spieķi vējā” biedri vienkopus.

Nebaidās no skaitļa ‘13’. Trešo gadu uz pasākumu, kā smej motociklisti no Preiļiem, beidzot ieradušies laikus, jo ceļš uz Balviem jau zināms. “Lielceļa klaidoņi” Ineta ar vīru Eināru atklāja, ka Balvos cer labi atpūsties, kā arī pabūt kopā ar draugiem un izbaudīt vakaru.

Nav māņticīgi. Motokluba biedri, kā arī tā prezidents Andis Grāvītis atzīst, ka šogad 13.pasākuma rīkošana nav gājusi gludi. Un daudzu klubu ierašanās izpalika, bet pasākums ir izdevies, un gadu no gada “Spieķi vējā” rūpējas par to, lai interesanti būtu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan iebraucējiem.

Ūdens šalti izbaudīja gan atrakciju dalībnieki, gan skatītāji. Divas spēcīgākās komandas, kas braucienu izturēja visilgāk, ar ūdens šalti mēģināja iepriecināt pretējos komandas biedrus.

Jaunākais dalībnieks. Viktorija ar dēliņu Edvardu, kuram ir vien 10 mēneši, drosmīgi startēja parādes braucienā. Zīmīgi, ka puisītis nāca pasaulē 13.augustā, tāpēc mammai šis skaitlis asociējas ar lielu prieku. Abi braucienā piedalījās jau otro gadu, tiesa Edvards pirmajā braucienā vēl bija mammas puncī.

Brauks vēl. Skatītāju uzmanību piesaistīja Ojārs no Alūksnes ar savu krāšņo motociklu. Dalībnieks atzina, ka šajā salidojumā piedalās pirmo reizi un fināla pasākumu šogad apmeklēt nesanāks. Neskatoties uz to, viņš atzina, ka ir gūtas pozitīvas emocijas un gandarījums par dalību.

“Spieķi vējā” saņem godam pelnītos sveicienus. Sumināt gaviļniekus bija ieradušies vairāki motoklubi, tostarp “GoldWing” biedri. Ciemiņš, tērpies dzeltenā lietusmētelī, simboliski vēlēja, lai šogad un arī turpmākos gadus salidojumā nelīst lietus un lietusmēteļi nebūtu nepieciešami.

Bērni atklāj vasaras pasākumu sezonu

25.maijā Balvu pilsētas parkā bērni un jaunieši ar radošo festivālu “Laimīgā zeme” atklāja vasaras pasākumu sezonu. Sprīdītis, kura lomā iejutās Elvis Sprudzāns, lūgts atklāt laimes recepti, atzina, ka, cītīgi meklējot, viss ir iespējams. Vienisprāt ar Sprīdīti bija dejotāji un dziedātāji no Balvu, Rugāju un Viļakas novadiem.  

Katrs kolektīvs, uznākot uz skatuves, čakli māja ar rokām skatītājiem. Bērnu acīs bija jaušams gan prieks, gan lepnums – mēs varam, mēs esam vislabākie! Koncertu atklāja mūspuses pērle - pūtēju orķestris “Balvi”, kas klātesošos iepriecināja ar komponistu Jāņa Lūsēna un Raimonda Paula skaņdarbiem. Tāpat neizpalika Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas audzēkņu tērpu kolekciju demonstrējumi.

Neizpaliek arī dziesmas. Savas prasmes demonstrēja Balvu Bērnu un jauniešu centra vokālās studijas ansambļa jaunietes.

Ar skatuvi nepietiek. Bērni apliecināja, ka vienlaikus var dejot dažāda vecuma kolektīvi no vairākiem novadiem.

Svinīgi uziet uz skatuves. Gājienā priekšā gāja Balvu Kultūras un atpūtas centra bērnu deju kolektīvs “Balvu vilciņš” Zanes Meieres vadībā.

Paši mazākie. Mazā Lienīte (Luisa Marija Uzuliņa) un Sprīdītis (piecgadīgais Gvido Prokofjevs), virpuļojot pa skatuvi, atgādināja, ka drosmei ir lielāka vērtība nekā pusei karaļvalsts: “Tas ir stāsts par katru no mums, par to, kā katrs savu laimes zemi meklējam. Un atrodam.”

Gaisā uzvirmo zelts. Sprīdītis, meklējot zeltu, vēlējās izmantot detektoru. Festivāla noslēgumā izrādījās, ka zelts ir tepat, mums līdzās – tie esam mēs, tā ir vieta, kur dzīvojam.