1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
21-09-2018
Vārdadienas šodien: Vanda, Veneranda, Venija

“Lepni zem Latvijas karoga”

 

 

98.Latvijas dzimšanas dienas svētku koncerts Balvu novadā visticamāk vēsturē ieies ar faktu, ka tas notika Balvu muižā, nevis, kā ierasts, kultūras un atpūtas centrā. Muižas zālē nebija teju kur ābolam nokrist, turklāt tur patiešām valdīja patriotiska gaisotne, kuru pastiprināja gan jauktā kora “Mirklis”, gan viesmākslinieku emocionāli spilgtie priekšnesumi.


Gaismas ceļš. Lai nokļūtu uz svinīgo pasākumu “Lepni zem Latvijas karoga” Balvu muižā, balveniešiem un pilsētas viesiem nācās iet pa gaismas jeb lāpu ceļu, kas, kā atzina svētku koncerta apmeklētāji, uzjundīja patriotisma jūtas.


Atgādina vēsturiskus faktus. Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis klātesošajiem atgādināja vēsturiskus faktus, īpaši izceļot mūspuses cilvēku devumu neatkarīgas Latvijas izveidē: “...Vai visi zina, kā veidojās Latvijas valsts? 20.gadsimta sākumā, kad Latvijas teritorija atradās cariskās Krievijas sastāvā, gaišākie prāti – virsnieki, garīdznieki, kultūras darbinieki un citi inteliģences pārstāvji – pulcējās dažādos saietos, līdz vienojās par neatkarīgas Latvijas izveidošanas nepieciešamību. Daudzi nezina, ka tieši latgalieši bija tie, kuri iestājās par neatkarīgas valsts izveidošanu, kamēr Vidzemes un Kurzemes pārstāvji uzstāja uz Latvijas autonomijas pietiekamību Krievijas sastāvā...” Novada vadītājs vēlēja paļauties uz saviem spēkiem un Dievu, lai veicinātu Latvijas izaugsmi.    


Pirmais četrinieks. Valsts svētkos Balvu novada domes Atzinības rakstus saņēma 11 darbarūķi, tostarp (foto - no kreisās) Bāriņtiesas priekšsēdētājas palīdze Irēna Ertmane, ilggadējs invalīdu biedrības biedrs Staņislavs Cibulis, medicīnas reģistratore Sarma Dunska un izglītības darba speciāliste Terēza Čudarkina.

Atklāj koncertu. Svinīgo pasākumu atklāja jauktais koris “Mirklis”, dziesmā uzsverot: “Tādi bijām, tādi esam, tādi būsim mūžībā.”

Jūtas labi. Sešgadīgā Laura (6 gadi) omulīgi iejutās tēta Ilmāra Medinieka klēpī. Savukārt Karīna Roga (foto - no labās), kuras klēpī sēdēja meitiņa Liāna (šonedēļ svinēs 8.dzimšanas dienu!), zināja teikt, ka pēc koncerta ģimenē neizpaliks kūka un šampanietis.

Ko dāvāt Latvijai? Balvu katoļu draudzes prāvests Mārtiņš Klušs atgādināja, ka esam piederīgi šai zemei, šai valstij: “Kad ejam uz dzimšanas dienu, mēs parasti nesam dāvanas. Šodien Latvijai ir dzimšanas diena, tāpēc padomāsim, kādu dāvanu katrs no sevis varam dāvāt savai valstij. Vai tas būtu mans darbs; mans kalpojums; mana dzīve; mana attieksme pret lietām, ko es daru, vai tā ir mana ģimene, par kuru es rūpējos, kuru mīlu... Vai tas ir tas, ko šodien es varu dāvāt un dāvāt pat līdz simtgadei mūsu Latvijai? Vislielākā dāvana ir mīlestība. Neaizmirsīsim, ka nākotne iesākas nevis rīt, bet šodien, kaut arī mums jāmācās no pagātnes.”

Saņem ziedus. Visus Atzinības rakstu saņēmējus, tostarp (foto - no kreisās) uzņēmēju Arvīdu Raciborski, kultūras un atpūtas centra lietvedi Vitu Vācieti un uzņēmēju Andreju Tūmiņu pēc oficiālā apbalvojuma saņemšanas apsveica kolēģi, draugi un radi.  

