1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
17-09-2019
Vārdadienas šodien: Alita, Elita, Liesma

“Šodien mani tiešām neganti velk uz Bērzpili...”

 

17.februārī Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīcā aizvadīts pasākums “Latwit, wai nawa tev žāl..”, kas bija veltīts Broņislavas Martuževas tēva dziesmai, Bērzpilij un Latgalei.

Pasākums notika pēc dzejnieces uzticības personas, literatūrpētnieces Annas Eglienas iniciatīvas, kura pēc Svētās Mises - aizlūguma par Martuževu dzimtu vadīja šo pasākumu. Savā dienasgrāmatā Broņislava Martuževa 1961.gadā rakstīja: “Lai nu kā, bet šodien mani tiešām neganti velk uz Bērzpili. Par spīti tam, ka viss taču tur ir tiešām kļuvis citādi. Iekšējā redze neatceras šodienu, bet to, kas bija.” Dzejniece, nacionālpatriote, laikmeta leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece dzimusi 1924.gada 8.aprīlī Domopoles (tagad Lazdukalna) pagasta Slavītu ciemā, Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē. Viņai izdoti deviņi dzejoļu krājumi, no kuriem pirmie divi pēc vienošanās izdoti ar dzejnieces Evas Mārtužas vārdu, jo publicēt darbus ar savu vārdu viņai LPSR nebija iespējams. Martuževa dzejoļus rakstīja latviešu literārajā valodā. Klātesošie varēja redzēt un dzirdēt Broņislavas video, audio, dziesmas. Visu dalībnieku uzstāšanās bija atbalsts Broņislavas Martuževas fonda “Rakstītāja” projektam “Broņislavas Martuževas dzejas klēts”.
 Te melodiskāk tēvu mēle skan,
Te skaidrāka par ūdeņiem aust diena.
Te dvēs’le trīcēt mācījusies man
Kā vēja kokle - no ik pieskāriena.


Svētā Mise - aizlūgums par Martuževu dzimtu. Misi celebrēja priesteris Rihards Rasnacis, koncelebrēja priesteri Māris Laureckis, Māris Ozoliņš un Oļģerts Misjūns.


Lasījumi no dzejnieces dienasgrāmatas. Priesteris Māris Ozoliņš izpilda lasījumu no Broņislavas Martuževas dienasgrāmatas, ko dzejniece rakstīja jau kopš 1958.gada. Tas atklāj viņas ticību Latvijai, Dievam, kas ir nešķiramas lietas.


Ierodas no Dricāniem. Vadītājs Jānis Trūps kopā ar Dricānu garīgo dziesmu ansambli izjusti izpildīja Matvejāna dziesmas ar Martuževas vārdiem “Salīkam upusi mīram”, “Sveicynota, žielesteibas pylno”un “Noc, Svātais Gors”.


Martuževu dzimta saistīta ar Bērzpili. Pēc pasākuma kopā sanāca dzejnieces un viņas ģimenes tuvākie radi un draugi, lai atcerētos kopā pavadītos gadus un viņas mūža veikumu.


Vienas dziesmas stāsts gadsimta garumā. Anna Egliena nolasīja Martuževas dzejoli “Bēržu Dievmātei”. Viņa izstāstīja stāstu, kā dzimtās puses Bēržu baznīcā dzejniece atradusi ne tikai sirds mierinājumu, bet arī tikusi dziedināta.


Dzied ciemiņi no Lubānas. Ināras Mālnieces vadītais Lubānas katoļu baznīcas ansamblis izpildīja dziesmas ar Broņislavas Martuževas vārdiem. Lubānā dzejniece mācījusies skolā, arī pēdējos mūža gadus aizvadījusi Lubānas sociālās aprūpes centrā.


Pasniedz ziedus. Bērzpils pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Bogdane un kultūras dzīves vadītāja Anna Kriviša pasākuma dalībniekiem pateicās ar ziediem un labiem vārdiem.


