Rugājos atpūšas zemes kopēji un uzņēmēji

12.aprīlī Rugāju tautas namā notika atpūtas pasākums lauksaimniekiem un uzņēmējiem.

"Mājas svētība ir mūsu mūža rota,/ Darbu vainags kurā līdzās vīts,/Dzimtas sakņu sīkstais noturīgums,/Tālo senču - līdumnieku spīts," ar dzejas rindām vakaru atklāja Rugāju novada priekšsēdētājas vietniece Sandra Kapteine. Viņa neslēpa, ka šis ir īstais mirklis atpūtai un iespējai satikties ar citiem novada ļaudīm, jo pavisam drīz kūpēs uzartais lauks un sāksies jaunais darbu cēliens: "Arī darbu steigā nepieciešams padarīt košāku savu ikdienu. Jūs katrs esat profesionālis savā jomā un veidojat kopīgo uzņēmējdarbības vidi mūsu novadā. Aizvadītajā gadā palika 20 gadi, kopš reģistrētas pirmās zemnieku saimniecības arī mūsu novadā, kuras prasmīgi attīstījuši to vadītāji. Šodien saprotam, ka toreiz izvēlējāmies pareizo attīstības ceļu." Viņa piebilda, ka Rugāji ir lauksaimniecības novirziena novads, jo šeit ir gandrīz visi ražošanas virzieni – lopkopība, augkopība, graudkopība, dārzeņkopība, augļkopība. Arī uzņēmēji Rugāju novadā veido netradicionālus risinājumus savai darbībai. Pēdējo gadu laikā sarosījušies mājražotāji, ir iespēja nopirkt pašu zemnieku audzētu maizi, dažādus amatniecības izstrādājumus un citu produkciju. Viņa vēlēja prasmi arī turpmāk projektos piesaistīt Eiropas Savienības finansējuma naudu, sakopt vairāk zemju platību, jaunajiem lauksaimniekiem veidot savas saimniecības vai turpināt vecāku iesākto darbu un turpināt attīstīties ikvienā jomā. Atpūtas pasākuma apmeklētājus ar priekšnesumiem priecēja pašdarbnieki, bet dejot varēja grupas "Ginc un Es" mūzikas pavadījumā.

Dzied Rugāju dāmas. Vokālo ansambli vada Agita Kukurāne, un viņu sniegumā klātesošie baudīja profesionālus priekšnesumus.

Sveicieni un dāvanas sadarbības partneriem. Tos SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības atbalsta centra" Balvu konsultāciju biroja vārdā pasniedza Liene Ivanova (no kreisās) un Hermīne Leišavniece. "Jūs, lauku uzņēmēji, esat lielākā Rugāju novada vērtība!" teica L.Ivanova.

Spēlē grupa "Ginc un Es". Ainārs Svelpe un Gints Ločmelis priecēja dejotājus vēl ilgi pēc pusnakts.

Dejo jauni, dejo veci. Prieks izpaužas arī dejā, un vienalga - tas ir valsis, polka vai disko ritmi.

Dzied Elīna Loseva. Jauniete iepriecināja ar izjustām dziesmām un patīkamu to sniegumu.

Uzsauc tostu. Kultūras darba organizators Jānis Rakstiņš uzsauca pirmo tostu, aicinot baudīt "Rūķu nama" saimnieces Margitas Štāles-Krēmeres gatavotās uzkodas, dejot un atpūsties. Jānis Rakstiņš un Līga Kravale bija tie cilvēki, kuri palīdzēja organizēt šo pasākumu.

Gaismotājs un skaņotājs. Ervīns Šaicāns par gaismotāju un skaņotāju strādā jau trīs gadus un ir gandarīts, ka projektos iegūta laba aparatūra.

Vokālais ansamblis "Pustonis". Rugāju novada vidusskola var lepoties ar savu muzikālo pedagoģi Velgu Smoļaku, kura strādā ar bērnu un jauniešu balss izkopšanu, mēģinājumos iemācīto vēlāk rādot skatītājiem.

Rāda skečus. Vakara gaitā Lazdukalna dramatiskais kolektīvs "Zibšņi" parādīja trīs skečus. Eva Leone (no kreisās) un Arnita Rakstiņa izspēlēja Nagļu Anes ierašanos ciemos pie Rugāju Marces.

