1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
19-04-2024
Vārdadienas šodien: Mirta, Ziedīte

Godina Balvu novada labākos sportistus

 

Pagājušās nedēļas nogalē Balvu muižā pulcējās sportisti, ģērbušies nevis, kā ierasts, sporta tērpos, bet uzvalkos un kleitās. Kā nu ne, ja tradicionālajā Balvu Sporta skolas organizētajā pasākumā “Labākais Jaunatnes sportists 2017.gadā” balvas pasniedza astoņos sporta veidos. Novada vadītājs Aigars Pušpurs, uzrunājot klātesošos, sportistiem un viņu treneriem vēlēja arī turpmāk godam pārstāvēt gan mūsu novadu, gan Latviju.


Sporta dejas. Šogad Sporta deju nodaļas audzēkņi  startējuši 27 sacensībās. 2017.gada laureāti - Sandis Krivišs un Denija Sirmā (trenere Anita Grāmatiņa) – šogad kļuvuši par čempioniem Junioru grupā E6 klasē Latvijas novadu deju sacensībās “Deju zvaigznītes”, izcīnījuši 3.vietu Latvijas kausa posmā Jaunmārupē un 6.vietu - Latvijas Valsts meistarsacīkstēs Rīgā.


Volejbols. 2017.gada laureāte volejbolā – Ieva Jurjāne, treneris Igors Šnepers. Zīmīgi, ka volejbolisti cītīgi ievēro tradīciju, gada nogalē nododot laureātiem ceļojošo kausu. To Ievai pasniedza šī sporta veida veterāns un leģenda Jānis Strapcāns. Viņš palepojās, ka 2017.gadā vislielākos sasniegumus volejbolā guvuši veterāni: “65+ vecuma grupā esam Latvijas čempioni, bet 35+ vecuma grupā izcīnījuši sudraba medaļas. Jaunatne, jums ir uz ko tiekties!”   


Grieķu-romiešu cīņa. 2014.gadā par labāko Balvu Sporta skolas cīkstoni atzina balvenieti Jāni Stepanovu. Arī 2017.gads viņam bijis īpaši ražīgs, jo izcīnītas trīs pirmās vietas: LR junioru meistarsacīkstēs, LR meistarsacīkstēs kadetiem un Latvijas Jaunatnes olimpiādē. Nav jābrīnās, ka piekdien Balvu muižā jaunieti sumināja par labāko sportistu (treneris Konstantīns Titorenko).  


Kopā ar vecākiem. Pēc svinīgās apbalvošanas ceremonijas sporta laureāti fotografējās gan ar treneriem, gan ar vecākiem (foto).


Peldēšana. Treneris Romualds Kokorevičs, runājot par savu audzēkni Mārtiņu Plešu, kurš ir šī gada sporta laureāts, saka, ka puisis ir piedzimis ar talantu peldēt. Pats gaviļnieks atklāja, ka no peldēšanas stiliem viņam visvairāk patīk kompleksais.  


Paldies mammai! Balvu Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva pasniedza ziedus sporta laureāta Vadima Sņegova mammai. Zīmīgi, ka Vadims iet vecākā brāļa pēdās, jo Aleksandru par sporta laureātu futbolā atzina 2011.gadā.


Svarcelšana. Izrādās, ka gada sportists Lauris Logins (treneris Varis Sārtaputnis) savas karjeras pirmsākumos spējis uzraut 17kg un uzgrūst 23kg. Dzirdot šos skaitļus, Lauris neslēpa smaidu. Šobrīd jaunieša rezultāts raušanā ir 92kg, bet grūšanā – 120kg.


Vieglatlētika. Pasākuma vadītāja Agrita Grāmatiņa (foto) gada laureātu vieglatlētikā Uvi Pošeiku (treneris Imants Kairišs) raksturoja kā neatlaidīgu un mērķtiecīgu jaunieti. Uvis trenējas jau 5 gadus un Latvijas Jaunatnes čempionātos izcīnījis sešus čempiona titulus, tostarp četrus 2017.gadā. Viņš ir Latvijas izlases dalībnieks kārtslēkšanā, diska mešanā un daudzcīņā.


Basketbols. Sporta laureāts basketbolā Artis Smirnovs (treneris Arnis Voika) šosezon guvis 12,6 punktus vidēji vienā spēlē.


Futbols. Vadims Sņegovs (treneris Jānis Zakarītis) ir Ziemeļaustrumu reģiona otrās līgas uzvarētājkomandas sastāva pussargs jau vairākus gadus.

