Ei, latgalieti, kur tu ej

21.septembrī Viļakas novada Upītē jau astoņpadsmito reizi, svinot simbolisko pilngadību, izskanēja vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Kā jau pilngadības svētkos pieklājas, neizpalika šūpoles, kurās sēdās latgaliešu literāti, lai atklātu savas domas, izjūtas un sajūtas....

Atklāj pasākumu. Festivālu atklāja Upītes jauniešu grupa “Kei-Rei”. Jānis Skutelis vēlējās noskaidrot, kāpēc grupai dots šāds nosaukums? “Zinu, ka latgaliešu valodā mēdz teikt - kaij rej, tā atsaucas,” viņš jokoja. Jaunieši paskaidroja, ka uzstājās tikai otro reizi.

Mārīte Slišāne. Trīs bērnu māmiņa daudzus dzejoļus veltījusi bērniem. Viņa šūpolēs sēdās kopā ar dēliņu Antonu (foto), lai klātesošos iepriecinātu ar burtiņu pantiņiem. Zīmīgi, ka festivāla “Upītes Uobeļduorzs” pirmsākumi meklējami 2002.gadā - tā idejas autors ir mazā Antona vectēvs Antons Slišāns.   

Anna Rancāne. Dzejniece, raksturojot Upīti, uzsvēra, ka uz austrumu robežu vajadzētu atbraukt visiem rīdziniekiem: “Lai redz, kā Andris Slišāns ar savējiem savējos sargā. Kamēr mazi bērns būs, tikmēr mēs pastāvēsim.”  

Dagneja. Vārkavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Dudarjonoka jeb dzejniece Dagneja prezentēja jaunu dzejoli. “Tas veltīts manam vīram, kurš ir skolotājs. Viņš par to neko nezina,” atklāja Dagneja.

Pilngadības foto. Festivālā piedalījās gan latgaliešu mūziķi, gan literāti, tostarp īpaši viesi – Linga un komiķis Jānis Skutelis (foto otrajā rindā).

Līvija Liepdruviete. Dzejniece (foto no kreisās) uzsvēra, ka festivālu Upītē uzskata par mīlestības pasākumu. “Tāpat dzejoļi būs par mīlestību,” viņa paskaidroja.

Santa Savicka-Drozdova. Soliste pastāstīja, ka viņas dzīvē ievērojama nozīme ir Rāznas ezeram, kur pavadīta bērnība. To viņa apliecināja ar emocionāli skaistu dziesmu, par ko saņēma vētrainus aplausus.

Ilze Sperga. Festivāls “Upītes Uobeļduorzs” nav iedomājams bez mazu bērnu klātbūtnes. Arī dzejniece I.Sperga neslēpa, ka viņas dzejoļi nereti top, paralēli bērniem bļaujot.

“Dabasu Durovys”. Solists Arnis Slobožaņins atklāja, ka dziesma “Posoka” tapusi kopā ar Antona Slišāna mazdēlu Dominiku Slišānu: “Polijā ar viņu kopā ēdām gardas un lētas desas. Abi šo dziesmu tolaik arī izdomājām.”

Rekovā nosvin Tēva dienu

Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī apkaimes ļaudis aicināja kopīgi nosvinēt Tēva dienu, ir pārliecināta, ka katra tradīcija ir jāstiprina ar aktivitātēm un kopā būšanu jestrā gaisotnē.

Vēlas, lai cilvēki būtu aktīvāki. Kristīna Lapsa pirms Tēva dienas aktivitātēm Rekovā atklāja, ka vēlas izkustināt stiprā dzimuma pārstāvjus. Taujāta, vai tas, viņasprāt, izdosies, Kristīna neslēpa, ka cer uz vismaz trīs tēvu līdzdalību: “Kāpēc vīrieši ir kūtri pasākumu apmeklētāji? Viņiem ir ko darīt ik dienu, tāpēc svētdienu, visticamāk, velta atpūtai.” Tāpat K.Lapsa secina, ka cilvēku aktivitāte sarūk: “Šogad izpaliks konkurss “Mis un Misters”, jo nepieteicās neviena jauniete.”

