1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
17-09-2019
Vārdadienas šodien: Alita, Elita, Liesma

“Stipro skrējienā” Balkanos pārsteidz Jāņi

 

1.septembrī Šķilbēnu pagasta Balkanos pulcējās 23 sportisti, lai pirmo reizi startētu “Stipro skrējienā”. Galvenais tiesnesis Pēteris Vancāns stundu pirms sacensībām neslēpa uztraukumu, jo, pirmkārt, neiespējami prognozēt, cik sportisti ieradīsies. Otrkārt, pirmo reizi nācās izveidot “Stipro skrējiena” trasi, tāpēc viņš neslēpa bažas, vai viss izdosies, kā iecerēts. “Pēc skrējiena vērtēsim pieļautās kļūdas,” viņš sprieda.


Sagatavo kausus. Pēteris Vancāns pastāstīja, ka iniciatīvu noorganizēt “Stipro skrējienu” rosināja paši sportisti, kuri regulāri startē Balkanu apļos: “Diemžēl šādas sacensības nekad neesmu ne organizējis, ne tajās piedalījies. Tomēr kopā ar Arti Loginu četru stundu laikā trasi izveidojām, un, manuprāt, tā būs diezgan sarežģīta. Neizpaliks kalni, kur, visticamāk, būs nevis jāskrien, bet jārāpo. Tāpat būs jāšķērso divi dīķi, izcirtums, aizaugušas pļavas, kā arī jāpārvar dažādi šķēršļi.” Jau pēc sacensībām galvenais tiesnesis izdarīja dažus pirmos secinājumus, piemēram, ka nākamgad sportistiem jāsarūpē lielākas mokas. “Domāsim par kilometrāžu, kā arī pārbaudījumiem, kur nepieciešams roku spēks,” viņš atklāja.


Skrien pa riepām. Gunita Šakina (savā vecuma grupā izcīnīja 2.vietu) pēc “Stipro skrējiena” neslēpa, ka izjūtas ir lieliskas. Visgrūtāk, kā viņa atzina, bijis pārvarēt izcirtumu.


Startē pat ģimenes. Balkanos savus spēkus pārbaudīja arī ģimenes, tostarp Razminoviči no Rekovas. Dagnija Razminoviča smēja, ka “Stipro skrējienā” iemanījās pat apmaldīties.  


Uz priekšu! “Stipro skrējienā” devās 23 sportisti gan no mūspuses, gan kaimiņnovadiem.  


Caur dubļiem un ūdeni. Sportisti pēc sacensībām neslēpa, ka ūdens šķēršļu pārvarēšana nebija viegls pārbaudījums: “Labi, ka dīķi bija trases beigās, nevis sākumā, jo piecus kilometrus pārvarēt tad būtu daudz grūtāk.”


Kad priekšā traktora piekabe. Sacensību galvenais tiesnesis parūpējās, lai pārbaudījumi būtu savdabīgi un interesanti. Piemēram, uz trasi atdzina pat savu traktoru un piekabi. Sportistus tas neizbiedēja, jo viņi veiksmīgi pārvarēja it visus pārbaudījumus.


Bez viņa nevar tik un tā! Visās sacensībās, kas notiek Balkanos, par sevi vienmēr atgādina rugājietis Jāzeps Saidāns. Sportisti viņu mīļi sauc par starteri, jo tieši viņa uzspridzinātais balons ir kā signāls uzsākt sacensības.


Finišē tēvs ar dēlu sekunde sekundē. Sentis Strumpe ar tēti Aināru kopā pārvarēja visus šķēršļus, tostarp izlīšanu zem traktora. Viņi sprieda, ka nākamgad trasi vajadzētu skaidrāk iezīmēt, jo bijuši posmi, kad varējis pat nomaldīties.


Dzelzs šķērslis. Andžejs Krakops ar mammu Intu trasi pabeidza kopā.


