Dziesmu pūru loka divdesmit piecus gadus

Šoruden skanīgāk skan divu kolektīvu balsis - 25 gadu jubileju atzīmēja Balvu novada Til-žas etnogrāfiskais ansamblis un Viļakas novada folkloras kopa "Atzele". Viņu dziesmas ir skanējušas gan savos novados, gan arī visā Latvijā. Pa šiem gadiem izdziedāts simtiem skaistu dziesmu, un svētku dienā tās dzirdēja arī paši tuvākie - savas pilsētas, sava pagasta cilvēki un viņu draugi.

Folkloras kopa "Atzele". Aizvadītajā svētdienā jaukā un sirsnīgā atmosfērā Viļakas kultūras namā 25 gadus nosvinēja Viļakas novada folkloras kopa "Atzele". Kā stāsta vadītāja Anna Annuškāne, sākotnēji bijis vairāk dalībnieku, bet pašlaik folkloras kopā ir piecpadsmit dziedātāju, arī divi kungi - Leons Jermacāns un Staņislavs Dupužs, kurš spēlē bungas. Kolektīvā no pašiem pirmsākumiem dzied Valentīna Bratuškina un Ilona Bukša. Cītaru spēlē Anita Logina, bet mācās arī Evita Zaremba. Kopa nosaukta vēsturiskajā "Atzeles" vārdā, jo 12.-13. gadsimtā tā saucās Viļakas novads. Kolektīvam vārdu deva kopas krusttēvs Dzintars Putniņš. "Katrs dalībnieks ir pelnījis uzslavas, un svētkos saņēmām daudz paldies vārdu, par ko ir gandarījums," saka A.Annuškāne. Dziesmu viņu pūrā ir daudz, un tās skan cauri gadiem. Arī svētku dienā kolektīva dalībnieki izdziedāja "Teic, māmeņa, tu dzīsmeņas", "Aiz azara malni meži", "Pōri, pōri leita tiuce" un daudzas citas.

Sveic "Saime". Tilžas etnogrāfiskais ansamblis ir piedalījies daudz un dažādos pasākumos, uz kuriem nācies mērot tālākus vai tuvākus ceļus, un bieži vien tas darīts kopā ar kaimiņu pagasta dziedošo folkloras kopu "Saime". Dāvanā, protams, dziesmas vadītājas Solvetas Loginas akordeona pavadījumā.

Tiek pie nosaukuma un karoga. Balvu Kultūras un atpūtas centra direktore Anita Strapcāne atveda skaisti izšūtu karogu, ko rotā kolektīva jaunais nosaukums - Tilžas etnogrāfiskais ansamblis "Sagša".

Kopā ar draugiem. Tilžas etnogrāfisko ansambli dibināja un pirmā vadītāja bija skolotāja Linda Vītola, bet šobrīd to vada Daiga Jēkabsone. Tilžēniešu repertuārā skanējušas gadskārtu ieražu dziesmas, sadzīves tematiskās tautasdziesmas. Svētku dienā kolektīvā bija 17 dāmas un divi kungi. "Dzīves laikā viņi ir sasnieguši ļoti daudz. Smagi strādājot, lolojuši un mīlējuši savas ģimenes, bet tik un tā viņi ir atraduši laiku, lai pulcētos kopā un vienotos dziesmai," teica vakara vadītāja Inese Kalniņa.

Sveic vadītāju. Vismīļākie apsveikumi etnogrāfiskā kolektīva vadītājai Daigai Jēkabsonei bija no savējiem. Apbrīnojama ir Daigas prasme vadīt kolektīvu, lai tajā valdītu dziedātprieks, savstarpēja uzticēšanās un sapratne. Etnogrāfiskā ansambļa vadītāja ir pazīstama arī kā laba maizes cepēja un siera sējēja.

Neviltots prieks. Visjaukākā dāvana svētkos ir torte, bet, ja to vēl rotā degošas svecītes skaitļa 25 formā, prieks ir dubults.

