“Kotiņos” atklāj vērienīgu ražotni
Zemnieku saimniecība “Kotiņi” Viļakas novada Šķilbēnu pagastā izpelnījusies valsts līmeņa novērtējumu. Saimnieka Alda Ločmeļa vadībā tā mērķtiecīgi attīstījusies, apliecinot faktu, ka Latgales reģiona lauksaimnieka spēkos ir apgūt pusotru miljonu latu, uzstādot mūsdienīgas iekārtas un veicot rekonstrukciju. Darbs pie jauno iekārtu iegādes un noliktavas rekonstrukcijas sākās 2008.gadā, būvdarbus veica SIA “Arniks”. 34% ir Eiropas Savienības atbalsts, bankas “Citadele” sniegtais finansējums ir 650 tūkstoši eiro.
1.martā pie lauku uzņēmēja Stabļovā pulcējās tuvāki un tālāki ciemiņi, lai pašu acīm redzētu vērienīgā darba rezultātu. “Kotiņos” svinīgi atklāja jaunās graudu tīrīšanas iekārtas un rekonstruēto noliktavu.
Iesvēta ražotni. Svētību “Kotiņos” uzstādītajām graudu tīrīšanas iekārtām un noliktavai ar labākajiem novēlējumiem deva mācītājs Ivars Vigulis.
Uzslavē vērienīgumu. Sveicēju pulkā - arī Ziemeļaustrumu reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva. Viņas uzskats: “Iepazīstoties ar šo projektu dabā, jūtos pārsteigta un iepriecināta. Šeit strādā cilvēks ar vērienu. Mūsu reģiona mērogā, uzdrošinos teikt, šāda veida projekts ir vienīgais. Prieks, ka naudas devējs un ieceres realizētājs atraduši kopīgu valodu.”
Vārds ar garantiju. Ko par “Kotiņiem” domā ilggadējā sadarbības partnere, tirdzniecības menedžere Inga Tīnusa? Viņas atziņa: “Aldis vienmēr zinājis, ko grib sasniegt. “Kotiņu” sēkla ir garants, un šīs firmas vārdam ir svars. Sēklaudzēšana ir specifiska sfēra, un tagad pie Alda pieredzi apgūt brauc citi.”
Mērķtiecīga izaugsme. Svētku dienā Aldi Ločmeli un viņa ģimeni sveica tuvāki un tālāki sadarbības partneri, augkopības dienesta speciālisti, bankas “Citadele” darbinieki, kaimiņu zemnieku saimniecības. Dāvanu klāstā bija ne tikai ziedi, puķu podi ar augiem, bet arī gandrīz vai īsta numura zīme “Kotiņi”.
Sadarbības partneri. Augkopības nozares attīstība vērienīgā lauku saimniecībā nav iespējama bez zinošiem un atsaucīgiem sadarbības partneriem. Ciemiņu vidū - arī Augu aizsardzības dienesta speciālistes.
Nākamais saimnieks. Nopietni un ar vērīgu skatu graudu tīrīšanas iekārtu un noliktavas atklāšanas pasākumam sekoja Marks, Alda Ločmeļa dēlēns, notiekošo filmējot. Puisēns atzina, ka viņš prot atšķirt graudus, prot braukt ar traktoru un priekšdienās gribētu kļūt par īstu zemnieku.
Svētku noskaņa. Noliktavas plašās telpas bija noformētas ar sadiedzētiem zaļumiem, uz lielā ekrāna varēja vērot “Kotiņu” ikdienas darba, atpūtas un svētku ainas. Netrūka, protams, arī gardu uzkodu un kafijas. Bija padomāts par mūziku - fonā spēlēja Rīgas mūziķes -Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolnieces, čelliste un altiste.
Ražotnes teritorijā. Saimniecības apgrozījums pērn sasniedza 1,37 miljonus latu. “Kotiņos” strādā 21 darbinieks. Lielāko daļu saražotā realizē Latvijā, taču daļu produkcijas eksportē arī uz Igauniju un Poliju.
