1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
19-07-2019
Vārdadienas šodien: Meldra, Meldris, Melisa

Mielojas ar draudzības zupu un veido puķu piramīdas

 

Aizvadītajās brīvdienās visi ceļi veda uz Balvu novada Kubuliem, kur vietējie iedzīvotāji un viesi pulcējās ikgadējos Kubulu pagasta svētkos. Kā ierasts, svētki pavadīti pēc labākajām tradīcijām, un aktivitāšu klāsts bija tik plašs, ka avīzes slejās visu nemaz nevar atspoguļot – svētku dalībnieki veidoja ziedu paklāju un puķu piramīdas, izkustināja kaulus jaunatklātajā āra trenažieru laukumā, minēja krustvārdu mīklas, darbojās konfekšu pušķu meistardarbnīcā, piedalījās individuālās un komandu sporta aktivitātēs zemessargu vadībā un mielojās ar draudzības zupu. Noslēgumā kultūras namā notika Pilngadības svētki, kurus ar mūzikas skaņām piepildīja populārais mūziķis Andris Baltacis un grupa “Tranzīts”.


Mašīnas vilkšana. Svētku dalībniekiem bija nepieciešama ne tikai atjautība un veiklība, bet arī spēks. Iespēju vilkt mašīnu izmantoja arī komanda ar nosaukumu “Normāli čaļi”, kuri nepilnu 100 metru garu trasi veica 48,2 sekundēs.


Labākais zābaku metējs. Oskars Keišs ieguva 1.vietu zābaku mešanā. Turklāt tas O.Keišam nebija vienīgais triumfs. Kopā ar komandas biedriem viņš izcīnīja arī 1.vietu mašīnas vilkšanā un jokoja: “Ja kādam nepieciešams pavilkt mašīnu, droši zvaniet!”


Bižu pīšana. Mazie ķipari bižu pīšanu atzina par vienu no interesantākajām svētku nodarbēm. Kā nu ne, ja draugu lokā bija arī klauni Čiko un Riko.Draudzības zupa. Par zupas galveno sastāvdaļu – meža gaļu – parūpējās vietējais mednieku kolektīvs. Savukārt pašu zupu gatavoja ciemiņi no Rēzeknes novada Bērzgales pagasta. Jāpiebilst, ka bērzgalieši zupai pievienoja arī savas, pēc īpašas receptes gatavotas sastāvdaļas, kuru pamatā, kā viņi pastāstīja, bija svētīts ūdens, saknīšu uzlējums, 100% neatlaidība, drosme, mērķtiecība, veiksme, optimisms un, pats galvenais, 200% mīlestības!

Draudzības zupa. Par zupas galveno sastāvdaļu – meža gaļu – parūpējās vietējais mednieku kolektīvs. Savukārt pašu zupu gatavoja ciemiņi no Rēzeknes novada Bērzgales pagasta. Jāpiebilst, ka bērzgalieši zupai pievienoja arī savas, pēc īpašas receptes gatavotas sastāvdaļas, kuru pamatā, kā viņi pastāstīja, bija svētīts ūdens, saknīšu uzlējums, 100% neatlaidība, drosme, mērķtiecība, veiksme, optimisms un, pats galvenais, 200% mīlestības!


Svētki izdevušies! Par godu Kubulu pagasta un Pilngadības svētkiem pie pagasta ēkas notika tradicionālā ziedu paklāja un puķu piramīdu veidošana. Par šo skaisto tradīciju un daudzām citām svētku aktivitātēm kopā ar iedzīvotājiem un svētku sadarbības partneriem parūpējās Kubulu pagasta darbinieki, bez kuriem svētki nemaz nebūtu iedomājami. Attēla priekšplānā (otrais no labās puses) - pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Luksts.


Čiko un Riko. Svētku apmeklētāji par jautrību sūdzēties nevarēja, par ko īpaši parūpējās visu mīlētie klauni Čiko un Riko.


Nopietna štelle. Kubulu pagasta svētkos pirmo reizi ciemojās mūspuses zemessargi no 31.Kājnieku bataljona 1.Kājnieku rotas, kuri svētku apmeklētājiem bija sarūpējuši vairākas aktivitātes. Paši mazākie svētku dalībnieki, tostarp Ņikita, ar īpašu interesi izmantoja iespēju tuvāk apskatīt ieročus.