Godina darbarūķus. Foto no kreisās: bērnu bibliotēkas literatūras nodaļas vadītāja Ligita Pušpure, biedrības “Radošas idejas” vadītāja Sanita Putniņa, pašvaldības Vispārējās un juridiskās nodaļas vadītāja Ilona Ločmele, skolotāja un vokālā ansambļa vadītāja Anastasija Ločmele.

18.novembra vakars. Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska, pianists un komponists Valdis Zilveris, soliste Inguna Kalniņa skatītājus priecēja gan ar dziesmām, gan dzeju, kā arī stāstiem par dižgariem, piemēram, brāļiem Kaudzītēm. Aktrise I.Burkovska atklāja, ka mūspusē jūtas kā savējā, jo vīra kungs nāk no Viļakas puses: “Bet Balvi jau ir Viļakas priekšpilsēta.”

Ciemiņi no Rēzeknes. Dziedošā Eriņu ģimene pastāstīja, ka viņiem dubultprieks uzstāties mūspusē: “Jo šodien aprit 7 gadi, kā mēs koncertējam. Pirmais koncerts bija Briežuciemā, bet pēc tam sekoja Balvi, Vectilža, Viļaka, Naudaskalns...”

 

“Tikai mirkļi, šie skaistākie mirkļi …”

 

Rugājieši ir lepni - viņiem ir savs Maestro, lielais dziesmu meistars, diriģents Pēteris Sudarovs. Par godu dziesmai, kas Rugāju jauktā kora izpildījumā skan jau 55 gadus, un suminot kora vadītāju dzimšanas dienā, Lāčplēša dienas pievakarē  tautas namā notika svinīgs pasākums.


Sirsnība, mīļums, atvērtība, ziedu smarža un ciemiņu veltījumi caur atmiņām un dziesmām pildīja zāli, liekot iemirdzēties simboliskajam gaismas kokam. Tikai mirklis dzīves, bet tik piepildīts un dāsns, tik burvīgi skaists kā brūnais kastanis rudenī, ko vakara vadītāji iedāvināja katram, kurš tovakar bija kopā ar  rugājiešiem un kora diriģentu.


Vīrs kā ozols. Savos godājamajos gados diriģents Pēteris Sudarovs joprojām ir dzīvespriecīgs un darbīgs. Kā lai būtu citādāk, ja viņš dzimis tieši 11.novembrī, Lāčplēša dienā. Viens varens un stiprs latviešu ozols, kurš pratis tik garus gadus saturēt kopā kori un iedvesmot dziesmai.


Vēl pūriņu veselības. Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine kora 55 gadus salīdzināja ar straujo Vārnienes  plūdumu. Dziesmas taču ir pati dzīve – ar prieku un arī asarām. Laiks aizsteidzies, izaugusi jauna paaudze, un arī viņi dzied. Laikam mūžīga būs tautas dziesmas gudrība: “Ar dziesmiņu druvā gāju, ar valodu sētiņā.”


Pagodinājums. Rugāju jauktais koris koncertē arī dievnamos. Jubilejas vakarā katoļu draudzes prāvests Alberts Budže uzsvēra, ka ar šo kori ir kopā visos gada svarīgākajos svētkos, savukārt  prāvests Oļģerts Misjūns priecājās par diriģentu, kurš savā vecumā nežēlojas par dzīvi un nepadodas. Viņš korim iedāvināja svētbildītes. Diriģentam roku spieda arī luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis (foto). Viņa atziņa: “Labs rādītājs, ka koris ir audzināts, skolots un skanīgs. Par to pateicība kora vadītājam. Himna “Dievs, svētī Latviju” ir mūsu lūgšana. Dievs mums devis arī balsi, un mēs varam dziedāt.”


Ik pēc pieciem gadiem. Kultūras darba organizatore Gunta Grigāne atcerējās, ka pirmo korim nozīmīgo jubileju - 35 pastāvēšanas gadus - atzīmēja 1996.gadā. Tas notika jaunatklātajā estrādē. Pa šo laiku svinētas piecas apaļas un pusapaļas gadskārtas. “Tā ir liela laime dzirdēt, kā kora balsis pieskandina mūsu mazo, lepno novadu,” teica G.Grigāne. Kultūras darbinieki piemiņas suvenīrus iedāvināja katram jauktā kora dziedātājam. Guntas vēlējums diriģentam,- lai viņam pietiek spēka kori aizvest līdz Latvijas simtgades svētkiem.


