“Upītes Uobeļduorzs” izskan divpadsmito reizi
Kā ik rudeni, septembra trešajā sestdienā visi ceļi veda uz Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Upīti. Meilys aiļu i dzīsmu festivāls "Upītes Uobeļduorzs" tautas namā notika jau 12.gadu, pulcējot latgaliskā vārda cienītājus no tuvām un tālām vietām.
Lai arī zinātniski pētījumi nav veikti, festivāla organizatori šo notikumu dēvē par vecāko latgaliešu festivālu pasaulē. Šogad uz Upīti ceļu mēroja grupas no visas Latgales: "Napruots", "Sala", "Krampis", "Bez PVN", "Kapļi", "Pādejuo steiga", "Dabasu Durovys" un citas. Ar lasījumiem uzstājās ailenīki - Mārīte Slišāne, Ireta Čekse, Karonhisake, Raibīs Suņs, Dagnija Bramane, Valentīns Lukaševičs, Zaiga Lāce un Ligija Purinaša.
Šogad interesants jaunums bija internacionālā pieskaņa, jo grupā "Kapļi" ģitāru spēlēja francūzis, bet pasākumu apskaņoja puisis no Anglijas - Džeims, kurš nesaprata ne latviešu, ne latgaliešu valodu. Arī lielo atbalstītāju nebija, taču bija savējie un, kā saka tautas nama vadītājs Andris Slišāns, vislabākie. Bija dzirdama folklora, dzeja, dziesmas, pat smagais roks - pasākuma muzikālā amplitūda bija jo plaša.
Dzied Upītes pamatskolas skolēni. Dziesmas ar festivāla aizsācēja Antona Slišāna vārdiem izpildīja Upītes pamatskolas skolēni, ģitāras pavadījumu spēlēja skolotāja Tatjana Supe. Irēna Romka bija parūpējusies par zāles un skatuves noformējumu, un abas ar Ligitu Spridzāni rotājumiem izmantoja vasarā pašu audzētos ziedus.
Iepriecina "Dabasu Durovys". Solists Arnis Slobožaņins ir arī dziesmu autors. "Dabasu Durovys" ir Latvijas rokgrupa, kas izveidota Daugavpilī 2006.gada sākumā un Upītē piedalās gandrīz katrā festivālā.
No grupas "Medņevas juniori". Mārtiņš Briediņš uz garmoškas spēlē droši un pārliecinoši.
Uzstājas grupa "Bez PVN". Skatītāji bandžo spēlētājā Kristapā Rasimā (otrais no kreisās) atpazina Jezupu no seriāla "UgunsGrēks". Viņam līdzās brālis Guntis Rasims spēlē ģitāru.
Dzejai vajag vairāk jūtu. Tilžēniete Ireta Čekse šoreiz lasīja savas atziņas piebilstot, ka studējot sapratusi,- dzejas rakstīšanai vajag vairāk sajūtu. Viņas atziņas bija par tēmu, kā atšķirt un pazīt latgalieti.
Tērpjas zilā. Džeina Gavare no Preiļiem uzstājās kā viena no pirmajām dziedātājām un izpildīja piecas dziesmas, kurām vārdus un mūziku bija sarakstījusi pati. Viņas tērps bija zilajā cerību krāsā.
"Krampis" no Līvāniem. Grupa izpilda smago roku un tās solists ir Dainis Paegle. Interesanti, ka šīs grupas uzstāšanos līdz pat vēlai nakts stundai gaidīja pat gados vecāki ļaudis.
Kopkoris - skatītāji. Uz populārāko grupu uzstāšanos sanāca pilna zāle ar skatītājiem, kuri uz festivālu nāk arvien vairāk - gan pavisam mazi bērni, gan viņu vectēvi un vecmāmiņas. Kad spēlēja grupa "Bez PVN", Kristaps Rasims aicināja visus dziedāt līdzi, apsolot būt par diriģentu.
Drošāk - duetā. Karonhisake jeb īstajā vārdā Evika Muižniece savu dzeju uzaicināja palasīt arī Ēriku Zepu piebilstot, ka duetā uz skatuves atrasties drošāk.
Apvienotā kapela. Vadītājas Ilonas Bukšas izveidotā Viļakas un Baltinavas novadu apvienotā bērnu kapela apmeklētājus iepriecināja ar muzikālajiem priekšnesumiem.