Upītē nosvin kolhoznieku balli

Piektdien Upītes tautas nama apmeklētāji atgriezās vismaz pusgadsimtu senos notikumos – svinēja kolhoznieku balli. Idejas autore Ligita Spridzāne atzina, ka pirmo kolhoznieku pasākumu kāda projekta ietvaros pirms pāris gadiem noorganizēja Antons Slišāns. "Šodien pasākums būs citāds, kaut gan pamatdoma ir līdzīga - atcerēties nopietni un pa jokam kolhoza laikus," viņa piebilda.

Pasākuma organizatori uzsvēra, ka balles ideja ir nevis godināt padomju laikus, bet kārtējo reizi pierādīt, ka arī tolaik vecāki un vecvecāki prata gan atpūsties, gan moderni ģērbties.

...gan atpūsties, gan moderni ģērbties. Uz balli Upītes apkārtnes ļaudis ieradās, kā jau kārtīgiem kolhozniekiem pienākas: vīri - uzvalkos un šlipsēs, bet sievietes - puķainās vai kremplīna kleitās. Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkne Liene Logina neslēpa, ka viņu ļoti fascinē balles ar knifiņu: "Tautas nama vadītājs Andris Slišāns mūs noteikti pārsteigs ar atraktīvām rotaļām!"

...un pārsteidza arī! Klātesošajiem nācās izturēt dažādus pārbaudījumus, piemēram, sējēju un autobraucēju stafeti (foto). Jāpiebilst, ja kolhoza laikos - vīrietis pie stūres - liecināja par viņa augsto statusu, tad mūsdienās, visticamāk, par kredītsaistībām. Pēc pārbaudījumiem sievas zināja teikt, ka Upītes vīri mūsdienās nav ne par mata tiesu švakāki par kolhozniekiem.

...un nav švakāki arī! To apliecināja alus puisis Arnolds Skangalis. Viņš sprieda, ka ballē visi lustēsies ilgi jo ilgi.

...un lustējās arī! Upītes sievu un meiteņu dziedošās brigādes pārsteidza gan ar mīlas dziesmām, gan raitu deju soli. Viņas apliecināja, ka arī jaunkundzes un dāmas var!

...un var arī! Aiva Šolina un Daina Slišāne teica, ka viņas, ja laika rats pagrieztos atpakaļ, nebaidītu ne mobilo sakaru trūkums, ne tukšie veikalu plaukti. "Bet kāpēc atgriezties, ja mēs protam uzburt vēstures ainas?" viņas jautāja.

...un uzbūra arī! Annika Supe (gads un 10 mēneši) izbrīnīti raudzījās gan uz tuviniekiem, gan uz pārējiem kolhozniekiem. Meitenīte, šķiet, nevarēja saprast, kāpēc krusttēvs Oskars citādāk saģērbies. Un kur nu vēl citi brīnumi, piemēram, slaucenes un halāti kultūras nama zālē.

...un vēl citi brīnumi. Kas tie par kolhozniekiem, kuri neprot govis slaukt vai halātu uzvilkt. Upītes ļaudis pierādīja, ka prot visu, tostarp cīnīties kā lauvas.

...un cīnījās arī! Pasākuma vadītāji sākotnēji bija iecerējuši, ka spēcīgākajiem vīriem būs jānes viena siena ķīpa, tomēr, redzot cīņassparu, uzdevumu sarežģīja. Arī tas, šķiet, vīrus nenobaidīja.

...un nenobaidīja arī! Lai noskaidrotu labāko laukstrādnieku, vīriešiem nācās pārnēsāt ābolus, kas, kā izrādījās, ir daiļā dzimuma pārstāves. "Nav būtiski, kā nest, galvenais - aiznest," atrakcijas dalībniekiem paskaidroja Andris Slišāns

...un ne tikai nesa! Upītes jaunkundzes un kundzes vīri uz rokām nesa ne tikai atrakciju laikā, bet arī dejojot kolhoznieku valsi. Jāpiebilst, ka neizpalika arī citi deju stili.

...un neizpalika arī! Vēl aktīvāki un atraktīvāki vīri kļuva, noskatoties jauniešu deju, tā teikt, austrumu gaumē. Pirms kolhoznieku balles apkārtnes ļaudis sprieda par ieejas maksu, proti, tā būs rubļos, latos vai eirikos maksājama?

