Katra svētdiena kā svētku diena

Dauna sindroms, dažāda veida cerebrālie traucējumi, garīgā atpalicība, insulta izraisītās sekas – tās ir tikai dažas no smagajām diagnozēm, ar kādām sirgst Balvu teritoriālās invalīdu biedrības biedri. Taču tas nenozīmē, ka tādēļ viņi sēž mājās četrās sienās un sūrojas par dzīvi. Nē! Jau sesto gadu ik svētdienu treneres Ilutas Balules vadībā paši centīgākie no viņiem sanāk profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas lielajā sporta zālē, lai kopā pavingrotu, trenētu gribasspēku un audzinātu sevī sportisko garu. Tagad viņi to varēs darīt ar divkāršu prieku, jo gada nogalē notikušajās pirmajās Ziemeļlatgales Lūgšanu brokastīs tika pieņemts lēmums saziedotos līdzekļus novirzīt Balvu invalīdu biedrībai sporta inventāra iegādei. Pateicoties šai iniciatīvai, vēl viens mazais sapnītis piepildījies un nu visi var sportot ar jaunu spēku un iedvesmu.

Iesildīties, marš! Pagājušās ceturtdienas rītā pie Balvu Bērnu un jauniešu centra sastopam bariņu jautri čalojošu sieviešu. Izrādās, kā allaž labā noskaņojumā, te sapulcējušās dažāda vecuma nūjotājas. Pavisam nesen viņas saņēmušas jaunas nūjas, tādēļ steidz tās iemēģināt. Taču, pirms doties ierastajā maršrutā pa Lāča dārzu, atbildīgā par nūjošanu Terese Gruzdule (otrā no kreisās) visām liek iesildīties. Tas nekas, ka dažas kundzītes atrunājas,- to izdarījušas, jau nākot līdz jauniešu centram. Ja liek, tad jādara.

Sveiki, mani mīļie! Ar šādiem vārdiem un mīļu apskāvienu trenere Iluta (no kreisās) pie sporta halles sagaida ikvienu atnācēju. Kā vienmēr viņa priecājas ieraudzīt arī savu audzēkni žīgurieti Ritvaru ar mammu Veru Andrejevu, kuri treniņus apmeklē kopš pašiem pirmsākumiem. Ritvara mamma stāsta, ka šī ir viena no retajām reizēm, kad dēls var pasportot un satikties ar vienaudžiem: “Ritvars jau pieaudzis, beidzis Baltinavas skolu un 10 gadus dzīvo mājās. Pirmos gadus, kad nekur negājām, viņš prasīja,- ko šodien darīsim, kur iesim? Bet kur tad mēs Žīguros varam aiziet? Neriņķosim taču pa ciematu. Tā, pateicoties biedrības vadītājai Marijai, nonācām šeit.” Vera atzīst,- dēls ar nepacietību gaida svētdienas, kad var pamētāt bumbu un satikties ar draugiem Mārtiņu un Andri. Viņš šo dienu gaida kā svētkus.

Kopā jautrāk. Kad pamētāta bumba un padzenāta bumbiņa ar florbola nūju, var arī uztaisīt pāris presītes. Viļacēns Andris Lizinskis (no kreisās) un balvenietis Mārtiņš Logins to dara kopā, jo tā ir interesantāk un jautrāk.

Iespēja, kuru nedrīkst neizmantot. Balvu invalīdu biedrības biedri priecājas par jauno sporta inventāru – paklājiņiem, dažādajām bumbām, espanderiem, gumijām, pussfērām līdzsvara trenēšanai un daudz ko citu, jo tas viss ikdienas treniņos ir ļoti nepieciešams. Savukārt trenere Iluta aicina nesēdēt mājās, bet nākt un darboties: “Nav obligāti jābūt invalīdu biedrības biedram. Ikviens cilvēks ar invaliditāti svētdienu rītos var piepulcēties mūsu draudzīgajam kolektīvam un izmēģināt spēkus kādā no sportiskajām disciplīnām. Šī ir iespēja, kuru nedrīkst neizmantot.”  

