1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
13-12-2019
Vārdadienas šodien: Hanna, Jana, Johanna

Pavasaris - stādu, trušu un kucēnu laiks

Aizvadītā maija sestdiena Balvos bija rosmes pilna: mašīnu un cilvēku straume līdzinājās pat lielpilsētas burzmai. Vienlaikus notika divi tirgi - pilsētas centrālajā laukumā pie kultūras nama bija izvietojušies mājamatnieki un dažādu lauku labumu pārdevēji, bet ierastajā tirgus placī notika gadskārtējais pavasara tirgus, kur pārsvarā bija rūpniecības preču tirgotāji.
Pirmdienas rītā redakcija uzklausīja dažādas atsauksmes. Vieni bija vēlējušies redzēt daudzveidīgāku lauku preču sortimentu, citam cenas šķita par augstu, vēl kāds nebija varējis atrast iedomāto preci. Lai nu kā, izvēles tomēr netrūka un gan jau katrs sevi iepriecināja ar kaut ko tīkamu, kaut vai ar krāsainu piparkūkas sirdi vai lauku alus krūzi.

Pasmejies! Tirdziņā varēja iegādāties arī šādus kokā darinātus uzrakstus, ko pielikt pie privātmājas namdurvīm vai dzīvokļa durvīm. Pārdevēji atzina, ka uzraksti domāti humoru cienošiem cilvēkiem, lai būtu jautrāka ikdiena.

Stādmateriāls. Saimnieks Edgars Skučs atzina, ka tupeņus stādīs vēl pēc nedēļas - zeme ir par mitru. Viņš, iespējams, ir vienīgais mūspuses lauksaimnieks, kurš piedāvā iegādāties bioloģiski sertificētu kartupeļu sēklu. Stādmateriālu tirgū varēja iegādāties pēc pircēja vēlmēm – pirkt visu maisu vai arī tikai pāris kilogramus.

Šķirnes truši. Apmeklētāji ar sajūsmu vēroja no Susājiem atvestos Kalifornijas šķirnes trušus. Tos varēja iegādāties par 15 latiem gabalā.

Kalējmeistars. Ar šādu braucamrīku pilsētas centrā vizinājās zemnieku saimniecības "Kalnmesteri" saimnieks kalējs Edvīns Šakalis. Viņš ir kalēja dēls, kurš ar izdomu un eleganci metālu pārvērš idejās un mākslas darbos. Meistara un meistarzeļļu rokas dzelzi izdancina tā, lai tas dzīvotu gan mazā nagliņā, gan noderīgos darbarīkos vai dārza mēbelēs. Tirgus placī viņš bija atvedis plašu metālkalumu izstādi.

Ziedi un puķes. Maijs ir puķu stādīšanas un plaukšanas laiks. Abos tirgos pārdevēji piedāvāja plašu stādu izvēli. Netrūka arī krāšņu un ziedošu puķu podu, kas sajūsmināja sievietes.

Liela rinda. Viena no garākajām tirgū bija pircēju rinda pēc stādaudzētavu produkcijas - augļkociņiem. Vienlaikus raisījās arī sarunas, kādu šķirņu ābelītes, ķiršus vai plūmes izvēlēties, kā tos pareizi iestādīt un kopt.

Cik skaisti! Krāsainas, smalki darinātas šallītes piedāvāja iegādāties Anita Matisāne no Rēzeknes novada. "Aplieciet ap kaklu šo krāsaino dekoru un redzēsiet, kā izmainās jūsu izskats!" rosināja rokdarbniece. Kādam vīrietim gan uz to bija citāda atbilde: "Aizies vakarā mana košā sieva un pazudīs ar visu šallīti!"

Atrod jaunus saimniekus. No Šķilbēnu pagasta uz tirgu bija atbraukuši divus mēnešus veci divi suņupuikas. Nepagāja ne pāris stundas, un abiem mīlīgajiem kucēniem jau bija pieteikušies jauni saimnieki, kuri turpmāk audzinās un skolos viņus.