Solistu apvienība “Jubilāri”. Aldis Kise (no kreisās), Andris Baltacis, Andris Eriņš un Gints Ločmelis izpildīja dziesmas ar Broņislavas Martuževas vārdiem, kā arī viņas tēva dziedāto poļu dziesmu “Latwit, wai nawa tev žāl..”, ko dzejniece iemācījusi Andrim Baltacim ar domu, lai tā Latvijā skanētu atkal.


Dzied Staņislavs Jakovenko. Daugavpils Poļu kultūras centra ansambļa “Barwy Daugawy” vadītājs Broņislavas tēva dziesmu izpildīja poļu valodā, jo laika gaitā noskaidrots, ka tā ir 19.gadsimta  poļu dziesma, ļoti populāra,  tikai tur polis iet peļņā kalnos, tāpēc dziesma saucas “Kalniet, vai nava tev žēl...”. Latgaliski tā iztulkota 1910.gadā. Klātesošajiem bija iespēja šo dziesmu no youtube.com dzirdēt arī Pāvesta Jāņa Pāvila II izpildījumā.

“Ziedi, mana pilsēta, ziedi...”

 

10.februārī Balvu muižā ar muzikālu uzvedumu “Nāc un svinēt sāc!” ieskandināta Balvu pilsētas 90.gadskārta.

Apsveikuma vēstulē no Liepājas Zelma Šulce, kura pilsētu vadīja no 1957. līdz 1960.gadam, pastāstīja pilsētas vēsturi, arī to, kā viņu sagaidījuši Balvi, kad viņa 1950.gada 10.janvārī no Tilžas ieradās zirga pajūgā. “Pilsētas centrs bija gandrīz pilnībā nopostīts, visur rēgojās koka māju pamati un mūra māju izdegušie tumšie logi... Uz to brīdi atjaunotas un darboties spējīgas bija tikai divas mājas.” Viņa vēlēja Balviem ierindoties Latvijas skaistāko pilsētu sarakstā. Ilgu laiku – no 1960. līdz 1990.gadam - pilsētu vadīja Valters Kamiševs. Viņš atzinis, ka arī tajā laikā rūpju bijis ne mazums - gan saimnieciskas rūpes par ielām un namiem, gan par kultūras dzīvi. Juris Annuškāns pilsētu vadīja Atmodas laikā no 1991. līdz 2001.gadam, kad no Latvijas Republikas mēs kļuvām par Latvijas valsti. Uz jautājumu, kurus lēmumus bija pieņemt visgrūtāk, Juris atbildēja, ka svarīgu lēmumu bijis ļoti daudz, bet visgrūtāk bija piekrist kļūt par Balvu pilsētas tautas deputātu padomes priekšsēdētāju. Jānim Trupovniekam, pilsētas vadītājam no 2001. līdz 2005.gadam, nācās atbildēt uz jautājumu,- ko vieglāk darīt – vadīt pilsētu vai darboties Saeimā? “Jebkurš amats - tas ir pienākums un atbildība,” bija viņa atbilde. Inārai Ņikuļinai, kura pilsētu vadīja no 2005. līdz 2009.gadam, nācās iztēloties, kādi būs Balvi simtgadē. Viņa vēlēja, lai nepiepildās prognozes, ka ar laiku te dzīvos tikai gados vecāki cilvēki: “Vēlu, lai šeit veidojas jaunas ģimenes, lai dzimst bērni, lai ceļ jaunas mājas!” Ziedus saņēma arī Balvu Goda pilsone Velta Pulkstene. Balvenieši Ērika Koritko, Janīna Orlova, Anna Mača, Lūcija Logina, Gaļina Odnobokova un citi, dodoties prom no pasākuma, apgalvoja: “Es mīlu savu pilsētu!” un pauda prieku par brīnišķīgo koncertu ar viesmākslinieku Aināra Bumbiera un Ingus Pētersona uzstāšanos.


Sagaida ar dziesmu. Jau foajē bija dzirdamas melodijas, ko izpildīja Noras Kalniņas kapela, Arnis Graps un Ināra Ņikuļina, kuras rokām klausa ne tikai akordeons.


Zālē ienes ziedus. Dana Koliņa, Sanija Avotiņa, Karlīna Ločmele, Marija Lukste un citas meitenes no mūsdienu deju grupas “Lulū” zālē ienesa skaistas ziedu kompozīcijas, ko darināja Velgas Krastiņas uzņēmuma “Ziedu laumiņa” floristes.


