Aizvadīts astoņpadsmitais “Osvalds”!
Atklājot astoņpadsmito mūzikas festivālu “Osvalds 2013”, festivāla organizators Māris Lāpāns atzina, ka negribētu daudz runāt, jo, iespējams, viņš atkārtosies: “To, visdrīzāk, teicu pērn, kā arī pirms pieciem un desmit gadiem: labdien, Baltinavā!”
Festivāla “tētis”. Māris Lāpāns pirmo reizi, atklājot festivālu, veltīja dziesmu skatītājiem.
Pirmais lēciens. Vārdu salikumu pirmo reizi festivālā varēja dzirdēt vairākkārt. Piemēram, pirmais lēciens ar katapultu, pirmā ciemošanās Baltinavā, pirmais laimests dzīvē, nerunājot par pirmo putu ballīti Latvijas mazākajā novadā. Piemēram, Irita Muša no Jēkabpils pirmo reizi dzīvē izmēģināja katapulta jaukumus. Turklāt viņa bija pirmā, kas to izdarīja Baltinavā.
Atbildīgais par jauno skatuvi. Uz jaunās skatuves atraktīvi strādāja Aigars Runčis, kurš “Osvaldu” apmeklēja piekto reizi. “Esmu uzstājies “Borowa MC” sastāvā, esmu arī vadījis pasākumu,” viņš paskaidroja. Jautāts, kurā ampluā labāk jūtas, Aigars atzina, ka lepojas ar iespēju šogad pieteikt grupas uz jaunās skatuves. Jāpiebilst, “Borowa MC” piektdien uzstājās Rēzeknes pilsētas svētkos.
Vēro kolēģu darbu. Latgaliešu dziesminieks, roka mūziķis Sovvaļnīks jeb Ingars Gusāns, kurš ir arī grupas “Borowa MC” dalībnieks, aktīvi vēroja, kas notiek uz visām trīs festivāla skatuvēm. Viņš “Vadugunij” atklāja, ka jūtas saviļņots, esot Baltinavā pēc sešiem gadiem. Tāpat I.Gusāns pastāstīja, ka ar nepacietību gaida grupas “Neon Saturdays” uzstāšanos, kurai, viņaprāt, gaidāma spoža nākotne.
Putu ballīte. No malas noraugoties uz, tā teikt, saziepētajiem dejotājiem, tā vien gribējās jautāt, par ko viņi tā priecājas? “Tas taču ir kolosāli!” apgalvoja jaunieši.
Nākamās slavenības. Četru siguldiešu nesen izveidotā pop/rock un alternative grupa “Neon Saturdays” pārsteidza skatītājus ar savu profesionalitāti. Mūzikas speci šai grupai prognozē lielu popularitāti. Paši puiši gan kautrīgi atzina, ka Baltinavā ne tikai uzstājās, bet arī ciemojās pirmo reizi.
Veiksmīga nedēļa. Evai Rubenei no Rēzeknes pagājusī nedēļa izvērtās īpaši veiksmīga. Pirmkārt, viņa divreiz pēc kārtas Latgales radio laimēja pa divām biļetēm uz “Osvaldu”. Otrkārt, konkursā saņēma balvu no paša Aigara Runča rokām. “Tik veiksmīga ciemošanās pie vecvecākiem Bērzpilī nekad nav bijusi,” sprieda jauniete.
Meiteņu mīlulis. Meitenes, jaunietes, kā arī dāmas Baltinavā apliecināja, ka Nikolajs Puzikovs ir viņu mīlulis – neizpalika ne spiedzieni, ne uzmundrinājuma saucieni.
Pirmās iemēģina elektroniskās mūzikas skatuvi. Kā pirmās uz elektroniskās mūzikas skatuves sāka dejot Madara Uiska un Sintija Pušpure no Lejasciema. “Mums šeit patīk,” apgalvoja jaunietes.
