1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
09-12-2024
Vārdadienas šodien: Valdemārs, Valdis, Voldemārs
  1. Sākums
  2. Reportāža

“Ziedi, mana pilsēta, ziedi...”

  • Drukāt

 

10.februārī Balvu muižā ar muzikālu uzvedumu “Nāc un svinēt sāc!” ieskandināta Balvu pilsētas 90.gadskārta.

Apsveikuma vēstulē no Liepājas Zelma Šulce, kura pilsētu vadīja no 1957. līdz 1960.gadam, pastāstīja pilsētas vēsturi, arī to, kā viņu sagaidījuši Balvi, kad viņa 1950.gada 10.janvārī no Tilžas ieradās zirga pajūgā. “Pilsētas centrs bija gandrīz pilnībā nopostīts, visur rēgojās koka māju pamati un mūra māju izdegušie tumšie logi... Uz to brīdi atjaunotas un darboties spējīgas bija tikai divas mājas.” Viņa vēlēja Balviem ierindoties Latvijas skaistāko pilsētu sarakstā. Ilgu laiku – no 1960. līdz 1990.gadam - pilsētu vadīja Valters Kamiševs. Viņš atzinis, ka arī tajā laikā rūpju bijis ne mazums - gan saimnieciskas rūpes par ielām un namiem, gan par kultūras dzīvi. Juris Annuškāns pilsētu vadīja Atmodas laikā no 1991. līdz 2001.gadam, kad no Latvijas Republikas mēs kļuvām par Latvijas valsti. Uz jautājumu, kurus lēmumus bija pieņemt visgrūtāk, Juris atbildēja, ka svarīgu lēmumu bijis ļoti daudz, bet visgrūtāk bija piekrist kļūt par Balvu pilsētas tautas deputātu padomes priekšsēdētāju. Jānim Trupovniekam, pilsētas vadītājam no 2001. līdz 2005.gadam, nācās atbildēt uz jautājumu,- ko vieglāk darīt – vadīt pilsētu vai darboties Saeimā? “Jebkurš amats - tas ir pienākums un atbildība,” bija viņa atbilde. Inārai Ņikuļinai, kura pilsētu vadīja no 2005. līdz 2009.gadam, nācās iztēloties, kādi būs Balvi simtgadē. Viņa vēlēja, lai nepiepildās prognozes, ka ar laiku te dzīvos tikai gados vecāki cilvēki: “Vēlu, lai šeit veidojas jaunas ģimenes, lai dzimst bērni, lai ceļ jaunas mājas!” Ziedus saņēma arī Balvu Goda pilsone Velta Pulkstene. Balvenieši Ērika Koritko, Janīna Orlova, Anna Mača, Lūcija Logina, Gaļina Odnobokova un citi, dodoties prom no pasākuma, apgalvoja: “Es mīlu savu pilsētu!” un pauda prieku par brīnišķīgo koncertu ar viesmākslinieku Aināra Bumbiera un Ingus Pētersona uzstāšanos.


Sagaida ar dziesmu. Jau foajē bija dzirdamas melodijas, ko izpildīja Noras Kalniņas kapela, Arnis Graps un Ināra Ņikuļina, kuras rokām klausa ne tikai akordeons.


Zālē ienes ziedus. Dana Koliņa, Sanija Avotiņa, Karlīna Ločmele, Marija Lukste un citas meitenes no mūsdienu deju grupas “Lulū” zālē ienesa skaistas ziedu kompozīcijas, ko darināja Velgas Krastiņas uzņēmuma “Ziedu laumiņa” floristes.


Par Balviem šajos 90 gados rūpējušies 22 pilsētas vadītāji. Salūta sveces šoreiz iededza Dzintars Putniņš, Jānis Trupovnieks, Ināra Ņikuļina, pašreizējais Balvu novada vadītājs Aigars Pušpurs un Juris Annuškāns.


Godina deviņdesmitgadniekus. Uz aicinājumu piecelties kājās cilvēkus, kuriem šajā gadā paliek 90 gadi, atsaucās Nikolajs Gusarovs, kurš sēdēja pie viena galdiņa ar balveniešiem Nikolaju un Edīti Gorkiniem.


