Balvos cīnās četru valstu svarcēlāji

Divas dienas - 12. un 13. aprīlī - Balvu Amatniecības vidusskolā notika starptautiskas svarcelšanas sacensības “Vjačeslava Kirjanova piemiņas kauss”, kurās piedalījās sportisti no četrām valstīm.

Latviju pārstāvēja dalībnieki no Balvu Sporta skolas, no Ludzas, Daugavpils, Saldus, Ogres un Ragaciema, Krieviju pārstāvēja Pleskavas sportisti, no Igaunijas ieradās Tartu, Meizakilas un Albu komandas, bet no Lietuvas - Anikščai, Telšu, Kauņas un Panevēžas komandas. Kopā uz Balviem atbrauca vairāk nekā simts sportisti. Sacensību organizatori svarcelšanas trenera Vara Sārtaputna vadībā bija ļoti centušies, lai labi justos gan dalībnieki, gan sportisti, gan līdzjutēji. Kaimiņvalstu komandu treneri par uzņemšanu Balvos teica tikai labus vārdus. Pasniegt balvas bija ieradusies arī Vjačeslava Kirjanova meita Jana Matvejeva. Viņa bija sarūpējusi dāvanas treneriem. “Šis turnīrs ir ļoti laba tēva piemiņa. Mēs ar ģimeni - vīru un divām meitām - dzīvojam Jaunmārupē, bet uz Balviem braucam ikreiz, kad notiek sacensības,” teica J.Matvejeva.

Dalībnieku parādē - arī Balvi. Parādē no mūsējiem  piedalījās tikai seši sportisti, taču pavisam Balvu komandā startēja 14 dalībnieki. Uz atklāšanas parādi nepaspēja un Balvos vēlāk ieradās komandas no Ogres, Tartu un Saldus.

Uzrunā sportistus un vēl veiksmi. Balvu novada domes deputāts Aigars Pušpurs (pirmais no kreisās) labi zina, kā jūtas sportisti pirms startiem, jo pats ar sportu ir uz ‘tu’. Viņš teica paldies visiem, kuri dara šo tik vajadzīgo darbu - trenē jaunos sportistus un organizē turnīru, turklāt dara to jau sesto reizi. Sporta skolas direktores vietniece mācību darbā Sarmīte Keisele (pirmā no labās) atgādināja, ka Vjačeslavs Kirjanovs, kura piemiņai veltīts šis turnīrs, trenējis un izaudzinājis daudzus sportistus, tajā skaitā arī pašreizējo treneri Vari Sārtaputnu, kura audzēkņi sacensībās gūst labus panākumus.

Bez tiesnešiem neiztikt. Nacionālās kategorijas tiesneši Igors Kuzmins (priekšplānā), Edijs Oplucāns un Andris Bleiders sekoja līdzi sportistu startiem. Igors un Andris ir  bijušie svarcēlāji, bet Edijs sportista gaitas vēl turpina ar labiem panākumiem.

Cīņas brīdis. Edijs Oplucāns pirms došanās pie svaru stieņa uzmanīgi sekoja līdzi trenera norādījumiem, bet uzmundrinājuma saucienus diez vai dzirdēja, jo bija ļoti koncentrējies startam. Tas izdevās!

Pie svaru stieņa - vieglāko svaru kategoriju sportisti. Balvu Sporta skolas audzēknis Kristofers Boldāns, startējot svaru kategorijā 37 kg, izcīnīja 4.vietu 17 dalībnieku konkurencē. Viņš raušanā pievarēja 28 kg svaru, grūšanā - 37 kg.

Sacensību asistentiem darba pietiek. Ingars Keišs un Raivis Dupužs, arī citi asistenti palīdzēja uzlikt uz stieņiem dalībniekiem pieteikto svaru. Skatītāji rēķināja, ka šiem puišiem divās sacensību dienās tas bijis kārtīga treniņa   cienīgs darbs.

Uz goda pjedestāla. Edijs Oplucāns izcīnīja pārliecinošu uzvaru savā svaru kategorijā un kāpa uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena, izcīnot Vjačeslava Kirjanova piemiņas kausu. Viņa rezultāts ir 105 kg raušanā un 135 kg grūšanā. Svaru kategorijā 45 kg 2.vietu izcīnīja Juris Bozovičs. Vēl divi Balvu sportisti izcīnīja godalgotās 3.vietas, un tie bija Ralfs Boldāns  (50 kg sv. kat.) un Ervīns Dille (+105 kg sv. kat.).  Uzvarētājus apbalvoja ar medaļām  un diplomiem.