Čakli dejotāji. Gunta un Artis Kļaviņi no Gulbenes saņēma speciālbalvu kā aktīvi dejotāji. Tincināti, kā nokļuvuši Baltinavā, viņi atsmēja, ka šeit dzīvo meitas draugs. “Tas ir lieliski, ka liktenis mūs šurp atveda,” piebilda Kļaviņu pāris.
Trasē dodas gandrīz trīs simti sportistu
Aizvadītajās brīvdienās leģendārajā mototrasē “Baltais briedis” notika 4.Latvijas čempionāta un Latvijas kausa posms motokrosā, kur prestižajā MX1 klasē abos braucienos uzvaru izcīnīja Dāvis Ivanovs, aiz sevis atstājot pieredzējušo motobraucēju Lauri Freibergu, kā arī savu komandas biedru Dāvi Līvu. Sacensību organizators Ēriks Eizāns priecājas, ka šogad “Baltajā briedī” startēja rekordliels skaits sportistu.
Rekords Latvijas mērogā. Kvadraciklu klasē startēja 19 sportisti, kas, kā izrādās, ir rekordliels skaits pat Latvijas mērogā. Kopvērtējumā 2.vietu “Kvadri 100” klasē izcīnīja balvenietis Lauris Eizāns, kaut gan pirmajā braucienā viņš palika nepārspēts.
Ilggadējais tiesnesis. Sacensību atklāšanu uzticēja ilggadējam sacensību galvenajam tiesnesim un organizatoram Antonam Bozovičam. Tieši Antonam jāpateicas par 1969.gadā dzimušo Balvu rajona laikraksta “Vaduguns” kausa izcīņu motokrosa trasē “Baltais briedis” Viļakas pievārtē. Viņš novēlēja, lai motosporta tradīcijas turpinās!
Instruktāža. Sacensību dalībnieki saņem pēdējos norādījumus, lai stātos uz starta.
Noguris, bet priecīgs. Sacensību organizators Ēriks Eizāns atklāja, ka pēdējās trīs nedēļas no agra rīta līdz vēlam vakaram trasē strādāja uzņēmīgi cilvēki, lai priecētu skatītājus. Sportistiem viņš novēlēja būt uzmanīgiem: “Būtiskāk ir nevis uzvarēt, bet būt veseliem šodien, rīt, kā arī turpmāk.”
Demonstrē startu. Jaunietes sacensību dalībniekiem demonstrēja, kā tiks dota komanda, lai sāktos cīņa.
Putekļu varā. Pirmajā braucienā blakusvāģi iemanījās sacelt augstus putekļu mākoņus, neskatoties uz to, ka ugunsdzēsēji trasi regulāri laistīja.
Nones no trases. Mediķiem divās dienās darba netrūka. Otrajā dienā no trases nonesa blakusvāģa braucēju no Somijas, kurš, par laimi, nopietnas traumas neguva.
Beidzot uzvara! Elvis Bartkevičs pirms kāpšanas uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena atzina, ka ir priecīgs, ka uzvarējis tieši “Baltā brieža” trasē.
Ierunā veiksmi. Gunita Maksimova no Rekovas bija pirmā no trim veiksminiekiem, kuri, iegādājoties ieejas biļeti, laimēja 500 eiro. “Vīram teicu, ka man laimēsies. Iznāk, ka laimestu ierunāju,” sprieda Gunita.
Piecsimt eiro par četriem latiem! Guntars Voicišs no Sudarbes, saņemot laimestā 500 eiro, jokoja, ka biļete ir atpelnīta. Jautāts, ko darīs ar 500 eiro, jaunietis atzina, ka visticamāk naudu izlietos autovadītāja apliecības iegūšanai.