Šīm dāmām nekas nav šķērslis! Viena no jautrākajām aktivitātēm bija kāpšana pāri nelielām pagalēm īpaši izveidotā trasē. Tiesa, tas bija jādara ar aizsietām acīm! Viens no svētku dalībniekiem, vērojot attēlā redzamo mirkli, jokoja: “Vai tad nu pāri zirgam kāpjat, ka tik platus soļus sperat?”


Pavingrosim? Šajā pavasarī pie bērnudārza “Ieviņa” ar Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka palīdzību uzstādīja āra trenažierus. J.Trupovnieks kopā ar pārējiem svētku dalībniekiem nelaida garām iespēju kopīgi pavingrot.


Zābaka mešana. Viens no svētku viesiem – bērzgalietis Ivars – izmēģināja spēkus zābaku mešanā tālumā. Viņa labākais rezultāts bija 12 metri un 30 centimetri.


Armijas gultas klāšana. To, kā jāklāj armijas gulta, atcerējās arī bijušais Zemessardzes 4.brigādes komandieris balvenietis Jānis Gailis, kurš pašlaik dienestu turpina NATO spēku integrācijas vienības Latvijas komandiera amatā. Jāpiebilst, ka šī uzdevuma veikšanas galvenie kritēriji bija precizitāte un ātrums. 1.vietu ieguva Ginta Ivanova.

Ziemeļlatgalē aizvadīts lielākais salidojums Latvijas vēsturē

Nedēļas nogalē Ziemeļlatgalē pulcējās motociklu Jawa un ČZ īpašnieki no dažādām valstīm uz ikgadējo motociklistu salidojumu. Latvijas motokluba “Jawa” priekšsēdētājs Aivars Žeikars sestdien zināja teikt, ka Balvu Kultūras un atpūtas centra laukumā apskatāmi vairāk nekā 130 spēkrati. “Savukārt motobraucēju ir vairāk nekā 200. Tas ir lielākais salidojums Latvijas vēsturē,” viņš apstiprināja.

resized-maza pirma

Iebrauc Balvos. Motociklu Jawa un ČZ īpašnieki Balvos iebrauca Balvu novada pašvaldības policijas pavadībā. 

resized-Picture 229

Kluba “Jawa” vadītājs. Aivars Žeikars pastāstīja, ka katru gadu salidojumu rīko citā Latvijas novadā: “Latgalē atgriezīsimies tikai pēc pieciem gadiem.” Vērtējot motociklistus, viņš uzsvēra, ka šie cilvēki ir pavisam citādi, jo viņiem patīk dzelži, patīk skrūvēt un atjaunot vecas vērtības. Pats kluba vadītājs brauc ar 1979.gada izlaiduma motociklu Jawa 634. Taujāts, kas motivē ņemties ar dzelžiem, A.Žeikars atklāja, ka tā ir vienreizēja iespēja paķert vēju, atcerēties jaunību un pabūt foršā kompānijā.

resized-Picture 219

Izvizina ar moci. Salidojuma dalībnieki mūspusē pulcējās jau piektdienas vakarā Rugāju novada lauku tūrisma mītnē “Rūķīši”. Viņi slavēja saimnieku Gunti Štālu un pateicībā par laipno uzņemšanu aicināja viņu doties parādes braucienā no Rugājiem uz Balviem.

resized-Picture 234

Atbrauc no Maskavas. Antons ar sievu Natāliju un dēlu Ivanu atklāja, ka Latvijā jau bijuši 2014.gadā: “Kā nokļuvām Latgalē? Navigators vienmēr atved tur, kur vajag,” paskaidroja Antons.

resized-Picture 242

Pirmo Jawu saņēmis mantojumā. Motociklists no Lietuvas, kurš sevi pieteica kā moču mīli, “Jawas” salidojumos Latvijā piedalās jau ceturto gadu pēc kārtas. Viņš smēja, ka labāk tikties ar domubiedriem, nekā sestdienas vakaros sēdēt pie TV un dzert aliņu: “Jaunībā man nebija motocikla, kaut gan par to ļoti, ļoti sapņoju. Pirmo Jawiņu saņēmu mantojumā, bet tagad man mājās jau ir astoņi moči. Mīļākā ir 1961.gada “Jawa”, ar kuru šobrīd arī braucu.”