Kopā ar draugiem. Jubilejas vakaru kuplināja arī deju kopas “Tonuss” pārstāves, Baltinavas un Ļaudonas kori. Sirsnīgu apsveikumu caur dziesmām veltīja Tilžas sieviešu kora dziedātājas Ritas Keišas vadībā (foto). Bet pašā vakara noslēgumā diriģentu gaidīja pārsteigums – koris viņam dziedāja “Kastaņu rudenī” pirmatskaņojumu. Dziesmas autore - Agita Kukurāne.



Lai vienmēr gaisma! Uguntiņu simboliskajā gaismas un spēka kokā aizdedza arī diriģenta dzīvesbiedre Sofija Sudarova. Bet Pētera Sudarova atbilde uz jautājumu, kāpēc tik ilgi var pastāvēt koris, bija: “Mums ir daudz gaišu prātu un enerģisku cilvēku. Rugājos vienmēr bijuši  cilvēki, kuri kori atbalstījuši arī no vadības puses.”


Arī dziedāja korī. Maija Blauma (no labās) ar kora dziesmu bijusi kopā 30 gadus. Viņa atcerējās rugājiešu vēlmi pārspēt kora dziesmā “Austrumu” Balvos, lai gan  tas nav izdevies. Viņas vēlme, lai tagad korī dziedātu  daudz vairāk jauniešu. Kādreiz kora sastāvā bijis pat 70 dziedātāju. Arī pats diriģents izteica nožēlu, ka vidusskolā nav vairs kora. Maija kordiriģentam uzdāvināja ļoti lielu un krāšņu rožu pušķi. Kora darbību aktīvi atbalstīja saimniecības vadītājas Zinaīdas Feldmanes (no kreisās) laikā. Viņa pati korī dziedāja 36 gadus. “Tā ir milzīga bagātība, ko var gūt caur dziesmu, taču jābūt izturībai,”  viņa teica.


Suminājums. Svētku vakarā bija daudz viesu. Veltījumu Pēterim Sudarovam nodziedāja arī aktīvas pašdarbnieces no Lazdukalna pagasta - Judīte Pasikova un Aija Ikstena.

“Es mīlu tevi, Latgale”

 

Pagājušās nedēļas nogalē Šķilbēnu pagasta kultūras centrā “Rekova” Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītā ieskaņas pasākumā pulcējās apkaimes ļaudis un ciemiņi, lai viktorīnā “Es mīlu tevi, Latgale” atsvaidzinātu zināšanas par mūspusi.

Vēsturisks mirklis. Pasākuma scenārija autore Kristīna Lapsa taujāta, kāpēc pirmssvētku svinības organizē  krietnu laiciņu pirms svētkiem, atzina, ka svētkos pasākumu klāsts ir tik blīvs, ka nereti cilvēkiem grūti izvēlēties, kurp doties. “Scenāriju var salīdzināt ar mālu, ko šodien mīcīs pasākuma vadītājs Rolands Keišs,” pirms viktorīnas uzsvēra Kristīna. Savukārt Rolands (foto) skatītājiem svinīgi paziņoja, ka pirmo reizi Rekovā notiek TV cienīga viktorīna, kad, kā viņš jokoja, kartupeļu ēdāju un kūlas dedzinātāju tauta rādīs, ko māk.  

Sola uzvarēt. Viktorīnā cīnījās divu Andru komandas – nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” vadītāja Andra Slišāna un Šķilbēnu pagasta pārvaldnieka Andra Mežala vadībā. A.Mežala komandu (foto) stiprināja vēstures skolotāja Ivita Slišāne, prāvests Staņislavs Prikulis, Balkanu dabas parka vadītāja un zemnieku saimniecības “Sābri” īpašniece Vija Kuļša. Komandas kapteinis, lūgts prognozēt rezultātu, sprieda, ka neizpaliks uzvara. “Nepadodieties!” Andris Mežals vēlēja Andrim Slišānam.

Izpilda dažādus uzdevumus. Komandām bija jāatbild uz visdažādākajiem jautājumiem, piemēram, jāatpazīst pazīstami cilvēki, filmas personāži, dziesmas, melodijas, Latgales novadu ģerboņi, kā arī jāizpilda praktiski uzdevumi. Foto – Imants Slišāns iejūtas spēlē “Dzimšanas dienas ballīte”. Jāpiebilst, ka 9.novembrī viņš patiesi svinēs savu dzimšanas dienu. Apsveicam!

