Balvos atklāj Mārtiņa Lutera ielu

Svētdien pēc svinīgā Reformācijas 500 gadu jubilejas dievkalpojuma un koncerta Balvu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā atklāja jaunu ielu Balvos. Luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis, atklājot ielu, neslēpa prieku, ka tagad draudze, dodoties uz baznīcu, ies un brauks pa “ticības tēva” Mārtiņa Lutera ielu.

Dievkalpojumā. Rīgas Sv.Pētera draudzes mācītājs Atis Vaickovskis, uzrunājot klātesošos, atgādināja, ka šī ir īpaša reize, kad atskatāmies atpakaļ nevis uz 100 gadiem, bet metam tiltu uz vēsturi un notikumiem, kas risinājušies pirms 500 gadiem: “Tad, kad vāczemē izglītots mūks, doktors Mārtiņš Luters, kurš sākotnēji neplānoja nekādu reformāciju, rosināja amata brāļus, skolotājus un inteliģenci uz publisku disputu...” Tāpat A.Vaickovskis uzsvēra, ka 1517.gadā līdz ar mūka izvirzītajām 95 tēzēm aizsākās jauns laikmets.  

Izstāde. Līdz pat Ziemassvētkiem luterāņu baznīcā būs skatāma Balvu Mākslas skolas audzēkņu “Lutera rožu” izstāde.

Priekšlasījums. Luterisma mantojuma fonda vadītājs Juris Uļģis par priekšlasījuma tēmu izvēlējās “Lutera atziņas – izaicinājums mūsdienu pasaulei un kristietībai”. Viņš, sākot sarunu, prezentēja, kā pats paskaidroja, trīs ievadpiezīmes: “Cilvēka daba kopš 16.gs. nav daudz mainījusies (tas, ka mums ir moderni telefoni vai ierīces, nenozīmē, ka nedarām sliktas lietas. Tāpat joprojām uzdodam sev eksistenciālus jautājumus, piemēram: “Kas es esmu? No kurienes nāku? Uz kurieni eju? Kāda jēga, ka pelnu naudu, audzinu bērnus?” utt.); patērētāju kultūra ir radījusi garīguma tukšumu, seklu dzīvi (ik dienu cilvēki tiek bombardēti ar informāciju pirkt, pārdot, nopelnīt. Vai tiešām dzīvojam pasaulē, lai tikai pirktu un pārdotu?); Lutera atziņas ir aktuālas, izaicinošas pasaulei un kristietībai, norādošas uz patiesi garīgu dzīvi.”

Dāvā koncertu. Svētku noskaņu baznīcā radīja arī vokālā grupa “Ars Antiqua Riga”, kuras dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir Pēteris Vaickovskis. Viņš ar kolēģiem uzstājās ne tikai lielākajos dievnamos Rīgā, bet arī visā Latvijā (pamatrepertuārā – viduslaiku un renesanses mūzika).

Atdzīvina viduslaikus. Leonards Gotlubs, spēlējot lautu, atdzīvināja ne tikai viduslaikus, bet arī neviļus atgādināja, ka pats Mārtiņš Luters bijis virtuozs lautas spēlē.

Kopā ar savējiem. Balvu luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis pateicās visiem, kuri piedalījās svinīgajā dievkalpojumā. Tāpat viņš atklāja, ka viesmācītājs Atis Vaickovskis ir viņa tētis, bet grupas “Ars Antiqua Riga” vadītājs Pēteris Vaickovskis – brālis.

Atklāj ielu. Mārtiņa Lutera ielas atklāšanu Balvos uzticēja draudzes vecākajam Jānim Auziņam.

Vienojas kopīgā dziesmā. Jauno ielu atklājot, klātesošie vienojās dziesmā: “Mūžam ceļams, mūžam ceļams ļaužu dvēs’lēs Dieva nams. Mūžam steidzams, nepabeidzams, reizēm liekas neuzceļams. Mūžam ceļams Dieva nams...”  