resized-Picture 316

Pirmo reizi izbrauc no dzimtenes. Aleksejs Krezo no Minskas lepojās, ka ar 1974.gada izlaiduma Jawa 360 atbraucis bez jebkādām tehniskām kļūmēm. “Pirmo reizi izbraucu no Baltkrievijas, tāpēc iespaidu ir bezgala daudz. Patīkami pārsteidza tas, ka Latvijā motociklistus respektē pārējie transportlīdzekļu vadītāji. Dod pat ceļu!”

resized-Picture 266

Grupa no Polijas. Poļi atzina, ka viņus Latgale pārsteigusi. “Izskatās maz apdzīvota. Būs jāpalīdz uzlabot demogrāfiskā situācija,” jokoja Barteks un Voiteks.

resized-Picture 282

Balvenietis Jawu nenopērk. Balvenietis Ainis Kronītis (foto no labās) profesionāli vērtēja spēkratu tehnisko stāvokli. “Nepatīk, ka divcilindru Jawām stiprinājums ir pa vidu. Pagriezienos nav labi,” sprieda viņš. Tāpat Ainis atklāja, ka savulaik nobraucis divas Jawiņas. Viņš nepieņēma rīdzinieka Artūra (foto kreisās) piedāvājumu nopirkt moci turpat uz vietas. “Reklamēju, reklamēju, bet nekā,” secināja Artūrs.

resized-Picture 279

Nav sūrie veči. Viens no salidojuma “Jawa” organizatoriem Raimonds Freimanis uzsvēra, ka no citiem motoklubiem atšķiras ar to, ka pasākumus organizē kopā ar ģimenes locekļiem. “Mēs neesam sūrie veči,” piebilda viņš. R.Freimanis slavēja latgaliešus, tostarp “Rūķīšu” saimniekus un Balvu novada pašvaldības policiju: “Mēs jutām jūsu atbalstu!”

resized-Picture 295

Uz moča arī sievietes. Tatjana no Rīgas salidojumā piedalījās jau trešo reizi. “Ja pērn braucu ar blakusvāģi, tad šodien ar divriepi,” viņa pavēstīja.

resized-Picture 301

Dāma no Somijas. Eila Paronen no Somijas sprieda, ka latgalieši ir ļoti draudzīgi. “Gaidām jūs ciemos Somijā,” aicināja Elja.

resized-Picture 311

Moci nopērk pirms pasākuma. Ziemeļlatgales retroralliju organizators Dzintars Dvinskis “Jawu” salidojumā piedalījās pirmo reizi. “Par godu šim pasākumam iegādājos 1971.gada moci un vakar izgāju tehnisko apskati. Būs jauki!” viņš sprieda.

Velna ducis jeb “Motociklistu vasara 13” nosvinēta

 

10.jūnijā aizvadīts viens no Balvu pilsētas grandiozākajiem pasākumiem - motociklistu salidojums, kam šogad apritēja interesanta jubileja – 13 gadi. Zīmīgi, ka pasākuma dienā motokluba “Spieķi vējā” biedri vienkopus arī bija 13, pulcējot motociklistus no visas Latvijas - Ventspils, Preiļiem, Rīgas, Valmieras un citām pilsētām, kā arī mūspusē ciemojās viesi no kaimiņvalstīm. Par kultūras programmu rūpējās grupa “Tranzīts” un Artūrs Jauntēvs ar savu grupu. Acis priecēja arī vairākus metrus augsts ugunskurs, kā arī neizpalika svētku salūts.


Balvu ielās dzirdama motociklu rūkoņa. Motociklistu salidojuma dalībnieki ar krāšņu parādes braucienu jau 13.sezonu priecēja vietējos un iebraucējus, turklāt bija skatāms plašs braucamrīku klāsts - mopēdi un motorolleri, sporta un ceļojumu motocikli, čoperi un enduro, kā arī krosa motocikli un neizpalika arī lepnie “Harley Davidson”.