Smadzeņu centrs. Nenoliedzami, “Kotiņos” ir viens no jaudīgākajiem un modernākajiem sēklu apstrādes kompleksiem, kas līdzinās pat nelielai rūpnīcai. Jauno iekārtu jauda ir 12 tonnas stundā. Lai iekārtas darbinātu, jāprot nospiest pareizo pogu. Tur ir graudu tīrīšanas iekārtas, gravitācijas galdi, elevatori, transportieri un, protams, ietilpīgi sauso graudu glabāšanas torņi.
Sešu komandu konkurencē uzvar žīgurieši
Pagājušajā sestdienā Lazdukalna pagastā, spītējot spelgonim, ieradās sešas hokejistu komandas no Bērzpils, Balviem, Lubānas, Baltinavas, Žīguriem, Lazdukalna un Vecstrūžāniem, lai cīnītos par Rugāju novada domes sarūpēto kausu un medaļām. Sacensību organizators Jānis Rakstiņš pirms izlozes nešaubījās, ka cīņas būs spraigas. Jautāts par laika apstākļiem, viņš atzina, ka tie ir ideāli. "Ja šādi laika apstākļi būtu jau kopš decembra, tad sacensību, kas pulcē tik daudz komandu, būtu daudz vairāk," viņš piebilda.
Kāro iziet laukumā. Hārdija Kristiāna Nagle no Lubānas (13 gadi) neslēpa, ka labprāt uzspēlētu hokeju. Viņu nemulsina tas, ka hokejā neizpaliek spēka paņēmieni. "Nav ne vainas," prātoja jauniete.
Pirmais iemetiens. Pirmie laukumā devās Vecstrūžānu un Bērzpils hokeju komandu sportisti. Lai arī bērzpilieši izrāvās vadībā, spēles noslēgumā viņi piekāpās ar 1:3. Pirmo ripu vārtos iemanījās iemest bērzpilietis Lauris Poševs.
Spēlē jau trešo sezonu. Intars Ločmelis no Vectilžas sargāja Bērzpils hokeja komandas vārtus. Lai arī pirms sacensībām viņš apņēmās palikt sausā, bērzpilieši no četrām spēlēm zaudēja trijās: Bērzpils – Vecstrūžāni 1:3, Bērzpils - Žīguri 0:3 un Bērzpils - Balvi 0:1, un uzvarēja ar 3:1 spēlē pret lubāniešiem.
Jaunajās formās. Mājinieki skatītājus patīkami pārsteidza ar jaunajām formām.
Izcīna zeltu. Žīguru hokejisti uzvarēja trijās spēlēs: ar 3:1 Balvus; ar 3:0 Bērzpili un ar 2:0 Vecstrūžānus. Savukārt ar lazdukalniešiem čempionāta līderi nospēlēja neizšķirti 2:2. Otro vietu izcīnīja Vecstrūžānu sportisti, bet uz trešā goda pjedestāla pakāpiena kāpa balvenieši.
Kurš pirmais pārtvers ripu? Balvenietim Arvīdam Raciborskim (foto – no kreisās) spēlē ar spēcīgo Žīguru komandu nācās secināt, ka balveniešiem, kuri spēli uzsāka sešatā, klāsies grūti. Pirmajā spēlē pievīla arī vārtsargs, kuru balvenieši aizlienēja no lubāniešiem. Rezultāts – 0:3 žīguriešu labā.
Pielabo laukumu. Lazdukalna hokeja spēles entuziasti pēc katras spēles pielaboja laukumu, kur ledū izcirties kāds robs. Jāpiebilst, ka Lazdukalnā ir padomāts ne tikai par slidot gribētājiem, proti, uzbūvētas ģērbtuves, bet arī par skatītājiem, kuru spēli var vērot no tribīnēm. "Kā diena pret nakti," sprieda balvenieši, salīdzinot slidotavas Balvos un Lazdukalnā.
Turnīra vērtīgākais spēlētājs. Sacensību organizators Jānis Rakstiņš apbalvoja turnīra vērtīgāko spēlētāju – Žīguru komandas vārtsargu Valēriju Vorobjovu.