Pasniedz Gada balvas kultūrā

 

25.aprīlī Balvu Kultūras un atpūtas centrā sumināja Balvu novada Gada balvas kultūrā "Mūsu lepnums" laureātus. Pasākuma vadītāji Aija Putniņa un Raimonds Logins atgādināja, ka nominācijām varēja pieteikties vai tikt pieteikta jebkura persona vai personu grupa, kas aizvadītā gada laikā kultūras nozarē veica kvalitatīvu, radošu, mērķtiecīgu, novada sabiedrībai nozīmīgu darbu. Kopumā žūrija saņēma 212 anketas.

Daiga Jēkabsone. Nomināciju "Gada cilvēks kultūrā 2012" ieguva pieci Balvu novada iedzīvotāji, tostarp D.Jēkabsone par ieguldījumu folkloras nozares saglabāšanā un pilnveidošanā.

Ilze Pugača. Tilžēnieti I.Pugaču pazīst ne tikai Tilžas apkārtnes ļaudis, bet arī ārpus pagasta un novada teritorijas. Viņa regulāri pārsteidz ar noorganizētām interesantām izstādēm un radošām darbnīcām.

Vaduguniete. Žurnāliste Zinaīda Logina, saņemot balvu "Gada cilvēks kultūrā 2012", atzina, ka ir patīkami pārsteigta. Viņa atklāja, ka šogad aprit 20 gadi, kopš strādā laikraksta "Vaduguns" redakcijā.

Pirmizrāde. Balvu novada Gada balvas kultūrā "Mūsu lepnums" nominantus sveica arī Balvu Kultūras un atpūtas centra senioru koris "Pīlādzis" (vadītāja Liene Akmeņkalne). Seniori patiesi pārsteidza gan ar emocionālajām dziesmām, gan ar jaunajiem tērpiem. "Tā mums ir pirmizrāde!" lepojās dziedātāji.

Māris Lāpāns. "Beidzot pie daudzajām dēla Dāvja balvām varēšu pievienot savējo," jokoja Māris, kurš balvu "Gada cilvēks kultūrā 2012" saņēma par aktīvu līdzdalību kultūras dzīves procesu organizēšanā un norisē.

Divas balvas - mākslas skolai. Balvu Mākslas skolas kolektīvs var lepoties ar divām iegūtajām nominācijām, proti, viņu brīvdabā organizētais pasākums "Mākslas dienas 2012. Sajūtu eksplozija krāsās" saņēma nomināciju "Gada pasākums", bet Olgu Reči (foto – otrā no kreisās) sumināja kā "Gada cilvēku kultūrā".

Nepilnā sastāvā. Nomināciju "Gada pasākums" (iekštelpās) saņēma dziedošā Laicānu ģimene, tiesa, nepilnā sastāvā. Jāpiebilst, ka šīs ģimenes dziedošie muzikālie jaunieši skatītājus priecēja, gan spēlējot vijoli, gan dziedot Balvu Kultūras un atpūtas centra jauktajā korī "Ezerkrasts" (vadītāja Anastasija Ločmele, koncertmeistars Viktors Bormanis).

Balvu saņem divreiz. Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Cibule saņēma balvu "Gada pasākums", turklāt divas reizes. Atzinību izpelnījās divi pasākumi - ceļojošā izstāde "Latgolys dvieseles tulkam Mikeļam Bukšam 100" un "Grāmatu svētki Balvos". Bibliotēkas vadītāja atzina, ka grāmatu svētku organizēšanā vislielākais ir kolektīva nopelns: "Tāpēc balvu nodošu Ingrīdai Supei, kura to viennozīmīgi ir pelnījusi."

Lepojas ar bērzpiliešiem. Balvu Novada muzejs un bērzpiliete Anna Kriviša ieguva "Gada pasākuma" balvu par Eiropas kultūras mantojuma dienām Bērzpilī "Ceļojums laikā pa Ičas upi". Muzeja vadītāja Iveta Supe (foto) uzsvēra, ka lepojas ar to, ka mūsu novadā ir tāda vieta kā Bērzpils: "Lepojos, ka mums ir tāds cilvēks kā Anna Kriviša. Viņa rūpējas gan par seno akmens laikmetu, kas tur atrodams joprojām, gan par baznīcas ērģelēm, gan par veco kapliču. Man patiešām bija prieks sadarboties ar Annu, Dundeniekiem un visiem bērzpiliešiem, kuri ar lepnumu nes savās dzimtās puses vārdu!"