Arī pensijas vecumā ar bumbu rokās. Balvenietes Velta Gavrjušenka (no kreisās) un Sarmīte Sirmā izmanto katru iespēju izkustēties, tādēļ centīgi apmeklē gan nūjošanas nodarbības, gan arī iknedēļas treniņus sporta zālē. Velta neliekuļojot atzīst,- sportot viņai patīk: “Trenējos. Braucam uz sacensībām, iegūstam godalgotas vietas. Kur vajag, tur piedalos – man patīk viss, arī mest bumbu basketbola grozā, kas jau diezgan labi padodas. Bet pats galvenais ieguvums noteikti ir labā pašsajūta pēc šādiem treniņiem. Tas ir tāds enerģijas pieplūdums, ka prieks pašai!”

Tu tā vari? Trenere Iluta Aigaram Jeršovam ierāda, kā mācīties noturēt līdzsvaru. “No malas vienmēr viss izskatās vienkārši, taču ne vienmēr tas tā ir. Lai kaut ko sasniegtu, jāpieliek pūles un jātrenējas. Un to mani audzēkņi zina,” teic Iluta. Piecu gadu laikā viņa iepazinusi katru no viņiem un ar neapbruņotu aci redz, kāds konkrētajā dienā kuram noskaņojums un cik liela vēlme darboties.

Enerģiskākais un jaunākais. Piecgadīgais rugājietis Renārs Kapteinis uz treniņu šoreiz ieradies ar mammu Ivetu un vecāko māsu (no kreisās). Viņam divreiz nav jāsaka, kas jādara – vingrošanas riņķis rokās, un aiziet. Bet jau pēc mirkļa tas nomainīts pret florbola nūju un basketbola bumbu. “Jau otro gadu ik svētdienu dodamies uz Balviem, un par šo iespēju esam ļoti priecīgi. Kad iebraucam pilsētā, Renārs no priekiem sāk trīcēt vārda tiešā nozīmē, jo zina, ka atkal varēs pasportot. Dažreiz viņam kompāniju sastāda arī māsa vai lielākais brālis. Tā teikt, kopā jautrāk,” stāsta Iveta. Puikas mamma atklāj, ka viņam visvairāk interesē bumbas. Mājās jau ar tām vesels arsenāls, taču tik un tā vajag jaunas un jaunas.

Izdarīts daudz. Teju katrā treniņā sporta zālē sastopama arī pati biedrības vadītāja Marija Duļbinska. Viņa neslēpj,- ir brīži, kad nolaižas rokas, taču, kad redz cilvēku prieku, ar kādu viņi darbojas, un rezultātus, enerģija atgriežas dubultā: “Atceros pašu pirmo nodarbību. Sēdējām aktu zālē uz krēsliem, ar savām rokām pieturējām bērnu rokas uz bumbas, un kopā tās cēlām augšā un lejā. Tagad, kad braucam uz sacensībām un pārvedam mājās kausus, saprotu – esam krietni auguši. Lai arī ļoti lēnu, bet apziņa tomēr mainās. Arvien vairāk cilvēku izvēlas nesēdēt četrās sienās uz dīvāna, bet iziet sabiedrībā, sportot, būt formā. Jā, ikviens no viņiem nodzīvos tik, cik Dieviņš dos, taču jautājums ir – kādā kvalitātē. Un tas ir ļoti atkarīgs arī no viņiem pašiem un viņu asistentiem, bez kuriem daudziem dzīve nemaz nav iedomājama.”

Jaunus sapņus sirds lai rod!

Aizvadītajā nedēļā Kubulu kultūras nama pašdarbnieki un Stacijas pamatskolas audzēkņi devās uz pansionātu “Balvi”, lai tā iemītniekus iepriecinātu ar koncertu “Gada slieksni pārkāpjot, jaunus sapņus sirds lai rod!”. Pagasta kultūras pasākumu organizatore Maija Laicāne uzsvēra, ka tradīcijas jātur cieņā, tāpēc jau vismaz 10 gadus kubulieši apciemo savus draugus, turklāt jaunā gada sākumā, lai mudinātu uz pasauli raudzīties ar baltām domām kā sniegs.

Jāpaspēj viss. Maija Laicāne rūpējas ne tikai par to, lai pasākumu scenāriji būtu interesanti, bet arī par savu audzēkņu vizuālo izskatu.