Ar rezultātu apmierināts. Elvis Bartkevičs izcīnīja godpilno 1.vietu iesācēju klasē. “Pirmajā braucienā startā biju otrais un sapratu, ka varu cīnīties par līdera pozīciju. Jau pirmajos tramplīnos izrāvos vadībā un pārsvaru noturēju līdz galam. Savukārt otrajā braucienā uzreiz izdevās izrauties vadībā,” priecājās sportists.
Nedaudz pietrūka. Lietusgāze sākās pirms pēdējā brauciena, kad trasē devās blakusvāģi. Tiesa, tas nenobaidīja ne sportistus, ne skatītājus, jo adrenalīns, redzot dubļu vannās braucošos, acīmredzami auga. “Tas ir vareni!” sauca līdzjutēji.
Lido pa gaisu. Mototrase “Baltais briedis” kā vienmēr iepriecināja ar tramplīniem. Jāpiebilst, ka pa gaisu lidoja gan moči, gan kvadracikli, gan arī blakusvāģi.
Kopvērtējumā uzvar kandavieši. Pieaugušo klubu ieskaitē uzvaru izcīnīja līdzšinējie kopvērtējuma līderi – Motoparks Kandava, 2.vietu – Camk Latgale, bet 3.vietu – Motosports Racing Team.
Ar vabolēm kā ar laika prognozēm
Nereti mēdz jokot, ka laika prognozes atbilst jebkurai gaumei, proti, sinoptiķi vietām sola lietu, vietām - sauli, vietām - vēja brāzmas un pat krusu, nerunājot par temperatūras svārstībām 10 grādu diapazonā. Līdzīga situācija ir Balvu pilsētas mazdārziņos, kur vietām Kolorādo vaboles vērojamas kā melna sērga, bet citviet tās nemaz nav manītas. Vienā prognozē mazdārziņu īpašnieki gan nešaubās – šogad būs laba ābolu raža.
Labāk dārzā, nekā darbā! Pensionārs Genādijs Zaķis atzīst, ka katru dienu pavada mazdārziņā Verpuļevā. Viņš nešaubās, ka šogad būs laba ābolu, gurķu un tomātu raža. Jautāts par Kolorādo vabolēm, pensionārs atjokoja, ka mūsdienās daudzi cilvēki atvēl lielāku zemes gabalu atpūtas zonai – mauriņiem, nevis kartupeļiem, “tad arī ar vabolēm problēmu nav,” viņš paskaidroja.
Kā pēc kara. Mazdārziņos Verpuļevā, tāpat kā “Ezermalā 1” un “Ezermalā 2”, blakus skaisti iekoptiem dārziem vērojami aizauguši, pat ar graustiem savdabīgi zemes plači. Tie, kā uzsvēra aptaujātie mazdārziņu īpašnieki, ne tikai bojā omu, bet arī skādē tuvākajiem kaimiņiem: “No nekoptajiem mazdārziņiem izplatās nezāles, tajos dzīvo dažādi kaitēkļi.”
Vienviet ķirši ir, citviet nav. Balvenietis Staņislavs Rakstiņš uz Verpuļevu devās appļaut zāli. Viņš zināja teikt, ka mazdārziņā šogad ķiršu nebūs, savukārt pie privātmājas par ražu nevar sūdzēties. Jāpiebilst, ka ķiršu raža, kā atzina mazdārziņu īpašnieki, šogad būs skopa vai tās nebūs vispār . “Ja arī kādam paveicies, tad ķiršus zibenīgā ātrumā notiesā strazdi,” sprieda balvenieši.
Kamēr tētis strādā. Septiņgadīgais balvenietis Kristaps Ķerģis izmanto iespēju pamakšķerēt Balvu ezerā, kamēr tētis Raimonds mazdārziņā “Ezermala 1” pļauj zāli. Jautāts, kā veicas, Kristaps norādīja uz jau noķertām četrām raudiņām.
