Aizvada devīto "Motociklu vasara"

Aizvadītajā sestdienā Balvos jau devīto gadu pēc kārtas notika "Motociklu vasara", kuru rīko motoklubs "Spieķi vējā".

Jau krietnu laiku pirms parādes brauciena pilsētas ielas bija cilvēku pilnas, un katrs meklēja vietu, kur pārskatāmāk varētu vērot parādes braucienu. Organizatori minēja, ka braucienā piedalās vairāk nekā 500 motociklistu. Līdzās lepnam un spīdīgam "Harley Davidson" brauca pavisam necili mocīši, pat uz pavisam mazu bērnu braucamrīka garo braucienu izturēja rugājietis Andris Sņegovs. Vēlāk, smēķēdams pīpi, rīdzinieks Jakovs Berlīns atzina, ka Balvos ir vislabākie moču tusi, jo te ir ļoti pozitīva aura un labi cilvēki. Vakara gaitā to apstiprināja vēl daudzi tālāku novadu pasākuma apmeklētāji. Atraktīvajam vakara vadītājam Mārim Grigalim visi klausīja uz vārda - gan dziedāja, gan alu dzēra, gan dejoja. Jautrību izraisīja atrakcijas - desiņas ēšana un ūdens spaiņa vešana. Pārsteigumu bija sagādājuši bārmeņi, uguns šova puiši un striptīza meitenes. Pašmāju "Otto" iesildīja publiku, gaidot grupas "Jumprava" uzstāšanos. Publikai mūziķi tā patika, ka nerimās aplausu vētra. Motocikli bija izrūcināti un nolikti gulēt, liesmoja ugunskurs, gaisā uzvijās salūts, un svētki turpinājās līdz rīta gaismai, kad visi cienājās ar auksto zupu, kuru gatavoja Vilhelms Kuļšs.

Dāvina lietussargu un globusu. Televīzijas kanālā LNT iepazītais un iemīlētais dažādu raidījumu vadītājs Māris Grigalis no kluba "Spieķi vējā" dāvanā saņēma pildspalvu, globusu un lietussargu, lai gadījumā, ja laika prognozē gadīsies kļūda un saules vietā uznāks lietus, neizmirktu.

Piedalās alus dzeršanas sacensībās. Janīna Apša un Inta Kokoreviča drosmīgi pieteicās alus dzeršanas sacensībām, kur no mazas lejkanniņas bija visātrāk jāizdzer viens litrs miezīša. Mūsu meitenes gan neuzvarēja, taču bija patīkami pārsteigtas pašas par sevi, ka vienu litru var tik ātri pievārēt.

Cep šašlikus un no odiem nebaidās. Andis un Einārs no Valmieras uz Balviem brauc kopā ar klubiem "Wendi" un "Dzelzs ērglis". Viņiem patīk, ka te var satikt draugus, jauki atpūsties un būt drosmīgiem - nebaidīties no odiem, guļot teltīs pie Bolupītes. "Jums ir skaista pilsēta, braucām pa jaunajām ielām - patīkami, ka dzīve iet uz priekšu!" atzina Einārs.

Brauciena priekšā. Kluba prezidents Andis Grāvītis parādes braucienā devās ar meitu Simonu, kura veda kluba karogu. "Pasākuma organizēšana nav viegla, gadās visādi kuriozi, taču, ja ir laba atbalstītāju komanda un palīdz kluba biedri - tie šobrīd ir sešpadsmit, viss izdodas, par ko visiem vislielākais paldies," saka A.Grāvītis.

Interese liela. Parādes braucienā Dainis Putniņš devās savā pārbūvētajā motociklā, kas izraisīja lielu interesi skatītāju vidū. Vēlāk laukumā daudzi gāja klāt un vēl joprojām jautāja Dainim, kā tas iespējams. Viņš atzina, ka pie motocikla divos gados jau pieradis, un lepojās, ka uz tā ir speciāli izgatavota kluba emblēma.

Milicija. Gājienā ik gadu dodas arī seno blakusvāģu ekipāžas, kurām pa priekšu brauc mocītis ar uzrakstu krievu valodā "Milicija".

Uzgāž spaini Grigalim. Atrakcija, kad motocikla aizmugurē sēdošajiem bija jāved spainis, pilns ar ūdeni, sagādāja smieklu jūru, jo kāda braucēja mēģināja ietrāpīt un saslapināt laika ziņu stāstītāju - šova vadītāju Māri Grigali.