Balveniešus sveic Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe. Viņš atgādināja ansambļa “Credo” dziesmu “Pa septiņiem vārtiem var ienākt, var ienākt cilvēkā prieks...” un lika padomāt, vai arī Balvos prieks neieplūst tieši pa tik daudz ceļiem. “Arī man ir tādi paši jautājumi kā jums, bet atbilde ir viena - Dievs. Balvos ir visu konfesiju dievnami, un mēs šeit varam dzīvot ar Dieva svētību,” uzsvēra bīskaps, paužot prieku, ka dzīvo tieši Balvos.      


Bagāts mūžs. Pilsētu no 1990. līdz 1991.gadam vadīja Dzintars Putniņš. Anita Strapcāne viņam uzdeva jautājumu,- kurš no viņa vaļaspriekiem un kāpēc ir vistuvākais? Dzintars neapmulsa un atzina, ka viņam vissvarīgākā ir ģimene ar nu jau astoņiem mazbērniem, un tikai tad sekoja vaļasprieku uzskaitījums.


Baltie baloni kā svētku simbols. Zāli piepildīja balti baloni, vēlāk meitenes ienesa šampanieti un svētku kūkas.


Dzied Ingus Pētersons. Viņš pauda prieku, ka var  dziedāt ziemīgi baltā vakarā, baltā zālē, baltā pilsētā –Balvos. Dziedātājs uzsvēra, ka 90 gadi nav nedz garš, nedz īss laika nogrieznis, bet to piepildītu dara cilvēki un notikumi.


Balvu muižā aizvadīts brīnišķīgs kamermūzikas koncerts. Svētdien, 11.februārī, klausītāji devās uz kamermūzikas koncertu. Pie klavierēm muzicēja Lelde Paula, vīrs Andris Pauls spēlēja vijoli, bet Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare Diana Ozoliņa - čellu. Klausītāji dzirdēja Franča Šūberta un Pētera Plakida skaņdarbus.

“Vērtīgāka par Balvu balvu nekā nav”

  • Drukāt

 

Pagājušajā piektdienā Balvu muižā svinīgā ceremonijā pasniedza “Jauniešu gada balvu 2017” sešās nominācijās. Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka Laimes māte katram dzīvē ir devusi kādu prasmi, ko mēs izkopjam tālāk: “Arī šodienas nominantiem Laimes māte ir sniegusi šīs prasmes, kuras jūs veiksmīgi attīstāt un pilnveidojat.”

Īpašais viesis. “X Faktora” uzvarētājs Artūrs Gruzdiņš sprieda, ka vērtīgāka par Balvu balvu nekā nav.


“Gada jaunietis skolā vai pagastā”. Vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem bija pieteikti trīs jaunieši: Laura Timofejeva, Salvis Dundenieks un Viktorija Kokoreviča. Stacijas pamatskolas direktore Ruta Bukša (foto - no labās), apsveicot skolotāju Viktoriju ar uzvaru, uzsvēra, ka labu pedagogu neaizstās interaktīvās tāfeles.


Saņem visvairāk ‘like’. Interesanti, ka pasākuma vadītāji - Balvu Bērnu un jauniešu centrs – pats iekļuva apbalvojamo sarakstā, uzvarot nominācijā “Gada vieta jauniešiem”. Savukārt nominācijā facebook sociālā tīkla lietotāju interneta balsojumā “Jauniešu gada balvu 2017” saņēma Salvis Dundenieks.


Jānis Dundenieks. “Gada jaunietim mākslā” lielākais iedvesmas avots ir viņa vecāki.