Jāņi visu gadu. Ainas Višņakovas vislielākais bieds ir kurmji. Lai ar tiem cīnītos, mazdārziņa saimniece iegādājusies speciālu ierīci, kas darbojas ar saules baterijām. Tiesa, ierīce diez ko nepalīdz, tāpēc A.Višņakova dārzā uz mietiņiem izvietojusi dažādas krāsas un izmēra skārdenes. “Tās vēl pirms gada palika pāri pēc Jāņiem. Bundžiņas vējā grab un klaudz, kas, kā esmu pārliecinājusies, atbaida kurmjus,” nešaubās viņa.
Peldvietas praktiski nav. Jānis Pilāts jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo Salaspilī. Ciemojoties pie vecākiem Balvos, viņš kopā ar meitiņām Annu Mariju un Sofiju devās uz Pērkonu ezeru nopeldēties: “Ja par pilsētas izaugsmi var teikt tikai pozitīvus vārdus, tad jāsecina, ka ezera krasts atgādina džungļus.”
Sibīrijas variants. Aleksandrs Pančenko pastāstīja, ka savā mazdārziņā “Ezermalā 2” no kartupeļiem nolasa pusglāzi ar Kolorādo vabolēm. “Ķīmiju mēs neizmantojam,” viņš piebilda. Savdabīga un interesanta Pančenko ģimenē ir gurķu audzēšanas metode, kas noskatīta Krasnojarskā. “Izmantojam Sibīrijas variantu. Uz mēslu kaudzes uzbērtās melnzemes gurķi aug griezdamies. Gurķiem ir omulīgi gan dienā, kad spīd saule, gan arī naktī, kad siltums izgaro no mēsliem. Augšanas process notiek daudz ātrāk un kvalitatīvāk!”
Nepērciet kaķi maisā! Mazdārziņu “Ezermala 2” valdes priekšsēdētājs Valdis Sīmanis joprojām ir pārsteigts, kāpēc tik daudzi zemes plači ir atstāti novārtā. Tāpat viņu izbrīna cilvēku vieglprātība, iegādājoties mazdārziņu. “Pērkot īpašumu, cilvēki visticamāk noskaidro, vai tam nav nodokļu parādu, neiedomājoties uzzināt, vai nav arī citu parādu, piemēram, par elektrību vai ūdeni. Šo informāciju var noskaidrot pie manis – nepērciet kaķi maisā!” aicina V.Sīmanis.
Pietrūkst lietus. Vera Gušča un Irina Sviridova šīs vasaras laika apstākļus vērtē pozitīvi. Viņām piederošajos mazdārziņos “Ezermalā 2” raža būs laba. “Pietrūkst tikai lietus,” atzina saimnieces.
Mazdārziņš kā muzejs. Valda Sīmaņa dārzā var ieraudzīt daudzus jaukus objektus, piemēram, atsperratus.
Retrorallijā startē vairāk nekā sešdesmit spēkrati
Sestdien Viļakas novada Vēršukalna muzejs atgādināja motormuzeju. Kā nu ne, ja tur pulcējās vairāk nekā 40 retro un 20 modernu motociklu īpašnieki no bezmaz vai visas Latvijas! Ziemeļlatgales retrorallija organizators Dzintars Dvinskis atzina, ka atmosfēra rallijā bija sirsnīga. "Septītais retrorallijs aizvadīts!" viņš piebilda solot, ka nākamgad atkal tiksimies.
Pirmskara motocikls. Kluba "Cīrulīši" un retrorallija vadītājs Dzintars Dvinskis parādē pirmo reizi brauca ar pirmskara laikā ražotu motociklu "BMW 35". "Piecus gadus to cītīgi restaurēju," atzina Dz.Dvinskis. Jautāts, kādi pārsteigumi gaida retrorallija dalībniekus, Dzintars atklāja, ka paredzēts parādes brauciens, orientēšanās, veca motocikla apgleznošana, kā arī sacensības "Kuram labāk ripo!".