Uz desiņas - sinepes. Šī tradicionālā atrakcija moču tusos ir vispieprasītākā, jo aizmugurē sēdošajiem (parasti - meitenēm) ir ar zobiem jānorauj diegā piesietā desiņa. Dažiem gadījās garšīga uzkoda pie alus, bet citiem nācās samierināties tikai ar sinepēm.

Dzied Aigars Grauba. Grupas "Jumprava" uzstāšanās radīja neviltotu sajūsmu. Interesanti, ka mūziķu grupas dalībnieki un vakara vadītājs Māris, kurš motociklu pasākumu vadīja pirmo reizi, par Balviem informāciju bija uzzinājuši jau iepriekš. To bija pastāstījis motokluba "Vēja brāļu ordenis" prezidents Aivars Freimanis, saukts vienkārši par Frīdi.

Atraktīvie kokteiļjaucēji. Medņevā dzimušais Jānis Naglis stāsta, ka par bārmeni strādā jau ilgi - gan Rīgā, gan ārzemēs, kur arī apguvis šo mākslu. Viņš šo prasmi iemācījis arī Edgaram Plutovam. "Strādājam Balvos bārā, bet tik lielas auditorijas priekšā uzstājāmies pirmo reizi," atzina J.Naglis.

Svētajā Misē piedalās četrpadsmit priesteri

29.maijā Kupravas Sv. Ignācija Lojola Romas katoļu baznīcā nebija nevienas brīvas vietas. Svētajā Misē piedalījās ne tikai ticīgie ļaudis no Kupravas, bet arī ciemiņi no kaimiņnovadiem, kā arī četrpadsmit priesteri. Viņi lūdza Dievu un atzīmēja arī Kupravas draudzes priestera Feliksa Šneveļa priesterības 25 gadu jubileju. Jautāts, kāds noskaņojums, F.Šneveļs atzina, ka esot priecīgs, jo baznīcā ir tik daudz ticīgo ļaužu. "Vienmēr turieties pie Dieva, lai ir svētība, miers un saskaņa ģimenēs! Lai Dievs mūs visus pavada un stiprina!" vēlēja priesteris.

Atceras sākumu. Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudzes priesteris Pāvels Zeiļa, uzrunājot klātesošos sprediķī, pastāstīja, ka ļoti labi atceras, kā pirms 25 gadiem Rēzeknē notika F.Šneveļa primiceja (jaunīsvieteituo prīstera purmuo pastuoveigi upureituo Sv.Mise). Tāpat viņš zināja teikt, ka jubilārs dzimis ticīgā ģimenē: "Latvijā šobrīd it kā pietiek dvēseļu ganu, kaut gan neaizmirsīsim, ka katra jubileja mums atgādina, ka ātrāk vai vēlāk aiziesim. Lūgsimies par aicinājumu uz priesterību, lai aizgājušo vietā vienmēr būtu jauna paaudze."

Svētās Mises laikā. Ticīgie saņem Svēto Sakramentu no priestera Feliksa Šneveļa.

Misēklis. Vietējās draudzes ļaudis priestera jubilejai par godu sarūpēja gardu kūku. Pirms tās pasniegšanas iznāca neliels misēklis - sveces nevarēja aizdedzināt. Situāciju glāba Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, kurš parādīja, ka modernās sveces jāaizdedzina no otra gala. Jāpiebilst, ka labestība un smaidi bija šo svētku neatņemama sastāvdaļa.

Kopbilde. Svinīgajā Svētajā Misē Kupravas baznīcā piedalījās 14 priesteri. Viņi klātesošajiem pastāstīja vairākus ticības apliecinājuma piemērus. Viens no tiem: "Kāds misionārs džungļos pagānu ciltij novadījis Svēto Misi. Pēc gada atgriezies un priecīgs secinājis, ka ticības spēks nekur nav zudis. Uz jautājumu, kā ciltij izdevies izvairīties no dažādiem kārdinājumiem, viņš saņēmis atbildi: "Pateicoties Dievam. Pateicoties Svētajai Misei."" Tāpat klātesošie uzklausīja stāstu par notikumiem Ķīnā, kad pie varas esošā elite iznīcināja baznīcas un slepkavoja ticīgos, tomēr kristietības sēklu tā arī nespēja samīdīt.