Skaitlis ‘13’ nav bijis par šķērsli arī šosezon. Vakara vadītāja lomā, kā ierasts, iejutās Māris Grigalis, kurš ar savu erudīciju aktīvi iesaistīja motoklubu biedrus un skatītājus jestrās atrakcijās. Neizpalika gan “ātrākā arbūza ēšana”, gan “alus dzeršana” no glāzēm, kas piestiprinātas pie dēlīša, tradicionālais brauciens “motocikls un ūdens spainis”, kā arī citas aktivitātes.


Trešā sezona. “Četras riepas ved miesu, divas - dvēseli,” spriež balvenietis Lauris Cīruls, kuram sapnis par savu motociklu bija jau kopš bērnības, bet piepildījis vien pirms nepilniem četriem gadiem. Viņa ausīm motocikla motora skaņa skan kā himna, kas ļoti aizrauj un patīk.


Velna ducis. Motokluba “Spieķi vējā” biedri vienkopus.


Nebaidās no skaitļa ‘13’. Trešo gadu uz pasākumu, kā smej motociklisti no Preiļiem, beidzot ieradušies laikus, jo ceļš uz Balviem jau zināms. “Lielceļa klaidoņi” Ineta ar vīru Eināru atklāja, ka Balvos cer labi atpūsties, kā arī pabūt kopā ar draugiem un izbaudīt vakaru.


Nav māņticīgi. Motokluba biedri, kā arī tā prezidents Andis Grāvītis atzīst, ka šogad 13.pasākuma rīkošana nav gājusi gludi. Un daudzu klubu ierašanās izpalika, bet pasākums ir izdevies, un gadu no gada “Spieķi vējā” rūpējas par to, lai interesanti būtu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan iebraucējiem.


Ūdens šalti izbaudīja gan atrakciju dalībnieki, gan skatītāji. Divas spēcīgākās komandas, kas braucienu izturēja visilgāk, ar ūdens šalti mēģināja iepriecināt pretējos komandas biedrus.


Jaunākais dalībnieks. Viktorija ar dēliņu Edvardu, kuram ir vien 10 mēneši, drosmīgi startēja parādes braucienā. Zīmīgi, ka puisītis nāca pasaulē 13.augustā, tāpēc mammai šis skaitlis asociējas ar lielu prieku. Abi braucienā piedalījās jau otro gadu, tiesa Edvards pirmajā braucienā vēl bija mammas puncī.


Brauks vēl. Skatītāju uzmanību piesaistīja Ojārs no Alūksnes ar savu krāšņo motociklu. Dalībnieks atzina, ka šajā salidojumā piedalās pirmo reizi un fināla pasākumu šogad apmeklēt nesanāks. Neskatoties uz to, viņš atzina, ka ir gūtas pozitīvas emocijas un gandarījums par dalību.


“Spieķi vējā” saņem godam pelnītos sveicienus. Sumināt gaviļniekus bija ieradušies vairāki motoklubi, tostarp “GoldWing” biedri. Ciemiņš, tērpies dzeltenā lietusmētelī, simboliski vēlēja, lai šogad un arī turpmākos gadus salidojumā nelīst lietus un lietusmēteļi nebūtu nepieciešami.

Bērni atklāj vasaras pasākumu sezonu

 

25.maijā Balvu pilsētas parkā bērni un jaunieši ar radošo festivālu “Laimīgā zeme” atklāja vasaras pasākumu sezonu. Sprīdītis, kura lomā iejutās Elvis Sprudzāns, lūgts atklāt laimes recepti, atzina, ka, cītīgi meklējot, viss ir iespējams. Vienisprāt ar Sprīdīti bija dejotāji un dziedātāji no Balvu, Rugāju un Viļakas novadiem.  

Katrs kolektīvs, uznākot uz skatuves, čakli māja ar rokām skatītājiem. Bērnu acīs bija jaušams gan prieks, gan lepnums – mēs varam, mēs esam vislabākie! Koncertu atklāja mūspuses pērle - pūtēju orķestris “Balvi”, kas klātesošos iepriecināja ar komponistu Jāņa Lūsēna un Raimonda Paula skaņdarbiem. Tāpat neizpalika Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas audzēkņu tērpu kolekciju demonstrējumi.