Nes sveicienu no "Beņislavas". Dziedāšanas prasmes un skaistas tradīcijas ir arī Beņislavas etnogrāfiskajam ansamblim, kurš savu 25 gadu jubileju nosvinēja pagājušajā gadā. "Beņislavas" vadītāja Regīna Čudarāne lepojas, ka arī meita Daiga Jēkabsone kopj dziedāšanas tradīcijas Tilžas kolektīvā.

Goda krēslā - katrs dziedātājs. Arī Olga Zelča, kura ne tikai dzied, bet arī daudz pētījusi folkloras mantojumu, tāpēc ir laba padomdevēja daudzos jautājumos.

Tilžas nacionālā amatierteātra "Spogulis" dāvana. Iestudētais melnbaltais uzvedums radīja vispārēju jautrību.

Bez Ļuces neiztikt. Krapaču Ļuce šoreiz ieradās jaunā ampluā. Izrādās, viņa sākusi mācīties japāņu valodu! Neviens gan neatklāja, vai saprot Ļuces runāto, bet aktieru izgājiens visos radīja smieklu jūru.

Tirgus ar seksīgu piesitienu

Rudens gadatirgus Viļakā bija izstiepies Abrenes ielas posmā. Tirgotāji savu preci bija izvietojuši ielas abās pusēs. Tā stāvēja kaudzītēs uz preču galdiem, arī vieglo automašīnu pārsegiem, uz zemes vai, līdzīgi kā izžauj veļu, sakarināta uz auklas, kas novilkta starp kokiem. Tirgus dienā dzirdējām arī neapmierinātību. Caurbraucēji šoferi izteica neizpratni un pat dusmas, jo tirgotāji un gājēji viņiem traucēja brīvi pārvietoties.

Mārtiņrožu laiks. Rūta Āboliņa uz Viļakas tirgu brauc divreiz gadā. Viņai te patīk, jo izveidojies savs paziņu loks. Pārdošanai ved ziemcietes, skujeņus, košumkrūmus. Tagad ir mārtiņrožu laiks, tādēļ uz ielas izstādīja klājienu ar mārtiņrožu podiem. Par tirgošanos Rūta teica: "Šoruden Viļakā viss notiek lēnāk." Viņa neskopojās ar padomu, kā mārtiņrozes vislabāk pārziemināt. Oktobra beigās dārzā ar lāpstu izrok bedrīti, ieliek tajā stādu un piemin ar kāju. Svarīgi klāt atstāt kātus ar ziediem. Šo nesmukumu nogriezīsiet pavasarī, bet ne tagad.

Lai kājas nesalst! Tirgū varēja iegādāties biezas jo biezas lielizmēra zeķes. Pārdevēji apgalvoja, ka tās ir īpaši labas, jo adījumam klāt pielikta suņu vilna.

Būs jāpērk! Ņina par zābaku pirkumu ir priecīga. Viņa ar patiku tos uzmērīja, pārliecinājās, ka der, un žigli nopirka.

Mājražojumi. Inese Matisāne no Šķilbēnu pagasta Upītes piedāvāja mājražojumus – žāvētu cūkas gaļu. Mājražošanā viņiem ir pusgada darba pieredze. Inese atzīst, ka tirdzniecībā veiksme ir neprognozējama - nevar zināt, kā kuro reizi veiksies. Citreiz produkcija paliek pāri, citreiz pietrūkst. Galvenais esot atrast savu klientu loku.

Preču izvietojums. Savu preču izstādīšanai tirgū noder gandrīz jebkas. Tās var sarindot ne tikai uz galdiem, bet arī uz mašīnas pārsega.

Tik mazs tirgus! Tādu uzskatu pulksten desmitos no rīta pauda pensionāre Annele Dupuža. Viņasprāt, tirgū nav ne lāga pārdevēju, ne arī pircēju, jo, kā pati teica: "Ļaudis tagad ir aizbraukuši tālu prom, un arī Viļaka palikusi tukša." Pensionāre bija nopirkusi sarkano aveni un mārtiņrozi. Šos stādus viņa grasījās nest uz kapsētu par godu dēla piemiņai. "Lai aug! Man vienai grūta dzīve," skumji noteica pensionāre.