Pirmajā Ziemeļlatgales turnīrā uzvar ģimnāzistes

 

Sestdien vienlaikus Rugājos un Bērzpilī lidoja bumbas. Bērzpilī par labākās volejbola komandas godu cīnījās piecas komandas veterānu grupā, bet Rugājos, kur pirmo reizi notika Ziemeļlatgales kausa izcīņas turnīrs volejbolā sievietēm, laukumā devās četras komandas. Sacensību organizators Jānis Rakstiņš pirms abiem turnīriem pauda pārliecību, ka cīņas būs sīvas. Viņš nekļūdījās – Rugājos uzvaru guva Balvu Valsts ģimnāzijas meitenes, bet Bērzpilī - madonieši.  


Rugājietes. Jaunsardzes un Rugāju novada vidusskolas sportistes atklāja, ka vēl nav paspējušas saspēlēties, tomēr padoties negrasās. Komandas kapteine Klinta Kočāne jautāta, kāds būtu rezultāts, ja nāktos spēlēt ar vīriešu veterānu komandu, atzina, ka visticamāk zaudētu. Rugājietes turnīrā izcīnīja 3.vietu.



Bērzpilietes. Komandas kapteine Arnita Rakstiņa jokoja, ka atbrauca nevis uzvarēt, bet piedalīties. “Ceturto vietu mēs noteikti izcīnīsim,” viņa solīja. Jāsecina, ka Arnitas prognoze piepildījās – viņas komanda ierindojās ceturtajā vietā. Taujāta, kas mudina iziet laukumā, kapteine atklāja, ka tās ir emocijas, kas vienmēr virmo sacensībās. Turnīrā par labāko servētāju atzina bērzpilieti Brigitu Birkovu.


Rēzeknietes. Treneris Oļegs Žukovs pavēstīja, ka rēzeknietes aktīvi piedalās Latvijas čempionātā volejbolā. “Piemēram, U-15 grupā mums ir ceturtā vieta Latvijā. Atbraucām, lai mājup aizvestu galveno kausu,” apgalvoja viņš. Tiesa, mājup Oļega vadītā komanda devās ar izcīnīto 2.vietu.


Volejbolists ar stāžu. Jurkāna kungs no Bērzpils pretiniekiem vēlēja labu veselību. Viņš volejbola laukumā dodas spēlēt jau gandrīz 40 gadus. “Kas mudina to darīt? Patīk, kaut arī sāp viss ķermenis, tostarp ceļgali. Nedēļā vismaz vienu reizi trenējos,” viņš pastāstīja.


Izcīna uzvaru.  Balvu Valsts ģimnāzijas sportistes palika nepārspētas pirmajā Ziemeļlatgales turnīrā volejbolā sievietēm. Komandas kapteine Sintija Zakarīte pirms spēles sprieda, ka bumba ir apaļa un laukums - ierobežots, tāpēc rezultāts atkarīgs tikai no viņām pašām: “Tad jau redzēsim, vai spēsim tikt galā.” Zīmīgi, ka balvenieti Sanitu Pastari turnīrā atzina par labāko spēlētāju.


Novadnieks. Madonas komandas kapteinis Valentīns Rakstiņš atzina, ka Bērzpils turnīrs viņam asociējas ar Aivaru Rakstiņu: “Viņš bija šīs tradīcijas pamatlicējs. Šodien bijām arī kapos pie Aivara, un večiem ir goda lieta spēlēt Bērzpilī.”  


Neliels misēklis. Pirms sacensībām Bērzpilī nojuka volejbola tīkla augstums. Veterāni šo misēkli ātri un draudzīgi novērsa spriežot, ka noderētu jauns aprīkojums.


Sacensību organizators. Jānis Rakstiņš pirms sacensībām neslēpa, ka cerējis uz vismaz sešām sieviešu komandām: “Neskatoties, ka šoreiz ir tikai četras, turnīru organizēsim arī turpmāk.”


Pirmā spēle Bērzpilī. Kā pirmie laukumā uzgāja Bērzgales un Nautrēnu komandu veterāni (foto), kuri izcīnīja 3. un 4.vietu. Pirmajā vietā ierindojās madonieši, bet otrajā – volejbolisti no Maltas.

Lai nepiedzīvo Titānika likteni!

 

 

Sestdien pa sveču izgaismotu celiņu Bērzpils vidusskolas Krišjāņu filiālē lepni ienāca bijušie un esošie skolas absolventi, pedagogi un darbinieki, kā arī ciemiņi, lai nosvinētu Krišjāņu skolas 105.dzimšanas dienu. Izglītības iestādes vadītāja Ilona Stepāne atzina, ka vienmēr, satiekot absolventus, ir prieks redzēt, kā viņi mainījušies, kļuvuši vēl viedāki.