Pirms koncerta. Stacijas pamatskolas skolēni, kā jau mūsdienīgi bērni, brīvajos mirkļos aizraujas ar mūsdienīgām ierīcēm, spēlējot dažnedažādas spēles. Zīmīgi, ka mūspusē arvien populārāka kļūst japāņu rotaļlieta ‘kendama’, kas sastāv no bumbiņas un koka kāta. Nesen televīzijā izskanēja sižets, ka Rīgas Valda Zālīša sākumskolā pieņemts lēmums šo rotaļlietu aizliegt spēlēt starpbrīžos, jo tā neesot droša skolēniem. Stacijas pamatskolas 7.klases audzēknis Kristiāns Mednis (foto - no labās) pirms uzstāšanās pansionātā sprieda, ka ‘kendama’, gluži pretēji, ir ļoti noderīga, jo attīsta koordināciju, kā arī koncentrēšanās spējas. “Mums skolā neliedz to spēlēt,” paskaidroja pusaudzis.

Priecē dejotāji. Kubulu pagasts vienmēr ir lepojies ar izciliem dejotājiem. Arī šoreiz “Cielaviņa“ un “Kubuliņš“ (vadītāja Zita Kravale), turklāt dažādās vecuma grupās, skatītājus pārsteidza ar raitiem deju soļiem.

Gandrīz kā pirmatskaņojums. Pansionātā pirmo koncertu šogad atklāja koris (vadītāja Viktorija Kokoreviča), kuram, kā atklāja M.Laicāne, pagaidām nosaukuma nav. “To dēvējam par “Cielaviņas” kori,” viņa piebilda.

Lai palīdz Dievs! Ticēt labajam mudināja solistes Amanda, Digna un Zane.

Ārzemnieki vien prātā. Deju kolektīva “Rūtas” (vadītāja Lūcija Jermacāne) pašdarbnieces izpildīja divas ārzemju dejas. Pasākuma vadītāja M.Laicāne smēja, ka viņām ārzemnieki vien prātā.

Vīri kā ozoli. Kubulu pagasta pašdarbniekus pansionāta “Balvi” iemītnieki uzskata par savējiem. Arī vīru sejas atmaiga, redzot bērnu uzstāšanos.

Ir ar ko lepoties. Vokālais ansamblis “Vakarblāzma” (vadītājs Aldis Laicāns) nesen nosvinēja 10 gadu jubileju. Un arī tas vēl nav viss – pašdarbnieces ir tikušas pie jauniem tērpiem!

Kā sniegpārsliņas. Stacijas pamatskolas audzēknes Anete, Eva un Liāna kā sniegpārsliņas izpildīja dziesmu “Mazas sniegpārsliņas”.

Priecājas par ciemiņiem. Pansionāta iemītnieki ar interesi skatījās koncertu, ik pa mirklim pasmaidot un pašdarbniekiem veltot skaļus aplausus.

Nosvin Veco Jauno gadu

Sestdien Balvu muižas zālē krievu kultūras biedrības “Razdoļje” vadītāja Svetlana Pavlovska lepojās, ka Vecā Jaunā gada svinēšana mūspusē notiek jau 15.reizi. “Pašiem neticas, ka izdodas piesaistīt tik daudz domubiedru un atbalstītāju,” viņa atzina.

Atklāj koncertu. Soliste Svetlana Duļko izpildīja dziesmas gan latviešu, gan krievu valodā, tostarp, kā secināja pasākuma vadītāja Svetlana Pavlovska, paspēja nomainīt pat kleitas.

Latgaļu spānietes. Deju studijas “Unus duo tres” dejotājas no Daugavpils Balvos ciemojās otro reizi. Viņas apliecināja, ka latgaļu daiļā dzimuma pārstāves ir ne mazāk karstasinīgas kā spānietes.  

Soliste. Marina Piterāne no Ludzas pārsteidza ar romantiskām dziesmām.

Labākā sabiedrības daļa. Piesakot Balvu krievu kultūras biedrības vokālo ansambli “Razdoļje”, Svetlana Pavlovska pavēstīja, ka tajā dzied sabiedrības labākā daļa, turklāt tas, viņasprāt, ir vislabākais krievu ansamblis novadā. “Tiesa, vienīgais,” jokoja biedrības vadītāja.

Kārtējo reizi pārsteidz. Žannas Ivanovas vadītais deju kolektīvs kārtējo reizi pārsteidza ar atraktīvām dejām.

Sveiciens no Saeimas. Deputāts Ivans Ribakovs politiķu vārdā atvainojās, ka Latvijā līdz šim nav izveidota valdība. “Bet cerība nezūd,” viņš piebilda.

Ciemiņi. Šogad skatītājus priecēja ciemiņi no Ludzas, tostarp Sergejs (foto), kurš izpildīja savas autordziesmas atgādinot, ka mēs katrs esam sava kuģa kapteinis.  