Izcīna ceturto vietu. Rodžers Znotiņš svaru kategorijā 85 kg izcīnīja 4.vietu. Arī viņam nācās cīnīties ar stipriem pretiniekiem - Rodžera rezultāts grūšanā bija 115 kg.

“Laiks skrien vēja spārniem”

Piektdien Balvu Kultūras un atpūtas centrā pulcējās dejotāji no Balvu, Baltinavas un Rugāju novadiem, lai starpnovadu skolēnu tautu deju kolektīvu skatē-koncertā apliecinātu apgūto mācību gada laikā. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes Interešu izglītības darba speciāliste Ilona Naļivaiko atgādināja, ka 2010.gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku simbols bija iegriežams vilciņš: “Mēs esam tā vilciņu iegriezuši, ka tas negrib rimties. Laiks skrien vēja spārniem, un jau nākamgad dosimies uz XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.”

Izcīna I pakāpi. Rugāju novada vidusskolas 1. - 4.klašu deju kolektīvs pirms skates-koncerta steidza nofotografēties. Viņi, tāpat kā kolektīva vadītāja Astrīda Circene, tobrīd vēl nenojauta, ka izcīnīs augstāko vērtējumu – I pakāpi.

“Cielaviņa” saņem augstāko novērtējumu. Deju skolotājas Zitas Kravales vadīto Stacijas pamatskolas deju kolektīvu “Cielaviņa” žūrija novērtēja ar I pakāpi visās, tostarp 1. - 4. klašu (foto), vecuma grupās. 

Uzstājas pirmie. Skati-koncertu atklāja Balvu pamatskolas 1.klašu deju kolektīvs, kuru vada pedagoģe Ingrīda Pilāte.Žūrija. Starpnovadu skolēnu tautu deju kolektīvu sniegumu vērtēja deju skolotājas Diāna Astreiko un Anita Smuška no Viļakas novada.

“Balvu vilciņš”. Balvu Kultūras un atpūtas centra 1. - 2.klašu kolektīvs “Balvu vilciņš” pedagoģes Zanes Meieres vadībā saņēma I pakāpes vērtējumu.

Uzstājas bērzpilieši. Bērzpils vidusskolas 1. - 4.klašu deju kolektīvs skatītājus iepriecināja ar deju “Latviešu pāru deju svīta” (pedagoģe Daiga Griestiņa).

Žūrija. Starpnovadu skolēnu tautu deju kolektīvu sniegumu vērtēja deju skolotājas Diāna Astreiko un Anita Smuška no Viļakas novada.

Puisis neapjūk. Sešgadīgais Jānis Logins no Baltinavas deju kolektīva (vadītāja Irēna Kaša) neapjuka, kad viņam nācās dejot bez deju partneres.

Neapjūk nevienā situācijā. Kitija Sīle, pazaudējot dejā pastalu, neapjuka un godam pabeidza danci. Tilžēnieši dejoja skolotājas Valentīnas Kirsanovas vadībā.

Ekstravagants dejas noslēgums. Balvu Valsts ģimnāzijas un Balvu Kultūras un atpūtas centra deju kolektīvs deju “Zagliņš” noslēdza savdabīgi – divi puiši dejotāju Anniju Raibekazi aiznesa no skatuves. Jāpiebilst, ka Agra Veismaņa vadītais ģimāzistu, kā arī deju kolektīvs “Rika” saņēma I pakāpes novērtējumu.

Uzstājas briežciemieši. Deju “Slotu dancis” demonstrēja vairāki deju kolektīvi, tostarp Briežuciema pamatskolas “Čiekurs” dejotāji (vadītāja Skaidrīte Pakalnīte).

Upītē cilājas jumts

Aizvadītās nedēļas nogalē Upītes pamatskolā un tautas namā pulcējās deviņas folkloras kopas no Upītes, Rekovas, Tilžas, Briežuciema un Malnavas, lai tradicionālajos bērnu un jauniešu folkloras svētkos “Pulkā eimu, pulkā teku” kārtējo reizi apliecinātu dziedāt un dejotprasmes. Pasākuma dalībnieki piedalījās gan dažādās meistardarbnīcās, gan sacentās “Kūkovas novada dzīduotoju, rūtaļdeju, dīļu dancuotoju, muzikantu un ī jūstu lieceju” konkursos.