Tradīcijas turpinās. Tilžas pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Dzenis un kultūras darba organizatore Inese Kalniņa atzinību saņēma par Tilžas pagasta svētkiem, kas vienmēr ir labi apmeklēti, interesanti un atraktīvi.

Briežuciema etnogrāfiskajam ansamblim - 35

Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā godināja etnogrāfisko ansambli 35.dzimšanas dienā. Kolektīvs ir viens no vecākajiem mūspusē, taču viņu balsis ir skanīgas joprojām un viņi savu mantojumu nodod nākamajām paaudzēm.

Uzrunā Briežuciema kultūras darba organizatore Zita Mežale teica, ka latvieši vienmēr ir dziedājuši - gan godos, gan bēdās, gan bērniņam piedzimstot, gan tautās ejot, gan mūžībā pavadot. "Dziedājuši druvā un tīrumā, karā aizejot, savu zemi aizstāvot. Dziedājuši talkās un Dziesmu svētkos un savu dziesmu tālu pasaulē aiznesuši. Šie vārdi ir arī par mūsu - Briežuciema etnogrāfisko ansambli, kuram šodien atzīmējam 35.dzimšanas dienu," teica Z. Mežale. Diemžēl no tām sievām, kuras pirms 35 gadiem izveidoja pirmo Ziemeļlatgales etnogrāfisko ansambli, kolektīvā palikusi tikai Antoņina Logina. Viņa gan šai dienā nejutās vesela un citām sievām solījusi dziedāt mājās. Daudzus gadus kolektīvā dziedājušas Valentīna Keiša un Leontīne Slišāne. Katram kolektīva dalībniekam Zita Mežale veltīja tikai viņu raksturojošus un cildinošus vārdus. Pasākumā piedalījās tuvāki un tālāki ciemiņi no Baltinavas, Tilžas, Salnavas un Ates muzeja.
Ar klusuma brīdi visi klātesošie pieminēja tās sievas, kuras aizgājušas aizsaulē. Zāle bija rotāta ar audēju un adītāju darbiem, tā apliecinot, ka senās tradīcijas Briežuciemā neizzudīs. Vakara noslēgumā visi dejoja Salnavas lauku kapelas mūzikas pavadījumā.

Godina folkloras kopa "Soldanī". Viņi ir etnogrāfiskā ansambļa seno dziesmu pārmantotāji un šajā dienā nebija klāt svarīga iemesla dēļ - Rīgā ar labiem panākumiem piedalījās diždziedātāju konkursa "Pulkā eimu, pulkā teku" noslēguma pasākumā. Muzikālu priekšnesumu uz akordeona dāvināja Renāte Ločmele.

Sveicienus nes "Sipiņi". Arī lielākā daļa dramatiskā kolektīva dalībnieku šajā dienā bija aizceļojuši viesizrādēs uz Bērzpili, taču dziedātāji bez smaidus radošā sveiciena nepalika. Visi saņēma zelta medaļas un gardumus no slepenās teātra lādes.

Rāda fotogrāfijas. Balvu Kultūras un atpūtas centra mākslinieciskā vadītāja Ilga Oplucāne bija saglabājusi un uz Briežuciemu atvedusi fotogrāfijas no kolektīva 10 un 20 gadu jubilejas, jo tajā laikā strādāja kā rajona klubu metodiķe un ir stāvējusi pie šī kolektīva dzimšanas šūpuļa. Viņa atceras, kā 1988. gadā "Balticas" festivālā, kad pirmo reizi parādījās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, visi prasīja briežciemietēm padziedāt vēl un vēl, un viņas jutušās kā zvaigznes uz Holivudas sarkanā paklāja. Zālē sēdošie fotogrāfijas pētīja jo ilgi, cenšoties atpazīt attēlos redzamos dziedātājus.

Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis 2013.gada pavasarī. Tajā dzied Veneranda Mežale, Maruta Ločmele, Broņislava Kozlovska, Valentīna Kamzola, Antoņina Logina (nav fotogrāfijā), Ineta Brenča, Marija Deksne, Genovefa Zelča, Harijs Mūrmanis. Ansambļa vadītāja ir Maruta Ločmele. Pagasta pārvaldes vadītāja Anastasija Gabrāne dziedātājus nosauca par pagasta zelta fondu un kolektīvam uzdāvināja ekskursiju pa Latgali.

Ciemiņi no Baltinavas. Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis gadu skaita ziņā ir otrs vecākais kolektīvs mūsu novados un viņi līdzīgu jubileju svinēs šoruden oktobrī. "Jūs esat tie cilvēki, kuri iet ar dziesmu gan druviņā, gan sētiņā. Tā kā jūs dziedat, neviens nevar atkārtot, jūsu dziesma skan braši. Lai spēcīgākā nots skan sirdī!" teica baltinavietes, veltot dziesmu "Aun, meitiņa, baltas kājas".

Tilžas etnogrāfiskais ansamblis dāvina ne tikai dziesmu. Viņu rokās bija arī kliņģeris ar izceptu gadskaitli - 35 un kā vienmēr - groziņš ar gardumiem. Kolektīva vadītāja Daiga Jēkabsone vēlēja, lai visu latgalisko tradīciju celmlaužiem pietiek spēka un veselības arī turpmāk.

Salnavas pašdarbnieki. Viņu humors un dziesmas, danču mūzika iepriecināja gan jubilārus, gan ciemiņus. Ciemiņi jubilāriem veltīja senāko latgaliešu apsveikuma dziesmu "Sveicinojam, vielejam, juisim lobu laimi,/ilgus godus nūdzeivot!".

Kolektīva zieds - Harijs Mūrmanis. Viņu sievas godināja nozīmīgajā jubilejā - 80 gadu dzimšanas dienā. Viņš vēl bez dziedāšanas spēlē garmošku, māca šīs prasmes arī jaunajai paaudzei. Ja vajag, izpalīdz kā šoferis, jo kā gan atteiksi tik smukām sievietēm?!

Rugājos atpūšas zemes kopēji un uzņēmēji

 

12.aprīlī Rugāju tautas namā notika atpūtas pasākums lauksaimniekiem un uzņēmējiem.


"Mājas svētība ir mūsu mūža rota,/ Darbu vainags kurā līdzās vīts,/Dzimtas sakņu sīkstais noturīgums,/Tālo senču - līdumnieku spīts," ar dzejas rindām vakaru atklāja Rugāju novada priekšsēdētājas vietniece Sandra Kapteine. Viņa neslēpa, ka šis ir īstais mirklis atpūtai un iespējai satikties ar citiem novada ļaudīm, jo pavisam drīz kūpēs uzartais lauks un sāksies jaunais darbu cēliens: "Arī darbu steigā nepieciešams padarīt košāku savu ikdienu. Jūs katrs esat profesionālis savā jomā un veidojat kopīgo uzņēmējdarbības vidi mūsu novadā. Aizvadītajā gadā palika 20 gadi, kopš reģistrētas pirmās zemnieku saimniecības arī mūsu novadā, kuras prasmīgi attīstījuši to vadītāji. Šodien saprotam, ka toreiz izvēlējāmies pareizo attīstības ceļu." Viņa piebilda, ka Rugāji ir lauksaimniecības novirziena novads, jo šeit ir gandrīz visi ražošanas virzieni – lopkopība, augkopība, graudkopība, dārzeņkopība, augļkopība. Arī uzņēmēji Rugāju novadā veido netradicionālus risinājumus savai darbībai. Pēdējo gadu laikā sarosījušies mājražotāji, ir iespēja nopirkt pašu zemnieku audzētu maizi, dažādus amatniecības izstrādājumus un citu produkciju. Viņa vēlēja prasmi arī turpmāk projektos piesaistīt Eiropas Savienības finansējuma naudu, sakopt vairāk zemju platību, jaunajiem lauksaimniekiem veidot savas saimniecības vai turpināt vecāku iesākto darbu un turpināt attīstīties ikvienā jomā. Atpūtas pasākuma apmeklētājus ar priekšnesumiem priecēja pašdarbnieki, bet dejot varēja grupas "Ginc un Es" mūzikas pavadījumā.