Par Balviem šajos 90 gados rūpējušies 22 pilsētas vadītāji. Salūta sveces šoreiz iededza Dzintars Putniņš, Jānis Trupovnieks, Ināra Ņikuļina, pašreizējais Balvu novada vadītājs Aigars Pušpurs un Juris Annuškāns.


Godina deviņdesmitgadniekus. Uz aicinājumu piecelties kājās cilvēkus, kuriem šajā gadā paliek 90 gadi, atsaucās Nikolajs Gusarovs, kurš sēdēja pie viena galdiņa ar balveniešiem Nikolaju un Edīti Gorkiniem.


Balveniešus sveic Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe. Viņš atgādināja ansambļa “Credo” dziesmu “Pa septiņiem vārtiem var ienākt, var ienākt cilvēkā prieks...” un lika padomāt, vai arī Balvos prieks neieplūst tieši pa tik daudz ceļiem. “Arī man ir tādi paši jautājumi kā jums, bet atbilde ir viena - Dievs. Balvos ir visu konfesiju dievnami, un mēs šeit varam dzīvot ar Dieva svētību,” uzsvēra bīskaps, paužot prieku, ka dzīvo tieši Balvos.      


Bagāts mūžs. Pilsētu no 1990. līdz 1991.gadam vadīja Dzintars Putniņš. Anita Strapcāne viņam uzdeva jautājumu,- kurš no viņa vaļaspriekiem un kāpēc ir vistuvākais? Dzintars neapmulsa un atzina, ka viņam vissvarīgākā ir ģimene ar nu jau astoņiem mazbērniem, un tikai tad sekoja vaļasprieku uzskaitījums.


Baltie baloni kā svētku simbols. Zāli piepildīja balti baloni, vēlāk meitenes ienesa šampanieti un svētku kūkas.


Dzied Ingus Pētersons. Viņš pauda prieku, ka var  dziedāt ziemīgi baltā vakarā, baltā zālē, baltā pilsētā –Balvos. Dziedātājs uzsvēra, ka 90 gadi nav nedz garš, nedz īss laika nogrieznis, bet to piepildītu dara cilvēki un notikumi.


Balvu muižā aizvadīts brīnišķīgs kamermūzikas koncerts. Svētdien, 11.februārī, klausītāji devās uz kamermūzikas koncertu. Pie klavierēm muzicēja Lelde Paula, vīrs Andris Pauls spēlēja vijoli, bet Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare Diana Ozoliņa - čellu. Klausītāji dzirdēja Franča Šūberta un Pētera Plakida skaņdarbus.

“Vērtīgāka par Balvu balvu nekā nav”

 

Pagājušajā piektdienā Balvu muižā svinīgā ceremonijā pasniedza “Jauniešu gada balvu 2017” sešās nominācijās. Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka Laimes māte katram dzīvē ir devusi kādu prasmi, ko mēs izkopjam tālāk: “Arī šodienas nominantiem Laimes māte ir sniegusi šīs prasmes, kuras jūs veiksmīgi attīstāt un pilnveidojat.”

Īpašais viesis. “X Faktora” uzvarētājs Artūrs Gruzdiņš sprieda, ka vērtīgāka par Balvu balvu nekā nav.


“Gada jaunietis skolā vai pagastā”. Vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem bija pieteikti trīs jaunieši: Laura Timofejeva, Salvis Dundenieks un Viktorija Kokoreviča. Stacijas pamatskolas direktore Ruta Bukša (foto - no labās), apsveicot skolotāju Viktoriju ar uzvaru, uzsvēra, ka labu pedagogu neaizstās interaktīvās tāfeles.


Saņem visvairāk ‘like’. Interesanti, ka pasākuma vadītāji - Balvu Bērnu un jauniešu centrs – pats iekļuva apbalvojamo sarakstā, uzvarot nominācijā “Gada vieta jauniešiem”. Savukārt nominācijā facebook sociālā tīkla lietotāju interneta balsojumā “Jauniešu gada balvu 2017” saņēma Salvis Dundenieks.