Baltinavā sporto lieli un mazi
Aizvadītajā sestdienā Baltinavā mazus un lielus vietējos un citu novadu iedzīvotājus pulcēja sporta svētki.
Uz sportiskām aktivitātēm baltinaviešus un ciemiņus aicināja brāļi Rolands un Ilgvars Keiši. Jaunieši jau iepriekšējos gados aktīvi piedalījās sporta svētku organizēšanā, bet šogad organizēja paši. "Domāju, svētki izdevās, dalībnieki bija jautri un aktīvi. Gribētos, lai nākamgad, ja notiks līdzīgas aktivitātes, sporta svētkus apmeklētu lielāks skaits iedzīvotāju," atzīst Rolands Keišs. Viņš saka paldies novada domei, ka ļāva organizēt svētkus, dalībniekiem - par piedalīšanos, tiesnešiem un Ilgai Plešai - par palīdzēšanu, Dainim Ločmelim - par iespēju izmantot batutu. Pēc sportošanas iedzīvotājiem bija iespēja atpūsties ballē, kas notika novada kultūras namā.
Ar apgleznotām sejām. Jautrākai un neparastākai svētku noskaņai iedzīvotāji, arī Janīna Keiša, Ojārs un Regīna Lāči (attēlā), labprāt piekrita seju apgleznošanai.
Priecājas par batutu. Izkustēties sporta svētku dalībnieki varēja arī uz batuta. Par to priecājās arī Edgars Jermacāns, Liene Logina un Sandra Petrova (attēlā).
Netradicionālais volejbols. Komandas sacentās trāpīgo un izveicīgo metienu izpildīšanā.
Svētku dalībnieku kopbilde. Iedzīvotāji piedalījās gan individuālajos, gan komandu sporta veidos. Visaktīvāk, kā atzina R.Keišs, no individuālajām disciplīnām sportisti izmēģināja basketbola metienus. Pirmo trīs vietu ieguvēji (katrā disciplīnā) balvā saņēma medaļu un diplomu. Svētku organizatori paši no koka izgatavoja medaļas, krāsoja tās zelta, sudraba un bronzas krāsās. Idejas dažādajām sporta svētku disciplīnām organizatori meklēja internetā, kā arī izmantoja iepriekšējo gadu pieredzi.
Tāllēkšana atmuguriski. Šajā disciplīnā piedalījās azartiski un drosmīgi dalībnieki, arī Jānis Kašs (attēlā) izmēģināja ačgārno tāllēcienu.
Zirnekļa tīklos. Violenta Kubuliņa (attēlā) bija viena no dalībniecēm, kura centās atrast izeju no izveidotā zirnekļa tīkla.
Neparastais basketbols. Precīzus metienus grozā centās izpildīt ikviens, arī Egita Keiša (attēlā). No malas raugoties, šķita neticami trāpīt grozā, metot bumbu atmuguriski, bet daudziem tas tomēr izdevās.
Florbols. Par uzvaru cīnījās Kārsavas un Baltinavas spēlētāju komanda. Šoreiz veiksme bija ciemiņu pusē. Līdz ar to viņiem lielāks prieks par spēli, kā arī apņēmība piedalīties svētkos nākamgad.
Neskatieties uz grīdu - skatieties uz augšu!
Aizvadītajā ceturtdienā Balvu Kultūras un atpūtas centrā vairāk nekā divi simti skolotāju no Balvu, Baltinavas un Rugāju novadiem pulcējās ikgadējā izglītības darbinieku konferencē. Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne, novēlot kolēģiem veiksmīgu jauno mācību gadu, citēja izpilddirektores Intas Kaļvas vārdus: "Neskatieties uz grīdu - skatieties uz augšu!', kurus I.Kaļva teica, apsekojot novada skolās izdarītos remontdarbus.
Reģistrācija. 29.augusta rītā Balvu Kultūras un atpūtas centrs atgādināja bišu spietu. Ja nereti mēdz teikt, ka skolās spieto bērni sārtvaidži, tad šoreiz kultūras namu ar smaidiem un laba vēlējumiem piepildīja cēlākās profesijas pārstāvji – 225 pedagogi.