Neizpaliek dāvanas. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs baznīcai un pilsētas saimniekam (foto no labās – Balvu pilsētas pārvaldniekam Sandim Meieram) pasniedza simbolisku dāvanu ar “Pēdējā vakarēdiena” attēlojumu. “Negribu pievērst uzmanību tā mākslinieciskajam izpildījumam, bet būtībai. Meklēsim to, kas mūs vieno - sarunājoties, kopā baudot maltīti, kopā piedaloties dievkalpojumos. Kas būtu, ja nebūtu ēdienam pievienots sāls? Būtu negaršīgi, turklāt, ja mēģināsim ēdienā atrast sāli, to neatradīsim. Tas būs izšķīdis, bet garšu jutīsim. Šobrīd, atceroties Mārtiņu Luteru, mēs neredzam darbus, bet tos izjūtam ik uz soļa,” paskaidroja Viļakas novada vadītājs.

Triju valstu cīkstoņi – devīto reizi Balvos!

Pagājušās nedēļas nogalē Balvu pamatskolas sporta zāle atgādināja bišu spietu, kurā čakli un enerģiski darbojās 170 sportisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Balvu Sporta skolas direktore Ludmila Beļikova, atklājot IX starptautisko turnīru grieķu-romiešu cīņā un netradicionālajos cīņas sporta veidos, kas veltīts Givi Abdušelišvili piemiņai, apliecināja, ka neizpaliks arī kausi, diplomi un balvas. Un viņa turēja vārdu!

L.Beļikova atzina, ka devītās starptautiskās sacensības ir īpašas, jo pirmo reizi novada vēsturē paralēli grieķu-romiešu cīņai sportisti startēja jostu un sumo cīņu sacensībās: “Zīmīgi, ka mūsu izcilais sportists un treneris Givi Abdušelišvili savulaik karjeru sāka jostu cīņā.”  

Novēl cīņassparu! Givi Abdušelišvili dēls Sergejs no Viļakas (foto), uzrunājot sportistus, vēlēja viņiem izturību, cīņassparu un veiksmi. Taujāts, kāds noskaņojums, Sergejs neslēpa, ka priecājas, ka sacensībās startēs tik daudz dalībnieku. “Galvenais, lai nav traumu,” viņš vēlēja. Lūgts pavērtēt mūspuses sportistu sniegumu, S.Abdušelišvili atzina, ka tas viņu ne tikai apmierina, bet arī patīkami pārsteidz.

Pārsteidz trenerus un tiesnešus. Aivars Griķis no Saldus sacensībās turēja īkšķi ne tikai par savu dēlu Ansi, kurš startēja, bet arī par treneriem un tiesnešiem. Viņš pārsteidza ar bagātīgi klātu galdu, tostarp vienu mazu cūciņu. “Bija garda,” atzina sportisti. A.Griķis paskaidroja, ka jau sen ir pazīstams ar Konstantīnu Titorenko, tāpēc vēlējies atbraukt uz Balviem: “Pēdējo reizi šeit biju padomju laikos, kad pats startēju sacīkstēs.”

Mūsējie. Uzrakstu “Balvi” parādē nesa Balvu pamatskolas 6.klases audzēknis un cīkstonis Arvis Začs. Taujāts, kā veiksies sacensībās, pusaudzis sprieda, ka viegli nebūs. “Ļoti daudz konkurentu,” piebilda Arvis. Viņš savā vecuma grupā ieguva 1.vietu, 2.vieta - Ralfam Žogotam.

Parādē. IX starptautiskajā turnīrā grieķu-romiešu cīņā un netradicionālajos cīņas sporta veidos, kas veltīts Givi Abdušelišvili piemiņai, piedalījās 11 komandas no Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, turklāt tiesāja nacionālās un starptautiskās kategorijas tiesneši.

Treneris, kuram viss izdodas! Balvu Sporta skolas direktore Ludmila Beļikova priecājas, ka trenerim Konstantīnam Titorenko (foto) izdo- das izaudzināt ne tikai labus sportistus, bet arī noorganizēt augsta līmeņa sacensības. Savukārt Konstantīns klātesošajiem vēlēja skaistu un bezkompromisa cīņu.