Izcīna sudrabu. Vecstrūžānu komandas hokejisti finālspēlē piekāpās žīguriešiem ar 0:2. Komandas kapteinis Artis Plušs spriež, ka pirms finālspēles vecstrūžānieši zaudēja tempu: "Bijām ļoti noguruši, tāpēc šoreiz ir tā, kā ir."
Izrauj 3.vietu. Sākotnēji šķita, ka Balvu hokejistiem nav ne mazāko izredžu konkurēt ar pretiniekiem, jo komandas sastāvs pirms turnīra bija tikai 6 vīri. Tas gan netraucēja balveniešiem izcīnīt godalgoto 3.vietu.
Vīksnā rīko slīdmodeļu parādi
Meteņus esot jāsvin jautri un skaļi, jo, beidzoties gada tumšākajam laikam, dienas top garākas un siltākas. Un Vīksnā svinēja tieši tā! Uz Fjodorova kalna notika neparasto slīdmodeļu parāde “Metenītis 2013”.
Dega ugunskurs, dalībniekus un atbalstītājus cienāja ar siltām pankūkām un karstu tēju, ko jau trešo gadu gatavoja bērnudārza pavāre Ārija Zašne. Vīksnas tautas nama vadītājai Ligitai Kacēnai bija ideja par sniega skulptūru velšanu un veidošanu, taču pieturējās sals, un šī aktivitāte izpalika. Toties bērni sniegā varēja zīmēt eņģelīšus, ko viņi arī izmēģināja. Pavisam slīdmodeļu parādē piedalījās 12 visdažādākie braucamrīki, kurus pēc tam atļāva izmēģināt arī pārējiem interesentiem. Daži savus modeļus sāka būvēt mājās, bet radās problēmas ar to attransportēšanu līdz kalnam, jo automašīnu salonos tos ielikt nevarēja. Risinājumu atrada - vieni tos veda uz auto jumta, citi vilka aiz mašīnas. Kompetentās, smaidīgās un jaukās žūrijas pārstāvji bija: Vīksnas pagasta pārvaldes vadītāja Gunta Raibekaze, Stacijas pamatskolas Vīksnas filiāles vadītāja Anita Žigalova un pirmsskolas grupas mūzikas pasniedzēja Janīna Bērziņa. Dāvanās katrs dalībnieks saņēma medaļu, diplomu, saldumus un nelielas dāvaniņas. Pirmās trīs vietas gan neizdalīja pēc principa – pirmā, otrā, trešā, bet kā labākās atzina braucamrīku “Saimnieks Koļa ar sunīti Duksīti”, pavāru komandu “Pavāri rullē” un stilizētu tanku ar nosaukumu “NBS ir spēks”, kuri balvās saņēma arī Balvu peldbaseina apmeklējumu visai ģimenei. Vakarā tautas namā notika diskoballe, kurā spēlēja DJ Ingars no Bērzkalnes, un arī balle bija apmeklēta, daudzi jūsmoja par zāles un foajē noformējumu, mūziku un atrakcijām.
Linda Lukina palīdz uzfrišināt tanku. Tajā piekritis braukt Kristers Kacēns, bet, lai braucamrīks varētu nokļūt līdz trasei, tas piecus kilometrus vilkts aiz mašīnas. Tanku ar nosaukumu “NBS ir spēks” palīdzēja gatavot krusttēvs Arnolds Mačs, kurš strādā zemessardzē Gulbenē. Savukārt Rinaldam Keišam mamma Māra un tētis Inārs bija sagatavojuši “Kruto Mersi”.
Pie sava traktora. Ričards un Daniels Košļevi pie sava modeļa - traktora. “Saimnieks Koļa ar sunīti” – tā saucās viņu komanda, bet tētis Aleksandrs smējās, ka traktors sameistarots par Eiropas naudu un prasījis divas dienas darba. Tā tapšanā izmantotas slēpes, bērnu sēdeklītis, USB plate, kartons un krāsas.
Parāde, mierā! Slīdmodeļu parādē nostājās divpadsmit braucamrīki un to vadītāji, arī līdzjutēji. Lai pasākums izdotos, palīdzēja daudzi čakli rūķīši, arī Fjodorova kalns bija notīrīts un trases - iezīmētas. Parādē pirmā nostājās Sendija Sejāne ar “Tomasiņu”, kura arī izvilka pirmo kārtas numuru.