“Gada jaunietis vai jauniešu grupa mākslā”. Uz šo nomināciju pretendēja vairāki jaunieši: vecuma grupā no 13 līdz 17 gadiem - bērzpilietis Jānis Dundenieks un Briežuciema folkloras kopa “Soldanī”, bet vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem - Ērika Kiseļova no Vīksnas pagasta. Balva šogad aizceļoja uz Briežuciemu. Zīmīgi, ka “Soldanī” (foto) pērn organizējuši goda vārtus vairākās kāzās. “Vai daudzi jaunieši par šādu tradīciju kaut ko zina?” jautāja Briežuciema pagasta kultūras dzīves organizatore Zita Mežale. Kas saņēma balvu? Žūrijas lēmums bija patīkams pārsteigums visiem - to saņēma visi trīs nominanti!

“Gada jauniešu balsts”. Uz šo nomināciju pretendēja Balvu Bērnu un jauniešu centra skolotāja Dita Nipere un Balvu Sporta centra treneris Jurģis Vilciņš. Dita, saņemot balvu, teica paldies kolēģiem un savām dejotājām piebilstot: “Kas manā skaistajā vecumā ļauj nenovecot.”



“Gada brīvprātīgais”. Balvu Bērnu un jauniešu centra speciāliste Gunita Prokofjeva nominācijā “Gada brīvprātīgais” vecumā no 13 līdz 17 gadiem pieteica Dāriju Semjonovu. Viņa jaunieti vērtēja kā skolēnu centra labo un kreiso roku. Savukārt ar otro nominanti – Diniju Zdanoviču – iepazīstināja Krišjāņu tautas nama vadītāja Inese Kalniņa (foto): “Mēs ar viņu lepojamies, jo Dinija dzied vokālajā ansamblī, darbojas dramatiskajā kolektīvā, dejo jauniešu deju grupā un ir aktīva ikvienā pasākumā.” Žūrija nomināciju “Gada brīvprātīgais” piešķīra Dinijai, bet Dārija saņēma žūrijas simpātiju balvu.


Saņem speciālbalvu. Jurģim Vilciņam žūrijas komisija piešķīra simpātijas balvu.


“Gada jaunietis skolā vai pagastā”. Šajā nominācijā vecuma grupā no 13 līdz 17 gadiem izvirzīja Paulu Paideri un Sindiju Loginu. Raksturojot Balvu Valsts ģimnāzijas audzēkni Paulu (foto), kura saņēma balvu, atklājās, ka jauniete allaž meklē jaunas iespējas.


Ērika Kiseļova. Pērn “Gada jauniete mākslā” nosvinēja Pilngadības svētkus. Saņemot balvu, viņa teica paldies vecākiem un pagasta kultūras organizatorei Ligitai.

Ezerā izurbj vismaz pusotru tūkstoti āliņģu

  • Drukāt

 

Brīvdienās uz Balvu ezera kāpa divpadsmit makšķernieku komandas no Latvijas, tostarp trīs - no Lietuvas, lai sacenstos Latvijas čempionāta zemledus makšķerēšanā 1.kārtā. Sportisti taujāti, cik āliņģus jāizurbj vienā sacensību dienā, atklāja, ka vairāk nekā desmit. Tas nozīmē, ka sestdien un svētdien Balvu ezerā tapa vismaz pusotrs tūkstotis caurumu.

Lepojas ar savējiem. Uzņēmums un veikals “Liarps” makšķerniekus atbalsta jau vairāk nekā 10 gadus. Uzņēmējs Artūrs Penners priecājās, ka pirmajā sacensību dienā “Liarps” ierindojās pirmajā vietā: “Vairāk nekā pusei mūsu komandas makšķerniekiem ir pasaules čempionātu pieredze. Nekādi vārguļi neesam! Makšķerniekus atbalstām, jo esam sava novada patrioti. Tāpat svarīgs faktors ir Ērika Tuča iniciatīva un organizatoriskās spējas. Katru gadu rezultāti ir kāpināti, sākot no 8.vietas līdz godalgotajām.”