Pirmā cīņa, pirmā uzvara! Desmitgadīgais balvenietis Danils Aleksejevs, lai arī trenējas tikai gadu, apliecināja, ka ir neērts pretinieks. Viņš pirmais izgāja uz paklāja un jau pirmajā jostu cīņā palika nepārspēts. Pēc pāris stundām Danils zināja teikt, ka kopvērtējumā jostu cīņā izcīnīja godpilno 2.vietu. Savukārt 1.vietu viņš ieguva sumo un 3.vietu - grieķu-romiešu cīņā.Nedaudz pietrūka. Balvenietis Raivo Aleksejevs (foto no labās) bija vadībā 5:1. Diemžēl divcīņa noslēdzās ar 5:6 pretinieka labā. Sports ir sports, arī tā mēdz gadīties...

Nedaudz pietrūka. Balvenietis Raivo Aleksejevs (foto no labās) bija vadībā 5:1. Diemžēl divcīņa noslēdzās ar 5:6 pretinieka labā. Sports ir sports, arī tā mēdz gadīties...

Uzvara! Jostu cīņā uzvaras laurus plūca balvenietis Rihards Sarķis (izcīnīja 3.vietu, 2.vieta - sumo cīņā).

Cīnījās kā lauva. Daniels Logins apliecināja, ka cīnījās līdz pēdējiem spēkiem. Lai arī foto redzams, ka viņš uzvar, veiksme tomēr uzsmaidīja pretiniekam.

Kas uztraucas vairāk? Grieķu-romiešu cīņā veiksmīgi startēja astoņgadīgais Kristers Brenčs (foto no labās). Viņa mamma neslēpa, ka uztraucās vairāk nekā dēls.

Paldies vārdu pēcpusdiena Balvos

Sestdien Balvu muižā paldies vārdus uzklausīja Balvu novada tautas mākslas kolektīvu vadītāji un dalībnieki. Balvu Kultūras un atpūtas centra direktore Anita Strapcāne, atklājot pateicības pasākumu “Katrai lampai savs abažūrs”, uzsvēra, ka dzīvē katrs vēlas saņemt ‘paldies’: “Un šī pateicības stunda veltīta ļaudīm, kuri strādā ar cilvēkiem, kuri strādā un vada kolektīvus.”

Katrs vadītājs ir svarīgs! Anita Strapcāne citēja, kā pati paskaidroja, izlasīto gudrās grāmatās: “Kas ir amatiermāksla jeb tautas māksla? Cilvēka radoša izpaušanās un līdzdalība kultūras izzināšanas, radīšanas, pārmantošanas, tālāknodošanas un popularizēšanas procesā. Un vēl sarežģītāks teikums – tā ir viena no kultūras identitātes apzināšanas un uzturēšanas, tai skaitā nemateriālā kultūras mantojuma izzināšanas, uzturēšanas un pārmantošanas forma. Kas ir amatiermākslas, tautas mākslas kolektīvs? Viendabīga vai dažāda vecuma un etniskās piederības personu grupa, kuru regulārai darbībai apvieno kopīgās intereses kādā no mūzikas, mākslas, dejas vai citas radošas izpausmes jomām. Ar savu darbību kolektīvs iespēju robežās tiecas sasniegt iespējamos augstākos rezultātus mākslinieciskajā jomā, piedaloties pašu iniciētos, vietējā, valsts vai starptautiska mēroga pasākumos. Katrs kolektīva dalībnieks individuāli vai visi dalībnieki kolektīvās darbības rezultātā kopīgi pilnveido zināšanas un prasmes attiecīgajā mākslinieciskās darbības jomā. Kas ir amatiermākslas un tautas mākslas kolektīva vadītājs? Mākslinieciskais vadītājs, vadītājs, diriģents, režisors, persona, kuram ir atbilstoša izglītība un kompetence attiecīgajā nozarē, ko praktizē konkrētais kolektīvs.” Nobeigumā viņa piebilda, ka šādi vēlējusies akcentēt, cik katrs vadītājs ir svarīgs un nozīmīgs.   