Jānis Dundenieks. “Gada jaunietim mākslā” lielākais iedvesmas avots ir viņa vecāki.


“Gada jaunietis vai jauniešu grupa mākslā”. Uz šo nomināciju pretendēja vairāki jaunieši: vecuma grupā no 13 līdz 17 gadiem - bērzpilietis Jānis Dundenieks un Briežuciema folkloras kopa “Soldanī”, bet vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem - Ērika Kiseļova no Vīksnas pagasta. Balva šogad aizceļoja uz Briežuciemu. Zīmīgi, ka “Soldanī” (foto) pērn organizējuši goda vārtus vairākās kāzās. “Vai daudzi jaunieši par šādu tradīciju kaut ko zina?” jautāja Briežuciema pagasta kultūras dzīves organizatore Zita Mežale. Kas saņēma balvu? Žūrijas lēmums bija patīkams pārsteigums visiem - to saņēma visi trīs nominanti!

“Gada jauniešu balsts”. Uz šo nomināciju pretendēja Balvu Bērnu un jauniešu centra skolotāja Dita Nipere un Balvu Sporta centra treneris Jurģis Vilciņš. Dita, saņemot balvu, teica paldies kolēģiem un savām dejotājām piebilstot: “Kas manā skaistajā vecumā ļauj nenovecot.”



“Gada brīvprātīgais”. Balvu Bērnu un jauniešu centra speciāliste Gunita Prokofjeva nominācijā “Gada brīvprātīgais” vecumā no 13 līdz 17 gadiem pieteica Dāriju Semjonovu. Viņa jaunieti vērtēja kā skolēnu centra labo un kreiso roku. Savukārt ar otro nominanti – Diniju Zdanoviču – iepazīstināja Krišjāņu tautas nama vadītāja Inese Kalniņa (foto): “Mēs ar viņu lepojamies, jo Dinija dzied vokālajā ansamblī, darbojas dramatiskajā kolektīvā, dejo jauniešu deju grupā un ir aktīva ikvienā pasākumā.” Žūrija nomināciju “Gada brīvprātīgais” piešķīra Dinijai, bet Dārija saņēma žūrijas simpātiju balvu.


Saņem speciālbalvu. Jurģim Vilciņam žūrijas komisija piešķīra simpātijas balvu.


“Gada jaunietis skolā vai pagastā”. Šajā nominācijā vecuma grupā no 13 līdz 17 gadiem izvirzīja Paulu Paideri un Sindiju Loginu. Raksturojot Balvu Valsts ģimnāzijas audzēkni Paulu (foto), kura saņēma balvu, atklājās, ka jauniete allaž meklē jaunas iespējas.


Ērika Kiseļova. Pērn “Gada jauniete mākslā” nosvinēja Pilngadības svētkus. Saņemot balvu, viņa teica paldies vecākiem un pagasta kultūras organizatorei Ligitai.

Ezerā izurbj vismaz pusotru tūkstoti āliņģu

 

Brīvdienās uz Balvu ezera kāpa divpadsmit makšķernieku komandas no Latvijas, tostarp trīs - no Lietuvas, lai sacenstos Latvijas čempionāta zemledus makšķerēšanā 1.kārtā. Sportisti taujāti, cik āliņģus jāizurbj vienā sacensību dienā, atklāja, ka vairāk nekā desmit. Tas nozīmē, ka sestdien un svētdien Balvu ezerā tapa vismaz pusotrs tūkstotis caurumu.

Lepojas ar savējiem. Uzņēmums un veikals “Liarps” makšķerniekus atbalsta jau vairāk nekā 10 gadus. Uzņēmējs Artūrs Penners priecājās, ka pirmajā sacensību dienā “Liarps” ierindojās pirmajā vietā: “Vairāk nekā pusei mūsu komandas makšķerniekiem ir pasaules čempionātu pieredze. Nekādi vārguļi neesam! Makšķerniekus atbalstām, jo esam sava novada patrioti. Tāpat svarīgs faktors ir Ērika Tuča iniciatīva un organizatoriskās spējas. Katru gadu rezultāti ir kāpināti, sākot no 8.vietas līdz godalgotajām.”

