Pasniedz Gada balvas kultūrā

25.aprīlī Balvu Kultūras un atpūtas centrā sumināja Balvu novada Gada balvas kultūrā "Mūsu lepnums" laureātus. Pasākuma vadītāji Aija Putniņa un Raimonds Logins atgādināja, ka nominācijām varēja pieteikties vai tikt pieteikta jebkura persona vai personu grupa, kas aizvadītā gada laikā kultūras nozarē veica kvalitatīvu, radošu, mērķtiecīgu, novada sabiedrībai nozīmīgu darbu. Kopumā žūrija saņēma 212 anketas.

Daiga Jēkabsone. Nomināciju "Gada cilvēks kultūrā 2012" ieguva pieci Balvu novada iedzīvotāji, tostarp D.Jēkabsone par ieguldījumu folkloras nozares saglabāšanā un pilnveidošanā.

Ilze Pugača. Tilžēnieti I.Pugaču pazīst ne tikai Tilžas apkārtnes ļaudis, bet arī ārpus pagasta un novada teritorijas. Viņa regulāri pārsteidz ar noorganizētām interesantām izstādēm un radošām darbnīcām.

Vaduguniete. Žurnāliste Zinaīda Logina, saņemot balvu "Gada cilvēks kultūrā 2012", atzina, ka ir patīkami pārsteigta. Viņa atklāja, ka šogad aprit 20 gadi, kopš strādā laikraksta "Vaduguns" redakcijā.

Pirmizrāde. Balvu novada Gada balvas kultūrā "Mūsu lepnums" nominantus sveica arī Balvu Kultūras un atpūtas centra senioru koris "Pīlādzis" (vadītāja Liene Akmeņkalne). Seniori patiesi pārsteidza gan ar emocionālajām dziesmām, gan ar jaunajiem tērpiem. "Tā mums ir pirmizrāde!" lepojās dziedātāji.

Māris Lāpāns. "Beidzot pie daudzajām dēla Dāvja balvām varēšu pievienot savējo," jokoja Māris, kurš balvu "Gada cilvēks kultūrā 2012" saņēma par aktīvu līdzdalību kultūras dzīves procesu organizēšanā un norisē.

Divas balvas - mākslas skolai. Balvu Mākslas skolas kolektīvs var lepoties ar divām iegūtajām nominācijām, proti, viņu brīvdabā organizētais pasākums "Mākslas dienas 2012. Sajūtu eksplozija krāsās" saņēma nomināciju "Gada pasākums", bet Olgu Reči (foto – otrā no kreisās) sumināja kā "Gada cilvēku kultūrā".

Nepilnā sastāvā. Nomināciju "Gada pasākums" (iekštelpās) saņēma dziedošā Laicānu ģimene, tiesa, nepilnā sastāvā. Jāpiebilst, ka šīs ģimenes dziedošie muzikālie jaunieši skatītājus priecēja, gan spēlējot vijoli, gan dziedot Balvu Kultūras un atpūtas centra jauktajā korī "Ezerkrasts" (vadītāja Anastasija Ločmele, koncertmeistars Viktors Bormanis).

Balvu saņem divreiz. Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Cibule saņēma balvu "Gada pasākums", turklāt divas reizes. Atzinību izpelnījās divi pasākumi - ceļojošā izstāde "Latgolys dvieseles tulkam Mikeļam Bukšam 100" un "Grāmatu svētki Balvos". Bibliotēkas vadītāja atzina, ka grāmatu svētku organizēšanā vislielākais ir kolektīva nopelns: "Tāpēc balvu nodošu Ingrīdai Supei, kura to viennozīmīgi ir pelnījusi."

Lepojas ar bērzpiliešiem. Balvu Novada muzejs un bērzpiliete Anna Kriviša ieguva "Gada pasākuma" balvu par Eiropas kultūras mantojuma dienām Bērzpilī "Ceļojums laikā pa Ičas upi". Muzeja vadītāja Iveta Supe (foto) uzsvēra, ka lepojas ar to, ka mūsu novadā ir tāda vieta kā Bērzpils: "Lepojos, ka mums ir tāds cilvēks kā Anna Kriviša. Viņa rūpējas gan par seno akmens laikmetu, kas tur atrodams joprojām, gan par baznīcas ērģelēm, gan par veco kapliču. Man patiešām bija prieks sadarboties ar Annu, Dundeniekiem un visiem bērzpiliešiem, kuri ar lepnumu nes savās dzimtās puses vārdu!"