Kūkovas novada bērnu un jauniešu folkloras svētku “Pulkā eimu, pulkā teku” tradicionālās dziedāšanas konkursā I kategoriju saņēma Valfrīds Cvetkovs, Sonora Logina, Domeniks Slišāns, Kate Slišāne un Samanta Logina. Tradicionālās muzicēšanas konkursā Zelta kategoriju piešķīra Upītes tautas nama bērnu, Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas un Rekovas puišu kapelai, bet dvieļu dejošanas konkursā uzvarēja Kate Slišāne un Inta Vizule, Samanta Logina un Elīna Kļanska, Terēze Maksimova un Estere Husare, Melānija Husāre un Sanija Pužule. Skalu un jostu lekšanas konkursā par labākajiem atzina Dairu Circeni, Agnesi Razminoviču, Domeniku Slišānu un Amandu Buklovsku. Visi šie bērni 26.aprīlī dosies uz Latviešu biedrības namu Rīgā, kur nacionālā konkursa finālā sacentīsies ar visas Latvijas labākajiem finālistiem.

Būs ziepes! Upītes meitenes skolotājas Sandras Bukšas vadībā sprieda, ka ciemā būs ziepes. Viņas nekļūdījās, jo ziepju darbnīcā tapa smaržīgas ziepes, kuru sastāvā bija gan apelsīns, gan kanēlis, gan lavanda.

Veido monētas. Deviņgadīgā Lienīte Babre no Tilžas iemēģināja roku monētu izgatavošanā. Skolotāja Dita Krakope zināja teikt, ka noformēšanai neskādē ne magones, ne manna, ne kafija un pat ne sinepju graudiņi.

Dekorēs sveces. Skolotāja Irēna Romka interesentus apmācīja, kā no parafīna izgatavot rozes, ar kurām var izdaiļot jebkuru, pat visnecilāko sveci. “Parafīnu rullējiet kā pankūkas,” viņa mudināja.

Saņem visskaļākos aplausus. Bērnu un jauniešu folkloras svētku “Pulkā eimu, pulkā teku” vadītājs Andris Slišāns ciemiņiem atklāja, ka šis ir pirmais pasākums Upītes tautas namā zem jaunā jumta. Tā kā svētku tematika bija nauda, viņš jokoja, ka nebūtu slikti, ja no Eiropas tā ieplūstu vēl vairāk. Savukārt Rekavas kapelas puiši (foto no kreisās) Ruslans Smirnovs, Elvijs Koniševs, Arnis Bukšs un Nauris Konovalovs apņēmās nospēlēt tā, lai tautas namam jaunais jumts cilājas. Un nospēlēja arī!

Kūkovas novada dziedātāju konkurss. Šajā konkursā, kā atklāja žūrija, uzstājās labākie no labākajiem, proti, Valfrīds Cvetkovs no Briežuciema, Domeniks Slišāns, Kate Slišāne un Samanta Logina no Upītes. Emocionāli skanēja arī māsu (foto) Sonoras un Elijas Loginu no Tilžas izpildītās dziesmas.

Vienmēr pirmie. Upītes bērni jebkur – dejā, rotaļā vai dziesmā – vienmēr ir pirmie. Viņi nav jāmudina atklāt savas prasmes, kas pārmantotas no vecākiem un vecvecākiem.

Pirmo reizi Upītē. Malnavas pagasta Bozovas etnogrāfiskā ansambļa bērni pirmo reizi ciemojās Upītē. Viņi atzina, ka ir patīkami pārsteigti par stipro latgalisko auru, kas virmo šai pusē.

Spēlē valsi. Baltinavas Mūzikas skolas kapela skatītājus iepriecināja ar Tilžas pusē pierakstītu valsi par dzērājpuikas žēlabām.

Demonstrē rotaļdejas. Rekovas folkloras kopa žūrijai demonstrēja rotaļdeju “Madaliņas”.

Briežciemieši. Briežuciema folkloras kopā, kā zināja teikt Andris Slišāns, nomainījusies jau otrā paaudze. “Tradīcijas nezūd!” viņš priecājās.

“Smieklu kule” kā vērtīgi vitamīni

22. martā  Balvu Kultūras un atpūtas centrā notika sestā starpnovadu spēļu programmu vadītāju saspēle – konkurss “No smieklu kules”.  