Dzied Rugāju dāmas. Vokālo ansambli vada Agita Kukurāne, un viņu sniegumā klātesošie baudīja profesionālus priekšnesumus.

Sveicieni un dāvanas sadarbības partneriem. Tos SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības atbalsta centra" Balvu konsultāciju biroja vārdā pasniedza Liene Ivanova (no kreisās) un Hermīne Leišavniece. "Jūs, lauku uzņēmēji, esat lielākā Rugāju novada vērtība!" teica L.Ivanova.

Spēlē grupa "Ginc un Es". Ainārs Svelpe un Gints Ločmelis priecēja dejotājus vēl ilgi pēc pusnakts.

Dejo jauni, dejo veci. Prieks izpaužas arī dejā, un vienalga - tas ir valsis, polka vai disko ritmi.

Dzied Elīna Loseva. Jauniete iepriecināja ar izjustām dziesmām un patīkamu to sniegumu.

Uzsauc tostu. Kultūras darba organizators Jānis Rakstiņš uzsauca pirmo tostu, aicinot baudīt "Rūķu nama" saimnieces Margitas Štāles-Krēmeres gatavotās uzkodas, dejot un atpūsties. Jānis Rakstiņš un Līga Kravale bija tie cilvēki, kuri palīdzēja organizēt šo pasākumu.

Gaismotājs un skaņotājs. Ervīns Šaicāns par gaismotāju un skaņotāju strādā jau trīs gadus un ir gandarīts, ka projektos iegūta laba aparatūra.

Vokālais ansamblis "Pustonis". Rugāju novada vidusskola var lepoties ar savu muzikālo pedagoģi Velgu Smoļaku, kura strādā ar bērnu un jauniešu balss izkopšanu, mēģinājumos iemācīto vēlāk rādot skatītājiem.

Rāda skečus. Vakara gaitā Lazdukalna dramatiskais kolektīvs "Zibšņi" parādīja trīs skečus. Eva Leone (no kreisās) un Arnita Rakstiņa izspēlēja Nagļu Anes ierašanos ciemos pie Rugāju Marces.

Upītē nosvin kolhoznieku balli

Piektdien Upītes tautas nama apmeklētāji atgriezās vismaz pusgadsimtu senos notikumos – svinēja kolhoznieku balli. Idejas autore Ligita Spridzāne atzina, ka pirmo kolhoznieku pasākumu kāda projekta ietvaros pirms pāris gadiem noorganizēja Antons Slišāns. "Šodien pasākums būs citāds, kaut gan pamatdoma ir līdzīga - atcerēties nopietni un pa jokam kolhoza laikus," viņa piebilda.

Pasākuma organizatori uzsvēra, ka balles ideja ir nevis godināt padomju laikus, bet kārtējo reizi pierādīt, ka arī tolaik vecāki un vecvecāki prata gan atpūsties, gan moderni ģērbties.

...gan atpūsties, gan moderni ģērbties. Uz balli Upītes apkārtnes ļaudis ieradās, kā jau kārtīgiem kolhozniekiem pienākas: vīri - uzvalkos un šlipsēs, bet sievietes - puķainās vai kremplīna kleitās. Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkne Liene Logina neslēpa, ka viņu ļoti fascinē balles ar knifiņu: "Tautas nama vadītājs Andris Slišāns mūs noteikti pārsteigs ar atraktīvām rotaļām!"

...un pārsteidza arī! Klātesošajiem nācās izturēt dažādus pārbaudījumus, piemēram, sējēju un autobraucēju stafeti (foto). Jāpiebilst, ja kolhoza laikos - vīrietis pie stūres - liecināja par viņa augsto statusu, tad mūsdienās, visticamāk, par kredītsaistībām. Pēc pārbaudījumiem sievas zināja teikt, ka Upītes vīri mūsdienās nav ne par mata tiesu švakāki par kolhozniekiem.