Prezentē kolektīvus. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes speciāliste Iveta Tiltiņa prezentēja visus novadā darbojošos pašdarbnieku kolektīvus. Viņa zināja teikt, ka kopā ir 67 kolektīvi ar vairāk nekā 500 pašdarbniekiem. Tāpat I.Tiltiņa atgādināja, ka šogad apaļas jubilejas nosvinēja Lūcija Jermacāne, Zita Kravale un Daiga Griestiņa.

Ciemiņš no Skrundas. Solists Ainārs Bumbieris pārsteidza ne tikai ar populārām dziesmām latviešu, bet arī itāļu valodā.

Foto piemiņai. Ar Balvu novadā esošajiem 67 pašdarbnieku kolektīviem strādā 46 vadītāji.

Lepojas ar savējiem. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova atklāja, ka ļoti lepojas ar mūspuses pašdarbniekiem: “Nereti kultūras darbiniekiem jautā, kur rod spēku, lai ietu un darītu? Tā var jautāt cilvēks, kurš pats nav pašdarbnieks. Tas, kurš ir kādā kolektīvā, saprot, ka darbs vainagojas ar panākumiem pavisam citādākā izteiksmē, nevis materiālā ieguvumā.”  

Saņem dāvanā sirdi. Rubeņu ciema dramatiskā kolektīva vadītāja Rudīte Maslova pasākumā saņēma negaidītu dāvanu – solista sirdi. “Patiesi negaidīju – no tik jauna, turklāt neprecēta...,” pārsteigumu neslēpa Rudīte.

Uzlūdz uz deju. Solists dziesmas laikā iemanījās arī padejot ar Vīksnas pagasta deju kolektīva pašdarbnieci Jolantu Sauleviču (foto). Vēl lielāks pārsteigums klātesošajiem bija fakts, kad dziedātājs pēc dejas notupās uz viena ceļgala... “Kas nu būs?” prātoja aculiecinieki.  

Bezmaz vai bildina. Pašdarbniece un dzejniece Jolanta Sauleviča taujāta, kādas bijušas izjūtas, atzina, ka bijusi gatava teikt ‘jā’ vārdu. “Arī viņam ir brūnas acis. Mēs satiktu labi,” sprieda Jolanta.

Vasaras sezonu noslēdz ar Ģimeņu futbola dienu

Sestdien Balvu Valsts ģimnāzijas stadionā pulcējās lieli un mazi, lai vasaras sezonas noslēgumu pavadītu sportiskā gaisotnē. Aptaujātie sportisti bija vienisprāt, ka šobrīd aktuālākais jautājums ir Balvu stadiona rekonstrukcijas darbi.

Plānots, ka stadionu pēc būvdarbiem svinīgi atklās jau nākamā gada jūnijā. Lai arī tas ir sen gaidīts notikums, diskusijas par to kļūst arvien spraigākas. Ne velti treneris un Balvu novada domes deputāts Jānis Zakarīts pēc 12.oktobra domes sēdes uzsvēra, ka sportisti ir nemierā ar esošo projektu. Arī Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva Ģimeņu futbola dienā neslēpa bažas par stadiona nākotni. Viņaprāt, daudzas lietas mūsu valstī nav līdz galam pārdomātas: “Uzskatu, ka stadionā nepieciešamas tribīnes ar jumtu, kas ir ļoti svarīgi. Otrkārt, cilvēku paliek mazāk vai vairāk, tomēr ģērbtuvēm un inventāra telpām jābūt atbilstošām mūsdienu prasībām. Ja ģērbtuves ir, piemēram, 17 vai 20 kvadrātmetrus lielas, tad tas ir stipri par maz. Stadionus nebūvē katru gadu...” Taujāts, vai deputāti uzklausīs futbolistu vēlmes, E.Kaļva atgādināja, ka tās nav tikai futbolistu, bet dažādu sporta veida speciālistu prasības. “Vienreiz ir jāsaņemas, jāsapurinās un jāizdara viss iespējami labāk. Stadions nedrīkst strādāt tikai pāris mēnešus gadā, tāpēc jādomā arī par profesionālu apgaismojumu,” viņš piebilda. Ģimeņu futbola dienā aktīvi startēja arī Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs. Viņš paskaidroja, ka risinājums tiek meklēts: “Papildināsim un pamainīsim projekta virzību. Šis jautājums nav nolikts maliņā.”