...un ne grasi nemaksāja! Zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašniekam Aldim Ločmelim pasākuma organizatori uzdāvināja celu (tautisko) jostu, pateicoties par sarūpēto mielastu kolhoznieku gaumē.

Lustējas Lieldienu zaķu universitātē

Lieldienas mūspusē aktīvi svinēja visos četros Ziemeļlatgales novados, arī Balvos. Pirmajās Lieldienās Balvu Kultūras un atpūtas centrā pulcējās mazi un lieli zaķi, lai piedalītos zaķu universitātes pasākumā. Pasākumu vadīja pati galvenā zaķene (kultūras nama direktore Anita Strapcāne) kopā ar profesoru, kura lomā iejutās "Misters Balvi 2011" Raimonds Logins.

Lai vasarā odi nekostu! Gan pirms, gan pēc pasākuma balvenieši un pilsētas viesi izmantoja iespēju izšūpoties. Trīsgadīgā rīdziniece Lote (fotogrāfijā otrā no labās) pastāstīja, ka atbraukusi ciemos pie māsīcas Evitas. Jautāta, kāpēc Lieldienās noteikti jāizšūpojas, meitene zināja teikt, ka tagad viņu vasarā, iespējams, nekodīs odi. "Bet tik un tā tie kož," sprieda meitenes.

"Zaķēni". Skolotājas Līgas Morozas-Ušackas mazie zaķēni pārsteidza ar raitu deju soli. Pēc oficiālās uzstāšanās zaķēni labprāt izdancināja arī tētus, mammas un citus klātesošos lielos zaķus.

Vismazākie dejotāji. Zaķu universitātes simboliku – svētku olas – saņēma vismazākie dejotāji, kurus māca skolotāja Zane Meiere.

Aktīvi un atraktīvi. Pasākuma apmeklētāji bija uzcītīgi zaķu universitātes studenti - viņi apliecināja, ka prot gan dziedāt, gan dejot, gan olas ripināt.

Pārvērtību darbnīcā. Balvenietes Eva Vinogradova (foto) un Liene Šaicāne palīdzēja ikvienam bērnam pārtapt par īstu zaķēnu.

Debija. Pavisam nesen Balvu Kultūras un atpūtas centrā darba gaitas uzsāka titula "Misters Balvi 2011" ieguvējs Raimonds Logins. Jautāts par pirmo pasākumu Balvos, kuru viņš vadīja nu jau kā kultūras nama darbinieks, Raimonds paskaidroja, ka jūtas ļoti jauki. Kā nu ne, ja blakus, kā pats jokoja, tāda pieredzes bagāta zaķene "gados".

Arī es gribu spēlēties! 1,6 gadus jaunā balveniete Beta Lukina bija nemierā, ka viņai pagaidām neļauj kāpt uz skatuves. Meitenīte nenoskuma un aktīvi darbojās.

Uzstājas "Notiņas". Koncertu atklāja Balvu Kultūras un atpūtas centra bērnu vokālais ansamblis "Notiņas", kuru vada skolotāja Iluta Tihomirova.

Liek puzli. Vienpadsmitgadīgā Sandra Dzintare izmantoja iespēju salikt puzli. Pusaudze paskaidroja, ka viņai pasākums ļoti paticis. "Bet viss vēl priekšā! Vakarā mājās būs olu cīņas," Sandra paskaidroja.

Masļeņicu svin ar cienastiem un jautri

Masļeņica ir pareizticīgo svinamā diena, kuru svin septiņas dienas pirms lielā gavēņa. Šogad  Masļeņicu Balvos atzīmēja 17.martā pie Balvu pamatskolas.
Saulīte, lai arī ar zobiem, laukā bija izvilinājusi ģimenes ar bērniem, jauniešus un arī gados vecākus cilvēkus.  Pēc krievu tradīcijām Masļeņicas svinēšana saistās ar jautrību un visdažādākajiem cienastiem. Galvenais ēdiens un svētku simbols ir pankūkas, visiem vēlams ierasties košās drēbēs, ko svētku rīkotāji arī ievēroja. Patvāri ar karstu tēju, baranku virtenes, dažādas pankūkas un citi gardumi - tas viss piederēja pie Masļeņicas tradīcijām. Pasākuma organizatore - Balvu pamatskolas direktores vietniece audzināšanas jomā Svetlana Pavlovska - rūpējās, lai  visiem būtu jautri un patīkami, lai visi atnākušie dejotu un dziedātu līdzi gan skolas jauniešiem, gan biedrības “Razdoļje” vokālajam ansamblim. Aiz skolas valdīja liela jautrība - pa sporta laukumu un Lāča dārzu bērnus vizināja divi zirgi un ponijs. Pēc rotaļām un priekšnesumiem visi devās dedzināt salmu lelli  un gāja rituālā riņķa dejā.