Atklāj konferenci. Priecājoties par Laicānu ģimenes muzikālo sveicienu, pedagogi vēlreiz pārliecinājās, ka mūspuses jaunieši ir vislabākie un talantīgākie.
Svinīgas uzrunas. Balvu novada pašvaldības izpilddirektore Inta Kaļva atzina: "Gribu uz skolu!". Viņa nešaubās, ka nav tāda cilvēka, kuram 1.septembris ir vienaldzīgs. Radošumu un profesionālo gandarījumu par paveikto pedagogiem vēlēja arī Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa un Rugāju novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Biruta Berkolde.
Liels paldies! Šogad pelnītā atpūtā devās seši pedagogi: Lidija Vaidere (skat. foto), Aina Breidaka, Līga Baranova, Lilioza Balode, Ņina Ļeļe un Emerita Maslovska. Viņiem kolēģi teica milzum lielu paldies par ilggadējo darbu.
Sumina direktorus. Katrs izglītības iestādes vadītājs saņēma unikālu bilžu karti.
Vairāk nekā divi tūkstoši! Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne zināja teikt, ka Balvu novadā šogad mācīsies vairāk nekā divi tūkstoši bērnu. Jāpiebilst, ka darba gaitas uzsāks trīs jauni pedagogi Kubulos, Tilžā un Rugājos.
Sandis Štāls. Jaunais vēstures skolotājs darbu uzsāks Rugāju novada vidusskolā. Viņš atzīst, ka ir apjucis, jo skolotāja darba pieredzes pagaidām nav. "Mazliet dīvaini šķiet, ka bijušie skolotāji nu jau kļuvuši par kolēģiem, jo esmu Rugāju vidusskolas absolvents. Mani uzņēma ļoti jauki. Viss izdosies!" Sandis nešaubās.
Māra Kokoreviča. Sākumskolas skolotāja uzsāks darbu Stacijas pamatskolā. Balveniete smej, ka ir vienādās starta pozīcijās ar saviem pirmklasniekiem: "Man un viņiem tas būs pirmais gads skolā!"
Gatis Kokorevičs. Viņš mācīs ģeogrāfiju Tilžas internātpamatskolā.
Trīs novadi kopā. Balvu, Baltinavas un Rugāju novadu pedagogi kopā jutās komfortabli un omulīgi, apliecinot, ka Latvijas skolotājiem nav ko dalīt.
Atpūšas Saipetniekos
Aizvadītajā sestdienā Lazdukalna pagasta “Saipetniekos” notika ikgadējais netradicionālo sporta spēļu un atpūtas pasākums “Saipetnieku diena 2013”.
Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, apmeklētāju bija nedaudz mazāk. Tomēr ikviens no pasākuma dalībniekiem, īpaši bērni, guva prieku no piedāvātajām aktivitātēm.
Ceļš uz Saipetniekiem. Kamēr bērni un daļa pieaugušo izmēģināja spēkus atrakcijās un spēlēs, citi staigāja un vēroja Saipetnieku apkārtni, skaisti ziedošās puķes (rozes, samtenes, dālijas u.c.), kā arī apskatīja senlietu kolekciju.
Tikai nenokrist! Staigāšana uz koka kājām šogad bija jaunums, ko centās izmēģināt vairāki pasākuma apmeklētāji, arī Andris Laganovskis (attēlā). Vieglāk bija tiem, kuri garāki augumā un spēcīgāki, jo bērniem, īpaši meitenēm, pacilāt koka kājas nebija nemaz tik vienkārši.
Viss patīk! Balveniete Laura (attēlā) sportiskās aktivitātes Saipetniekos apmeklēja otro gadu. Šoreiz viņa atzina, ka patīk viss, īpaši šautriņu mešana, piepūšamās atrakcijas un zirgi, no kuriem viņa nebaidās. Uz pasākumu meitene ieradās ar tanti Līgu. “Gribētu, lai Līga ir mana krustmāte,” atklāja Laura.
Visgaidītākā atrakcija. Bērni ar nepacietību gaidīja, kad pienāks rinda (visus gribētājus uzreiz atrakcijā nelaida), lai varētu lēkt un skriet, tā teikt, no sirds.