Normunds Grabovskis.  Profesionāls makšķernieks, TV raidījumu par makšķerēšanu veidotājs, firmas “SALMO” un vairāku starptautisku žurnālu eksperts uzsvēra, ka Balvi ir viņa dzīves neatņemama sastāvdaļa: “Viss ir ļoti labi. Ir tikai jācopē! Labs piemērs ir alūksnieši, kuri startē tikai otro gadu un parāda izcilu rezultātu. Latvijas čempionāts ir atvērts visiem! Makšķerēšana, pirmkārt, ļauj līdzsvarot savu iekšējo pasauli. Otrkārt, aizbēgt no sievas. Treškārt, ir iemesls lieku dienu aizbraukt no darba. Kā nu ne – tas ir Latvijas čempionāts!”

Ēriks Tučs. Sacensību organizators un “Liarps” komandas pārstāvis zināja teikt, ka zonu sadalīšanai bija nepieciešami gandrīz 7 kilometri striķu.

Uzvarētāji. Pirmo vietu Balvos izcīnīja alūksnieši, aiz sevis atstājot balveniešus un komandu “Pancija”. Uzvarētāju komandas kapteinis Jānis Skulte sprieda, ka laika apstākļi bijuši pasmagi. “Kā mums izdevās uzvarēt? Jau piektdien rūpīgi izpētījām visu ezeru,” viņš paskaidroja.

Krišjānis Lisovskis. Rīdzinieks, lūgts atklāt, kā iemanījies kļūt par Balvu komandas biedru, paskaidroja, ka pirms 5-6 gadiem startējis ar savu komandu: “Tā pajuka, un pirms gada Ēriks Tučs piedāvāja pāriet pie balveniešiem. Pirmkārt, šajā komandā jau startēja brālis Kārlis Goldmans. Otrkārt, “Liarpā” ir spēcīgi sportisti, tāpēc tā ir perspektīva blice.”

Kārlis Goldmans. Jelgavnieks Balvu komandā nokļuva pēc balvenieša Artūra Baltā uzaicinājuma. Kārlis ir pārliecināts, ka Balvu ezers ir ļoti pateicīgs sportiskām aktivitātēm: “Šeit ir ļoti daudz mazo zivtiņu, tāpēc pat pāris grami ir svarīgi.”

Aldis Voits. Balvenietis uzskata, ka Balvos zivju pietiek. Ja pirmajā dienā viņš noķēra 970 gramus un ierindojās 8.vietā, tad otrajā – divtik vairāk, tādējādi kļūstot par “B” sektora uzvarētāju.

Arturs Baltais. Viņš uzskata, ka, neskatoties uz to, ka bija jāsēž peļķēs, sacensības izdevās. “Ezerā dziļums vienāds, tāpēc apstākļi ir līdzvērtīgi,” paskaidroja balvenietis, kurš šobrīd strādā Rīgā.

Dāmas konkurē ar vīriem. Balvos startēja divas dāmas, tostarp jelgavniece Māra Ķeņģe, kura startēja Dobeles komandā. Viņa atzina, ka laika apstākļi bija sarežģīti, jo uz ledus atradās ūdens: “Tiesa, Balvu ezerā zivis ir, bet, lai tās noķertu, vajadzēja daudz strādāt.” Māra sprieda, ka makšķerēšana ir atpūta. “Protams, neizpaliek arī sportiskais azarts,” viņa piebilda.

Balvenieši paliek otrie. Jau pēc divām nedēļām mūsu komanda dosies uz Limbažiem, kur notiks čempionāta otrā kārta. Ne asakas!

Upītē atklāj piemiņas plāksni un apbalvo skolēnus

 

18. janvārī pie Upītes pamatskolas atklāja piemiņas plāksni Latgales patriotam, dzejniekam, sabiedriskajam darbiniekam Antonam Slišānam, kurš šajā skolā mācījies no 1956. līdz 1964.gadam.