Normunds Grabovskis.  Profesionāls makšķernieks, TV raidījumu par makšķerēšanu veidotājs, firmas “SALMO” un vairāku starptautisku žurnālu eksperts uzsvēra, ka Balvi ir viņa dzīves neatņemama sastāvdaļa: “Viss ir ļoti labi. Ir tikai jācopē! Labs piemērs ir alūksnieši, kuri startē tikai otro gadu un parāda izcilu rezultātu. Latvijas čempionāts ir atvērts visiem! Makšķerēšana, pirmkārt, ļauj līdzsvarot savu iekšējo pasauli. Otrkārt, aizbēgt no sievas. Treškārt, ir iemesls lieku dienu aizbraukt no darba. Kā nu ne – tas ir Latvijas čempionāts!”

Ēriks Tučs. Sacensību organizators un “Liarps” komandas pārstāvis zināja teikt, ka zonu sadalīšanai bija nepieciešami gandrīz 7 kilometri striķu.

Uzvarētāji. Pirmo vietu Balvos izcīnīja alūksnieši, aiz sevis atstājot balveniešus un komandu “Pancija”. Uzvarētāju komandas kapteinis Jānis Skulte sprieda, ka laika apstākļi bijuši pasmagi. “Kā mums izdevās uzvarēt? Jau piektdien rūpīgi izpētījām visu ezeru,” viņš paskaidroja.

Krišjānis Lisovskis. Rīdzinieks, lūgts atklāt, kā iemanījies kļūt par Balvu komandas biedru, paskaidroja, ka pirms 5-6 gadiem startējis ar savu komandu: “Tā pajuka, un pirms gada Ēriks Tučs piedāvāja pāriet pie balveniešiem. Pirmkārt, šajā komandā jau startēja brālis Kārlis Goldmans. Otrkārt, “Liarpā” ir spēcīgi sportisti, tāpēc tā ir perspektīva blice.”

Kārlis Goldmans. Jelgavnieks Balvu komandā nokļuva pēc balvenieša Artūra Baltā uzaicinājuma. Kārlis ir pārliecināts, ka Balvu ezers ir ļoti pateicīgs sportiskām aktivitātēm: “Šeit ir ļoti daudz mazo zivtiņu, tāpēc pat pāris grami ir svarīgi.”

Aldis Voits. Balvenietis uzskata, ka Balvos zivju pietiek. Ja pirmajā dienā viņš noķēra 970 gramus un ierindojās 8.vietā, tad otrajā – divtik vairāk, tādējādi kļūstot par “B” sektora uzvarētāju.

Arturs Baltais. Viņš uzskata, ka, neskatoties uz to, ka bija jāsēž peļķēs, sacensības izdevās. “Ezerā dziļums vienāds, tāpēc apstākļi ir līdzvērtīgi,” paskaidroja balvenietis, kurš šobrīd strādā Rīgā.

Dāmas konkurē ar vīriem. Balvos startēja divas dāmas, tostarp jelgavniece Māra Ķeņģe, kura startēja Dobeles komandā. Viņa atzina, ka laika apstākļi bija sarežģīti, jo uz ledus atradās ūdens: “Tiesa, Balvu ezerā zivis ir, bet, lai tās noķertu, vajadzēja daudz strādāt.” Māra sprieda, ka makšķerēšana ir atpūta. “Protams, neizpaliek arī sportiskais azarts,” viņa piebilda.

Balvenieši paliek otrie. Jau pēc divām nedēļām mūsu komanda dosies uz Limbažiem, kur notiks čempionāta otrā kārta. Ne asakas!

Upītē atklāj piemiņas plāksni un apbalvo skolēnus

  • Drukāt

 

18. janvārī pie Upītes pamatskolas atklāja piemiņas plāksni Latgales patriotam, dzejniekam, sabiedriskajam darbiniekam Antonam Slišānam, kurš šajā skolā mācījies no 1956. līdz 1964.gadam.