...un nav švakāki arī! To apliecināja alus puisis Arnolds Skangalis. Viņš sprieda, ka ballē visi lustēsies ilgi jo ilgi.

 

...un lustējās arī! Upītes sievu un meiteņu dziedošās brigādes pārsteidza gan ar mīlas dziesmām, gan raitu deju soli. Viņas apliecināja, ka arī jaunkundzes un dāmas var!

...un var arī! Aiva Šolina un Daina Slišāne teica, ka viņas, ja laika rats pagrieztos atpakaļ, nebaidītu ne mobilo sakaru trūkums, ne tukšie veikalu plaukti. "Bet kāpēc atgriezties, ja mēs protam uzburt vēstures ainas?" viņas jautāja.

...un uzbūra arī! Annika Supe (gads un 10 mēneši) izbrīnīti raudzījās gan uz tuviniekiem, gan uz pārējiem kolhozniekiem. Meitenīte, šķiet, nevarēja saprast, kāpēc krusttēvs Oskars citādāk saģērbies. Un kur nu vēl citi brīnumi, piemēram, slaucenes un halāti kultūras nama zālē.

...un vēl citi brīnumi. Kas tie par kolhozniekiem, kuri neprot govis slaukt vai halātu uzvilkt. Upītes ļaudis pierādīja, ka prot visu, tostarp cīnīties kā lauvas.

...un cīnījās arī! Pasākuma vadītāji sākotnēji bija iecerējuši, ka spēcīgākajiem vīriem būs jānes viena siena ķīpa, tomēr, redzot cīņassparu, uzdevumu sarežģīja. Arī tas, šķiet, vīrus nenobaidīja.

...un nenobaidīja arī! Lai noskaidrotu labāko laukstrādnieku, vīriešiem nācās pārnēsāt ābolus, kas, kā izrādījās, ir daiļā dzimuma pārstāves. "Nav būtiski, kā nest, galvenais - aiznest," atrakcijas dalībniekiem paskaidroja Andris Slišāns

...un ne tikai nesa! Upītes jaunkundzes un kundzes vīri uz rokām nesa ne tikai atrakciju laikā, bet arī dejojot kolhoznieku valsi. Jāpiebilst, ka neizpalika arī citi deju stili.

...un neizpalika arī! Vēl aktīvāki un atraktīvāki vīri kļuva, noskatoties jauniešu deju, tā teikt, austrumu gaumē. Pirms kolhoznieku balles apkārtnes ļaudis sprieda par ieejas maksu, proti, tā būs rubļos, latos vai eirikos maksājama?

...un ne grasi nemaksāja! Zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašniekam Aldim Ločmelim pasākuma organizatori uzdāvināja celu (tautisko) jostu, pateicoties par sarūpēto mielastu kolhoznieku gaumē.

Reportāžas

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

  • Satikšanās brīži dara pasauli gaišāku

    (Reportāža)

      28.septembrī Medņevas tautas namā ar pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Melodija” dziesmu “Likteņa sūtnis” sākās pensionāru pēcpusdiena, kas turpinājās līdz pat vēlam vakaram. Senioru pēcpusdienas šeit ir kā laba tradīcija jau piecpadsmit gadus,...

  • Ei, latgalieti, kur tu ej

    (Reportāža)

      21.septembrī Viļakas novada Upītē jau astoņpadsmito reizi, svinot simbolisko pilngadību, izskanēja vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Kā jau pilngadības svētkos pieklājas,...

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Svētdiena

Svētdiena, kurā pabeidzam iesāktos darbus, bet jaunu varoņdarbu veikšanu atliekam uz rītdienu. Esiet gatavi tam, ka mājinieki un kolēģi var rādīt „radus un nagus”. Gan šodien, gan rītdien saudzējiet sirdi gan no stresiem, gan smagiem darbiem vai treniņiem. Tāpat sekojam līdzi savam asinsspiedienam, kas var lēkāt gan uz augšu, gan uz leju. Tādēļ noteikti lietojam medikamentus, kam tie ir parakstīti. Gan sportojot, gan strādājot, gan atpūšoties nepārslogojiet arī savu mugurkaulu. Un atcerieties teicienu: „Ko nevar celt, to nevar nest!”