Rēzekniete. Rēzeknes Krievu tautas teātra aktrise Olga Belova Balvos ciemojās ne pirmo reizi. Viņa mudināja būt romantiskiem, uzdodot sev jautājumu, vai pēc 1000 gadiem sniegs snigs tāpat kā līdz šim?

Biedrības “Razoļje” vadītāja. Svetlana Pavlovska Vecā Jaunā gada svinības salīdzināja ar šūpolēm. Kā nu ne, ja vakara gaitā neizpalika ne lirika, ne jestrāki priekšnesumi. Pēc Žannas Ivanovas meiteņu uzstāšanās viņa neslēpa, ka arī pati grib dejot.

Aplausi nerimst. Krievu kultūras biedrības organizētie pasākumi allaž piesaista daudz skatītāju. Izņēmums nebija arī 2019.gada sākums.

Apbalvo gada laureātus sportā

Aizvadītajā piektdienā Balvu muižā pulcējās sportisti, viņu treneri, vecāki un viesi, lai Balvu Sporta skolas organizētajā pasākumā “Jaunatnes sporta laureāts 2018” nevis vērotu sacensības, bet suminātu tos, kuri pērn, startējot dažāda mēroga sacensībās, sasnieguši vislabākos rezultātus.

Gada laureāts futbolā. Treneris Ingus Zaharāns desmitgadīgo šī gada laureātu futbolā Nauri Sorokinu dēvē par ‘smaidiņu’, jo pusaudzis bieži ir smaidīgs, turklāt viņš nekad nepadodas. Nauris 6 gadu futbolista karjerā ir paspējis sava vecuma grupā sešas reizes būt Ziemeļaustrumu turnīra labākais un piecas reizes visa turnīra rezultatīvākais spēlētājs.

Gada laureāti sporta dejās. Trenere Anita Grāmatiņa lepojas ar saviem audzēkņiem Dārtu Garo un Tomu Ozoliņu, kuri 2018.gada izskaņā Latvijas kausa posmā kopvērtējumā no 42 pāriem izcīnīja 9.vietu un Latvijas meistarsacīkstēs ierindojās 5.vietā.

Gada laureāte peldēšanā. Treneris Romualds Kokorevičs auguma ziņā vismazākajai un visņiprākajai, kā arī visjaunākajai sportistei Jūlijai Antonovai novēl arī turpmāk nekad nepadoties. Jūlijai savā mīļākajā peldēšanas stilā (brass) ir 2.sporta klase, bet brīvajā stilā, kraulā uz muguras un tauriņstilā – 3.sporta klase.

Izcilnieki. Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs, uzrunājot 2018.gada izcilniekus sportā (foto), uzsvēra, ka viņi ir arī simtgades laureāti, jo augstus rezultātus uzrādījuši Latvijas simtgadē.

Gada laureāts grieķu-romiešu cīņā. Trenera Konstantīna Titorenko vadībā Kristaps Cielavs pērn piedalījies astoņos turnīros un piecos no tiem kāpis uz goda pjedestāla, tostarp Latvijas čempionātā starp jauniešiem viņš izcīnīja 2.vietu.

Gada laureāts svarcelšanā. Treneris Varis Sārtaputnis priecājas, ka Lauris Logins 2018.gadā Latvijas U-15 grupas čempionātā izcīnīja čempiona titulu, U-20 grupā starp junioriem - 2.vietu, bet pieaugušo konkurencē - 3.vietu. Viņa rezultāts raušanā ir 108 kg, bet grūšanā - 136 kg.

Gada laureāts volejbolā. Baltinaviete Laura Skangale atklāja, ka viņai labāk patīk smilšu volejbols, jo tajā var vairāk izpausties individuāli. Lauru trenē Vjačeslavs Gamazins. Jāpiebilst, ka jaunietei novada vadītājs Aigars Pušpurs pasniedza Jāņa Strapcāna ceļojošo kausu.

Gada laureāts vieglatlētikā. Trenera Imanta Kairiša audzēknis Artis Duļbinskis pērn piedalījies 13 valsts mēroga sacensībās. Latvijas ziemas čempionātā U-20 grupā trīssoļlēkšanā izcīnīta 1.vieta; starptautiskajās U-20 grupas sacensībās Minskā – 4.vieta; Latvijas vasaras čempionātā – 1.vieta, kā arī tāllēkšanā – 2.vieta.

Gada laureāti basketbolā. Šogad kā labākos sumināja U-19 jauniešu komandu, kuru treneris ir Arnis Voika.