Tradīcijas turpinās. Tilžas pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Dzenis un kultūras darba organizatore Inese Kalniņa atzinību saņēma par Tilžas pagasta svētkiem, kas vienmēr ir labi apmeklēti, interesanti un atraktīvi.

Briežuciema etnogrāfiskajam ansamblim - 35

Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā godināja etnogrāfisko ansambli 35.dzimšanas dienā. Kolektīvs ir viens no vecākajiem mūspusē, taču viņu balsis ir skanīgas joprojām un viņi savu mantojumu nodod nākamajām paaudzēm.

Uzrunā Briežuciema kultūras darba organizatore Zita Mežale teica, ka latvieši vienmēr ir dziedājuši - gan godos, gan bēdās, gan bērniņam piedzimstot, gan tautās ejot, gan mūžībā pavadot. "Dziedājuši druvā un tīrumā, karā aizejot, savu zemi aizstāvot. Dziedājuši talkās un Dziesmu svētkos un savu dziesmu tālu pasaulē aiznesuši. Šie vārdi ir arī par mūsu - Briežuciema etnogrāfisko ansambli, kuram šodien atzīmējam 35.dzimšanas dienu," teica Z. Mežale. Diemžēl no tām sievām, kuras pirms 35 gadiem izveidoja pirmo Ziemeļlatgales etnogrāfisko ansambli, kolektīvā palikusi tikai Antoņina Logina. Viņa gan šai dienā nejutās vesela un citām sievām solījusi dziedāt mājās. Daudzus gadus kolektīvā dziedājušas Valentīna Keiša un Leontīne Slišāne. Katram kolektīva dalībniekam Zita Mežale veltīja tikai viņu raksturojošus un cildinošus vārdus. Pasākumā piedalījās tuvāki un tālāki ciemiņi no Baltinavas, Tilžas, Salnavas un Ates muzeja.
Ar klusuma brīdi visi klātesošie pieminēja tās sievas, kuras aizgājušas aizsaulē. Zāle bija rotāta ar audēju un adītāju darbiem, tā apliecinot, ka senās tradīcijas Briežuciemā neizzudīs. Vakara noslēgumā visi dejoja Salnavas lauku kapelas mūzikas pavadījumā.

Godina folkloras kopa "Soldanī". Viņi ir etnogrāfiskā ansambļa seno dziesmu pārmantotāji un šajā dienā nebija klāt svarīga iemesla dēļ - Rīgā ar labiem panākumiem piedalījās diždziedātāju konkursa "Pulkā eimu, pulkā teku" noslēguma pasākumā. Muzikālu priekšnesumu uz akordeona dāvināja Renāte Ločmele.

Sveicienus nes "Sipiņi". Arī lielākā daļa dramatiskā kolektīva dalībnieku šajā dienā bija aizceļojuši viesizrādēs uz Bērzpili, taču dziedātāji bez smaidus radošā sveiciena nepalika. Visi saņēma zelta medaļas un gardumus no slepenās teātra lādes.

Rāda fotogrāfijas. Balvu Kultūras un atpūtas centra mākslinieciskā vadītāja Ilga Oplucāne bija saglabājusi un uz Briežuciemu atvedusi fotogrāfijas no kolektīva 10 un 20 gadu jubilejas, jo tajā laikā strādāja kā rajona klubu metodiķe un ir stāvējusi pie šī kolektīva dzimšanas šūpuļa. Viņa atceras, kā 1988. gadā "Balticas" festivālā, kad pirmo reizi parādījās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, visi prasīja briežciemietēm padziedāt vēl un vēl, un viņas jutušās kā zvaigznes uz Holivudas sarkanā paklāja. Zālē sēdošie fotogrāfijas pētīja jo ilgi, cenšoties atpazīt attēlos redzamos dziedātājus.

Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis 2013.gada pavasarī. Tajā dzied Veneranda Mežale, Maruta Ločmele, Broņislava Kozlovska, Valentīna Kamzola, Antoņina Logina (nav fotogrāfijā), Ineta Brenča, Marija Deksne, Genovefa Zelča, Harijs Mūrmanis. Ansambļa vadītāja ir Maruta Ločmele. Pagasta pārvaldes vadītāja Anastasija Gabrāne dziedātājus nosauca par pagasta zelta fondu un kolektīvam uzdāvināja ekskursiju pa Latgali.