Brīvprātīgās. Karīna Rudziša, Viktorija Supe un Estere Husare pirms pasākuma steidza sakārtot aktivitātēm nepieciešamo inventāru. Viņas atzina, ka vienmēr atbalsta Kristīnas Lapsas idejas un ieceres.

Tēvs ar meitu. Aldis Koniševs ar meitu Sabīni aktīvi startēja visos pārbaudījumos. “Mēs jau sestdien iesākām svinēt Tēva dienu – Rēzeknē spēlējām boulingu. Ja meita reti kad atbrauc mājās, kā lai neizmanto iespēju pabūt kopā?” jautāja Aldis. Savukārt Sabīne, kura studē Rīgas Tehniskajā universitātē, nešaubās, ka viņas tētis ir vislabākais.  

Kuplākā ģimene. Pēc sportiskām aktivitātēm tēva ūsas pielaikoja Sergejs Romanovs kopā ar sieviņu Karīnu un bērniem Danu, Ramonu, Aleksandru un Ivo.

Bērniem prieks! Madara ar brāli Nauri (foto) apliecināja, ka ir gatavi jebkuram pārbaudījumam.

Atbalsta bērnus. Inese Matisāne no Upītes vēroja, kā startē viņas bērni. “Šodien tēta nav, jo viņš strādāja nakts maiņā,” paskaidroja triju bērnu māmiņa.

Ripas vietā kartupelis. Sergejs Romanovs klātesošajiem pierādīja, ka hokeja ripas vietā lieti noder kartupelis.

Skaistākās meitas tētis. Uz Ilgvara Keiša
T-krekla bija lasāmi vārdi: “Man ir ļoti skaista meita”. Tētis lepojas, ka apritējuši jau vairāk nekā 8 mēneši kopš piedzima Kristiāna.

Viss atkarīgs no cilvēka. Rīdzinieks Jānis Tručka Tēva dienu pavadīja kopā ar dēlu Albertu. “Ciemojos pie sievasmātes Marutas Bukšas. Viņa ir čakla un strādīga. Kāpēc vīrieši ir slinkāki par sievietēm? Viss atkarīgs no cilvēka,” sprieda Jānis.

Izmanto brīnumvārdiņu. Deviņgadīgā Ramona, lūgta atklāt recepti, kā atvilinājusi tēti uz pasākumu, atklāja, ka eksistē brīnumvārdiņš: ‘lūdzu’.

Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz neparastu piedzīvojumu izaicināja Baltinavas kultūras nama vadītāja Inta Krakopa. Jautāta, kas mudināja organizēt stipro skrējienu, turklāt tik mežonīgā vidē, Inta atsmēja, ka pērn pati startējusi Balkanos. “Svātūnes karjerā šādam pārbaudījumam reljefs ir ideāls,” paskaidroja viņa.

Pasākuma organizatore. Baltinavas kultūras nama vadītāja Inta Krakopa pirms starta uzsvēra, ka trase ir ļoti sarežģīta: “Ir kāpumi, ir kritumi, kāpšana pa virvēm augšā un laišanās lejā. Nebūs viegli.”

“Viltīgais” dēlis. Česlavs Gaidis (foto) pārliecinājās, ka katrs pārbaudījums prasa krietnu piepūli.

Arī jārāpo. Sarežģīto trasi pasākuma organizatori sarežģīja vēl vairāk, proti, uzstādot mākslīgus šķēršļus.

Izdevās! Dace Zelča (foto) finišā neslēpa prieku, ka viņai izdevās pārvarēt sarežģīto trasi: “Pirmo reizi piedalījos stipro skrējienā. Tas bija vareni!” Par visgrūtāko posmu Dace atzina rāpšanos kalnā ar virves palīdzību. Zīmīgi, ka D.Zelča kāpa uz goda pjedestāla otrā pakāpiena.

Pirms starta. Lūgta prognozēt, cik ilgā laikā sportisti pārvarēs 5 kilometrus garo trasi, Inita Krakopa pieļāva, ka tās varētu būt pat divas stundas. Tiesa, 16 stiprā skrējiena dalībnieki finišēja vienas stundas laikā.