Neizpaliek arī dziesmas. Savas prasmes demonstrēja Balvu Bērnu un jauniešu centra vokālās studijas ansambļa jaunietes.


Ar skatuvi nepietiek. Bērni apliecināja, ka vienlaikus var dejot dažāda vecuma kolektīvi no vairākiem novadiem.


Svinīgi uziet uz skatuves. Gājienā priekšā gāja Balvu Kultūras un atpūtas centra bērnu deju kolektīvs “Balvu vilciņš” Zanes Meieres vadībā.


Paši mazākie. Mazā Lienīte (Luisa Marija Uzuliņa) un Sprīdītis (piecgadīgais Gvido Prokofjevs), virpuļojot pa skatuvi, atgādināja, ka drosmei ir lielāka vērtība nekā pusei karaļvalsts: “Tas ir stāsts par katru no mums, par to, kā katrs savu laimes zemi meklējam. Un atrodam.”


Gaisā uzvirmo zelts. Sprīdītis, meklējot zeltu, vēlējās izmantot detektoru. Festivāla noslēgumā izrādījās, ka zelts ir tepat, mums līdzās – tie esam mēs, tā ir vieta, kur dzīvojam.

Viļakas novads tagad par 101 ozolu bagātāks

 

Šogad Latvijas neatkarības atjaunošanas 27.gadadiena 4.maijā izvērsās īpaši skaista, jo šajā dienā reizē ar Vislatvijas akciju “Apskauj Latviju” un Baltā galdauta svētkiem atklāja arī valsts simtgades svinības. Akcijā “Apskauj Latviju” pie robežas esošo 45 pašvaldību teritorijās visas dienas garumā iestādīja 100 ozolus ar īpašu simtgades norādi, tādā veidā simboliski iezīmējot Latvijas robežlīniju un vienotību, ko valsts ieguva. Viens no 100 īpašajiem ozoliem nonāca arī mūspusē – Viļakas novadā, kur visas dienas garumā arī visos novada pagastos notika nebijusi ozolu stādīšanas akcija. Visvairāk ozolu 4.maijā iestādīja Žīguros.



Lai aug un kļūst par spēkozolu! Vienu no īpašajiem 100 Latvijas simtgades ozoliem, kas nonāca Viļakā, svinīgā pasākumā pie Viļakas Romas katoļu baznīcas uzticēja iestādīt novada priekšsēdētājam Sergejam Maksimovam,  Jaunsardzes un informācijas centra direktoram Aivim Mirbaham, Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Šķilbēnu robežapsardzības nodaļas priekšniekam kapteinim Raimondam Romanovskim un Viļakas novada jaunsargu vienības vadītājam Valentīnam Keišam. Šis ozols nācis no Jelgavas kokaudzētavas.


Uztic rūpes jaunajai paaudzei. Pēc īpašā ozola iestādīšanas Viļakas pārvaldes robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks pulkvežleitnants Voldemārs Šaicāns rūpes par latviešu dzīvības koka veiksmīgu izaugšanu uzticēja jaunsargiem Aigaram Gruševam un Samantai Juganei. Viņi saņēma apliecinājumu, kas izveidots kā atpazīstamības zīme konkrēti šim ozolam, un klātesošajiem deva solījumu, ka rūpēsies un gādās par to, lai ozols aug un pieņemas spēkā.


Savu pagastu padara vēl zaļāku. Kā vieni no pirmajiem ozolu pie Žīguru estrādes iestādīja arī pagasta pārvaldes vadītājs Oļegs Kesks ar savu kolektīvu.


Dodas gājienā. Kuplā pulkā svētku pasākuma dalībnieki devās svinīgā gājienā no Viļakas novada pašvaldības uz Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu, kur notika svētbrīdis par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai.