Smaidi neizpaliek. Vislabāko un visobjektīvāko vērtējumu, vai izdevās viktorīna “Es mīlu tevi, Latgale”, atspoguļoja skatītāju sejas.

Sarūpē muzikālus jautājumus. Cibuļu ģimene pasākumā uzdeva jautājumus, tā teikt, muzikālā stilā. Piemēram, komandu dalībniekiem bija jāatpazīst gan dziesmu nosaukumi, gan pēc melodijas jāatšifrē, kas tās ir par dziesmām.

Kā klusais telefons. Skatītāju jautrību raisīja pārbaudījums, kurā komandām, līdzīgi kā “Klusajā telefonā”, bija jāpārstāsta mūspusē pazīstamu cilvēku dzīves gājumi. Par to, ka atcerēties dažnedažādus faktus, tostarp gada skaitļus nav nemaz tik viegli, pārliecinājās prāvests Staņislavs Prikulis, kuram nācās pārstāstīt Balvu novada domes priekšsēdētāja Andra Kazinovska biogrāfiju.

Gan nulle, gan desmit. Andris Mežals, griežot skaitļu ratu, iemanījās saņemt gan maksimālo (desmit), gan minimālo punktu skaitu (nulli). Skatītājiem viņš atklāja, ka scenārija autorei Kristīnai jautājis, kas viktorīnā būs jādara. “Jāsmaida,” viņa atbildēja. “Un to es labi pieprotu,” piebilda Andris.

Griež ratu. Andris Slišāns uzzinot, ka pretinieki viņiem prognozējuši zaudējumu, sprieda, ka tas viņa komandai nāk tikai par labu: “Parasti tie, kuri domā, ka uzvarēs, neuzvar.”

Plūc uzvaras laurus. Pirmās TV viktorīnas Rekovā uzvarētāji: (foto - no kreisās) ģimenes ārsts Andris Spridzāns, Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, kultūras darba speciāliste Sandra Ločmele un komandas kapteinis Andris Slišāns.

Epilogs. Neskatoties uz drēgno laiku, viktorīna Rekovā noslēdzās ar uguns šovu.

 

 

“Mana skola balta, mana skola – stalta...” Žīguru pamatskolai - 60

 

Sestdien, 29.oktobra vakarā, lapkritim atbilstošās noskaņās rotātajās Žīguru pamatskolas telpās satikās skolas bijušie un tagadējie audzēkņi, skolotāji un darbinieki, lai kopīgi pārlapotu atmiņu albumu un izstaigātu tik mīļās skolas takas 60 gadu garumā.

Tikšanās nelielajā skolas sporta zālē ar zemajiem griestiem, par kuriem daudzi brīnās: “Kā te var iemācīt volejbolu spēlēt?!”, izvērtās sirsnības caurstrāvotā, gluži vai ģimeniskā pasākumā. Jo visi savulaik bija un ir šīs skolas bērni. Un skola ir mājas, un mājas ir ne tikai tā vieta, kur tu dzīvo, bet kur tevi sagaida, saprot un samīļo.
Pasākuma organizatoru košiem triepieniem liktie akcenti jubilejas svinību norisē ļāva izsekot skolas dzīvei no tās atklāšanas brīža līdz mūsdienām, kā arī secināt, ka te mācījies vai strādājis ne viens vien pazīstams cilvēks. Vakarā gaitā izskanēja muzikāls sveiciens gan no bijušajiem, gan tagadējiem skolas audzēkņiem. Skolas absolventi teica siltus paldies vārdus bijušajiem un tagadējiem skolotājiem - īpaši skolas vecākajām pedagoģēm Valērijai Borisei un Leontīnei Slišānei. Ilgus gadus skolā nostrādājušas skolotājas Virgīnija Makarova, Līga Andronova, Lana Pužule, Valentīna Beča, Maruta Brokāne, Ludmila Smirnova, Ilze Kadiķe, Dzintars Students. Par aktīvu līdzdalību skolas dzīvē un atbalstu skolas kolektīvs pateicās sadarbības partneriem: Ingrīdai Šīriņai, Indulim Vanagam, Dagnijai Dalbiņai, Pēterim Kuzmanam, Raimondam Slišānam, Aijai un Kazimiram Šļakotām, Valdai un Veniaminam Buzijaniem, Jaroslavam  Kozlovam un citiem.
Ar klusuma brīdi klātesošie godināja tos skolas audzēkņus, pedagogus un skolas darbiniekus, kuri uz tikšanos vairāk neatnāks, tostarp arī muzikantu un grupas “Leijerkastnieki” vadītāju Aini Šaicānu. Skolas vēsturi ar humoru izklāstīja skolotājs Igors Šnepers atklājot, ka Žīguros pamanījis kādu īpatnību: ja dara, tad ilgi, pamatīgi un ar lielu prātošanu. Skolas dzīvē bijis gan patriarhāts, kad skolas direktori bija vīrieši - Ilgvars Cīrulis un Henrihs Ločmelis, gan matriarhāts, kad skolu vadīja sievietes - Anele Laganovska, Ilga Rēdmane, Valērija Borise, Svetlana Romāne. Tagad skolas kolektīvu vada Sanita Orlovska. Skolas 60 pastāvēšanas gados to absolvējuši 1025 skolēni. Šajā mācību gadā skolā strādā 14 skolotāji un mācās vairāk nekā 50 skolēnu. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, sveicot skolas kolektīvu jubilejā, izteica cerību: skola Žīguros būs! Ļaujoties fantāzijai, ka nākotnē, iespējams, bērnus mācīs skaipā, viņš apgalvoja, ka neviens dators nedod mīlestību un sirsnību, ko dod skola.