Uz to ieradās vakara vadītāji no vairākiem Latvijas novadiem. Bija arī pašmāju  dalībnieki - Lazdulejas pagasta kultūras darba organizatore Sņežana Pundure kopā ar saviem pašdarbniekiem piedāvāja spēļu programmu “Latgales aborigēnu cilts”. Ja iepriekšējos gados vēl  bija vakara vadītāji no citām vietām,  tad šogad  viņu dalību nemanīja. Varbūt pasākums, kas jau kļuvis par skaistu tradīciju ar profesionāļu piedalīšanos, mazliet baida vietējos vadītājus? Taču  septiņas spēļu programmas spēja  iekustināt, izklaidēt, izsmīdināt daudzos pasākuma apmeklētājus. Izrādījās, ka vīriešu skaitam pasākumos ir tendence pieaugt, jo Apes dalībnieces  programma “Tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums…” uz kopdziesmu spēja sapulcināt īstu vīriešu kori. Kā viesmākslinieks bija pieaicināts aktieris Kristaps Rasims, kurā daudzi atpazina Jezupu no seriāla “UgunsGrēks”. Pusnaktī “Smieklu kulei” Balvu Kultūras un atpūtas centra direktore Anita Strapcāne atsēja mezglu un pasākuma apmeklētāji uzzināja skatītāju simpātiju.
Ballē spēlēja Madonas mūziķu grupa “Bruģis” un klātesošie, smieklu vitamīnus uzņēmuši, varēja ļauties dejotpriekam.

Lai sapņi piepildās! Vakara vadītāja, Gulbenes kāzu muzeja vadītāja Vivita Ķepse (no labās), iejutās Rūķa tēlā un vakaru caurvija ar sarunu par sapņiem un to piepildījumu. Gaisā lidoja sapņu lidmašīnas ar jaukiem vēlējumiem, bet profesionālā pasākumu vadītāja, kura laurus plūc ne vienā vien Latvijas konkursā - Līga Stebere - gatavojās savai programmai “Pavasara terapija”. Jāpiebilst, ka uz Balviem kopā ar Līgu bija ieradies arī viņas dēls Mārtiņš Vecvagars, kurš kopā ar kolēģēm no Rīgas kultūras koledžas piedāvāja spēļu programmu “Plastiskie ķirurgi”.

Kā Jums piestāv šī cepurīte! Desmit drosmīgi vīrieši uz skatuves demonstrēja sieviešu modes. Ja vēl priekšauti, parūkas, cepures un kleitas izsauca aplausus, tad peldkostīmu demonstrējums vīru izpildījumā radīja īstas ovācijas.

Vīru koris dzied dāmām. Apes vakara vadītāja Alda Liepiņa uz Balviem atveda spēļu programmu “Tik dēļ jums...”. Liekot visiem zālē klātesošajiem vīriešiem piecelties, viņa spēja sapulcināt īstu kopkori. Vīri nemulsa un jo skaļi nodziedāja veltījumu sievietēm programmā “Tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums…”.

Lec ar zirdziņu un ūdens glāzi. Daudzās atrakcijas, konkursi un spēles nespēja nogurdināt ne jaunus, ne vecus, un tieši vīri bija tie atraktīvākie dalībnieki. Varbūt viņus iedvesmoja aicinājums “Meklējam drosmīgākos...”?

Balsojums sācies. Kultūras nama foajē pasākuma apmeklētāji varēja izvēlēties, kuram vakara vadītājam atdot savu balsi. Žūrijas “Smieklu kulē” nav jau otro gadu, un to, kurš būs uzvarētājs, nosaka tikai skatītāji ar savu balsojumu.

Kristaps Rasims vai Jezups? Kad uz skatuves ar ģitāru uznāca aktieris Kristaps Rasims, zāle pieklusa. To pārtrauca vien smiekli un aplausi, jo joks sekoja jokam. Viņš atzina, ka būt Jezupam no seriāla “UgunsGrēks” nav nemaz tik slikti, jo pat ceļu policisti apturot tikai tāpēc, lai noskaidrotu, vai viņš apprecēs Ieviņu... Jā, un vēl var svinēt divas vārdadienas.

Skatītāju simpātiju balva - radošajai apvienībai “Termoss”. Dainis Platacis (no labās) un Andris Badūns ar savu spēļu programmu, kuras laikā bija gan dziesmas, gan daudzas aktivitātes, saņēma skatītāju simpātiju balvu, un “Smieklu kule” aizceļoja uz Dagdas novadu. “Mūsu “Termosā” viss ir pareizajā temperatūrā - tur mēs saglabājam un citiem nododam karstas emocijas,” atzina D.Platacis.

“Latgales aborigēnu cilts” iedvesmo apļa dejai. Sņežana Pundure  kopā ar Lazdulejas pagasta cilvēkiem deva iespēju neparastam notikumam -  klātesošajiem vajadzēja veidot līgavas brunčus.