Uz goda pjedestāla - Jāņi. Interesanti, ka vīriešu vecuma grupā no 19 līdz 39 gadiem uz goda pjedestāla kāpa trīs Jāņi: Circens, Ļubka un Igaunis. “Joņi ir spēks,” lepojās Jānis no Salnavas, kurš izcīnīja zelta medaļu.

Svētki Upītē noslēdzas ar izrādi

 

Pagājušās nedēļas nogalē Upītē valdīja jestrs noskaņojums. Kā nu ne, ja Upītes svētku organizatori, pateicoties VKKF atbalstītajam projektam “Latvijas Nacionālā teātra un Dirty Deal Teatro viesizrādes Upītē”, sarūpēja dažādas aktivitātes dažādām gaumēm.
Nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” vadītājs Andris Slišāns taujāts, kā izdodas mobilizēt apkārtnes ļaudis, kā arī ciemiņus no kaimiņnovadiem uz trīs dienu ilgām aktivitātēm, atsmaidīja paskaidrojot, ka patiesībā svētki ilguši pat četras dienas: “Savulaik Upītes svētku svinēšanu iesākām ar vienas dienas pasākumiem. Vēlāk paši brīnījāmies, ka tie pārauga uz divām dienām, bet pērn - pat uz nedēļu. Šogad plānojām trīs dienas, bet sanāca četras, jo ceturtdien paši jaunieši sev noorganizēja ballīti. Piektdien 11 komandas startēja “Styprūs skriejīnā”; sestdien bērni noskatījās “Dirty Deal Teatro” izrādi “Kā saule gadījās”, kā arī piedalījās radošajās darbnīcās, sportoja piepūšamajās atrakcijās un nakts trasītē (šogad nakts trasīte pārsteidza ar lielu lietu, pērkonu un zibeni, bet drosmīgākie nenobijās un izbaudīja gājienu, kura tēma bija “Nakts trasīte īt gostūs”, tostarp apciemojot zemnieku saimniecību “Kotiņi”), bet svētdien ikviens interesents varēja noskatīties Latvijas Nacionālā teātra izrādi. Kas motivē neapstāties? Nekā nebūs, ja nekustēsimies paši!”

Trasē dodas pirmie. “Styprūs skriejīnā Upīte 2018” pirmā devās komanda “Kuorsova”, kurā startēja Kristiāna Lukašova, Jolanta Probuka, Ardis Rudzīts un Ivo Burmeistars. Kārsavieši, tāpat kā citas komandas, neslēpa, ka cer uz pirmo vietu. Viņi, sasieti pāros, gan skrēja, gan dzēra ūdeni. “Bet kur ir tualete?” smēja ciemiņi.

Kad kauliņi lido pa gaisu. Interesants un savdabīgs izrādījās pārbaudījums, kad katrai komandai nācās izspēlēt divas dambretes partijas ar Upītes kultūrvēstures muzeja vadītāju Ligitu Spridzāni. Kauliņus šajā spēlē aizstāja maisi. Komanda “DOMS” (foto) jeb Dominiks Slišāns, Osvalds Roze, Mareks Supe un Salvis Logins pārliecinoši pelnīja uzvaras punktus.

Lej ūdeni. “Indīgās čūskas” jeb Viktorija Supe no Rekovas, Agija Grantiņa no Upītes, Alīna Kalacka no Šķilbaniem un Daniels Supe no Rekovas apliecināja, ka veiksmīgi lej ūdeni šo vārdu vistiešākajā nozīmē.

Dodas piedzīvojumu braucienā. Upītes svētku dalībnieku kopbilde pie sienu ruļļu vilciena pirms “Stipro skrējiena”.

Siena ruļļi kā šķēršļi. Sacensību organizatori šķēršļu joslas izveidē izmantoja siena ruļļus. “Turbo gliemeži” no Balviem (foto) vēlāk atzina, ka tamlīdzīgs piedzīvojums ilgi paliks atmiņā. Balveniešu komandā startēja Diāna Gergenredere, Skaidrīte Bankova, Rolands Kalniņš un Edmunds Strupkovs.