Pārdod suņukus. Saimnieks Harijs no Briežuciema atklāja, ka pārdošanai no sešiem palikuši divi šādi medību šķirnes kucēni. Par 15 latiem pircējs varēja sist saujā, un manta rokā! Harijs pats ir mednieks, tādēļ zina, ko nozīmē labs četrkājainais palīgs šādā nodarbē.

Der vai neder? Tuvojoties ziemai, ļaudis meklē siltas jakas un cepures.

Piesaista uzmanību. Ja nelīst, pārdodamās mantas var sakarināt arī šādi.

Izskatās seksīgi. Šie spilgtie dvieļi varētu noderēt arī kā pārsteiguma dāvana tuvam cilvēkam.

“Upītes Uobeļduorzs” izskan divpadsmito reizi

Kā ik rudeni, septembra trešajā sestdienā visi ceļi veda uz Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Upīti. Meilys aiļu i dzīsmu festivāls "Upītes Uobeļduorzs" tautas namā notika jau 12.gadu, pulcējot latgaliskā vārda cienītājus no tuvām un tālām vietām.

Lai arī zinātniski pētījumi nav veikti, festivāla organizatori šo notikumu dēvē par vecāko latgaliešu festivālu pasaulē. Šogad uz Upīti ceļu mēroja grupas no visas Latgales: "Napruots", "Sala", "Krampis", "Bez PVN", "Kapļi", "Pādejuo steiga", "Dabasu Durovys" un citas. Ar lasījumiem uzstājās ailenīki - Mārīte Slišāne, Ireta Čekse, Karonhisake, Raibīs Suņs, Dagnija Bramane, Valentīns Lukaševičs, Zaiga Lāce un Ligija Purinaša.
Šogad interesants jaunums bija internacionālā pieskaņa, jo grupā "Kapļi" ģitāru spēlēja francūzis, bet pasākumu apskaņoja puisis no Anglijas - Džeims, kurš nesaprata ne latviešu, ne latgaliešu valodu. Arī lielo atbalstītāju nebija, taču bija savējie un, kā saka tautas nama vadītājs Andris Slišāns, vislabākie. Bija dzirdama folklora, dzeja, dziesmas, pat smagais roks - pasākuma muzikālā amplitūda bija jo plaša.

Dzied Upītes pamatskolas skolēni. Dziesmas ar festivāla aizsācēja Antona Slišāna vārdiem izpildīja Upītes pamatskolas skolēni, ģitāras pavadījumu spēlēja skolotāja Tatjana Supe. Irēna Romka bija parūpējusies par zāles un skatuves noformējumu, un abas ar Ligitu Spridzāni rotājumiem izmantoja vasarā pašu audzētos ziedus.

Iepriecina "Dabasu Durovys". Solists Arnis Slobožaņins ir arī dziesmu autors. "Dabasu Durovys" ir Latvijas rokgrupa, kas izveidota Daugavpilī 2006.gada sākumā un Upītē piedalās gandrīz katrā festivālā.

No grupas "Medņevas juniori". Mārtiņš Briediņš uz garmoškas spēlē droši un pārliecinoši.

Uzstājas grupa "Bez PVN". Skatītāji bandžo spēlētājā Kristapā Rasimā (otrais no kreisās) atpazina Jezupu no seriāla "UgunsGrēks". Viņam līdzās brālis Guntis Rasims spēlē ģitāru.

Dzejai vajag vairāk jūtu. Tilžēniete Ireta Čekse šoreiz lasīja savas atziņas piebilstot, ka studējot sapratusi,- dzejas rakstīšanai vajag vairāk sajūtu. Viņas atziņas bija par tēmu, kā atšķirt un pazīt latgalieti.