Ciemiņi. Priesteri jubilejā apsveica arī Vicmuižas (bijušais Preiļu rajons) draudzes pārstāve Margarita Krole.

Dievam par godu. Sākoties Svētajai Misei, pārstāja līt lietus, tāpēc lūgšanas turpinājās arī ārā. "Pamērcēsim kājas Dievam par godu," aicināja priesteri.

Interesants fakts. Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis Kupravas draudzei dāvāja galdu un krēslus. Viņš pastāstīja daudziem, šķiet, nezināmu faktu - Kupravas baznīca atrodas Balvu novada Vīksnas pagasta teritorijā. Jāpiebilst, arī pašam A.Kazinovskim Kupravā neizpalika pārsteigumi. Jauniete no Šķilbēniem lūdza viņu iejusties fotogrāfa lomā.

Šneveļa stūrītis. Pēc Svētās Mises un procesijas priesteris Felikss Šneveļs visus aicināja apskatīt fotogrāfijas, kas, kā viņš jokoja, atrodas Šneveļa stūrīti. "Ja citos laikos tie bija sarkanie, tad tagad tas ir mans – Šneveļa stūrītis," paskaidroja priesteris. Vienā no foto F.Šneveļs redzams karavīra formas tērpā. Jautāts, kad tas bijis, priesteris pastāstīja, ka dienējis armijā no 1981. līdz 1983.gadam, kur piedalījies Volgodonskas kanāla sakārtošanā.

Atkal ies kopā. Žanna Maksimova priesterim teica paldies vārdus par to, ka viņš kopā ar Šķilbēnu puses ļaudīm iet svētceļojumā uz Aglonā. "Arī šogad iesim kopā," viņa priecājās.

Bērzkalnē sien bantes un pielaiko mammas kurpes

Turpinot tradīciju mācību gadu noslēgt ar sportiskām aktivitātēm, pagājušo trešdien Bērzkalnes pagasta estrādē sestajās sporta spēlēs pulcējās 28 pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieces no Balvu, Rugāju un Baltinavas novadiem.

Atklājot sporta svētkus, šī gada pasākuma organizatore, Bērzkalnes pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Inta Korlaša teica: "Prieks redzēt tik kuplā skaitā sportot alkstošas pirmsskolas darbinieces šeit pie mums, skaistajā, bērzu ieskautajā vietā – Bērzkalnē. Malači, ka nenobijāties no lietus. Galvenais, ka saule šodien nekarsēs un odi nekodīs, jo mēs aktīvi sportosim. Jau esam iesoļojuši 6. gadu skaitlī, tādēļ šogad pasākuma ideja ir par un ap 6, un šo sporta svētku moto ir: "Vai esi sportiskāks par sešgadnieku?" Šodien centīsimies parādīt, vai varam to, ko mūsu sešgadnieki. Par spīti lietum, lai svētki paiet pozitīvā, sportiskā un atraktīvā noskaņā!"

atavojušās

Gatavojas nopietni. Pirms sporta spēļu sākuma katra komanda prezentēja savu mājas uzdevumu ar nosaukumu "Seši mazi...". Viena komanda dejoja, cita - vingroja, bet Baltinavas bērnudārza skolotājas apspēlēja sešgadnieku gatavību doties uz skolu. Skolotājas Aļona Jokste (no kreisās) un Ilze Ločmele lomā iejutās pārliecinoši.

Man tiks kāds gardumiņš?! Kamēr sporta spēļu dalībnieces pirms starta iesildījās rīta rosmē, Karlsons, kurš pasākumā ieradās, lai sameklētu savu sešas dienas pazudušo Brālīti, iestiprinājās, lai nezaudētu savu apaļīgo formu. Pasākuma gaitā viņš nemitīgi satraucās, vai dabūs pietiekami daudz saldumu, kas viņam tik ļoti garšo. Karlsona lomā veiksmīgi iejutās Bērzkalnes pagasta kultūras darba organizatore Sarmīte Gorbāne.