Klātesošos uzrunāja Viļakas novada vadītājs Sergejs Maksimovs, skolas direktore Svetlana Bukovska, priesteris Staņislavs Prikulis, muzicēja Upītes folkloras kopa. “Ne vieta cilvēku dara slavenu, bet gan cilvēks vietu. Upīti pazīst visā Latvijā un ārpus tās, jo šeit dzīvojis un strādājis Antons Slišāns. Piemiņas plāksne skolēniem atgādinās, ka jābūt savas vietas patriotam,” teica Svetlana Bukovska. Priesteris Staņislavs Prikulis mudināja ikvienu nebūt vienaldzīgam, paužot prieku, ka dzejnieka iesākto ar dedzību turpina bērni. Upītes pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Bukša pastāstīja, ka radošo darbu un zīmējumu konkursu organizē jau otro gadu pēc kārtas. “Tas ir veltījums Antonam Slišānam. Šogad konkursa tēma bija “Man nav nikuo svarīguoka, kai muna tāvaine, muna volūda i saime”. Piedalījās 21 skola no visas Latgales. Darbi bija ļoti emocionāli, pat asaras sariesās acīs,” pastāstīja Sandra Bukša.



Iesvēta piemiņas plāksni. Priesteris Staņislavs Prikulis atgādināja, ka skola, pie kuras stāvēs šī plāksne, ir astoņus gadus vecāka par Latviju. “Ir svarīgi cīnīties par to, kas veido Latviju, un baznīcas, skolas ir tās, kas jāsaglabā cauri gadiem. Antons ieauga šajā vietā ar dziļām saknēm,” teica priesteris.


Ierodas konkursa dalībnieki un televīzija. Šajā dienā notika arī zīmējumu un literāro darbu konkursa noslēgums un apbalvošanas ceremonija, uz kuru ieradās Latgales skolu skolēni ar saviem skolotājiem.


Raksta latgaliski. Upītē godināja tos konkursa darbu autorus, kuri raksta latgaliski - Edgars Reinis Slavinskis, Evelīna Līksniņa, Matilde Slišāne, Jēkabs Slišāns, Renāts Kondrovs, Linna Šakina, Evelīna Ločmele, Dāvids Rubens, Kate Slišāne, Luize Utkina, Vaira Strupka, Sanita Šakina, Dana Supe, Luīze Laizāne.


Apbalvošana var sākties. Andris Slišāns, Ligita Spridzāne un Lolita Spridzāne pasniedza Pateicības rakstus, diplomus un dāvaniņas konkursa uzvarētājiem. Andris darīja zināmu, ka šogad būs Antona  piemiņas gads, jo, vārdadienā sācies, tas noslēgsies 28.decembrī - viņa dzimšanas dienā.


Konkursa dalībnieku vidū – arī Balvu pamatskolas skolēni. 3.klases skolēni un audzinātāja Biruta Salmane ieradās uz pasākumu, jau iepriekš iepazinuši Antona Slišāna dzīvi un daiļradi. Ričards Košļevs, Dairis Laizāns, Nauris Sorokins un citi atzina, ka zīmējuši salūtus, tiltus, puķes un dažādas Latvijas ainavas.


Zīmējumu izstāde. Upītes pamatskolā skatāma Latgales skolēnu zīmējumu izstāde. Daira Circene (attēlā) savā zīmējumā attēlojusi Latviju. Viņa darbojas etnogrāfiskajā ansamblī, tāpēc zīmējumā izmantoti tautiskie elementi, savukārt Dagnija Razminoviča zīmējusi aku. Abas 8.klases skolnieces atzīst, ka izstāde ir ļoti interesanta, jo katrs šo pasauli redz citādāk.


Uzdāvina skaistu dāvanu. Rēzeknes vokālās studijas “Skonai” vadītāja Guntra Kuzmina-Jukna jau aizvadītajā gadā izdeva  disku “Rūtaļa”, kas ir pirmais bērnu dziesmu disks latgaliešu valodā. Visas dziesmas ir ar Antona Slišāna vārdiem, bet mūziku rakstījusi pati vadītāja. “Tas ir dzejnieka piemiņai, jo mums ir ļoti tuvi viņa dzejoļi. Diskam atlasītas 12 dziesmas ar viņa dzeju, un tā ir laba dāvana viņa piemiņai,” atzina Guntra.