Tērpjas zilā. Džeina Gavare no Preiļiem uzstājās kā viena no pirmajām dziedātājām un izpildīja piecas dziesmas, kurām vārdus un mūziku bija sarakstījusi pati. Viņas tērps bija zilajā cerību krāsā.

"Krampis" no Līvāniem. Grupa izpilda smago roku un tās solists ir Dainis Paegle. Interesanti, ka šīs grupas uzstāšanos līdz pat vēlai nakts stundai gaidīja pat gados vecāki ļaudis.

Kopkoris - skatītāji. Uz populārāko grupu uzstāšanos sanāca pilna zāle ar skatītājiem, kuri uz festivālu nāk arvien vairāk - gan pavisam mazi bērni, gan viņu vectēvi un vecmāmiņas. Kad spēlēja grupa "Bez PVN", Kristaps Rasims aicināja visus dziedāt līdzi, apsolot būt par diriģentu.

Drošāk - duetā. Karonhisake jeb īstajā vārdā Evika Muižniece savu dzeju uzaicināja palasīt arī Ēriku Zepu piebilstot, ka duetā uz skatuves atrasties drošāk.

Apvienotā kapela. Vadītājas Ilonas Bukšas izveidotā Viļakas un Baltinavas novadu apvienotā bērnu kapela apmeklētājus iepriecināja ar muzikālajiem priekšnesumiem.

Baltinavā sporto lieli un mazi

Aizvadītajā sestdienā Baltinavā mazus un lielus vietējos un citu novadu iedzīvotājus pulcēja sporta svētki.

Uz sportiskām aktivitātēm baltinaviešus un ciemiņus aicināja brāļi Rolands un Ilgvars Keiši. Jaunieši jau iepriekšējos gados aktīvi piedalījās sporta svētku organizēšanā, bet šogad organizēja paši. "Domāju, svētki izdevās, dalībnieki bija jautri un aktīvi. Gribētos, lai nākamgad, ja notiks līdzīgas aktivitātes, sporta svētkus apmeklētu lielāks skaits iedzīvotāju," atzīst Rolands Keišs. Viņš saka paldies novada domei, ka ļāva organizēt svētkus, dalībniekiem - par piedalīšanos, tiesnešiem un Ilgai Plešai - par palīdzēšanu, Dainim Ločmelim - par iespēju izmantot batutu. Pēc sportošanas iedzīvotājiem bija iespēja atpūsties ballē, kas notika novada kultūras namā.

Ar apgleznotām sejām. Jautrākai un neparastākai svētku noskaņai iedzīvotāji, arī Janīna Keiša, Ojārs un Regīna Lāči (attēlā), labprāt piekrita seju apgleznošanai.

Priecājas par batutu. Izkustēties sporta svētku dalībnieki varēja arī uz batuta. Par to priecājās arī Edgars Jermacāns, Liene Logina un Sandra Petrova (attēlā).

Netradicionālais volejbols. Komandas sacentās trāpīgo un izveicīgo metienu izpildīšanā.

Svētku dalībnieku kopbilde. Iedzīvotāji piedalījās gan individuālajos, gan komandu sporta veidos. Visaktīvāk, kā atzina R.Keišs, no individuālajām disciplīnām sportisti izmēģināja basketbola metienus. Pirmo trīs vietu ieguvēji (katrā disciplīnā) balvā saņēma medaļu un diplomu. Svētku organizatori paši no koka izgatavoja medaļas, krāsoja tās zelta, sudraba un bronzas krāsās. Idejas dažādajām sporta svētku disciplīnām organizatori meklēja internetā, kā arī izmantoja iepriekšējo gadu pieredzi.

Tāllēkšana atmuguriski. Šajā disciplīnā piedalījās azartiski un drosmīgi dalībnieki, arī Jānis Kašs (attēlā) izmēģināja ačgārno tāllēcienu.

Zirnekļa tīklos. Violenta Kubuliņa (attēlā) bija viena no dalībniecēm, kura centās atrast izeju no izveidotā zirnekļa tīkla.