Kas šauj visprecīzāk? Komandas “Upītes reindžeri” pārstāvis Nauris Matisāns lepojās, ka viņu komandai nosaukumu izdomājis tētis. Savukārt Aivita Šolina (foto), veiksmīgi šaujot, apliecināja, ka ir visīstākā reindžere.

Pārbaudījums ar sup dēli. “Pučis” (foto) neslēpa smieklus, kad devās pārbaudījumā ar sup dēļiem. Tiesa, pavisam drīz nācās izpeldēties Annai Daņilovai, kura Rainai Vasiļjevai, Katei Slišānei un Intai Vizulei atklāja, ka, pirmkārt, nekad ar sup dēli nav braukusi, otrkārt, arī peldēt neprot.

Radošajās darbnīcās. Bērni radošajās darbnīcās varēja aust lupatu saulītes, apgleznot stikla burciņas, veidojot svečturus, iemēģināt rokas, darbojoties ar 3D printeriem, kā arī uzcept uz ugunskura puļķu maizes, kopīgi veidot no koka uzrakstu UPĪTE, nogrimēt seju un uz rokām uzzīmēt hennas zīmējumu. Visjautrākā un skaļākā aktivitāte notika piepūšamajās atrakcijās, kuras izbaudīja ne tikai mazie, bet visi, kas atnāca.

“Dirty Deal Teatro”. Izrādē “Kā saule gadījās” aktieri kopā ar mazākajiem izrādes apmeklētājiem samīcīja garšīgu un smaržīgu cepumu mīklu, izspēlējot dažādas latviešu teikas par to, kā radusies pasaule. Bērni beigās izcepa garšīgus cepumus, ar kuriem cienāja gan savus vecākus, gan māsas, gan brāļus un, protams, paši arī nogaršoja.

Sadarbība turpināsies. Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba, arī šīs izrādes režisors, pateicās skatītājiem un apliecināja, ka Upītes un Nacionālā teātra sadarbība nebeigsies. Izrāde “ART” par labāko draugu attiecībām nevienu izrādes apmeklētāju neatstāja vienaldzīgu. Apmeklētāju bija daudz, jo zālē izvietoto krēslu pietrūka, nācās meklēt papildvietas gan uz taburetēm, gan pufiem, gan spilveniem.

 

Svētki pagastā ar pilsētas nosaukumu

Mūspusē gandrīz katrā nedēļas nogalē kādā no pagastiem pulcējas vietējie ļaudis, lai kopā jauki pavadītu laiku pagasta vai sporta svētkos. Aizvadītās nedēļas nogalē pēc divu gadu pārtraukuma lielais sports virmoja Balvu pagastā. Sporta darba organizators Kaspars Usāns sestdienas rītā prognozēja, ka atsaucība neizpaliks. Viņš nekļūdījās, jo sporta aktivitātes ieilga par gandrīz trīs stundām ilgāk, nekā bija plānots. Savukārt pagasta pārvaldnieks Andris Ķerāns zināja teikt, ka sporta dienas pasākumos piedalījās gandrīz simts cilvēki.


Startē pirmie. Veloorientēšanās sacensības sākās rīta pusē, kurās diemžēl startēja tikai divas komandas. Uzvarēja puišu komanda “Trīs ļosiki” (Dairis Vaitnieks, Renārs Jefimovs un Dagnis Laizāns), kurus nespēja apturēt pat pārsprāgusī riepa.

Pie zupas katla. Sporta dienas apmeklētāji vienprātīgi atzina, ka šogad par ēšanu bija īpaši padomāts, turklāt neizpalika ne zupa, ne sautējums, ne citi gardumi. Aivars Irbītis (foto) atklāja, ka zupā izmantots pat pašu nomedītais buciņš. Zīmīgi, ka mednieku tematika neizpalika ne uz soļa gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Piemēram, pagasta pārvaldnieks spriežot, kā Saeimā ievēlēt pareizos cilvēkus, noteica: “Šai zupiņai recepti grūti atrast.”