Motociklists kopš 1971.gada. Aloizs Martinovs motociklu "Iž Jupiter 2" iegādājās 1971.gadā. "Apmēram divdesmit gadus braucu, tā teikt, dienu un nakti. Kur tik nav pabūts! Esmu aizbraucis arī līdz Pleskavai," pastāstīja A.Martinovs.
Apglezno moci. Viļakas bērniem retrorallija laikā bija vienreizēja iespēja apgleznot vecu motociklu "Iž". Diāna Dupuža (no labās) sprieda, ka mocis pēc apgleznošanas būs ļoti skaists. "Ar tādu arī es gribētu pabraukt," prātoja meitene.
Septītā retrorallija dalībnieki. Retrorallija vadītājs Dzintars Dvinskis nešaubās, ka aizraušanās ar motociklu restaurēšanu ir savdabīga slimība: "Ja esi sācis to darīt, tad apstāties nav iespējams."
Atbrauc piecās stundās. Rīdzinieks Rūdolfs Brūzis un viņa sieva Aiga Vēršukalnā ar motociklu "Ural" ieradās jau piektdienas vakarā. "Mocis kalpo labi. Esmu pat vienas dienas laikā izbraukājis Munameģi – kopumā 600 kilometrus," lepojās Rūdolfs. Tāpat viņš uzsvēra, ka ceļu stāvoklis Latgalē nav sliktāks par, piemēram, ceļiem Kurzemē vai citviet Latvijā.
Savdabīga numurzīme. Tilžēnietis Kaspars Romanovs motobraucējus pārsteidza ar labi saglabātu 1957.gadā Vācijā ražotu motociklu "MZ-250". "Palūkojieties uz numurzīmi – tā ir oriģināla!" viņš mudināja.
Ak, cik gardi! Pirms parādes brauciena motociklisti un viņu līdzbraucēji Vēršukalnā cienājās ar dažādiem lauku labumiem. Rainers, Marianna un Betija no Tilžas sprieda, ka šeit ceptā maizīte ir ļoti garšīga. "Diena izdevusies. Vēl jau brauksim ar močiem," stāstīja bērni.
Piekabe, kas pārsteidz. Klātesošie ar interesi pētīja 1968.gadā ražoto "Jawu" un līdz šim neredzētu piekabi "PAV 40". Motocikla īpašnieks Gints Langenfelds no Madonas novada Aiviekstes zināja teikt, ka arī piekabe ražota 1968.gadā. "Tas ir vectēva un tēva motocikls, ko remontēju piecus gadus," atklāja ciemiņš. Sievas kundze Ieva, jautāta, kā vērtē vīra aizraušanos ar motocikla restaurāciju, atjokoja, ka labāk, lai Gints ir garāžā, nekā meitās.
Parādes brauciens. Parādes braucienā devās vairāk nekā 60 motociklisti. Pie Viļakas estrādes ikviens varēja spēkratus ne tikai apskatīt, bet arī, tā teikt, aptaustīt.
Ģērbti formas tērpos. Juris Vaskis, Santa Korkla un Guntars Vaskis no Krišjāņiem retrorallijā ieradās ar motociklu "K-750M". Viņi atzina, ka skatītāju uzmanību piesaista ne tikai viņu motocikls ar blakusvāģi, bet arī formas tērpi.
Krišjāņos atceras kolhozu laikus
22.jūnijā Krišjāņu pagasta ļaudis un ciemiņi kolhoznieku ballē atcerējās kolhozu laikus. Interesantas šķita jauniešu pārdomas, kas, viņuprāt, ir kolhozs. Lūk, dažas atbildes: "Gateris", "Vistu ferma", "Vieta, kur tētis nopelnīja velosipēdu". Jāpiebilst, ka stundu pirms pasākuma aplausus un smaidus izpelnījās arī kolhoza tehnikas parāde.