Ciemiņi no Baltinavas. Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis gadu skaita ziņā ir otrs vecākais kolektīvs mūsu novados un viņi līdzīgu jubileju svinēs šoruden oktobrī. "Jūs esat tie cilvēki, kuri iet ar dziesmu gan druviņā, gan sētiņā. Tā kā jūs dziedat, neviens nevar atkārtot, jūsu dziesma skan braši. Lai spēcīgākā nots skan sirdī!" teica baltinavietes, veltot dziesmu "Aun, meitiņa, baltas kājas".

Tilžas etnogrāfiskais ansamblis dāvina ne tikai dziesmu. Viņu rokās bija arī kliņģeris ar izceptu gadskaitli - 35 un kā vienmēr - groziņš ar gardumiem. Kolektīva vadītāja Daiga Jēkabsone vēlēja, lai visu latgalisko tradīciju celmlaužiem pietiek spēka un veselības arī turpmāk.

Salnavas pašdarbnieki. Viņu humors un dziesmas, danču mūzika iepriecināja gan jubilārus, gan ciemiņus. Ciemiņi jubilāriem veltīja senāko latgaliešu apsveikuma dziesmu "Sveicinojam, vielejam, juisim lobu laimi,/ilgus godus nūdzeivot!".

Kolektīva zieds - Harijs Mūrmanis. Viņu sievas godināja nozīmīgajā jubilejā - 80 gadu dzimšanas dienā. Viņš vēl bez dziedāšanas spēlē garmošku, māca šīs prasmes arī jaunajai paaudzei. Ja vajag, izpalīdz kā šoferis, jo kā gan atteiksi tik smukām sievietēm?!

Rugājos atpūšas zemes kopēji un uzņēmēji

12.aprīlī Rugāju tautas namā notika atpūtas pasākums lauksaimniekiem un uzņēmējiem.

"Mājas svētība ir mūsu mūža rota,/ Darbu vainags kurā līdzās vīts,/Dzimtas sakņu sīkstais noturīgums,/Tālo senču - līdumnieku spīts," ar dzejas rindām vakaru atklāja Rugāju novada priekšsēdētājas vietniece Sandra Kapteine. Viņa neslēpa, ka šis ir īstais mirklis atpūtai un iespējai satikties ar citiem novada ļaudīm, jo pavisam drīz kūpēs uzartais lauks un sāksies jaunais darbu cēliens: "Arī darbu steigā nepieciešams padarīt košāku savu ikdienu. Jūs katrs esat profesionālis savā jomā un veidojat kopīgo uzņēmējdarbības vidi mūsu novadā. Aizvadītajā gadā palika 20 gadi, kopš reģistrētas pirmās zemnieku saimniecības arī mūsu novadā, kuras prasmīgi attīstījuši to vadītāji. Šodien saprotam, ka toreiz izvēlējāmies pareizo attīstības ceļu." Viņa piebilda, ka Rugāji ir lauksaimniecības novirziena novads, jo šeit ir gandrīz visi ražošanas virzieni – lopkopība, augkopība, graudkopība, dārzeņkopība, augļkopība. Arī uzņēmēji Rugāju novadā veido netradicionālus risinājumus savai darbībai. Pēdējo gadu laikā sarosījušies mājražotāji, ir iespēja nopirkt pašu zemnieku audzētu maizi, dažādus amatniecības izstrādājumus un citu produkciju. Viņa vēlēja prasmi arī turpmāk projektos piesaistīt Eiropas Savienības finansējuma naudu, sakopt vairāk zemju platību, jaunajiem lauksaimniekiem veidot savas saimniecības vai turpināt vecāku iesākto darbu un turpināt attīstīties ikvienā jomā. Atpūtas pasākuma apmeklētājus ar priekšnesumiem priecēja pašdarbnieki, bet dejot varēja grupas "Ginc un Es" mūzikas pavadījumā.

Dzied Rugāju dāmas. Vokālo ansambli vada Agita Kukurāne, un viņu sniegumā klātesošie baudīja profesionālus priekšnesumus.

Sveicieni un dāvanas sadarbības partneriem. Tos SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības atbalsta centra" Balvu konsultāciju biroja vārdā pasniedza Liene Ivanova (no kreisās) un Hermīne Leišavniece. "Jūs, lauku uzņēmēji, esat lielākā Rugāju novada vērtība!" teica L.Ivanova.

Spēlē grupa "Ginc un Es". Ainārs Svelpe un Gints Ločmelis priecēja dejotājus vēl ilgi pēc pusnakts.

Dejo jauni, dejo veci. Prieks izpaužas arī dejā, un vienalga - tas ir valsis, polka vai disko ritmi.