Galvenais tiesnesis. Balvu Sporta centra treneris Ingus Zaharāns priecājās, ka Ģimeņu futbola diena Balvos notiek jau vairākus gadus. Viņš, tāpat kā pārējie futbola spēles mīļotāji, uzsvēra, ka sportisti ar nepacietību gaida stadiona pārbūves darbu rezultātu.

Nākamgad startēs. Balvu luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis kopā ar bērniem turēja īkšķi par četrgadīgā Eduarda sportiskajām veiksmēm. “Nākamgad, kad bērni paaugsies, Ģimeņu dienā piedalīsimies jau kuplākā skaitā,” solīja mācītājs.

Kapteiņu cīņa. Komandu kapteiņiem nācās vilkt vienam otru. Foto - cīnās divi Aigari (Noviks un Pušpurs). Tiesa, pārliecinošu uzvaru kapteiņu cīņā izcīnīja Jurģis Vilciņš.

Startē komandās. Visi sportisti vilka lozes, lai sadalītos četrās komandās. Par to kapteiņiem izvēlējās četrus pieaugušos: Aigaru Pušpuru, Aigaru Noviku, Jurģi Vilciņu un Jāni Gaili. Lai arī Jānis oponēja, ka pulkvedis nevar būt kapteinis, savus pienākumus viņš pildīja godam. Viņa vadītā “Sarkanā komanda” jau pirms sacensībām izdomāja saukli: “Kopā mēs varam!” Un varēja arī...

“Dzeltenie”. Šo komandu veiksmīgi vadīja Aigars Noviks.

Traucē zaķa čības. Astoņgadīgajai Keitai Zaharānei vienā no mēģinājumiem, sitot bumbu vārtos, paslīdēja kāja. “Pie visa vainīgas zaķa čības,” sprieda meitenīte.    

Varēja labāk. Bumbas žonglēšanas jeb “Kurš vairāk” pārbaudījumā nepārspēts palika kapteinis jeb pulkvedis Jānis Gailis. Viņš katrā no diviem mēģinājumiem spēja bumbu uzsist jeb driblēt 50 reizes. Savukārt Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas 8.klases audzēknis Dāvis Pužulis (foto) sprieda, ka viņa rezultāts varēja būt labāks. “Jātrenējas,” secināja puisis.

Veido makaronu krelles. Jurģis Vilciņš neslēpa, ka futbolu spēlēt ir vieglāk, nekā veidot makaronu krelles: “Tas ir līdzīgi kā raidījumā “Lauku sēta”, kur šķiro pupiņas. It kā nekas nav sarežģīts, tomēr nav tik viegli trāpīt mazā caurumiņā. Šādi pasākumi saliedē gan bērnus, gan vecākus, gan trenerus.” Spriežot par stadiona būvniecības darbiem, Jurģis uzsvēra, ka noteikti jābūt tribīnēm ar jumtu, skrejceļiem un apgaismojumam. “Piemēram, ģimnāzijas stadionā apgaismojuma nav, un tas nozīmē, ka āra treniņi ir ierobežoti. Varam trenēties maksimāli līdz pulksten 18.”   

Roku rokā. “Zilā komanda” veiksmīgi pievarēja pārbaudījumu “Roku rokā”, kurā visai komandai bija jāizlien cauri trīs dažāda izmēra riņķiem.

“Ai, Jēzus, Jēzus!” Diāna Tabore, pārvarot piepūšamo atrakciju, nepārtraukti atkārtoja: “Ai, Jēzus, Jēzus!” Lūgta atklāt, vai tas palīdzēja, Diāna atklāja, ka viegli nebija.   

Esiet vienmēr topā!