Finišē kopā ar tēti. Dainis Razminovičs uzmundrināja meitu Dagniju, kad viņa tuvojās finišam. “Skrienam reizē un ātrāk,” viņš mudināja. Acīmredzot tas palīdzēja, jo Dagnija izcīnīja pirmo vietu daiļā dzimuma grupā.

Es kāpt gribu kalnā visaugstākā... Jēkabs Circens (foto) kalnu pārvarēja neierasti ātri.

Aizrāva atmosfēra. Silvija Buklovska, kura skrējienā izcīnīja trešo vietu, nemaz neplānoja doties trasē. “Kopā ar dēlu Aleksandru nolēmām piedalīties tikai tāpēc, ka aizrāva atmosfēra,” viņa paskaidroja. Interesanti, ka Aleksandrs skrēja ar skolai iegādāto jauno sporta tērpu un apaviem. “Mamma solīja izmazgāt,” zināja teikt puisis. Savukārt mamma sporta apavus aizņēmās no Intas Krakopas. “Dēls trasē sprieda, ka viņam par jaunajiem apaviem nav tik daudz jāuztraucas kā tiem, kuri skrien ar 100 un vairāk vērtām botām,” smēja Silvija.

Caur dubļiem un ūdeni. Pēc stipro skrējiena sportisti neslēpa, ka ūdens pārbaudījumi patikuši visvairāk. Kāpēc? “Tas bija atsvaidzinoši,” viņi apgalvoja.

Pirmais trijnieks. Vīriešu vecuma grupā uzvaras laurus plūca Gusts Agafonovs, Artis Logins un Jānis Circens. Stipro skrējiena uzvarētājs Artis Logins (foto - vidū) atzina, ka pozitīvi vērtē to, ka šāds pasākums pirmo reizi notika arī Baltinavā. “Lai tas turpinās arī nākamgad!” viņš vēlēja.

„Viņiem ir ko rādīt!”

Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un nekļūdījās...

Atklāj koncertu. Viļakas novada autoru dziesmu koncertu atklāja pats idejas autors – Māris Lāpāns.

Uzstājas jaunākie solisti. Ineses Smirnovas sacerētās dziesmas izpildīja Raivita Raginska (foto), kā arī Anna Maksimova un Ramona Romanova.

Savējais. Solists un dziesmu autors Normunds Orlovs jautāts apliecināja, ka mūzika un dziesmas mēdz būt dažādas – gan jautras, gan sirds plosošas.

Skatītāju rindās. Koncertā bija sastopams arī mūspuses Saeimas deputāts Andris Kazinovskis. Viņš atklāja, ka atnācis atpūsties, piebilstot, ka Balvos un Viļakā dzīvo labi cilvēki. „Nekad nenokariet degunu!” vēlēja deputāts.

Kā izskatās no malas. Dziesmu autore Sandra Mežore no skatītāju rindām līdzdzīvoja savām dziesmām, kuras izpildīja duets Inga un Normunds.

Sveic pagājušajā dzimšanas dienā. Aivars Lapšāns jau pirms uzstāšanās saņēma ziedus, jo, kā izrādās, viņš nesen nosvinējis apaļu jubileju. „Paldies par foršo sadarbību – lai Dievs svētī Viļaku,” vēlēja mūziķis.

Neizpaliek dāvanas. Kā jau lielos pasākumos, arī koncertā „mūsu dziesma” neizpalika balviņas. Natālija Kaņepe neslēpa prieku, ka dāvanā saņema locītavu sildītāju. „Noderēs,” paziņoja viņa.

Kopā ar meitu un māsām. Izrādās, Vili Cibuli sociālajā portālā (foto no labās), kur bija publicēti stāsti par dziesmu autoriem, apskatījuši visvairāk cilvēku. „Vairāk nekā pieci tūkstoši,” zināja teikt Māris Lāpāns. „Tas ir riktīgs pārsteigums,” atzina Vilis.

Vīri ādas jakās. Grupas „Unknown” solists Raimons Logins sākot uzstāšanos pavēstīja, ka pienācis brīdis kaut kam smagākam.

Epilogs. Dziesmu autoriem un mūziķiem Māris Lāpāns dāvāja trīs piemiņas veltes: pasākuma afišu, savu otro dzejoļu grāmatu un blociņu, kur pierakstīt nākamās idejas un dziesmas.