2018.gadu vērtē kā veiksmīgu. Balvu Sporta centra direktore Ludmila Beļikova uzskata, ka Latvijas simtgadi sagaidījām ar paceltu galvu, jo pilsētā renovētas trīs sporta bāzes. “Tagad klusībā ceram, ka 2019.gadā pašvaldība mums palīdzēs sarūpēt arī mūsdienīgu inventāru,” viņa piebilda.

Viļakā svinības iesāk ar piemiņas svētbrīdi

Viļakā Lāčplēša dienas svinības iesākās ar piemiņas svētbrīdi ekumeniskajā dievkalpojumā Viļakas Vissvētās Jēzus sirds Romas katoļu baznīcā, kurā draudzes prāvests Guntars Skutels aicināja lūgties par Latviju un tiem cilvēkiem, kuri atdevuši savas dzīvības, lai mēs varētu dzīvot. Arī luterāņu mācītājs Mārtiņš Vaickovskis uzsvēra, ka 11.novembris ir zīmīga un priecīga diena: “Zīmīga, jo ir Lāčplēša diena. Kāpēc īpaša un priecīga? Tāpēc, ka mēs varam nākt Dieva priekšā un šeit, brīvā Latvijā, kā brīva tauta no sirds brīvi Dievu lūgt un Dievam pateikties. Tas ir īstais prieka avots, ko Dievs Pats mums dod.” Savukārt pareizticīgo priesteris Aleksandrs vēlēja spēku un izturību, kā arī godam pieminēt kritušos, kuri atdevuši dzīvību par Latviju.  

Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, uzrunājot klātesošos, jautāja, kādi bija mūsu varoņi: “Varētu šķist, ka tie bija divus līdz divarpus metrus gari vīri, ar ļoti lieliem pleciem. Nē. Viņi bija tādi paši kā mēs, kuri gribēja dzīvot, mīlēt, veidot ģimenes. Aicinu padomāt - kāda ir mūsu māja, kurā mēs dzīvojam? Kāda ir mana ģimene, mana lauku sēta, mans dārzs, mana puķu dobe? Centīsimies sevi pārcelt gandrīz pirms 100 gadiem. Mēs esam tie, kas stāsies pretī ienaidniekam. Dievkalpojumā priesteris teica, ka tie bija varonīgi cilvēki, kuriem nebija bail. Tam varētu piekrist, bet patiesībā jebkuram ir bail. Arī tiem, kuri bija ierakumos. Paliek cilvēcīgais jautājums: “Kāpēc man to vajag?” Kāpēc man jāzaudē svarīgākais, kas ir manā dzīvē – mana dzīvība? Katrs atrada savu motivāciju,- kāpēc? Iespējams,  tie bija sapņi, ka pēc 100 gadiem mana tauta, mana ģimene dzīvos brīvā valstī.”

Baznīcā. Ekumeniskajā dievkalpojumā piedalījās dažādu vecumu ļaudis, tostarp trīs konfesiju draudžu gani (foto).

Pēc dievkalpojuma. Jaunieši piekrita novada vadītāja teiktajam, ka mēs esam vienoti, neskatoties uz to, ka daudzi mūs mēģina šķirt.

Noliek ziedus. Pēc ekumeniskā dievkalpojuma Lāčplēša dienas dalībnieki nolika ziedus pie Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem veltītās piemiņas zīmes – stēlas.   

Lāpu gājiens. Gājienā, kā ierasts, devās arī robežsargi, kuri ik dienu rūpējas par to, lai mēs varētu mierīgi gulēt, dzīvot un darīt savus ikdienišķos darbus.

Jaunā maiņa. Jaunsargi jautāti, kādas ir sajūtas Lāčplēša dienā, viennozīmīgi atzina, ka lepojas ar savu valsti.   

Brāļu kapos. Viļakas pamatskolas direktore Anželika Ločmele atgādināja, ka 1918.gada rudens bija ļoti sarežģīts gan mums, šajā zemē, gan pasaulē: “Viļakas apkārtnē vēl 1920.gada sākumā norisinājās kaujas ar svešzemniekiem. Šajā brāļu kapā kopā ar 31 Latvijas armijas kareivi ir guldīti 14 kritušie igauņi. Godināsim visu to varoņu piemiņu, kuri, neatkarīgi no tautības, ir ziedojuši savu dzīvību mūsu valsts nākotnes labā!”