Oktobris ir rudenīgu noskaņu laiks, kad pievērš  uzmanību un godina vecākās paaudzes ļaudis. Aizvadītajā sestdienā Balvu muižā  notika pēcpusdiena pilsētas vecākajai paaudzei ar jauku moto “Mums vienam otru ir jāsatiek”, jo mēs taču  dzīvojam, kā teica  vadītāja, visi kopā skaistā, mazā pilsētā. Apmeklētāji tikās ar viesmāksliniekiem, baudīja zāļu tēju un, pēc atsauksmēm spriežot, jutās priecīgi gan par pasākumu, gan arī sevi, jo bija atraduši laiku, saposušies un izgājuši no mājām. Pēcpusdienas dalībniekiem izskanēja daudz sirsnīgu veltījumu un novēlējums,- lai cik katram arī nebūtu gadu, lai kādas raizes ikdienā gadās, esiet vienmēr topā!  

Ierodas uz pasākumu. Sestdienas pēcpusdiena bija jauka - lietus nelija, vējiņš parkā  virpināja  krāsainas lapas, un ļaudis pa vienam, divatā vai arī bariņos nāca uz pasākumu muižā. Pārsvarā tās bija kundzītes gados, taču neizpalika arī vīrieši.

Rudens krāsu pavadīti. Ezergaiļu ģimenes pāris ir bieži dažādu pasākumu apmeklētāji. Viņu uzskats,- pašiem  jāiet ārā un jābūt cilvēkos, lai nejustos izolēti. “Tā ir, ka vecāko paaudzi sabiedrība dažkārt vairs nepieņem. Bet šodien mums ir labs noskaņojums, ejam uz koncertu. Apmeklējam arī citus pasākumus, kas neprasa pārāk lielas finanses,” viņi teica. Abi mēdz doties pastaigās pa pilsētu vai mežu arī tāpat vien un līdzi ņem fotoaparātu, lai iemūžinātu kādu sev iepatikušos skatu. Patīk atpūsties un būt otra tuvumā, jo kopdzīves taka vijas jau 48 gadus.

Gaida apmeklētājus. Pēcpusdienas norisi bija plānojusi Balvu Kultūras un atpūtas centra direktore Anita Strapcāne. Viņa atklāja: “Burvīgi zied mārtiņrozes, un ir īstais laiks sagaidīt ciemos vecākās paaudzes cilvēkus, kuri dzīvo Balvos. Vēlamies viņus iepriecināt, un šī diena  būs veltīta viņiem. Būs koncerts un būs arī izklaide, un sarunas pašu starpā. Ļausimies atpūtai!”

Ņemiet pa kastanim. Pirms ieejas zālē smaidīgā Anta katram iedāvināja pa kastanim. Jo mazais brūnais kastanis ir rudens dāvana, kam piedēvē maģisku spēku. Ne velti pasākuma sākumā klātesošos aicināja paturēt kastani  plaukstās un domāt labas domas.

Kolorītas meitenes. “Latgales dāmu popa” uzstāšanās skatītājos izraisīja smaidus un uzlaboja garastāvokli. Sevišķi patika viņu manierē izpildītās dziesmas “Topmodele”, “Varakļāni 55”, “Skaistuma etalons”.

Līdz sirds dziļumiem. Koncerta vienā daļā vecākajai paaudzei koncertēja viesmākslinieks Viktors Kozlitins. Viņa izpildījumā dziedātās romances saviļņoja līdz sirds dziļumiem. Zālē sēdošie dziedāja līdzi un skaļi aplaudēja.

Tik daudz saposušos un jauku apmeklētāju vienkopus! Kopš pilsētas centrālajā laukumā notiek kultūras nama renovācija, par dažādu pasākumu vietu kļuvusi Balvu muiža. Patīkams pārsteigums – zāle bija ļaužu pilna. Kā lai nepriecājas par tādu iedzīvotāju atsaucību!

Omulīgi.  Zālē bija mājīgi. Apmeklētāji  sēdēja pie galdiņiem un varēja  būt draugu vai paziņu lokā. Pēcpusdienas gaitā  visus pacienāja ar zāļu tēju un mazu, pūkainu zefīru. Izklaidei noderēja arī spēles mūzikas pavadījumā atbilstošas vecāka gadagājuma cilvēkiem. “Ja gribi, lai šis mirklis uzsmaidītu tev, dāvā pats viņam savu labo garastāvokli!” aicināja Anita, spēļu vadītāja.