Lej un sver ūdeni. Pagājušā gada netradicionālo sporta spēļu dalībnieki atceras, ka vienā no aktivitātēm vajadzēja precīzi iebērt un nosvērt smiltis. Šogad smilšu vietā bija izvēlēts ūdens. To lēja un lika uz svariem gan mazi, gan lieli, arī Beatrise Maslovska no Lazdukalna.
Jātrāpa grozā! Iemest bumbu basketbola grozā šoreiz bija nedaudz sarežģītāk, jo rokās bija jāvelk boksa cimdi. Tomēr kādu punktu izdevās nopelnīt, arī Adrians Rakstiņš (attēlā) izpildīja veiksmīgu metienu.
Piedalīsies visās aktivitātēs. Ripināt baļķa ripu sadūšojās vairākas daiļā dzimuma pārstāves. Evita Anckina (attēlā) pastāstīja, ka centīsies izmēģināt veiksmi un piedalīties visās aktivitātēs. Ikdienā viņa dzīvo un strādā Rīgā, bet vasarā, apciemojot mammu, apmeklē vairākus vietējos pasākumus, arī sportiskās aktivitātes Saipetniekos.
Pirmoreiz uz zirga. Sešgadīgais Kristers (attēlā) no Rugājiem droši vizinājās zirga mugurā un, kā pats atzina, bail nebija nemaz. Vizināšanos ar zirgiem, kas bija maksas pakalpojums, izmantoja gan pavisam mazi bērni, gan cilvēki gados. Tomēr, šķiet, lielākā daļa ar patiku vēroja graciozos un skaistos dzīvniekus.
Upītes svētki – skaista tradīcija
17. augustā Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Upītē notika svētki “Saime”. Vienlaikus ciemā ar pašdarbnieku koncertu atzīmēja arī Upītes bibliotēkas 60 gadu jubileju, bet bērni un jaunieši varēja sūtīt darbus izstādei “Muns dvors, muna muiža”. Svētku organizatori Andris Slišāns, Ligita Spridzāne un Lolita Spridzāne ir gandarīti, ka, neskatoties uz daudzajiem pasākumiem citās vietās, uz svētkiem Upītē atbrauca daudz kaimiņu pagastu cilvēku.
Kad loterijā bērni, jaunieši un visi interesenti bija nodevuši vienpadsmit meistardarbnīcu apmeklējumu grāmatiņas, atklājās, ka pavisam tajās piedalījušies 83 dalībnieki! Upītes svētki notiek jau sesto gadu. Tā ir laba tradīcija, kas veido arvien dziļākas saknes un kuplo kā koku lapotnes. Nakts trasītē, kurai pieteicās aptuveni sešdesmit dalībnieki, piecās pieturvietās vajadzēja likt lietā izdomu un uzbūvēt māju no pamatiem līdz pat jumtam, bet noslēgumā iekurt saimes ugunskuru, tā simbolizējot dzimtās vietas mīlestību un ģimenes stiprumu. Sacensībās noteica stiprāko puisi – Vilni Ķeveru, un veiklāko meiteni – Sanitu Loginu. Meistardarbnīcas, atrakcijas, sportiskās aktivitātes, koncerts ar Vari Vētru, balle ar “Medņevas jauniešiem” - Upītē visas dienas garumā varēja priecāties gan jauni, gan veci.
Eko meistardarbnīca. Skolotāja Sandra Bukša vadīja eko meistardarbnīcu, kuras laikā zeķbiksēs vajadzēja sapildīt skaidas, apbērt ar rudzu graudiem, izveidot sejiņu un mājās laistīt, līdz graudi izdīgst, veidojot matus.
Piedalās kļočku darbnīcā. Agija Grantiņa centīgi rīvēja kartupeļus, lai vēlāk visi kopīgi veidotu klimpas un vārītu zupu. Šīs meistardarbnīcas vadība bija uzticēta skolotājai Aijai Kornejai.
Pazīstat mūs? Portretu darbnīcas dalībnieki uz kartona zīmēja savu portretu, grieza un līmēja, līdz vadītāja Dina Krakope teica: “Stop!” Tad visi dalībnieki fotografējās, minot, kurš ir kurš.
Šašlikus gatavo no dārzeņiem. Annele Slišāne meklēja gurķus, tomātus, kabačus, kāļus, burkānus un citus dārzeņus, lai dalībnieki tos mizotu, grieztu un vērtu uz iesma. Šašliks no dārzeņiem garšoja arī Katei Slišānei (no kreisās) un Sonorai Matisānei.