Atklāj svētkus. Masļeņicu atklāja vietējais uzņēmējs un domes deputāts Ivans Baranovs un Svetlana Duļko, kura nodziedāja dziesmu. Svetlana mācās Rīgas Valsts tehnikuma 1.kursā un jau divus gadus dziedāšanu apgūst privātstundās pie Viktora Bormaņa.

Pie Ineses Krimas tirgus letes. Viņa bija sacepusi divu veidu pankūkas, sasējusi sieru, bija kafija un tēja, bet našķu cienītājiem Inese piedāvāja garšīgas kūciņas.

Pārsteigumus gādā “Balvu maiznieks”. Eventijs Zelčs spēlēja, bet  Anita Utjaganova dziedāja krievu častuškas. Ņina Barsukova un Kristīne Terentjeva klātesošajiem piedāvāja svaigas bulciņas un pīrādziņus. Goda vietā bija  nolikts patvāris, ko izmanto tējas pagatavošanai.

Velk virvi. Divas komandas - “Ziema” un “Pavasaris” - cīnījās, kura uzvarēs. Kad gandrīz pārsvars bija “Ziemas” pusē, palīgā nāca jauni spēki un uzvarēja “Pavasara” komanda. Urrā! Masļeņica aiziet, ar to kopā arī ziema, un pavasaris  nāk tās vietā!

Dzied krievu kultūras biedrības “Razdoļje” vokālais ansamblis. Silti saģērbušās un krāšņiem lakatiem rotājušās sievas pierādīja, ka viņu balsis labi skan ne tikai telpās, bet arī aukstajā āra gaisā.

Aicina kamanās. Bērnus pavizināties zirga pajūgā  aicināja arī Daina Kozlovska no Kubuliem.

Sidrabs klausa uz vārda. Andreja un Larisas Klitončiku zirgs Sidrabs saimniekam bija jāpietur, lai visi braukt gribētāji var mierīgi ieņemt vietas kamanās un tad doties apļa braucienā pa Balvu pamatskolas sporta laukumu.

Izspēlē četrus gadalaikus. Šajās lomās iejutās Jekaterina Mieriņa, Marija Galuškina, Kristīne Bažanova un Janīna Vīksna.

Sandra Uzula ar  poniju Mambo izvizina bērnus. Rinda uz vizināšanos stāvēja jo gara, un bērni, ieķērušies mazā zirdziņa krēpēs, ļāvās šim piedzīvojumam.

Dedzina lelli. Masļeņicā ir tradīcija sadedzināt salmu lelli, kas simbolizē ziemu un nozīmē, ka šādā veidā no šī gadalaika visi atvadās līdz pat nākamajam gadam.

Teātra sporta turnīrā cīnās par ceļazīmēm uz finālu

9.martā Balvu Valsts ģimnāzijā par ceļazīmēm uz Latvijas 15. skolu jaunatnes teātra sporta finālturnīru, kas notiks 22. - 23.martā Iecavas vidusskolā, cīnījās 13 komandas no Latgales. Žūrijas pārstāvis Arnis Stuburs no Rīgas pirms sacensībām atzina, ka, salīdzinot ar sadraudzības turnīriem teātra sportā, reģionālā turnīrā vērtēšana ir daudz bargāka.

Komandas, kas startēs Iecavā, būs zināmas tikai pirms fināla. “Balvi ir ceturtā pilsēta, kur notiek reģionālie turnīri. Lēmumu pieņemsim tikai tad, kad būsim apskatījuši visas Latvijas komandas. Nākamnedēļ brauksim uz Lielvārdi un Dundagu,” paskaidroja žūrijas pārstāvji.