Amandas Laicānes pavāru komanda ar kūpošo katlu “Pavāri rullē”. Viņas komandā vēl piedalījās Jūlija un Evelīna Miškas un Ninona Kuzņecova. Pirms starta uz braucamrīka uzmontētajā katlā soļanka sāka vārīties, katls patiešām kūpēja, un labi vien, ka tvaiki no tā pārstāja celties gaisā, jo braucamrīks jau pēc pāris metriem apgāzās. Visiem piepalīdzot, finišu braucējas tomēr sasniedza.
Zīmē sniega eņģeļus. Veronika Kramorenko vēroja, kā sniegā zīmē eņģeļus, bet pati parādē piedalījās ar “Bēgošās līgavas ratiem” - vismaz 70 gadus vecām kamanām, rotātām ar baloniem.
Dala pankūkas un tēju. Ligita Kacēna visus mudināja nākt nobaudīt pankūkas un karstu tēju, par ko bija parūpējusies bērnudārza pavāre Ārija Zašne.
Trasē - Ināra Pavlovska ar “Pēdējā brīža slinkumu”. Šī čūska uz lāpstas piedzīvo jau otrreizēju izrādīšanos, jo guvusi uzvaru arī karnevālā. Ināra uz parādi bija atnākusi kopā ar dēlu Laini, kurš brauca ar “Burinieku”.
Klāt medaļu pasniegšanas mirklis. Žūrija ilgi domāja, līdz izdomāja, ka katrs braucējs un modeļu pavēlnieks tiks pie dāvaniņām. Tās saņēma arī Sigita Bērziņa (kamanas “Lielais taurenis”), Nellija Barinova (“Labie pirāti”), Diāna Buša (“Ligzdiņa”) un Ralfs Kiseļovs (“Krokodila komanda”).
Vecāki un radi - līdzjutēju lomās. Uz Meteņdienas parādi bija ieradušies ne tikai mazo braucēju tēvi un māmiņas, bet arī māsas, brāļi un vecmāmiņas. Līdzjutējiem darba netrūka - bija jāpielabo kāds braucamrīks, jāpalīdz piecelt apgāztie transportlīdzekļi un jāpalīdz tos uznest atpakaļ kalnā.
Balvos svin!
Sestdien Balvu Kultūras un atpūtas centrā balvenieši un pilsētas viesi kārtējo reizi apliecināja, ka pilsēta, kurā mēs dzīvojam, mums ir vismīļākā un visskaistākā. Balvu 85.dzimšanas dienā skatītājus priecēja vietējie pašdarbnieki un deju grupa “Buras” no Salaspils.
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
Baltinavai dāvina labdarības koncertu
Baltinavas kultūras namā 3.februāra pēcpusdienā notika labdarības koncerts “Ceļš uz gaismu”, kura mērķis bija vākt ziedojumus trūcīgu ģimeņu atbalstam. Labdarības koncertu rīkoja “Tautas Palīdzības fonds”, kas regulāri sniedz palīdzību Latvijas ģimenēm. |
Zāle bija pilna skatītāju, un tiem, kuri kavējās, sēdvietas atrast bija pagrūti. Kā nu nenāksi, ja uz Baltinavu bija atbraukuši tādi slaveni mākslinieki kā aktieri Varis Vētra, Vita Balčunaite, Rūdolfs Plēpis, Rīgas cirka mākslinieki. Bija ieradusies Lorija Vuda ar draugiem, Nacionālo Bruņoto spēku orķestris, operdziedātājs Jānis Kurševs un citi ievērojami dziedātāji un pianisti. “Mums apkārt ir daudz cilvēku, kuriem vajadzīga palīdzība, tāpēc nodibinājums “Tautas Palīdzības fonds” palīdz krīzes skartajām ģimenēm. Ja mēs šodien spējam viens otram pasniegt palīdzīgu roku, tas ir pats galvenais,” iepazīstinot ar sevi un fonda darbību, teica tā vadītāja Velta Cimdiņa. Viņa ar labdarību nodarbojas jau vairākus gadus, palīdzot ne tikai ar materiālo atbalstu, bet organizē arī koncertus, sporta spēles, sniedz juridiskas un psiholoģiskas konsultācijas cilvēkiem, kuri dzīvo trūkumā. Pasākumu ar dziesmām atklāja Tilžas etnogrāfiskā ansambļa sievas. Ansambļa vadītāja Daiga Jēkabsone atgādināja, ka latvieši visā pasaulē pazīstami ar savu darba tikumu un mīlestību pret dziesmu, savu zemi. “Latvieši dzīvos, ja vien būs paši savas gaismas nesēji pasaulē,” atgādināja D.Jēkabsone. Koncerta noslēgumā mākslinieki kāpa uz skatuves un kopā ar zālē stāvošajiem skatītājiem un klausītājiem nodziedāja kopdziesmu “Es dziedāšu par tevi, Tēvu zeme”. |
Vairāk rakstu...