Dzied Elīna Loseva. Jauniete iepriecināja ar izjustām dziesmām un patīkamu to sniegumu.

Uzsauc tostu. Kultūras darba organizators Jānis Rakstiņš uzsauca pirmo tostu, aicinot baudīt "Rūķu nama" saimnieces Margitas Štāles-Krēmeres gatavotās uzkodas, dejot un atpūsties. Jānis Rakstiņš un Līga Kravale bija tie cilvēki, kuri palīdzēja organizēt šo pasākumu.

Gaismotājs un skaņotājs. Ervīns Šaicāns par gaismotāju un skaņotāju strādā jau trīs gadus un ir gandarīts, ka projektos iegūta laba aparatūra.

Vokālais ansamblis "Pustonis". Rugāju novada vidusskola var lepoties ar savu muzikālo pedagoģi Velgu Smoļaku, kura strādā ar bērnu un jauniešu balss izkopšanu, mēģinājumos iemācīto vēlāk rādot skatītājiem.

Rāda skečus. Vakara gaitā Lazdukalna dramatiskais kolektīvs "Zibšņi" parādīja trīs skečus. Eva Leone (no kreisās) un Arnita Rakstiņa izspēlēja Nagļu Anes ierašanos ciemos pie Rugāju Marces.

Upītē nosvin kolhoznieku balli

Piektdien Upītes tautas nama apmeklētāji atgriezās vismaz pusgadsimtu senos notikumos – svinēja kolhoznieku balli. Idejas autore Ligita Spridzāne atzina, ka pirmo kolhoznieku pasākumu kāda projekta ietvaros pirms pāris gadiem noorganizēja Antons Slišāns. "Šodien pasākums būs citāds, kaut gan pamatdoma ir līdzīga - atcerēties nopietni un pa jokam kolhoza laikus," viņa piebilda.

Pasākuma organizatori uzsvēra, ka balles ideja ir nevis godināt padomju laikus, bet kārtējo reizi pierādīt, ka arī tolaik vecāki un vecvecāki prata gan atpūsties, gan moderni ģērbties.

...gan atpūsties, gan moderni ģērbties. Uz balli Upītes apkārtnes ļaudis ieradās, kā jau kārtīgiem kolhozniekiem pienākas: vīri - uzvalkos un šlipsēs, bet sievietes - puķainās vai kremplīna kleitās. Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkne Liene Logina neslēpa, ka viņu ļoti fascinē balles ar knifiņu: "Tautas nama vadītājs Andris Slišāns mūs noteikti pārsteigs ar atraktīvām rotaļām!"

...un pārsteidza arī! Klātesošajiem nācās izturēt dažādus pārbaudījumus, piemēram, sējēju un autobraucēju stafeti (foto). Jāpiebilst, ja kolhoza laikos - vīrietis pie stūres - liecināja par viņa augsto statusu, tad mūsdienās, visticamāk, par kredītsaistībām. Pēc pārbaudījumiem sievas zināja teikt, ka Upītes vīri mūsdienās nav ne par mata tiesu švakāki par kolhozniekiem.

...un nav švakāki arī! To apliecināja alus puisis Arnolds Skangalis. Viņš sprieda, ka ballē visi lustēsies ilgi jo ilgi.

...un lustējās arī! Upītes sievu un meiteņu dziedošās brigādes pārsteidza gan ar mīlas dziesmām, gan raitu deju soli. Viņas apliecināja, ka arī jaunkundzes un dāmas var!

...un var arī! Aiva Šolina un Daina Slišāne teica, ka viņas, ja laika rats pagrieztos atpakaļ, nebaidītu ne mobilo sakaru trūkums, ne tukšie veikalu plaukti. "Bet kāpēc atgriezties, ja mēs protam uzburt vēstures ainas?" viņas jautāja.

...un uzbūra arī! Annika Supe (gads un 10 mēneši) izbrīnīti raudzījās gan uz tuviniekiem, gan uz pārējiem kolhozniekiem. Meitenīte, šķiet, nevarēja saprast, kāpēc krusttēvs Oskars citādāk saģērbies. Un kur nu vēl citi brīnumi, piemēram, slaucenes un halāti kultūras nama zālē.

...un vēl citi brīnumi. Kas tie par kolhozniekiem, kuri neprot govis slaukt vai halātu uzvilkt. Upītes ļaudis pierādīja, ka prot visu, tostarp cīnīties kā lauvas.