Kurš šauj vislabāk? Šaušanas sacensību tiesnesis Aldris Ķerāns (foto) taujāts, kas, viņaprāt, pagastā šauj visprecīzāk, atjokoja, ka viņš. Tiesa, pirmo vietu izcīnīja Solvita Kozlovska un Kaspars Usāns.

Jubilārs. Māris Žugs sestdien atzīmēja 19.dzimšanas dienu. Viņš uzsvēra, ka vajadzētu vairāk organizēt pasākumus, kur kopā satiekas pagasta ļaudis. Pavisam drīz Māris dosies uz Rīgu, kur uzsāks mācības RTU 1.kursā, turklāt budžeta grupā.

Paceļ kluba karogu. Mednieku kluba “Bebrītis” vadītājs Māris Kozlovskis, lūgts atklāt, kāda, viņaprāt, bijusi šī gada medību sezonas veiksme, atzina, ka tā ir mednieku spēja saliedēties: “Beidzot mēs saņēmāmies un piedalījāmies mednieku festivālā jeb Minhauzena svētkos Lejasciemā.” Turp “Bebrītis” brauca ar savu jauno karogu.

Mamma saslapina dēliņu. Pārbaudījums, kas saucās “Ūdens- bumbu sapieri”, raisīja pozitīvas emocijas un smieklus. Piemēram, Sanitas Galkinas (foto) mestais balons, kas bija pildīts ar ūdeni, saplīsa četrgadīgā dēliņa Tomiņa rokās.

Aklā orientēšanās. Aldis Pokulis ar interesi vēroja, kā dažādos pārbaudījumos startē viņa mazbērni, kuri dzīvo Īrijā. “Kevins (foto) un Marks latviešu valodu saprot, bet nerunā,” neslēpa vectēvs.

Sanāk labi. Laura Līdaciņa pierādīja, ka spēj izkārt veļu pat ar cimdiem rokās.

Pat ar rokām airē. Pirmā stafetē devās komanda “AEA” (foto) jeb Edgars Plutovs, Aigars un Ainis Ķerāni. Viņi pierādīja, ka laivu uz priekšu var virzīt ne tikai ar airiem.

Izstāde pie ezera. MMK “Bebrītis” parūpējās ne tikai par sportiskām aktivitātēm un gardu zupu, bet arī par iespēju ezeriņa krastā apskatīt medību trofeju izstādi. Marika Jefimova (foto), apskatot nagus un ragus, neslēpa, ka žēl zvēriņu.

Kad mednieki joko... Medību stafetes vadītājs Māris Kozlovskis komandu “NDK” pārsauca par “NKVD”. Ieva Zujāne, Guntis Dārziņš un Vineta Kamaldiņa (foto) par to tikai nosmēja paskaidrojot, ka tomēr viņi ir nevis “NKVD”, bet “NDK” jeb “NauDasKalns”.

Pārvar šķēršļus. Balveniete Daira Krampuža jau vairāk nekā trīs gadus dzīvo Anglijā. Viņa jauniešus mudina cīnīties līdz pēdējam, bet palikt Latvijā. Tiesa, pati viņa dzimtenē pagaidām neplāno atgriezties. Interesanti, ka Daira sestdien, neskatoties uz 23.dzimšanas dienu, aktīvi sportoja.

Žiperīgākā pagasta meitene. Skaļas ovācijas un jautrība valdīja dāmu stafetē, kurā, kā paskaidroja sacensību vadītājs M.Kozlovskis, jānoskaidro pagasta žiperīgākā meitene. Tā izrādījās Līna Leišavniece, kura apbalvošanas ceremonijā tiesnešiem palīdzēja izlozēt (foto) trīs laimīgos, kuri saņēma pārsteiguma balvas.

Tilžā priecē zirgi un suņi

Brīvdienās ikvienam interesentam bija iespēja apmeklēt zirgu sētu “Kapulejas” Tilžā, kur divas dienas sacentās labākie pajūgu braucēji Latvijas Jātnieku federācijas Latgales posma sacensībās “Balvi 2018”. Atgādinām, ka tās ir vienīgās oficiālās ieskaites sacensības ar zirgiem, kas notiek Latgales reģionā, turklāt jau astoto reizi Tilžā.