Kur parāde? Piecgadīgā Laura Dambe lūkojās tālumā, šķiet, domājot, kad beidzot ieraudzīs tehniku, par kuru tik daudz dzirdēts. "Tai jābūt lielai un vecai," sprieda meitenīte.
Ceļā uz balli. Valdis Caune un Elvijs Pujāts, dodoties uz balli, īpaši piedomāja pie apģērba izvēles. Viņi sprieda, ka kolhozu laikos bija viens liels pluss, kā pietrūkst mūsdienās, proti, visiem bija darbs.
Noder arī motorollers. Parādes braucienā devās arī dvīņi Kaspars un Aija Veselovi, kā arī viņu māsa Milana Kuzmina. Daiļā dzimuma pārstāves zināja teikt, ka ļoti paticis brauciens pa Krišjāņu ielām. "Lai tādas parādes notiek biežāk!" viņas vēlēja.
Neliela tehniska ķibele. Jānis Iļjanovs goda apli veica ar nelielu nokavēšanos. Viņš neslēpa, ka kolhozu laikos pašbūvētajam minitraktoram atskrūvējies izpūtējs. Jautāts, cik spēkratam varētu būt gadu, puisis atzina, ka tas nav zināms. "Traktoru uzkonstruēja vecs onkulis," piebilda Jānis.
Pirms pasākuma. Sieviešu vokālā ansambļa dalībnieces kopā ar jauniešu radošo grupu "Ak, šausmas" nešaubījās, ka pirms pasākuma noteikti jānofotografējas. "Kas zina, kas būs rīt," noteica krišjānietes.
Kolhoza "Krišjāņi" priekšsēdētājs - biedrs Jānis Avišāns. Pasākums sākās ar kolhoznieku pilnsapulci, kurā par izdarīto darbu atskaitījās viens no bijušajiem kolhoza "Krišjāņi" priekšsēdētājiem Jānis Avišāns: "Šo piecgadi kolhozs izturējis godam, vadoties pēc PSKP CK kongresa nospraustajiem mērķiem un uzdevumiem (aplausi!). Arī iepriekšējais gads bija samērā veiksmīgs, jo visu, ko iesējām, to arī novācām (aplausi!). Dzimstība bija samērā laba gan govīm, gan cūkām – izdzīvoja vairāk, nekā piedzimuši (vētraini aplausi!). Kartupeļi novākti simtprocentīgi visos iecirkņos, bet ziemāju sēju pabeidzām februārī. Pavasara sēju ceram pabeigt līdz Miķeļiem... (aplausi!)." Jāpiebilst, ka J.Avišāns kolhozu sāka vadīt 27 gadu vecumā. Šobrīd viņš dzīvo Praulienā.
Skečs. Aplausu un smieklu vētru izraisīja vietējo pašdarbnieku skečs par kolhoznieku pieņemšanu darbā. Piemēram, Aņka Vasiļjevna, kura vēlējās kļūt par dojarku, apgalvoja, ka ikvienam palīdzēs notievēt. "Apēdīšu jūsu brokastis, pusdienas un vakariņas," viņa solīja. Savukārt Jons Komba neslēpa, ka arī viņš ir talantīgs. "Protu taisīt ar padusi purkšķus," lielījās Komba. Arī topošais veterinārārsts Joske Zvērs nebija ar pliku roku ņemams. "Pēc taustes protu noteikt dzimumu," viņš paskaidroja. Jāsecina, ka visi kandidāti tika pieņemti darbā, jo, kā atzina komisija, "katras darba rokas ir zelta vērtas"!
Partijas komitejas instruktore. Lucija Muzikova, tāpat kā Jānis Avišāns, klātesošajiem pastāstīja dažādus atgadījumus iz kolhoznieku dzīves. Viņa atzina, ka savulaik traktoristiem nācies atņemt arī grādīgā pudeles. "Tās atdevu pēc sējas, ja pati nebiju izdzērusi," jokoja L.Muzikova.