Ak, Dievs, cik es pieticīga! Vienā no grūtākajiem sacensību uzdevumiem, kas saucās "Paņem, ja vari", dalībniekiem ar aizsietām acīm tikai ar tausti minūtes laikā lielā bļodā sabērtiem kastaņiem, pupām un zīlēm bija jāatrod mazas, čaukstošos papīrīšos ietītas konfektes. Kā vienas no pirmajām uz pārbaudījumu devās Tilžas bērnudārza vadītāja Vita Belindževa (ceturtā no kreisās) un Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes pirmsskolas speciāliste Nora Apīne. Lai arī Vita sākumā žēlojās, ka nevar končas sataustīt, jo kaut kas mazāks maisās pa pirkstiem, minūtes laikā viņa spēja no bļodas izlasīt vislielāko konfekšu daudzumu visu dalībnieču vidū – 48! Viņas sāncense Nora, noņemot apsēju, saskaitīja, ka atradusi vien 14 konfektes, un skaļi iesaucās: "Ak, Dievs, cik es pieticīga!" Vēl pieticīgāka par Noru izrādījās Baltinavas bērnudārza audzinātāja Aļona, kura atrada vien 9 konfektes un par to saņēma veicināšanas balvu.

Sportiskākās pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājas! Kur gan citur, ja ne sporta spēlēs ieraudzīsiet savas iemīļotās bērnudārza skolotājas nebēdnīgi smaidīgas un čalojošas?! Vairāk nekā divu stundu garumā, skanot smiekliem un nopūtām, viņas mērojās spēkiem bumbiņu mešanā mērķī, mazu konfekšu meklēšanā, skaistu pušķu siešanā un daudzās citās sportiskās aktivitātēs. Kā jau pasākumos pieklājas, sporta spēļu noslēgumā visas komandas saņēma apbalvojumus un mierinājuma balvas, un, kā vienmēr, uzvarēja draudzība. Svētkiem beidzoties, pasākuma organizatore Inta Korlaša secināja, ka viss izdevās, kā nākas. "Ir labi padarīta darba sajūta un liels gandarījums, jo saule nenogurdināja, lietus neizmērcēja un meitenes patiešām labi atpūtās. Prieks, ka sestie pirmsskolas skolotāju sporta svētki aizvadīti godam."

Mēģina trāpīt mērķī. "Jaunie ir jaunie – tiem rokas vēl nav nogulētas," pēc garām aizmestās bumbiņas jokojot secināja dažas uzdevuma "Trāpi mērķī" dalībnieces. Izdarot trīs metienus, viņām bija jāiemet bumbiņas spainī pēc iespējas lielākos ciparos. Uzvarēja dalībniece, kura savāca vislielāko punktu skaitu. Labus rezultātus šajā pārbaudījumā uzrādīja arī "Pīlādzīša" skolotājas (fotogrāfijā).

Zīmē ar sasietām rokām. Par to, cik labi skolotājas prot strādāt komandā, varēja pārliecināties uzdevumā "Piepildi spaini", kurā visām trīs komandas dalībniecēm ar kopā sasietām rokām reizē pēc iespējas ātrāk un glītāk bija jāuzzīmē 10 burkāni. Kubulu "Ieviņas" komanda ar šo uzdevumu tika galā smaidīdamas. Viņas, tāpat kā pārējās dalībnieces, atzina, ka nekad vēl nebija zīmējušas ar tik stingri sasietām rokām.

Piemēra kurpes. Lielu jautrību sporta svētku dalībniecēs izraisīja stafete "Lielās kurpes", kurā, atceroties bērnību, kad tā vien gribējās iekāpt mammas lielajās kurpēs, dalībnieces pārvietojās, izmantojot septiņas dažāda lieluma un veida kartona kastes. Bērnudārzu skolotājas mammas kurpēs centās iekāpt tik ātri, ka dažas no tām stafetes izskaņā vairs nebija izmantojamas.

Laimīgās tās, kurām meitas! Kā atzina dalībnieces, viens no piņķerīgākajiem pārbaudījumiem bija tas, kurā pēc iespējas ātrāk un smukāk bija jāsasien pušķi desmit dažādās aukliņās, lentītēs un virvītēs. Kamēr dalībnieces viena pēc otras sēja pušķus, pārējās, malā stāvēdamas sauca: sarauj, sarauj, un secināja, ka vairāk paveicies meitu mammām. Ne tik labi šajā pārbaudījumā veicās Norai Apīnei, un viņa zināja teikt, kādēļ tas tā: "Redziet, meitenes, ko nozīmē, ka ar meitenēm nav nekāda darīšana – man dēls, mazdēls un vīrs. Pušķus nesienu."