Maratonā. Renāte Spirģe no Valmieras pēc lielā maratona jokoja, ka viņas ponijs, salīdzinot ar zirgiem, ir suņa vērtē. “Tomēr dūša ir daudz lielāka, jo, kad zirgi nogurst, poniji sāk strādāt pa īstam,” viņa pastāstīja.

Gatavi vizināties. Skatītāji ērti jutās uz siena ruļļiem, gaidot kārtējo zirgu pajūgu braucienu. Foto no kreisās: Kristiāns (3 gadi) no Tilžas, kā arī dvīņumāsas Roberta un Emīlija (arī 3 gadi) no Cēsīm nepacietīgi gaidīja iespēju pavizināties ar zirdziņiem. Dvīņumāsu mamma Agita Sirmača zināja teikt, ka bērniem ir pilni maki ar naudiņu. “Kad mēs varēsim braukt?” savukārt jautāja bērni.

Nav nepaklausīgu suņu. Latgales Sporta suņu skolas “Agility” vadītāja Natālija Zuiča no Rēzeknes sprieda, ka suņu konkūrs, atšķirībā no zirgu konkūra, ir daudz pieejamāks jeb lētāks. Taujāta, vai visi suņi ir apmācāmi, Natālija viennozīmīgi uzsvēra, ka ‘jā’: “Maldīgi domāt, ka ir neapmācāmas suņu šķirnes. Būtiski, lai ir pacietība un mīlestība!”

Fiziska slodze arī saimniekiem. Ludmila atklāja, ka dresēto suņu paraugdemonstrējumi aizgūti no zirgu konkūra. Tāpat viņa neslēpa, ka fiziska slodze ir ne tikai četrkājainajiem draugiem, bet arī viņu saimniekiem.

Startē pirmā. Svētdien kā pirmā kombinētajā maratonā startēja zirgu sētas “Kapulejas” saimniece Larisa Klitončika ar zirgu Gordons. Viņa izpelnījās skatītāju ovācijas, jo nepieļāva nevienu kļūdu.

Informē par noteikumiem. Zirgu pajūgu sacensību galvenā tiesnese Sintija Varnovska skatītājus informēja par kombinētā maratona noteikumiem: “Uz laukuma izlikti 10 vārti, no tiem 9 - šķēršļi, kas konusa veidā ir jāizbrauc braucējiem. Tāpat laukuma vidū ir arī maratona veida šķēršļi. Ko jūs redzēsiet? To, cik labi braucēji sagatavojuši savus zirgus, lai varētu izbraukt cauri vārtiem, neaizskarot un nenogāžot uz konusiem esošās bumbiņas. Ja nogāž bumbiņu, piešķir trīs soda punktus. Tāpat sportistiem jāiekļaujas noteiktā laika limitā.”

Neliedz startēt citiem. Larisas un Andreja Klitončiku biedrības “Sudraba pakavi” zirgi ir tik labi sagatavoti, ka viņi neliedz sacensībās ar tiem startēt arī citiem, turklāt jauniem braucējiem. Foto – Megija Sargsjane ar zirgu Gordons.

“Malacis!” Redzot sieviņas Larisas Klitončikas veiksmīgo startu, Andrejs Klitončiks neslēpa prieku, skaļi saucot: “Malacis!” Andrejs atklāja, ka viņiem “Kapulejās” ir 6 zirgi, turklāt divi no tiem – Gordons un Sidrabs – startē sacensībās.

Jauno braucēju klase. Sintija Pučkova ar zirgu Sidrabs veiksmīgi izbrauca kombinēto maratonu, nenogāžot nevienu bumbiņu. Tiesa, laika limitu nedaudz pārsniedza. Zīmīgi, ka noteikumi paredz, ka zirdziņiem jāveic 230 metri vienā minūtē.