Reportāžas
-
Kāpēc investēt Latgalē un Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā?
(Reportāža)Latgale ir reģions ar unikālu un līdz galam neatklātu potenciālu uzņēmējdarbībai un sava biznesa attīstībai. Šeit daba satiekas ar mūsdienu tehnoloģijām, tradīcijas – ar progresu, radot vidi, kurā idejas pārtop par biznesa veiksmes stāstiem....
-
Ignitis Renewables sāk izpēti vēja parka būvniecībai Balvu novadā
(Reportāža)Baltijā vadošais starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables ar vairāk nekā 178 miljonu eiro investīcijām uzsācis darbu pie “zaļās” enerģijas projektu attīstīšanas Latvijā. Pašlaik uzņēmums attīsta vairākus saules enerģijas...
-
Latgales SEZ – nozīmīgs un stabils balsts uzņēmumu attīstībai
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš...
-
Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai
(Reportāža)Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas...
-
Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau 6.gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). LSEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017.gada ir...
-
Gudrs saimnieks – veiksmīgs saimnieks!
(Reportāža)Vakar satiku jauno kaimiņu – nu to, kurš pirms pusgada nāca iepazīties, pārņemot sievas mantoto lauku īpašumu. Plāni jaunajiem bija lieli – blakus esošo mežu sakārtot (kur nu tur sēnēm augt – tāda biežņa izpletusies un sakritusi, ka ne kāju spert, ne putnam...
-
Apjomīgākais investīciju līgums un citas uzvaras: Latgales SEZ apkopo gada rezultātus
(Reportāža)2022.gads Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (Latgales SEZ) ir kļuvis par veiksmīgāko investīciju piesaistes ziņā – 9.novembrī tika parakstīts apjomīgs ieguldījumu līgums ar SIA “Light Guide Optics International” 24,3 milj. eiro apmērā un ar SIA...
-
Balvu centrā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle
(Reportāža)Balvu centrā, Brīvības ielā 57, nama pirmajā stāvā atvērta “Centrālās laboratorijas” Balvu filiāle. Savus klientus tā gaida ik darbdienu no pulksten 8.00 līdz 16.00. Laboratorijas darbam atvēlētas vairākas mājīgas telpas. Uzgaidāmajā telpā var novilkt...
-
Sagaida sesto saulrietu
(Reportāža)Biedrības “Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova pāris stundas pirms sestā brīvdabas koncerta “Mūzika saulrietam” apstiprināja, ka gaidāma saulaina diena. “Es to panākšu,” viņa jokoja. Jāsecina, ka neizpalika kārtīga lietusgāze, pēc kuras tik uz tā...
-
Dzimšanas dienu svin Izgudrotāju ciemā
(Reportāža)Sestdien īpaša diena izvērtās astoņiem piecgadniekiem, kurus sumināja Bērnības svētkos Rugājos. “Vai dieniņ, pie visām Jāka mušām, pie tēvoča Klausa kofera, svētki jau sākušies! Ak, dieniņ, esmu aizkavējusies,” pavēstīja Lote, kura, kā jau...
Veiksmes prognoze
.