Vairākkārt apbalvots par sūru darbu. Pasākumā "Reiz bija kolhozs" krišjānieši atcerējās darbarūķus, kuri apbalvoti ar dažādiem apbalvojumiem. Viens no tiem - traktorists Gunārs Liepiņš (foto), kurš vadījis arī brīvprātīgos ugunsdzēsējus un kopā ar savu komandu izcīnījis ne vienu vien godalgotu vietu rajona līmenī. Ar klusuma brīdi klātesošie atcerējās čaklos darba darītājus, kuri jau viņsaulē, tostarp Jāni Zalužinski.
Sapulces prezidijs. Pirms kolhoznieku pilnsapulces, kā jau tas pieklājas, ievēlēja gan sapulces vadītāju, gan protokolistu, gan darba un goda prezidiju.
Vairāk rakstu...
Reportāžas
-
Latgales SEZ – nozīmīgs un stabils balsts uzņēmumu attīstībai
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš...
-
Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai
(Reportāža)Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas...
-
Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau 6.gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). LSEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017.gada ir...
-
Gudrs saimnieks – veiksmīgs saimnieks!
(Reportāža)Vakar satiku jauno kaimiņu – nu to, kurš pirms pusgada nāca iepazīties, pārņemot sievas mantoto lauku īpašumu. Plāni jaunajiem bija lieli – blakus esošo mežu sakārtot (kur nu tur sēnēm augt – tāda biežņa izpletusies un sakritusi, ka ne kāju spert, ne putnam...
-
Apjomīgākais investīciju līgums un citas uzvaras: Latgales SEZ apkopo gada rezultātus
(Reportāža)2022.gads Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (Latgales SEZ) ir kļuvis par veiksmīgāko investīciju piesaistes ziņā – 9.novembrī tika parakstīts apjomīgs ieguldījumu līgums ar SIA “Light Guide Optics International” 24,3 milj. eiro apmērā un ar SIA...
-
Balvu centrā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle
(Reportāža)Balvu centrā, Brīvības ielā 57, nama pirmajā stāvā atvērta “Centrālās laboratorijas” Balvu filiāle. Savus klientus tā gaida ik darbdienu no pulksten 8.00 līdz 16.00. Laboratorijas darbam atvēlētas vairākas mājīgas telpas. Uzgaidāmajā telpā var novilkt...
-
Sagaida sesto saulrietu
(Reportāža)Biedrības “Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova pāris stundas pirms sestā brīvdabas koncerta “Mūzika saulrietam” apstiprināja, ka gaidāma saulaina diena. “Es to panākšu,” viņa jokoja. Jāsecina, ka neizpalika kārtīga lietusgāze, pēc kuras tik uz tā...
-
Dzimšanas dienu svin Izgudrotāju ciemā
(Reportāža)Sestdien īpaša diena izvērtās astoņiem piecgadniekiem, kurus sumināja Bērnības svētkos Rugājos. “Vai dieniņ, pie visām Jāka mušām, pie tēvoča Klausa kofera, svētki jau sākušies! Ak, dieniņ, esmu aizkavējusies,” pavēstīja Lote, kura, kā jau...
-
Atdod parādus izcilniekiem
(Reportāža)Pagājušajā nedēļā Balvu Kultūras un atpūtas centrā nu jau bijušais novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs sumināja mūspuses izcilniekus, kuri dažādu iemeslu dēļ nebija saņēmuši viņiem piešķirtos apbalvojumus. Zīmīgi, ka svētku mirkli uzbūra...
-
Cīnās par medaļām divpadsmitajā starptautiskajā turnīrā svarcelšanā
(Reportāža)Brīvdienās Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas sporta zālē “Vjačeslava Kirjanova piemiņas kausa 2020” starptautiskajā turnīrā svarcelšanā cīnījās vairāk nekā pussimts sportistu. Balvu Sporta skolas treneris un sacensību galvenais...
Veiksmes prognoze
.