Klātesošos uzrunāja Viļakas novada vadītājs Sergejs Maksimovs, skolas direktore Svetlana Bukovska, priesteris Staņislavs Prikulis, muzicēja Upītes folkloras kopa. “Ne vieta cilvēku dara slavenu, bet gan cilvēks vietu. Upīti pazīst visā Latvijā un ārpus tās, jo šeit dzīvojis un strādājis Antons Slišāns. Piemiņas plāksne skolēniem atgādinās, ka jābūt savas vietas patriotam,” teica Svetlana Bukovska. Priesteris Staņislavs Prikulis mudināja ikvienu nebūt vienaldzīgam, paužot prieku, ka dzejnieka iesākto ar dedzību turpina bērni. Upītes pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Bukša pastāstīja, ka radošo darbu un zīmējumu konkursu organizē jau otro gadu pēc kārtas. “Tas ir veltījums Antonam Slišānam. Šogad konkursa tēma bija “Man nav nikuo svarīguoka, kai muna tāvaine, muna volūda i saime”. Piedalījās 21 skola no visas Latgales. Darbi bija ļoti emocionāli, pat asaras sariesās acīs,” pastāstīja Sandra Bukša.



Iesvēta piemiņas plāksni. Priesteris Staņislavs Prikulis atgādināja, ka skola, pie kuras stāvēs šī plāksne, ir astoņus gadus vecāka par Latviju. “Ir svarīgi cīnīties par to, kas veido Latviju, un baznīcas, skolas ir tās, kas jāsaglabā cauri gadiem. Antons ieauga šajā vietā ar dziļām saknēm,” teica priesteris.


Ierodas konkursa dalībnieki un televīzija. Šajā dienā notika arī zīmējumu un literāro darbu konkursa noslēgums un apbalvošanas ceremonija, uz kuru ieradās Latgales skolu skolēni ar saviem skolotājiem.


Raksta latgaliski. Upītē godināja tos konkursa darbu autorus, kuri raksta latgaliski - Edgars Reinis Slavinskis, Evelīna Līksniņa, Matilde Slišāne, Jēkabs Slišāns, Renāts Kondrovs, Linna Šakina, Evelīna Ločmele, Dāvids Rubens, Kate Slišāne, Luize Utkina, Vaira Strupka, Sanita Šakina, Dana Supe, Luīze Laizāne.


Apbalvošana var sākties. Andris Slišāns, Ligita Spridzāne un Lolita Spridzāne pasniedza Pateicības rakstus, diplomus un dāvaniņas konkursa uzvarētājiem. Andris darīja zināmu, ka šogad būs Antona  piemiņas gads, jo, vārdadienā sācies, tas noslēgsies 28.decembrī - viņa dzimšanas dienā.


Konkursa dalībnieku vidū – arī Balvu pamatskolas skolēni. 3.klases skolēni un audzinātāja Biruta Salmane ieradās uz pasākumu, jau iepriekš iepazinuši Antona Slišāna dzīvi un daiļradi. Ričards Košļevs, Dairis Laizāns, Nauris Sorokins un citi atzina, ka zīmējuši salūtus, tiltus, puķes un dažādas Latvijas ainavas.


Zīmējumu izstāde. Upītes pamatskolā skatāma Latgales skolēnu zīmējumu izstāde. Daira Circene (attēlā) savā zīmējumā attēlojusi Latviju. Viņa darbojas etnogrāfiskajā ansamblī, tāpēc zīmējumā izmantoti tautiskie elementi, savukārt Dagnija Razminoviča zīmējusi aku. Abas 8.klases skolnieces atzīst, ka izstāde ir ļoti interesanta, jo katrs šo pasauli redz citādāk.


Uzdāvina skaistu dāvanu. Rēzeknes vokālās studijas “Skonai” vadītāja Guntra Kuzmina-Jukna jau aizvadītajā gadā izdeva  disku “Rūtaļa”, kas ir pirmais bērnu dziesmu disks latgaliešu valodā. Visas dziesmas ir ar Antona Slišāna vārdiem, bet mūziku rakstījusi pati vadītāja. “Tas ir dzejnieka piemiņai, jo mums ir ļoti tuvi viņa dzejoļi. Diskam atlasītas 12 dziesmas ar viņa dzeju, un tā ir laba dāvana viņa piemiņai,” atzina Guntra.


Muzicē Upītes folkloras kopa. Neskatoties uz salu un auksto vēju, muzikanti ieskandināja piemiņas plāksnes atklāšanas pasākumu.