Skolas moto autore. Skolas jubilejā bija ieradusies arī Ilze Šļakota,1997.gada absolvente, kura savulaik uzrakstīja dzejoli “Mana skola – balta,/ mana skola – stalta…”, kas kļuva par skolas dzīves moto turpmākajos gados. Jubilejā Ilze dzejoli nolasīja vēlreiz.


Skan veltījums Žīguriem. Jubilejas ieskaņā koncertu ar dziesmu “Veltījums Žīguriem” (komponiste, skolas  absolvente Sandra Mežore, vārdu autore Valērija Borise) atklāja nesen nodibinātais skolotāju ansamblis. Viņām palīdzēja skolas absolvente Elīza Kopmane (bijusī Prancāne).


Bijusī direktore. Valērija Borise saņēma daudz apsveikumu, apskāvienu un ziedu, jo viņa jubilejā bija ne tikai viena no vecākajām pedagoģēm, bet arī direktore skolai visgrūtākajā laikā, kad 1980.gadā ēka cieta ugunsgrēkā.


Modernie ritmi. Jubilejas koncertā uzstājās vairāki bijušie  un esošie skolas audzēkņi, tostarp arī Ērika Zaharova, Žaklīna Orlovska un Emma Buhtina. Viņas jubilejas viesus iepriecināja ar moderniem deju ritmiem.


Dāvina torti. Bijusī Žīguru pamatskolas audzēkne Ilze Briede, kuru tagad Latvijā pazīst kā TV šovu dalībnieci, šova “Kūku kari” vadītāju, skolai jubilejā dāvināja torti. Cepējai smago torti palīdzēja noturēt skolotājs Igors Šnepers. Ilze viņam teica: “Pamokies nu! Kā tu mūs mocīji sporta stundās.”


Īpašā misija. Žīguru pamatskolas direktore Sanita Orlovska pasākuma svinīgās daļas noslēgumā izpildīja īpašo misiju un viesiem vēlreiz atgādināja, ka šis ir īpašs pasākums īpašā naktī. Proti, ballēties iespējams par stundu ilgāk, jo Latvija pāriet uz ziemas laiku. Ballē spēlēja grupa “Kamēr jauni”.

Aizvada amatierteātru salidojumu “Iesaukts dienestā”

 


22.oktobrī Rugāju novada  Lazdukalna  saietu namā   jau trešo reizi notika amatierteātru salidojums, kuram šoreiz bija tēma “Iesaukts dienestā”. Uz pasākumu ieradās divpadsmit amatierteātri no vairākiem Latvijas novadiem.