Piemin komunistiskā genocīda upurus

Pie izsūtītā Staņislava Cunska mājas Borisovā. Novadpētniece Maruta Brokāne atzina, ka, lasot Staņislava lietu, redzējusi vīziju, kā St.Cunskis tiek aizvests projām no mājām: “Atnāca svešie vīri ar plintēm rokās, deva laiku savākties. Staņislavs, manuprāt, noņēma cepuri, zemu paklanījās savai zemei un devās nebūtībā. 1943.gadā viņa vairs nebija...”

“Lai neatkārtotos.” Prāvests Guntars Skutels pie bijušās Vecumu dzelzceļa stacijas neslēpa, ka pagātni parasti cenšas neapraudāt un necilāt: “Bet ir izņēmumi, un šis ir tas izņēmums. Mēs pulcējāmies nevis tāpēc, lai raudātu, bet lai atcerētos un lai tas neatkārtotos.”

Pie jaunākās atceres vietas. Rita Gruševa pie piemiņas plāksnes meža darbiniekiem Viļakā sprieda, ka, iespējams, šī nebūs pēdējā vieta, kur pieminēsim vēstures līkločus. “Šo plāksni atklājām tikai pirms gada,” viņa atgādināja.  

Pie bijušās Žīguru dzelzceļa stacijas. Viļakas Novada muzeja direktore Rita Gruševa atzina, ka katru gadu paliek arvien mazāk un mazāk cilvēku, kuri var pastāstīt par traģiskajiem notikumiem pirms 68 gadiem. Savukārt novadpētniece Maruta Brokāne atgādināja, ka Žīguri savulaik bija vieta, kur sagaidīja un pavadīja vilcienus: “Tik tiešām Žīguri ir vieta, kas dzimusi, pateicoties dzelzceļam. Tā ir ne tikai kā maģistrāle caur ciematu, bet arī maģistrāle cilvēku dzīvēs, jo ietekmēja gan viņu darbu, gan mācības. Arī melnie datumi negāja secen Žīguriem. Piemēram, izsūtītā mežsarga Elmāra Gailīša lietā rakstīts, ka kratīšanā izņemta tahta, krēsli, galds, 8 dakšiņas, 8 naži. Lasot šos protokolus, šķiet, ārprāts, ka fiksētas pat dakšiņas...”   

Piemin izsūtītos un kritušos meža darbiniekus. Žīguru meža muzeja vadītāja Anna Āze atgādināja, ka dzelzceļa darbinieki bija tie, kas pirmie uzzināja par plānoto cilvēku izsūtīšanu: “Viņi bija arī tie, kuri brīdināja citus, tostarp meža darbiniekus.”  

Viens no tā laika lieciniekiem. Rugājos izsūtītos pieminēja to dienu aculiecinieks Nikolajs Priedītis, kurš pastāstīja, ka viņu arestēja 11 gadu vecumā, kad atradās ganos: “Vīrs, kurš mani arestēja, pēc neilga laika kopā ar jaunāko brāli pazuda bez vēsts. Kara lidmašīna uz viņiem, kas dzina konfiscētās govis, uzmeta bumbu.”

Vecumos. Sliežu vairs nav, bet atmiņas, kā uzsvēra klātesošie, nekur nezudīs.

Vēsture ir jāzina. Arnita Garā, kura atceres pasākumā Rugājos spēlēja saksofonu, sprieda, ka vēsture noteikti ir jāzina: “Mums jāsaka PALDIES tiem, kuri cīnījās par brīvu Latviju!”

Atceres brīdis Rugājos. Rugāju Novada muzeja vadītāja Velga Vīcupa pastāstīja, ka Rugājos šobrīd dzīvo divi cilvēki, kurus izsūtīja 1941.gada 14.jūnijā: “Tā ir Margarita Stradiņa un Nikolajs Priedītis.” Tāpat V.Vīcupa atklāja, ka, sazinoties ar Margaritu, viņa teikusi: “Pārdzīvots ir daudz. Zaudēts ir viss – mājas, dzimtene, ģimene. Uz tēva kapa Pokratas kapos viņa uzlikusi pieminekli ar vārdiem: “Es sapni par Dzimteni pagalvī likšu.””