Kopā Latviju darīs lielāku un stiprāku. Valsts svētku dienā savā novadā, savās mājās vienoti bija arī pagastu pārvaldnieki, kuri izpildīja īpašu misiju – saņēma un vēlāk savos pagastos iestādīja mūsu tautas spēka simbolu – ozolu. Kopumā Viļakas novads 4.maijā kļuva par 101 ozolu bagātāks: Viļakas pilsētā iestādīja 5 ozolus, Medņevā - 11, Šķilbēnos - 19, Kupravā - 15, Vecumos – 10, Susājos – 10 un visvairāk – 30 – Žīguros.



Novēl ticēt sev un atbalstīt savus tuvākos. 1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputātiem pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu. Viens no šiem 138 balsotājiem bija žīgurietis Kazimirs Šļakota, kurš vēsturē iegājis arī ar to, ka bijis vienīgais meža ministrs neatkarīgās Latvijas laikā. Viņš savulaik stādījis ne vien skaistos bērzus, kas tagad ieskauj Žīguru estrādi, bet arī atrada laiku, lai valsts svētku dienā pabūtu ar žīguriešiem un kopā ar visiem iestādītu savu ozolu. Atminoties 4.maiju pirms 27 gadiem, Goda viesis teica: “27 gadi... Ja paskatos uz savu paziņu un tā laika vienaudžu sirmajām galvām, laikam tā ir taisnība - 27 gadi tomēr ir pagājuši. Atceros, ka tā bija tikpat saulaina diena kā šodien. Bija iekšējā spriedze – vai mums izdosies atjaunot Latvijas neatkarību, vai būs jāgaida kaut kāds nākamais iespējamais brīdis. Bija bail… Bet nevis par pašiem - par to, vai mums izdosies. Tagad, paejot šiem gadiem, gribētos, lai daudzas citas lietas būtu notikušas citādi – labāk. Lai būtu bijis vairāk to, kuri domā par visu kopējo labumu, nevis par savu. Šodien gribu novēlēt ticēt sev, ticēt un atbalstīt savus tuvākos, ticēt savai valstij Latvijai.”


Savs ozols arī Annai Āzei. Vienu no 30 pagastam piešķirtajiem ozoliem ar lielu rūpību un mīlestību zemē stādīja Žīguru Meža muzeja vadītāja Anna Āze (no kreisās), viņas meita Māra un pirmās Latvijas brīvvalsts laika mežsarga mazmeita Tatjana Fiļimonova. Anna atklāja, ka vēl pirms pasākuma izvēlējās vislabāko vietu savam ozolam, un ir pārliecināta, ka tas noteikti ieaugs: “Mūsu stādītais ozols izaugs, to es zinu. Bet vispār, lai stādītu ozolus, tam jāsagatavojas - vispirms kārtīgi jāsalaista bedre, jo mitra zeme labāk piespiež stāda saknes, savukārt sausā paliek gaisa spraugas. Un bedrē velēnas jāsaliek ar saknēm augšā, jo pēc tam tās veido trūdu.” Anna pastāstīja, ka ozoli, kurus 4.maijā iestādīja Viļakas novadā, atvesti no Valmieras kokaudzētavas. “Tie atvesti speciālajos Latvijas Valsts mežu maisos, kas paredzēti uzglabāšanai līdz divām nedēļām. Tas ir lielisks veids, kā saglabāt kailsakņu stādiņam nepieciešamo vidi, ja to nestāda tai pat dienā, bet ir vajadzība uzglabāt,” skaidroja speciāliste. Viņa priecājas, ka Latvija šogad svētkus nolēmusi svinēt, sarīkojot šādu koku stādīšanas akciju, jo ozols latviešiem izsenis bijis vīrišķības simbols. “Faktiski tas ir simbolisks Latvijas robežsargs – viņš stāv tai Latvijas zemē iekšā un redz katru, kurš nāk. Tā ir mūsu sardze,” teica Anna Āze.

Reportāžas

  • Piemin komunistiskā genocīda upurus

    (Reportāža)

    Pie izsūtītā Staņislava Cunska mājas Borisovā. Novadpētniece Maruta Brokāne atzina, ka, lasot Staņislava lietu, redzējusi vīziju, kā St.Cunskis tiek aizvests projām no mājām: “Atnāca svešie vīri ar plintēm rokās, deva laiku savākties. Staņislavs,...