Neparastais basketbols. Precīzus metienus grozā centās izpildīt ikviens, arī Egita Keiša (attēlā). No malas raugoties, šķita neticami trāpīt grozā, metot bumbu atmuguriski, bet daudziem tas tomēr izdevās.

Florbols. Par uzvaru cīnījās Kārsavas un Baltinavas spēlētāju komanda. Šoreiz veiksme bija ciemiņu pusē. Līdz ar to viņiem lielāks prieks par spēli, kā arī apņēmība piedalīties svētkos nākamgad.

Neskatieties uz grīdu - skatieties uz augšu!

Aizvadītajā ceturtdienā Balvu Kultūras un atpūtas centrā vairāk nekā divi simti skolotāju no Balvu, Baltinavas un Rugāju novadiem pulcējās ikgadējā izglītības darbinieku konferencē. Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne, novēlot kolēģiem veiksmīgu jauno mācību gadu, citēja izpilddirektores Intas Kaļvas vārdus: "Neskatieties uz grīdu - skatieties uz augšu!', kurus I.Kaļva teica, apsekojot novada skolās izdarītos remontdarbus.

Reģistrācija. 29.augusta rītā Balvu Kultūras un atpūtas centrs atgādināja bišu spietu. Ja nereti mēdz teikt, ka skolās spieto bērni sārtvaidži, tad šoreiz kultūras namu ar smaidiem un laba vēlējumiem piepildīja cēlākās profesijas pārstāvji – 225 pedagogi.

Atklāj konferenci. Priecājoties par Laicānu ģimenes muzikālo sveicienu, pedagogi vēlreiz pārliecinājās, ka mūspuses jaunieši ir vislabākie un talantīgākie.

Svinīgas uzrunas. Balvu novada pašvaldības izpilddirektore Inta Kaļva atzina: "Gribu uz skolu!". Viņa nešaubās, ka nav tāda cilvēka, kuram 1.septembris ir vienaldzīgs. Radošumu un profesionālo gandarījumu par paveikto pedagogiem vēlēja arī Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa un Rugāju novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Biruta Berkolde.

Liels paldies! Šogad pelnītā atpūtā devās seši pedagogi: Lidija Vaidere (skat. foto), Aina Breidaka, Līga Baranova, Lilioza Balode, Ņina Ļeļe un Emerita Maslovska. Viņiem kolēģi teica milzum lielu paldies par ilggadējo darbu.

Sumina direktorus. Katrs izglītības iestādes vadītājs saņēma unikālu bilžu karti.

Vairāk nekā divi tūkstoši! Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne zināja teikt, ka Balvu novadā šogad mācīsies vairāk nekā divi tūkstoši bērnu. Jāpiebilst, ka darba gaitas uzsāks trīs jauni pedagogi Kubulos, Tilžā un Rugājos.

Sandis Štāls. Jaunais vēstures skolotājs darbu uzsāks Rugāju novada vidusskolā. Viņš atzīst, ka ir apjucis, jo skolotāja darba pieredzes pagaidām nav. "Mazliet dīvaini šķiet, ka bijušie skolotāji nu jau kļuvuši par kolēģiem, jo esmu Rugāju vidusskolas absolvents. Mani uzņēma ļoti jauki. Viss izdosies!" Sandis nešaubās.

Māra Kokoreviča. Sākumskolas skolotāja uzsāks darbu Stacijas pamatskolā. Balveniete smej, ka ir vienādās starta pozīcijās ar saviem pirmklasniekiem: "Man un viņiem tas būs pirmais gads skolā!"

Gatis Kokorevičs. Viņš mācīs ģeogrāfiju Tilžas internātpamatskolā.

Trīs novadi kopā. Balvu, Baltinavas un Rugāju novadu pedagogi kopā jutās komfortabli un omulīgi, apliecinot, ka Latvijas skolotājiem nav ko dalīt.