Muzicē dziesminieks Varis Vētra. “Divas skudras reiz krustcelēs satikās,/ Un abas par dzīvi runājās./ Pukstēja abām tai pasakā sirsniņa,/ Un man blakus ir mana māmiņa…” Līdzi viņam dziedāja arī Kate Slišāne un Esmeralda Mežaka.
No frizētavas uz vafeļu darbnīcu. Frizētavā darbojās Alise Kondratjeva, bet vafeļu - Liene Logina. Uz šīm darbnīcām veidojās pat rindas, tik daudz bija gribētāju tikt pie skaistuma un saldā garduma.
Nakts trasītē. Ar svecēm izgaismotos piecos punktos pa visu Upīti trasītes dalībnieki atrada meistarus, kuri četrām komandām deva pienākumus - būvēt māju pamatus, likt logus, gatavot spāres un darīt citus darbus, saistītus ar mājas būvniecību. Uzdevumi radīja jautrību, dalībnieki ar tiem tika galā veiksmīgi.
Vairāk rakstu...
Reportāžas
-
Kāpēc investēt Latgalē un Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā?
(Reportāža)Latgale ir reģions ar unikālu un līdz galam neatklātu potenciālu uzņēmējdarbībai un sava biznesa attīstībai. Šeit daba satiekas ar mūsdienu tehnoloģijām, tradīcijas – ar progresu, radot vidi, kurā idejas pārtop par biznesa veiksmes stāstiem....
-
Ignitis Renewables sāk izpēti vēja parka būvniecībai Balvu novadā
(Reportāža)Baltijā vadošais starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables ar vairāk nekā 178 miljonu eiro investīcijām uzsācis darbu pie “zaļās” enerģijas projektu attīstīšanas Latvijā. Pašlaik uzņēmums attīsta vairākus saules enerģijas...
-
Latgales SEZ – nozīmīgs un stabils balsts uzņēmumu attīstībai
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš...
-
Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai
(Reportāža)Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas...
-
Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau 6.gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). LSEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017.gada ir...
-
Gudrs saimnieks – veiksmīgs saimnieks!
(Reportāža)Vakar satiku jauno kaimiņu – nu to, kurš pirms pusgada nāca iepazīties, pārņemot sievas mantoto lauku īpašumu. Plāni jaunajiem bija lieli – blakus esošo mežu sakārtot (kur nu tur sēnēm augt – tāda biežņa izpletusies un sakritusi, ka ne kāju spert, ne putnam...
-
Apjomīgākais investīciju līgums un citas uzvaras: Latgales SEZ apkopo gada rezultātus
(Reportāža)2022.gads Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (Latgales SEZ) ir kļuvis par veiksmīgāko investīciju piesaistes ziņā – 9.novembrī tika parakstīts apjomīgs ieguldījumu līgums ar SIA “Light Guide Optics International” 24,3 milj. eiro apmērā un ar SIA...
-
Balvu centrā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle
(Reportāža)Balvu centrā, Brīvības ielā 57, nama pirmajā stāvā atvērta “Centrālās laboratorijas” Balvu filiāle. Savus klientus tā gaida ik darbdienu no pulksten 8.00 līdz 16.00. Laboratorijas darbam atvēlētas vairākas mājīgas telpas. Uzgaidāmajā telpā var novilkt...
-
Sagaida sesto saulrietu
(Reportāža)Biedrības “Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova pāris stundas pirms sestā brīvdabas koncerta “Mūzika saulrietam” apstiprināja, ka gaidāma saulaina diena. “Es to panākšu,” viņa jokoja. Jāsecina, ka neizpalika kārtīga lietusgāze, pēc kuras tik uz tā...
-
Dzimšanas dienu svin Izgudrotāju ciemā
(Reportāža)Sestdien īpaša diena izvērtās astoņiem piecgadniekiem, kurus sumināja Bērnības svētkos Rugājos. “Vai dieniņ, pie visām Jāka mušām, pie tēvoča Klausa kofera, svētki jau sākušies! Ak, dieniņ, esmu aizkavējusies,” pavēstīja Lote, kura, kā jau...
Veiksmes prognoze
.