Kā pirmie salidojumu ar nelielu skeču par “Policistu un riteņbraucēju” atklāja  Rugāju novada Lazdukalna pagasta amatierteātris “Zibšņi”. Vakara vadītāji Kristīne Melnace un Jānis Rakstiņš militāro pasākumu nodēvēja par  atbildīgu un smagu darbu, kuru pilda karavīrs, ugunsdzēsējs, policists, robežsargs, zemessargs vai citas militārās profesijas pārstāvis.  Viņi nolasīja pavēli, kurā bija arī atgādinājums novērtēt aktieru un režisoru darbības uz skatuves un ārpus tās, apbalvot labākos, piešķirot speciālo apbalvojumu.  Skaņas un gaismas nodrošināja Nauris Kadakovskis, bet noformējumu militārā stilā  bija veidojusi Kristīne Serga, palīgā nākot  “Zibšņiem”. Uz Lazdukalnu ceļu mēroja Dricānu kultūras nama amatierteātris “Siebrineicys”, Gaigalavas pagasta sabiedrisko aktivitāšu centra “Strūžānu skola” amatierteātris “Tādi Šādi”, Zvārtavas pagasta amatierteātris, Līgo kultūras nama teātra kolektīvs, Nautrēnu pagasta Dekteru amatierteātris un vēl daudzi citi kolektīvi.


Zvārtavas amatierteātris “Latviānis”. Zvārtavieši bija iestudējuši skeču “Reiz kādu dienu...”. Jāklausa savu admirāli, jāceļas un jākrīt par savu “teātra rotu”, uzskata viņu režisore Dagnija Pakalne.


Rogovkas amatierteātris.  Viņu režisore Maruta Miščenko bija izvēlējusies skeču “Ceļojums ar vilcienu Rīga - Zilupe”. Vakara vadītāja Kristīne skatītājiem ar humoru  atgādināja: “Skatoties skeču, atcerieties angļu rakstnieka Gilberta Čestertona teicienu – ceļojumi attīsta prātu, protams, ja tas jums ir.”


Uz skatuves - Krišjāņu amatierteātris. Režisore Inese Kalniņa bija izvēlējusies iestudēt skeču “Ļuce zina vusu”, kurā galveno lomu atveidoja Aina Korkla (no labās). Viņai līdzās aktieri Jānis Kalniņš un Inese Kaša.


Noslēguma salūts. Rugāju novada Lazdukalna pagasta amatierteātris “Zibšņi” un amatierteātru režisori, skeču autori pēc apbalvojumu saņemšanas. Atmiņai viņiem paliks ne tikai dāvanas un pateicības, bet arī piemiņas nominācijas “Roc dziļāk!” - simboliskas dakšas, kas mudinās radīt jaunus darbus nākamajai kopā sanākšanas reizei.


Mudīte Maslova komandē “Bābu bataljonu”. Rubeņu ciema dramatiskais kolektīvs parādīja, ka arī sievietes var  dienēt un nav ar pliku roku ņemamas. Mudīte skeču uzrakstījusi pati un arī galveno lomu ar garākajiem tekstiem tēloja pati.


Aizkulisēs. “Bābu bataljona” dalībnieces ar dakšām, cirvjiem un citiem armijai derīgiem instrumentiem, dzirdot smieklus zālē, aizkulisēs pacietīgi gaidīja uznācienu uz skatuves.


Lazdukalna amatierteātris “Zibšņi” sagatavo divus priekšnesumus. Viens viņu uzgājiens bija sākumā, bet noslēgumā režisore Arnita Rakstiņa bija sagatavojusi  skeču “Skaistuma etalons”. Attēlā aktieri Sarmīte Jermacāne (no kreisās), Jānis Žīgurs un Mairita Rakstiņa.


Izrādi atved novadniece Indra Madarniece. Ilūkstes novada kultūras centra dramatiskais kolektīvs “Zib … akcija” parādīja skeču “Vienmēr gatavs… ja kas”, liekot skatītājiem smaidīt un skaļi aplaudēt.


Saņem režisora ordeni. Ineta Lindenberga (no kreisās) no Viļakas un citi režisori saņēma ordeņus, pateicības un dāvanas no Rugāju novada domes. Tās pasniedza “Zibšņu” vadītāja Arnita Rakstiņa.

Reportāžas

  • “Upītes Uobeļduorzā” pārsteigums pēc pārsteiguma

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogalē vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kas notika jau septiņpadsmito reizi, pulcēja radošus latgaliešu literātus un mūziķus. Zīmīgi, ka katru gadu neiztrūkstoša festivāla tradīcija ir arī...

  • “Stipro skrējienā” Balkanos pārsteidz Jāņi

    (Reportāža)

      1.septembrī Šķilbēnu pagasta Balkanos pulcējās 23 sportisti, lai pirmo reizi startētu “Stipro skrējienā”. Galvenais tiesnesis Pēteris Vancāns stundu pirms sacensībām neslēpa uztraukumu, jo, pirmkārt, neiespējami prognozēt, cik sportisti...