Taujāta, kā vērtē Izglītības ministrijas ieceres par skolu optimizāciju Latvijā, I.Stepāne uzsvēra, ka mēs karojam ar sekām, neskatoties uz cēloņiem. Kādi, viņasprāt, ir cēloņi? “Nav domāts par vienmērīgu Latvijas teritorijas attīstību. Tādējādi Pierīgā ir klases A, B, C, D, E, bet lauki – tukši. Par to jādomā un jāglābj, kas vēl glābjams,” paskaidroja Bērzpils vidusskolas Krišjāņu filiāles direktore. Viņa uzskata, ka nepieciešamas valsts dotācijas uzņēmumiem, kuri strādā laukos, piebilstot: “Ja būs darbavietas, būs cilvēki, būs bērni, būs skolas.”


Mudina aizmirst problēmas. Bērzpils vidusskolas Krišjāņu filiāles direktore Ilona Stepāne, atklājot pasākumu, mudināja aizmirst problēmas un atkal justies tāpat, kā tolaik skolas laikā - tikpat bezrūpīgiem, tikpat priecīgiem un tikpat laimīgiem. Ne sliktāk kā viesmākslinieki. Krišjāņu puses ļaudis, tostarp meiteņu vokālais ansamblis (foto), pierādīja, ka spēj noorganizēt kvalitatīvu pasākumu, iztiekot bez viesmāksliniekiem. Šobrīd skolā mācās 23 audzēkņi.


Ne sliktāk kā viesmākslinieki. Krišjāņu puses ļaudis, tostarp meiteņu vokālais ansamblis (foto), pierādīja, ka spēj noorganizēt kvalitatīvu pasākumu, iztiekot bez viesmāksliniekiem. Šobrīd skolā mācās 23 audzēkņi.


Pasniedz Atzinības rakstus. Balvu novada vadības, Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vārdā Terēza Čudarkina un Ilona Naļivaiko pedagogiem un skolas darbiniekiem pasniedza Atzinības rakstus. “Vēlam jums, lai skola ir tā vieta, kas vienmēr ir un būs jūsu sirdīs,” teica T.Čudarkina (foto no kreisās).


Dāmas rullē! Sieviešu deju kolektīvs, kurā dejo arī Bērzpils vidusskolas Krišjāņu filiāles direktore Ilona Stepāne, apliecināja, ka Krišjāņos viss notiek – dzīvesprieks nekur nav zudis!  


Sveiciens no pašdarbniekiem. Krišjāņu kultūras dzīves organizatore Inese Kalniņa klātesošos sveica pašdarbnieku vārdā. “105 gadi – tas ir daudz vai maz? Zvaigznes dzīvē tas ir maz, jo tā nav sākusi ne iesildīties, ne iekvēloties. Taču puķes dzīvē tas ir neiespējami. Bet kas ir skola - vairāk puķe vai vairāk zvaigzne? Varbūt abas, jo gan puķei, gan zvaigznei vajag vienu un to pašu - profesionālu vadītāju, mērķa izjūtu un cilvēkus, kuri to atbalsta. Turpiniet tāpat kā zvaigzne un puķe starot starp ikdienišķo un mūžīgo,” vēlēja I.Kalniņa.


Pieceļas, kas no Krampiņām! Klātesošie pasākuma laikā izstaigāja taciņas un celiņus no 13 Krišjāņu ciemiem līdz skolai, veldzējoties atmiņās. Foto – absolventi no Krampiņām.


Neizpaliek dāvanas. Krišjāņu pagasta pārvaldes vadītājs Jāzeps Ludboržs atgādināja, ka skola ir vecāka par Latvijas valsti: “Lai arī neesmu šīs skolas absolvents, esmu kļuvis par savējo.”


Aizrauj ar dziesmu. Sintija skatītājus pārsteidza, ne tikai uzstājoties kopā ar Laimas kapelu, bet arī kā soliste, jestri un emocionāli nodziedot dziesmu “Hei, palaiž garām!”.


Atnāk uz mājām. Iveta Socka-Puikāne, kura Krišjāņu filiāles struktūrvienību vadīja no 2015. līdz 2017.gadam, atzina, ka ir atnākusi uz savām mājām. “Tikai piecus savas dzīves gadus neesmu bijusi šeit,” paskaidroja Iveta. Viņa skolu salīdzināja ar kruīza kuģi vēlot, lai tā nenogrimst kā Titāniks...


Visi ceļi ved uz skolu. Lienīte un Sprīdītis pierādīja, ka otras līdzīgas debespuses kā Krišjāņos nav nekur citur pasaulē. 