Sacensības beidzas pirms negaisa. Kā pēdējā kombinētajā maratonā startēja Rudīte Zelča (foto) no Medņevas pagasta ar amerikāņu rikšotāju. Viņas tētis Jānis lepojās, ka meita gan zirgu, gan ratus ir pati iegādājusies. “Tāpat mājās mums vēl ir divi savvaļas zirdziņi,” viņš piebilda. Rudīte maratonā nenogāza nevienu bumbiņu, tomēr arī nedaudz pārsniedza laika limitu.

 

Pļaujas svētkos uzvar tilžēniete

Pagājušās nedēļas nogalē Briežuciemā jestri aizvadīti “Pļaujas svētki un muzikantu saiets”, kur godināja pagasta Pēterus, priecājās par Briežuciema pašdarbnieku un jauniešu kopas “Soldanī” sagatavoto teatralizētu pirmizrādi, lepojās ar Briežuciema etnogrāfiskā ansambļa sievām, kuras vienlaikus bija ieradusies filmēt pat televīzija.


Saņem dāvanā savdabīgu rokassprādzi. Briežuciema kultūras darba organizatore Zita Mežale lepojās ar savdabīgu rokassprādzi, kuru viņai uzdāvināja Tilžas ļaudis. Viņa zināja stāstīt, ka bijusi doma pat pārtraukt Pļaujas svētku organizēšanu, jo mūsdienās cilvēki priekšroku dod trimmeriem un zāles pļāvējiem, nevis izkaptīm: “Tomēr atsaucība bija liela, tāpēc priecājos, ka viss notiek!”

Visjaunākā pļāvēja. Starpnovadu pļaujas svētkos startēja arī Daina Erdmane (foto) no Tilžas, kura oktobrī svinēs 82.dzimšanas dienu. “Pļauju tā, ka zāle līgojas,” viņa atklāja. Tāpat Daina pastāstīja, ka šoreiz nav atbraukusi vēl jaunāka komandas biedre, proti, Emīlija Bankova (90 gadi): “Viņa plānoja startēt, tomēr ciemos atbrauca radi un mazbērni. Neko darīt, Emīlija palika mājās.” Zīmīgi, ka piecu sievu konkurencē D.Erdmane izcīnīja godalgoto 2.vietu.

Čempione. Sieviešu grupā nepārspēta palika Sandra Arule (foto) no Tilžas. Vēlāk izrādījās, ka viņas uzrādītais laiks bija pat labāks, kā smēja tiesneši, pat par mužikiem. Sandras uzvara, kā to paredz nolikums, nozīmē to, ka nākamgad Pļaujas svētkiem jānotiek Tilžā.

Ceļā uz pļaušanas sacensībām. Svētku karogu jeb linu kreklu lepni nesa vairāku pļaujas sacensību uzvarētājs Aleksandrs Pakalnīts.

Neveiksme. Franci Punduru (foto) Šķilbēnos pazīst kā lielisku pļāvēju. Skatītāji pirms sacensībām sprieda, ka 6 vīru konkurencē viņš noteikti izcīnīs kādu godalgotu vietu. Bet nekā, pievīla izkapts, kas nodevīgi nolūza.

Izcīna pirmo vietu. Gints Circens neslēpa, ka izkapti rokās nav turējis trīs gadus. “Bet iemaņas jau neaizmirstas,” viņš piebilda.

Sumina Pēteri. Izrādās, ka Briežuciema pusē dzīvo septiņi Pēteri, tostarp Pēteris Fjodorovs. Lūgts atklāt, kad sāks svinēt Pēterdienu, Pīters atsmaidīja, ka gan jau vēl paspēs.

Uz Jāņiem nedusmojas. Pēteris Supe (foto) uz Pļaujas svētkiem ieradās kopā ar trīsgadīgo mazmeitiņu Patrīciju. Viņš, tāpat kā Pēteris Fjodorovs, dāvanā saņēma pirtsslotu. Spriežot, kas vairāk saņem dāvanas – Jāņi vai Pēteri, P.Supe atjokoja, ka uz Jāņiem nedusmojas.