Komandu treneri. Pirms turnīra komandu treneri, tostarp balvenietes Iveta Supe (pirmā no kreisās) un Aija Dvinska (pirmā no labās), saņēma pārsteiguma balvas – Balvu Vilkus.

Sagaida žūriju. Jaunieši žūriju sagaidīja ar saucieniem “Fui!”, kas, kā izrādās, ir ierasts šādos turnīros. Arī mirkļos, kad žūrija kādai komandai piešķīra mazāku vērtējumu, nekā to gaidīja turnīra dalībnieki, zālē uzvirmoja sašutuma saucieni.

Žūrija. Latgales reģiona komandas vērtēja rīdzinieki (no kreisās) Arnis Stuburs, Toms Zvejnieks un Baiba Ozoliņa. Jautāti, kas ir teātra sports, A.Stuburs paskaidroja, ka tas ir skatuves mākslas veids, kurā ir apvienots sportiskais entuziasms ar teātra mākslu: “Vienkāršiem vārdiem sakot, tās ir teātra mākslas sacensības, kur jaunieši rāda savu māku un atraktivitāti spēlēt teātri pēc iepriekš nesagatavotiem scenārijiem.”

Izvelk komandu. Vecākajā grupā (10.-12.klases) pārliecinošu uzvaru izcīnīja Balvu Valsts ģimnāzijas jaunietes. Izrāvienu mūsu meitenēm nodrošināja komandas kapteine Laura Gercāne, kura izspēlēja situāciju lidmašīnā, vienlaikus iejūtoties dažādās lomās. Žūrija viņas sniegumu novērtēja ar visaugstāko atzīmi – 15 ballēm, kas ļāva balvenietēm izrauties vadībā.

Mazākie aktieri. 1.-4.klašu grupā cīnījās trīs komandu pārstāvji: Līvānu BJC, Rēzekne un Balvu Amatniecības vidusskola.Kopbilde. Līvānu komanda izmantoja vienreizējo iespēju nofotografēties kopā ar Balvu Vilku.

Aizstāv komandas godu. Balvu Valsts ģimnāzijas komandas (5.-6.klašu klašu grupā) kapteine Annija Ertmane kopā ar pretinieku komandas vadītājiem iejutās uzreiz trijās - klauna, mafijas šefa un iemīlējušās sekretāres - lomās.

Kopbilde. Līvānu komanda izmantoja vienreizējo iespēju nofotografēties kopā ar Balvu Vilku.

Bildīte. Pēc uzstāšanās turnīra vadītāji aicināja aktierus izveidot bildīti. Tas nozīmēja sastingt pozā, kādā skolēni bija izspēlētās ainas laikā. Jāpiebilst, ka šie foto pārsteidza ar savu dažādību, tostarp 10.-12.klašu izveidotā bilde (skat. foto). Žūrija neslēpa, ka Latgales reģiona jaunieši ir emocionālāki par vienaudžiem citviet Latvijā: “Tas teātra sportam nāk tikai par labu!”

Ješka, Ješka! Turnīra dalībniekus patīkami pārsteidza Rēzeknes 5.vidusskolas audzēknis Jēkabs Staris (no kreisās). Žūrijasprāt, Ješka ir lielisks piemērs, kā izkļūt no jebkuras situācijas. Kad Jēkabam pavēstīja, ka jāizspēlē aina hipodromā, viņš neapjuka, kaut gan nemaz nezināja, kas tas tāds hipodroms ir. Tikpat veiksmīgi rēzeknietis iejutās izbijuša armijnieka lomā.  Ješka, Ješka! Turnīra dalībniekus patīkami pārsteidza Rēzeknes 5.vidusskolas audzēknis Jēkabs Staris (no kreisās). Žūrijasprāt, Ješka ir lielisks piemērs, kā izkļūt no jebkuras situācijas. Kad Jēkabam pavēstīja, ka jāizspēlē aina hipodromā, viņš neapjuka, kaut gan nemaz nezināja, kas tas tāds hipodroms ir. Tikpat veiksmīgi rēzeknietis iejutās izbijuša armijnieka lomā.

Uz skatuves balvenieši. Kā vieni no pirmajiem uz skatuves kāpa Balvu Valsts ģimnāzijas jauniešu komanda (7. - 9.klašu grupa), kuriem nācās izspēlēt situāciju par ģimenes biznesu – malkas kraušanu Zambijā.