Tiksimies Rugājos! Pēc apbalvojumu saņemšanas un paldies vārdu teikšanas sporta spēļu dalībnieces vienojās kopīgā dziesmā "Krāsaini sapņi", kuras izskaņā uz estrādes skatuves tika uznesta liela un krāsaina kaste. Jau pēc maza mirkļa no tās kā atvadu sveiciens Bērzkalnei zilajās debesīs uzlidoja krāsaina hēlija bitīte. "Uz tikšanos nākamgad Rugājos," nododot ceļojošo kausu rugājiešu rokās, vēlēja Bērzkalnes bērnudārza vadītāja Inta Korlaša.

Bērnu un jaunatnes radošais festivāls Viļakā

Sestdien ar gājienu sākās Viļakas novada bērnu un jaunatnes trešais radošais festivāls "... ir plaša Dieva debess māja - no viņas lejup gaisma staro...". Lai arī gājiena laikā sāka ducināt pērkons, stiprs lietus izpalika. "Mūs Dieviņš pažēloja," sprieda festivāla dalībnieki.

Pirms gājiena. Festivāla dalībniece Ilona Kravale atklāja, ka viņai patīk spēlēt akordeonu un iet svētku gājienos: "Tas taču ir tik patīkami, ja skatītāji, atbalstot talantīgus bērnus un jauniešus, māj ar roku!"

Meža mātes vadībā. Bērnu un jauniešu kolektīvus uzraudzīja Meža, Vēja, Uguns un Jūras māte. Viņu vadībā jaunie talanti devās uz parku, kā arī uzstājās festivālā, kas nosacīti bija sadalīts četrās daļās: "Klusiņām klausījos, ko solīja Meža māte", "Dzied akmens, raud ūdens, Vēja māte gavilē...", "Uguns māte liesmu dedza, gaisma kāpa ozolā..." un "Jūras māte, valdi savas putu sagšas!".

Saulītes apspīdēti. Katra kolektīva nosaukums bija lasāms uz saulītēm, kas staroja pasākuma epilogā – saulīte pacēlās augšup, no kuras atspīdēja saulesstari mūsu valsts karoga krāsās.

Nav pirmā reize. Viļakas Valsts ģimnāzijas audzēknis Normunds Orlovs izpildīja dziesmu "Mēs nepagursim". Jaunietis atzina, ka šī viņam nav pirmā uzstāšanās reize. Tāpat viņš sprieda, ka ir savi plusi un mīnusi, kad jāuzstājas brīvā dabā vai telpās: "Telpās ir labāka akustika, bet brīvā dabā - mazāks stress."

Gājiens. Festivāla gājienā piedalījās gan pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi, gan skolēni. Viena no festivāla organizatorēm Inese Circene uzsvēra, ka festivālā piedalās labākie un stiprākie Viļakas novada bērni un jaunieši: "Tuvojas Latvijas 95.dzimšanas diena, tāpēc šī gada festivāla tematika veltīta Latvijai un Dievam, kurš ir mūsu Likteņtēvs."

Viss patīk un interesē! Trīsgadīgais Luīzs Kristiāns Logins ne mirkli nenovērsa skatienu no skatuves. Viņa māmiņa Tatjana, jautāta, kas puisēnu tā ieintriģējis, paskaidroja, ka Luīzam ļoti patīk pasākumi brīvā dabā: "Turklāt viņš zina, ka šodien uzstāsies arī māsa Ērika."

Lai biežāk! Janas Djominas mamma ir pārliecināta, ka pasākumiem pilsētas parkā jānotiek vismaz vienreiz mēnesī. Māmiņas teiktajam, šķiet, piekrita Jana, kura priecājās par lielāko bērnu priekšnesumiem un našķiem, kas neizpaliek šādās reizēs. Jāpiebilst, ka meitenīte šodien svinēs trīs gadu jubileju.

Kas dzīvo mežā? Skatītāju smaidus un varenus aplausus izpelnījās Žīguru un Rekavas pirmsskolas izglītības iestāžu bērni, kuri ne tikai pavēstīja, kas mežā dzīvo, bet arī paši veiksmīgi iejutās dzīvnieku lomās.