Atpūšas vakara apmeklētāji. Šogad skatītāju pasākumā bija vairāk nekā citus gadus, un brīvu vietu pie galdiņiem nebija. Tas, cik aktīvi bija paši, arī noteica viņu pašsajūtu un apmierinājumu ar redzēto un dzirdēto. Imants Ozols ar sievu Irinu un draugu kompāniju “Smieklu kuli” apmeklē  ik gadu.

Maizes diena “Vēršukalnā”

Kādreiz  maizi cepa katrā lauku sētā. Gan balto, gan rupjo. Saimniecēm katrai bija sava recepte un zināšanas, ko un cik daudz bērt abrā, lai mīkla labi uzrūgtu un izdotos  vislabākais  cepiens. Līdz šim Viļakas novada  kultūrvēstures muzejā “Vēršukalns” bija ierasts ciemiņus pārsteigt ar kviešu baltmaizes cepšanu. Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte Anna Strupka radusi neskopoties savās prasmēs, stāstot un rādot maizes cepšanas norisi. Ne mazāk atsaucīgs ir muzeja vadītājs Aldis Pušpurs, ar kura ziņu “Vēršukalnā” iedibinātas  jaukas tradīcijas. Te ir cepta maize, gatavotas desas, ceptas pankūkas, vārīta Annas dienas zupa. Šoreiz Aldis Pušpurs, uzklausot rosinājumus, bija nolēmis izcept melno maizi. Kā viņam tas izdevās, vēroja  aptuveni divi desmiti sanākušo, kuri aizvadītajā sestdienā, spītējot nejaukajam laikam, ieradās “Vēršukalnā”.

Aicina ciemos. “Vēršukalna muzejs” ir vieta, kas pievelk cilvēkus ar savu īpašo lauku sētas patiesumu. Šurp brauc pavisam tāli ciemiņi un mīļuprāt nāk arī apkaimes ļaudis.

Krāsns izkurināta. Aldis saka, ka katra krāsns ir ar savu raksturu. Tikai mēģinājumu ceļā var saprast, cik daudz jākurina. Cepot rudzu maizi, krāsnij jābūt karstākai, nekā tā derēs baltmaizes cepienam.

Sanākušie vēro. Viena no pirmajām uz maizes cepšanu ieradās Viļakas pensionāre Valentīna Strupka (no labās). Viņu ieinteresējis šāds pasākums, jo maizes cepšanā piedalās pirmo reizi. Valentīna pati maizi necep, taču  nodarbojas ar floristiku, var pagatavot vainagus, puķu pušķus.

Gribu nogaršot! Maizes cepšanas procesam uzmanīgi sekoja gan lielie, gan vairāki mazie ciemiņi, atnākuši līdzi vecākiem. Bērnu acis un skatieni pauda vispatiesāko vēlmi ātrāk pagaršot tikko izcepto maizi. Tik kārdinoša un smaržīga  tā bija!

Būs arī baltmaize. Aldis Pušpurs kā pārsteigumu apmeklētājiem bija sarūpējis arī baltmaizes cepienu. To viņš gan darīja ar gudru ziņu: sak, ja nu melnā maize īsti nepadodas.

Drīz laidīs krāsnī. Muzeja vadītājs melno maizi cepa otro reizi mūžā. Protams, tā bija liela uzdrīkstēšanās, ne velti Aldis stipri nervozēja, vai viss izdosies. Šoreiz iztika bez kļavu lapām un lizes.

Klēts ekspozīcija. Muzeja apmeklētāji izstaigāja arī jaunuzbūvēto klēti un apskatīja tur izvietotās izstādes. Klētī var aplūkot senus darbarīkus, fotoizstādi, kā arī  saimnieču izšūtus dvieļus, austus galdautus un rakstainus cimdus.

Tikko izcepusies. Kamēr melnā maize vēl krāsnī, baltmaizi jau varēja nobaudīt. To šoreiz izcepa elekriskajā plītī. Visi ēda un slavēja.

Tikko no krāsns. Ir vai nav gatavs? Zinātāji pieklaudzināja pie kukuļa muguriņas atzīstot, ka maizīte ir izcepusies.

Spēka rika. Izcept melno maizi tomēr ir daudz grūtāk nekā baltmaizi. Lai arī recepte vienkārša, taču neiztikt bez knifiņiem. To atzina arī Aldis. Maizīte visiem garšoja. Ja arī kas neizdevās, var teikt: “Maizi cept nav tas pats, kas dzīvot  ar vedeklu. Ja neizdodas – apēdīs un nākamreiz ceps  jaunu.”