...un cīnījās arī! Pasākuma vadītāji sākotnēji bija iecerējuši, ka spēcīgākajiem vīriem būs jānes viena siena ķīpa, tomēr, redzot cīņassparu, uzdevumu sarežģīja. Arī tas, šķiet, vīrus nenobaidīja.

...un nenobaidīja arī! Lai noskaidrotu labāko laukstrādnieku, vīriešiem nācās pārnēsāt ābolus, kas, kā izrādījās, ir daiļā dzimuma pārstāves. "Nav būtiski, kā nest, galvenais - aiznest," atrakcijas dalībniekiem paskaidroja Andris Slišāns

...un ne tikai nesa! Upītes jaunkundzes un kundzes vīri uz rokām nesa ne tikai atrakciju laikā, bet arī dejojot kolhoznieku valsi. Jāpiebilst, ka neizpalika arī citi deju stili.

...un neizpalika arī! Vēl aktīvāki un atraktīvāki vīri kļuva, noskatoties jauniešu deju, tā teikt, austrumu gaumē. Pirms kolhoznieku balles apkārtnes ļaudis sprieda par ieejas maksu, proti, tā būs rubļos, latos vai eirikos maksājama?

...un ne grasi nemaksāja! Zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašniekam Aldim Ločmelim pasākuma organizatori uzdāvināja celu (tautisko) jostu, pateicoties par sarūpēto mielastu kolhoznieku gaumē.

Lustējas Lieldienu zaķu universitātē

Lieldienas mūspusē aktīvi svinēja visos četros Ziemeļlatgales novados, arī Balvos. Pirmajās Lieldienās Balvu Kultūras un atpūtas centrā pulcējās mazi un lieli zaķi, lai piedalītos zaķu universitātes pasākumā. Pasākumu vadīja pati galvenā zaķene (kultūras nama direktore Anita Strapcāne) kopā ar profesoru, kura lomā iejutās "Misters Balvi 2011" Raimonds Logins.

Lai vasarā odi nekostu! Gan pirms, gan pēc pasākuma balvenieši un pilsētas viesi izmantoja iespēju izšūpoties. Trīsgadīgā rīdziniece Lote (fotogrāfijā otrā no labās) pastāstīja, ka atbraukusi ciemos pie māsīcas Evitas. Jautāta, kāpēc Lieldienās noteikti jāizšūpojas, meitene zināja teikt, ka tagad viņu vasarā, iespējams, nekodīs odi. "Bet tik un tā tie kož," sprieda meitenes.

"Zaķēni". Skolotājas Līgas Morozas-Ušackas mazie zaķēni pārsteidza ar raitu deju soli. Pēc oficiālās uzstāšanās zaķēni labprāt izdancināja arī tētus, mammas un citus klātesošos lielos zaķus.

Vismazākie dejotāji. Zaķu universitātes simboliku – svētku olas – saņēma vismazākie dejotāji, kurus māca skolotāja Zane Meiere.

Aktīvi un atraktīvi. Pasākuma apmeklētāji bija uzcītīgi zaķu universitātes studenti - viņi apliecināja, ka prot gan dziedāt, gan dejot, gan olas ripināt.

Pārvērtību darbnīcā. Balvenietes Eva Vinogradova (foto) un Liene Šaicāne palīdzēja ikvienam bērnam pārtapt par īstu zaķēnu.

Debija. Pavisam nesen Balvu Kultūras un atpūtas centrā darba gaitas uzsāka titula "Misters Balvi 2011" ieguvējs Raimonds Logins. Jautāts par pirmo pasākumu Balvos, kuru viņš vadīja nu jau kā kultūras nama darbinieks, Raimonds paskaidroja, ka jūtas ļoti jauki. Kā nu ne, ja blakus, kā pats jokoja, tāda pieredzes bagāta zaķene "gados".

Arī es gribu spēlēties! 1,6 gadus jaunā balveniete Beta Lukina bija nemierā, ka viņai pagaidām neļauj kāpt uz skatuves. Meitenīte nenoskuma un aktīvi darbojās.

Uzstājas "Notiņas". Koncertu atklāja Balvu Kultūras un atpūtas centra bērnu vokālais ansamblis "Notiņas", kuru vada skolotāja Iluta Tihomirova.

Liek puzli. Vienpadsmitgadīgā Sandra Dzintare izmantoja iespēju salikt puzli. Pusaudze paskaidroja, ka viņai pasākums ļoti paticis. "Bet viss vēl priekšā! Vakarā mājās būs olu cīņas," Sandra paskaidroja.