Priekšnesumi visām gaumēm. Viļakas novada bērnu un jaunatnes III radošajā festivālā skatītājiem bija iespēja vērot gan dažādus deju stilus, gan noklausīties dažādas dziesmas, kā arī baudīt ģitāristu un saksofonu ansambļa sniegumu.

Uzstājas mazie ķipari. Viļakas un Medņevas vismazākie mākslinieki uzrunāja vienlīdz emocionāli gan vēju, gan skatītājus.

Pavasaris - stādu, trušu un kucēnu laiks

Aizvadītā maija sestdiena Balvos bija rosmes pilna: mašīnu un cilvēku straume līdzinājās pat lielpilsētas burzmai. Vienlaikus notika divi tirgi - pilsētas centrālajā laukumā pie kultūras nama bija izvietojušies mājamatnieki un dažādu lauku labumu pārdevēji, bet ierastajā tirgus placī notika gadskārtējais pavasara tirgus, kur pārsvarā bija rūpniecības preču tirgotāji.
Pirmdienas rītā redakcija uzklausīja dažādas atsauksmes. Vieni bija vēlējušies redzēt daudzveidīgāku lauku preču sortimentu, citam cenas šķita par augstu, vēl kāds nebija varējis atrast iedomāto preci. Lai nu kā, izvēles tomēr netrūka un gan jau katrs sevi iepriecināja ar kaut ko tīkamu, kaut vai ar krāsainu piparkūkas sirdi vai lauku alus krūzi.

Pasmejies! Tirdziņā varēja iegādāties arī šādus kokā darinātus uzrakstus, ko pielikt pie privātmājas namdurvīm vai dzīvokļa durvīm. Pārdevēji atzina, ka uzraksti domāti humoru cienošiem cilvēkiem, lai būtu jautrāka ikdiena.

Stādmateriāls. Saimnieks Edgars Skučs atzina, ka tupeņus stādīs vēl pēc nedēļas - zeme ir par mitru. Viņš, iespējams, ir vienīgais mūspuses lauksaimnieks, kurš piedāvā iegādāties bioloģiski sertificētu kartupeļu sēklu. Stādmateriālu tirgū varēja iegādāties pēc pircēja vēlmēm – pirkt visu maisu vai arī tikai pāris kilogramus.

Šķirnes truši. Apmeklētāji ar sajūsmu vēroja no Susājiem atvestos Kalifornijas šķirnes trušus. Tos varēja iegādāties par 15 latiem gabalā.

Kalējmeistars. Ar šādu braucamrīku pilsētas centrā vizinājās zemnieku saimniecības "Kalnmesteri" saimnieks kalējs Edvīns Šakalis. Viņš ir kalēja dēls, kurš ar izdomu un eleganci metālu pārvērš idejās un mākslas darbos. Meistara un meistarzeļļu rokas dzelzi izdancina tā, lai tas dzīvotu gan mazā nagliņā, gan noderīgos darbarīkos vai dārza mēbelēs. Tirgus placī viņš bija atvedis plašu metālkalumu izstādi.

Ziedi un puķes. Maijs ir puķu stādīšanas un plaukšanas laiks. Abos tirgos pārdevēji piedāvāja plašu stādu izvēli. Netrūka arī krāšņu un ziedošu puķu podu, kas sajūsmināja sievietes.

Liela rinda. Viena no garākajām tirgū bija pircēju rinda pēc stādaudzētavu produkcijas - augļkociņiem. Vienlaikus raisījās arī sarunas, kādu šķirņu ābelītes, ķiršus vai plūmes izvēlēties, kā tos pareizi iestādīt un kopt.

Cik skaisti! Krāsainas, smalki darinātas šallītes piedāvāja iegādāties Anita Matisāne no Rēzeknes novada. "Aplieciet ap kaklu šo krāsaino dekoru un redzēsiet, kā izmainās jūsu izskats!" rosināja rokdarbniece. Kādam vīrietim gan uz to bija citāda atbilde: "Aizies vakarā mana košā sieva un pazudīs ar visu šallīti!"

Atrod jaunus saimniekus. No Šķilbēnu pagasta uz tirgu bija atbraukuši divus mēnešus veci divi suņupuikas. Nepagāja ne pāris stundas, un abiem mīlīgajiem kucēniem jau bija pieteikušies jauni saimnieki, kuri turpmāk audzinās un skolos viņus.