  • Svētki Upītē noslēdzas ar izrādi

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogalē Upītē valdīja jestrs noskaņojums. Kā nu ne, ja Upītes svētku organizatori, pateicoties VKKF atbalstītajam projektam “Latvijas Nacionālā teātra un Dirty Deal Teatro viesizrādes Upītē”, sarūpēja dažādas aktivitātes dažādām...

  • Svētki pagastā ar pilsētas nosaukumu

    (Reportāža)

    Mūspusē gandrīz katrā nedēļas nogalē kādā no pagastiem pulcējas vietējie ļaudis, lai kopā jauki pavadītu laiku pagasta vai sporta svētkos. Aizvadītās nedēļas nogalē pēc divu gadu pārtraukuma lielais sports virmoja Balvu pagastā. Sporta darba...

  • Tilžā priecē zirgi un suņi

    (Reportāža)

    Brīvdienās ikvienam interesentam bija iespēja apmeklēt zirgu sētu “Kapulejas” Tilžā, kur divas dienas sacentās labākie pajūgu braucēji Latvijas Jātnieku federācijas Latgales posma sacensībās “Balvi 2018”. Atgādinām, ka tās ir vienīgās oficiālās...

  • Pļaujas svētkos uzvar tilžēniete

    (Reportāža)

    Pagājušās nedēļas nogalē Briežuciemā jestri aizvadīti “Pļaujas svētki un muzikantu saiets”, kur godināja pagasta Pēterus, priecājās par Briežuciema pašdarbnieku un jauniešu kopas “Soldanī” sagatavoto teatralizētu pirmizrādi, lepojās ar Briežuciema...

  • Septiņdesmit ūdensmotociklisti saviļņo Balvu ezeru

    (Reportāža)

    Sestdien Balvu ezerā rūca motori un, kā zināja stāstīt Latvijas čempionāta ūdensmotociklistiem galvenais tiesnesis Andris Pozņaks, uz starta līnijas dažādās klasēs stājās 70 sportisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Trase. Sacensību galvenais...

  • “Kopā ar putniem debesīs”

    (Reportāža)

        Trešdien balveniešus un pilsētas viesus priecēja vairāk nekā 200 mazi un lieli putniņi, kuri salidoja uz tradicionālo Starpnovadu bērnu un jauniešu radošo festivālu “Kopā ar putniem debesīs”, kur demonstrēja savas prasmes dziedāšanā, dejošanā un tērpu...

  • Ja ir prieks, viss ir nieks!

    (Reportāža)

        Sestdien jau trešo reizi mūspusē bija vērojamas izpušķotas automašīnas, kurās brauca tikai un vienīgi atraktīvas daiļā dzimuma pārstāves. Balvu Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva, kā arī šī pasākuma iniciatores Ilze Gļauda un Dagnija Vaickovska...

  • Viļakā ar futbola turnīru piemin Aini Šaicānu

    (Reportāža)

      12.aprīlī Viļakas sporta hallē notika piemiņas turnīrs Ainim Šaicānam. Ainis Šaicāns bija sporta un sabiedriskais darbinieks, muzikants, arī brīnišķīgs treneris un labs ģimenes tēvs. Viņa piemiņai jau ceturto gadu Viļakā notiek turnīrs futbolā. Aiņa...

Laika prognoze

8.6°C

Balvi

Skaidrs
Humidity: 92%
Wind: DDA at 3.2 kmh
Pirmdiena4°C/13°C
Otrdiena4°C/11°C
Trešdiena8°C/12°C
Ceturtdiena7°C/13°C
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Svētdiena

Laba svētdiena labiem cilvēkiem, kad var gan labi pastrādāt, gan labi atpūsties. Sevišķi aktīvi šodien varētu būt Lauvas, Svari un Skorpioni. Nu tad viņu enerģiju, mīļie līdzcilvēki, ievirziet pareizā gultnē: darbā, atpūtā vai mācībās. Un, ja Jūsu viņus vēl paslavēsiet, tad viņi vispār skries klupdami krizdami. Tomēr visus gribu brīdināt, ka pret šodienas komplimentiem jāizturas diezgan skeptiski, jo zem tiem var slēpties kāds pašlabuma tīkotājs un glaimotājs. Tāpēc komplimentus uzņemsim ar smaidu, turklāt neuzskatīsim tos par baltu patiesību. Diena piemērota arī jaunu darbu veikšanai.