 

Medņevā aizvadīta desmitā večerinka

 

Sestdien Medņevā pulcējās muzikanti no mūspuses, Limbažu un Gulbenes novadiem, Salnavas, Daugavpils, lai jau desmito reizi tiktos večerinkā “Iz muzikantu dzīves”. Medņevas tautas nama vadītāja Skaidrīte Šaicāne taujāta, ko nozīmē večerinka, atklāja, ka tā ir tikšanās, kad cilvēki ir no visa brīvi: “Man pat strikta scenārija nav, jo tautu paņem kopā spēlēšana, dziedāšana un dejošana. Latvijas simtgadi sagaidīsim uz tādas pašas nots, jo, piemēram, jau tagad zinu uz 100%, ka nākamā gada jūlija trešajā sestdienā Medņevā notiks trīspadsmitais festivāls “Ermoņikas skaņas”, kā arī novembra pēdējā sestdienā vienpadsmitā večerinka,” viņa paskaidroja.


Iztiek bez reklāmas. Kultūras dzīves organizatore Skaidrīte Šaicāne priecājas, ka večerinkas Medņevā ir iecienītas un labi apmeklētas. “Mums nav vajadzīga īpaša reklāma, jo paši muzikanti zvana un piesaka galdiņus,” atzina Skaidrīte.


Atklāj večerinku. Pasākumu atklāja, kā pavēstīja S.Šaicāne, Vilis Cibulis ar meitenēm no Rekovas. Tiesa, pirms tam viņa aicināja visus muzikantus stāties goda aplī.


Kāpēc Medņeva tik mīļa? Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas mūzikas eksperts Ilmārs Pumpurs atzina, ka no visiem muzikantu svētkiem, kas notiek Latvijā, vismīļākie ir Medņevā: “Grūti pateikt, kāpēc tā. Varbūt tāpēc, ka Skaidrīte kā bitīte visus muzikantus apčubina. Varbūt tāpēc, ka skanīgs ir tautas nams un Medņeva ir tas brīnumainais novads, kur ļaudis tur cieņā savas tradīcijas. Ar prieku nākas konstatēt, ka daudzus cilvēkus, kas arī ir rīdzinieki, satieku šeit, nevis galvaspilsētā.”


Neslēpj pārsteigumu. Medņevas večerinkā pirmo reizi ciemojās muzikanti no Ziemeļmalas. Kapelas vadītājs Valters Reiznieks no Limbažu puses neslēpa, ka ir patīkami pārsteigts: “Šurp atbraucot, šķita, ka tautas nams ir neliels un necils. Domas krasi mainījās, ienākot iekšā – izrādās, te ir liela un plaša zāle, turklāt pasākums norit pa nopietno. Te patiesi, dzirdot mūziku, kājas pašas kustējās.”


Ciemiņi no Daugavpils. Vairākus gadus pēc kārtas Medņevā spēlē muzikanti Aleksandrs Boginskis un Jānis Mukāns no Daugavpils. Viņi atklāja, ka šurp vilina jautrā gaisotne...


Kaimiņi. Muzikanti no Gulbenes novada pavēstīja, ka večerinkā jūtas labi. Lizuma lauku kapelas vadītājs Osvalds Drancāns, kurš Medņevā ar savu komandu ciemojās pirmo reizi, sprieda, ka arī turpmāk šeit būs bieži ciemiņi.


Nav jāskubina. Atskanot trešajai dziesmai, dejotāji piepildīja jau visu zāli.


Gaviļnieks. Balvenietis Jānis Lazdiņš, lūgts atklāt, vai večerinka organizēta viņam par godu, atsmēja, ka dzimšanas diena ir tikai svētdien. Tiesa, viņš solīja to sagaidīt Medņevā. Un sagaidīja arī!


Kopā ar tēti un mammu. Jaunākās pasākuma apmeklētājas Paulas Brauķes (mēnesi un dažas nedēļas jauna) māmiņa Velta jokoja, ka uz pasākumu atnākusi par godu piektdien nosvinētajai savai vārdadienai. Savukārt mazulītes tētis Pēteris sprieda, ka Medņevas pusē šādiem un tamlīdzīgiem pasākumiem jānotiek biežāk.


Jūtas omulīgi. Muzikanti galdiņus pieteica savlaikus zinot, ka kārtējo reizi tiksies ar domubiedriem un draugiem.

Balvos atklāj Mārtiņa Lutera ielu

 

Svētdien pēc svinīgā Reformācijas 500 gadu jubilejas dievkalpojuma un koncerta Balvu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā atklāja jaunu ielu Balvos. Luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis, atklājot ielu, neslēpa prieku, ka tagad draudze, dodoties uz baznīcu, ies un brauks pa “ticības tēva” Mārtiņa Lutera ielu.