Lai pagātne nepazūd. Balvu Centrālās bibliotēkas bibliogrāfe novadpētniecības lasītavā Sarmīte Vorza un Antona dēls Andris Slišāns ir pārliecināti, ka piemiņas plāksne atgādinās par dzejnieka mūža devumu.

Pat ābolam nebija vietas kur nokrist

  • Drukāt

 

Sestdien Balvu muižas zāle atgādināja bišu spietu, turklāt visiem interesentiem pietrūka sēdvietu. Balvu krievu kultūras biedrības “Razdoļje” vadītāja Svetlana Pavlovska atgādināja, ka Vecā Jaunā gada svinēšana mūspusē notiek jau 14.reizi.


Veltījums pilsētas dzimšanas dienai. Vecā Jaunā gada svinības atklāja skolotājas Žannas Ivanovas meitenes, kuras demonstrēja modes kolekciju “Ziedi, mana pilsēta, ziedi”. Zīmīgi, ka pavisam drīz svinēsim Balvu pilsētas 90.dzimšanas dienu.


Ciemiņi. Katru gadu krievu kultūras biedrība “Razdoļje” cenšas sarūpēt pārsteigumu. Šogad tā bija flamenko deju studija “Unis Duo Tres” no Daugavpils, kura skatītājus priecēja ar ugunīgām dejām.


“Intriga” turpina intriģēt. Pirms gada vētrainus aplausus izpelnījās Balvu pansionāta deju kolektīvs “Intriga”. Arī šogad “Intrigas” jaunā deja skatītājus ieintriģēja...


Līdzdzīvo māksliniekiem. Pasākuma vadītāja un Balvu novada domes deputāte Svetlana Pavlovska laikā, kad mākslinieki uzstājās Balvu muižas zālē, koridorā ne tikai rūpīgi sekoja līdzi scenārijam, bet arī dejoja un dziedāja.


Krievu kultūras biedrības lepnums. Vecā Jaunā gada svinības un citi pasākumi nav iedomājami bez Balvu krievu kultūras biedrības vokālā ansambļa “Razdoļje” uzstāšanās (vadītāja Zoja Zaharova, koncertmeistars – Viktors Bormanis).   


Min mīklas. Nopelnīt kādu kārumu, uzminot mīklu, steidza arī Saeimas deputāts Ivans Ribakovs, kurš ir ne tikai biežs viesis mūspusē, bet arī “Razdoļjes” atbalstītājs.


Kā eņģeļi. Elīna Burka un Svetlana Duļko izpildīja dziesmas gan latviešu, gan krievu valodā. “Divi eņģeļi sēž jumta korē un dzied,” dziedāja jaunietes.


“Varavīksne”. Svētku pasākumā izskanēja dažādu tautu dejas un dziesmas, tostarp latviešu, krievu, spāņu, pat ķīniešu. Foto – deju grupas “Varavīksne” meitenes.


Saņem dāvanas. Svētki nav svētki, ja izpaliek dāvanas. Tās saņēma mākslinieki, tostarp skolotāja Žanna Ivanova, kuras vadītie kolektīvi vienmēr ir uzstājušies dažādos pasākumos.   



Dod solījumu. Balvu novada deputāts Ivans Baranovs klātesošajiem pavēstīja, ka uz pasākumu ieradies jaunā uzvalkā. Runājot par nopietnām lietām, deputāts solīja, ka šogad tiks pabeigta Balvu pareizticīgo baznīcas celtniecība, kam iedalīti 43 000 eiro. Tāpat viņš zināja teikt, ka šogad iecerēts par 13 500 eiro labiekārtot un sakopt Balvu Brāļu kapus.

Vairāk rakstu...

  1. Kas izcīnīs titulus Mis un Misters?
  2. Godina Balvu novada labākos sportistus
  3. Pirmajā Ziemeļlatgales turnīrā uzvar ģimnāzistes
  4. Lai nepiedzīvo Titānika likteni!

Reportāžas

vadi

Veiksmes prognoze


.