Muzicē Upītes folkloras kopa. Neskatoties uz salu un auksto vēju, muzikanti ieskandināja piemiņas plāksnes atklāšanas pasākumu.


Lai pagātne nepazūd. Balvu Centrālās bibliotēkas bibliogrāfe novadpētniecības lasītavā Sarmīte Vorza un Antona dēls Andris Slišāns ir pārliecināti, ka piemiņas plāksne atgādinās par dzejnieka mūža devumu.

Reportāžas

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

  • Piemin komunistiskā genocīda upurus

    (Reportāža)

    Pie izsūtītā Staņislava Cunska mājas Borisovā. Novadpētniece Maruta Brokāne atzina, ka, lasot Staņislava lietu, redzējusi vīziju, kā St.Cunskis tiek aizvests projām no mājām: “Atnāca svešie vīri ar plintēm rokās, deva laiku savākties. Staņislavs,...

  • “Starp Tālavu un Pietālavu”

    (Reportāža)

      Sestdien visā Latvijā Muzeju nakts tēma bija “Tālavas taurētājs”, kas ir turpinājums Latvijas simtgades stāstam, turklāt 2019.gadā atzīmējam un atzīmēsim Brīvības cīņu simtgadi. Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe nešaubās, ka ir īstais brīdis...

  • “Veiksme ir labi sagatavota iespēja”

    (Reportāža)

      10.maijā Balvu Mākslas skolā turpinājās “Mākslas dienu 2019” aktivitātes, kas sākās ar radošo darbu izstādes “Uzziedi krāsās” atklāšanu aprīļa nogalē Balvu Sakrālajā kultūras centrā. Šoreiz bērniem un jebkuram interesentam bija iespēja iepazīt...

  • Upītē dejo, dzied un darina bites

    (Reportāža)

        29.martā Upītē aizvadīts bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”.  Upītē bija gan dziedāšanas,  gan danču un muzicēšanas  konkursi, uz kuriem ieradās bērni no vairākiem novadiem. Pirms konkursiem daudzi  piedalījās...

  • Tilžā satiekas amatierteātri

    (Reportāža)

      23.martā Tilžas kultūras namā notika dramatisko kolektīvu un teātra cienītāju tikšanās sarīkojumā “Dzīve kā teātris - teātris kā dzīve”. Šī Tilžas kultūras namam ir laba tradīcija, ko 2011.gadā  iedibināja toreizējā kultūras nama vadītāja Inese Kalniņa....

  • Virtuālā braucienā ar bānīti... līdz teātrim

    (Reportāža)

      8.martā vadugunieši devās uz Vidzemes pusi, lai vienlaikus ar Sieviešu dienu nosvinētu laikraksta 69.dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka laika apstākļi bija raibi kā dzeņa vēders - neizpalika saulīte, lietus, varavīksne un pat pērkona dārdi. Tikpat...

  • Kad daba mijas ar vēsturi...

    (Reportāža)

      Sestdien Stompaku purvā pulcējās interesenti, lai dotos pārgājienā “Izbaudi ziemu mitrājā – Stompaku purvā”. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe pirms pārgājiena atgādināja, ka februāris ir mitrāju...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Trešdiena

Naudīgajā.trešdienā ir lielas iespējas papildināt savu naudasmaku varbūt ar algu, varbūt ar kādu veiksmīgu darījumu vai haltūru, vai pat ar laimestu loterijā. Te nu gan nenospēlē pēdējās bikses. Ja tev ir lemts tikt pie lielā laimesta, tad pie tā arī tiksi, neiztērējot vairāk kā 5 eiro. Bet, ja nav lemts, tad pat 500 eiro nepalīdzēs nogrābt miljonu. Vispār gan šodien, gan rītdien darbosies princips: ko sēsi, to pļausi. Tad nu gan mūsu šodienas veiksmes, gan neveiksmes būs pašu nopelnītas. Tātad nevainosim citus, ja kas...


  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat priekšlikumu, ka no nākamā gada paredzēts samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu un apmēru?