Dievkalpojumā. Rīgas Sv.Pētera draudzes mācītājs Atis Vaickovskis, uzrunājot klātesošos, atgādināja, ka šī ir īpaša reize, kad atskatāmies atpakaļ nevis uz 100 gadiem, bet metam tiltu uz vēsturi un notikumiem, kas risinājušies pirms 500 gadiem: “Tad, kad vāczemē izglītots mūks, doktors Mārtiņš Luters, kurš sākotnēji neplānoja nekādu reformāciju, rosināja amata brāļus, skolotājus un inteliģenci uz publisku disputu...” Tāpat A.Vaickovskis uzsvēra, ka 1517.gadā līdz ar mūka izvirzītajām 95 tēzēm aizsākās jauns laikmets.  


Izstāde. Līdz pat Ziemassvētkiem luterāņu baznīcā būs skatāma Balvu Mākslas skolas audzēkņu “Lutera rožu” izstāde.


Priekšlasījums. Luterisma mantojuma fonda vadītājs Juris Uļģis par priekšlasījuma tēmu izvēlējās “Lutera atziņas – izaicinājums mūsdienu pasaulei un kristietībai”. Viņš, sākot sarunu, prezentēja, kā pats paskaidroja, trīs ievadpiezīmes: “Cilvēka daba kopš 16.gs. nav daudz mainījusies (tas, ka mums ir moderni telefoni vai ierīces, nenozīmē, ka nedarām sliktas lietas. Tāpat joprojām uzdodam sev eksistenciālus jautājumus, piemēram: “Kas es esmu? No kurienes nāku? Uz kurieni eju? Kāda jēga, ka pelnu naudu, audzinu bērnus?” utt.); patērētāju kultūra ir radījusi garīguma tukšumu, seklu dzīvi (ik dienu cilvēki tiek bombardēti ar informāciju pirkt, pārdot, nopelnīt. Vai tiešām dzīvojam pasaulē, lai tikai pirktu un pārdotu?); Lutera atziņas ir aktuālas, izaicinošas pasaulei un kristietībai, norādošas uz patiesi garīgu dzīvi.”


Dāvā koncertu. Svētku noskaņu baznīcā radīja arī vokālā grupa “Ars Antiqua Riga”, kuras dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir Pēteris Vaickovskis. Viņš ar kolēģiem uzstājās ne tikai lielākajos dievnamos Rīgā, bet arī visā Latvijā (pamatrepertuārā – viduslaiku un renesanses mūzika).


Atdzīvina viduslaikus. Leonards Gotlubs, spēlējot lautu, atdzīvināja ne tikai viduslaikus, bet arī neviļus atgādināja, ka pats Mārtiņš Luters bijis virtuozs lautas spēlē.


Kopā ar savējiem. Balvu luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis pateicās visiem, kuri piedalījās svinīgajā dievkalpojumā. Tāpat viņš atklāja, ka viesmācītājs Atis Vaickovskis ir viņa tētis, bet grupas “Ars Antiqua Riga” vadītājs Pēteris Vaickovskis – brālis.


Atklāj ielu. Mārtiņa Lutera ielas atklāšanu Balvos uzticēja draudzes vecākajam Jānim Auziņam.


Vienojas kopīgā dziesmā. Jauno ielu atklājot, klātesošie vienojās dziesmā: “Mūžam ceļams, mūžam ceļams ļaužu dvēs’lēs Dieva nams. Mūžam steidzams, nepabeidzams, reizēm liekas neuzceļams. Mūžam ceļams Dieva nams...”  


Neizpaliek dāvanas. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs baznīcai un pilsētas saimniekam (foto no labās – Balvu pilsētas pārvaldniekam Sandim Meieram) pasniedza simbolisku dāvanu ar “Pēdējā vakarēdiena” attēlojumu. “Negribu pievērst uzmanību tā mākslinieciskajam izpildījumam, bet būtībai. Meklēsim to, kas mūs vieno - sarunājoties, kopā baudot maltīti, kopā piedaloties dievkalpojumos. Kas būtu, ja nebūtu ēdienam pievienots sāls? Būtu negaršīgi, turklāt, ja mēģināsim ēdienā atrast sāli, to neatradīsim. Tas būs izšķīdis, bet garšu jutīsim. Šobrīd, atceroties Mārtiņu Luteru, mēs neredzam darbus, bet tos izjūtam ik uz soļa,” paskaidroja Viļakas novada vadītājs.

Reportāžas

vadi

Veiksmes prognoze


.