Cīnās par mužiku. Šķilbēnu aktieru sagatavotā pirmizrāde raisīja ne tikai smaidus, bet arī smieklus un skaļas ovācijas. Piemēram, ainiņā, kur sievas cīnās par neprecētā Poļikarpa uzmanību.

Viens otru papildina. Pauzītēs, kamēr aktieri pārslēdzās uz nākamo izrādes ainu, emocionāli izjusti dziedāja bērnu un jauniešu kopa “Soldanī”.

Reportāžas

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

  • Piemin komunistiskā genocīda upurus

    (Reportāža)

    Pie izsūtītā Staņislava Cunska mājas Borisovā. Novadpētniece Maruta Brokāne atzina, ka, lasot Staņislava lietu, redzējusi vīziju, kā St.Cunskis tiek aizvests projām no mājām: “Atnāca svešie vīri ar plintēm rokās, deva laiku savākties. Staņislavs,...

  • “Starp Tālavu un Pietālavu”

    (Reportāža)

      Sestdien visā Latvijā Muzeju nakts tēma bija “Tālavas taurētājs”, kas ir turpinājums Latvijas simtgades stāstam, turklāt 2019.gadā atzīmējam un atzīmēsim Brīvības cīņu simtgadi. Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe nešaubās, ka ir īstais brīdis...

  • “Veiksme ir labi sagatavota iespēja”

    (Reportāža)

      10.maijā Balvu Mākslas skolā turpinājās “Mākslas dienu 2019” aktivitātes, kas sākās ar radošo darbu izstādes “Uzziedi krāsās” atklāšanu aprīļa nogalē Balvu Sakrālajā kultūras centrā. Šoreiz bērniem un jebkuram interesentam bija iespēja iepazīt...

  • Upītē dejo, dzied un darina bites

    (Reportāža)

        29.martā Upītē aizvadīts bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”.  Upītē bija gan dziedāšanas,  gan danču un muzicēšanas  konkursi, uz kuriem ieradās bērni no vairākiem novadiem. Pirms konkursiem daudzi  piedalījās...

  • Tilžā satiekas amatierteātri

    (Reportāža)

      23.martā Tilžas kultūras namā notika dramatisko kolektīvu un teātra cienītāju tikšanās sarīkojumā “Dzīve kā teātris - teātris kā dzīve”. Šī Tilžas kultūras namam ir laba tradīcija, ko 2011.gadā  iedibināja toreizējā kultūras nama vadītāja Inese Kalniņa....

  • Virtuālā braucienā ar bānīti... līdz teātrim

    (Reportāža)

      8.martā vadugunieši devās uz Vidzemes pusi, lai vienlaikus ar Sieviešu dienu nosvinētu laikraksta 69.dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka laika apstākļi bija raibi kā dzeņa vēders - neizpalika saulīte, lietus, varavīksne un pat pērkona dārdi. Tikpat...

  • Kad daba mijas ar vēsturi...

    (Reportāža)

      Sestdien Stompaku purvā pulcējās interesenti, lai dotos pārgājienā “Izbaudi ziemu mitrājā – Stompaku purvā”. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe pirms pārgājiena atgādināja, ka februāris ir mitrāju...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Trešdiena

Naudīgajā.trešdienā ir lielas iespējas papildināt savu naudasmaku varbūt ar algu, varbūt ar kādu veiksmīgu darījumu vai haltūru, vai pat ar laimestu loterijā. Te nu gan nenospēlē pēdējās bikses. Ja tev ir lemts tikt pie lielā laimesta, tad pie tā arī tiksi, neiztērējot vairāk kā 5 eiro. Bet, ja nav lemts, tad pat 500 eiro nepalīdzēs nogrābt miljonu. Vispār gan šodien, gan rītdien darbosies princips: ko sēsi, to pļausi. Tad nu gan mūsu šodienas veiksmes, gan neveiksmes būs pašu nopelnītas. Tātad nevainosim citus, ja kas...


  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat priekšlikumu, ka no nākamā gada paredzēts samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu un apmēru?