  • “Starp Tālavu un Pietālavu”

    (Reportāža)

      Sestdien visā Latvijā Muzeju nakts tēma bija “Tālavas taurētājs”, kas ir turpinājums Latvijas simtgades stāstam, turklāt 2019.gadā atzīmējam un atzīmēsim Brīvības cīņu simtgadi. Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe nešaubās, ka ir īstais brīdis...

  • “Veiksme ir labi sagatavota iespēja”

    (Reportāža)

      10.maijā Balvu Mākslas skolā turpinājās “Mākslas dienu 2019” aktivitātes, kas sākās ar radošo darbu izstādes “Uzziedi krāsās” atklāšanu aprīļa nogalē Balvu Sakrālajā kultūras centrā. Šoreiz bērniem un jebkuram interesentam bija iespēja iepazīt...

  • Upītē dejo, dzied un darina bites

    (Reportāža)

        29.martā Upītē aizvadīts bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”.  Upītē bija gan dziedāšanas,  gan danču un muzicēšanas  konkursi, uz kuriem ieradās bērni no vairākiem novadiem. Pirms konkursiem daudzi  piedalījās...

  • Tilžā satiekas amatierteātri

    (Reportāža)

      23.martā Tilžas kultūras namā notika dramatisko kolektīvu un teātra cienītāju tikšanās sarīkojumā “Dzīve kā teātris - teātris kā dzīve”. Šī Tilžas kultūras namam ir laba tradīcija, ko 2011.gadā  iedibināja toreizējā kultūras nama vadītāja Inese Kalniņa....

  • Virtuālā braucienā ar bānīti... līdz teātrim

    (Reportāža)

      8.martā vadugunieši devās uz Vidzemes pusi, lai vienlaikus ar Sieviešu dienu nosvinētu laikraksta 69.dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka laika apstākļi bija raibi kā dzeņa vēders - neizpalika saulīte, lietus, varavīksne un pat pērkona dārdi. Tikpat...

  • Kad daba mijas ar vēsturi...

    (Reportāža)

      Sestdien Stompaku purvā pulcējās interesenti, lai dotos pārgājienā “Izbaudi ziemu mitrājā – Stompaku purvā”. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe pirms pārgājiena atgādināja, ka februāris ir mitrāju...

  • “Trakajiem pieder pasaule”

    (Reportāža)

      Svētdien Balvu pagasta Pilskalnā pulcējās paši drosmīgākie, kuri, spītējot atkusnim un vējam, ar ziemīgām un sportiskām aktivitātēm atzīmēja Meteņdienu, kas ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara...

  • Gatavi attīrīt jūras, doties kosmosā

    (Reportāža)

      Pagājušajā nedēļā Stacijas pamatskolā starpnovadu konkursā “Skolēni eksperimentē” pat žūrija neslēpa gandarījumu par bērnu un jauniešu zinātkāri un prasmēm uzburt dažādus brīnumus. Skolas direktore Ruta Bukša priecājās, ka šogad konkurss notika...

  • Katra svētdiena kā svētku diena

    (Reportāža)

        Dauna sindroms, dažāda veida cerebrālie traucējumi, garīgā atpalicība, insulta izraisītās sekas – tās ir tikai dažas no smagajām diagnozēm, ar kādām sirgst Balvu teritoriālās invalīdu biedrības biedri. Taču tas nenozīmē, ka tādēļ viņi sēž mājās četrās sienās un...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Svētdiena

Ja arī šo brīvdienu vēlies pavadīt pļavā vai mežā, kājās velc atbilstošus apavus. Jo tieši pēdas var sagādāt lielas problēmas: gan tulznas, gan nejauki bišu, ērču vai čūsku kodumi (tpu, tpu). Brīvā brīdī parūpējies par savām pēdiņām, pastaigājot basām kājām pa rupjām smiltīm vai mīkstu zālīti. Tā būs lieliska masāža viņām. Turpinot veselības tēmu, šodien labāk dot priekšroku bērzu sulām, minerālūdenim bez gāzes un augu tējām bez cukura, nevis kolai, aliņam vai šņabim. Vai sarunājuši?
         

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


   

 

 

 

 

 

 

 

 

                      

 

 

 

 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat reklāmas ietekmi uz iedzīvotājiem?