Tās vēl nav beigas

Pagājušās nedēļas nogalē Baltinavas novada dramatiskais kolektīvs “Palādas” nosvinēja 15.dzimšanas dienu. Kolektīva vadītāja Anita Ločmele atklāja, ka pirms izrādēm amatierteātra aktieri sastājas aplī, tādējādi izveidojot savu noslēgto pasauli – “Palādu” pasauli. Dzimšanas dienas svinībās viņi aplī, precīzāk sakot, šoreiz pusaplī aicināja nostāties bijušos aktierus.

Mazs, maziņš autobusiņš laužas... Palādieši dzimšanas dienas svinības atklāja ar čemodāniem un teātra spēlei nepieciešamajiem rekvizītiem rokās. Aktieri bez ierunām un atrunām klausīja kolektīva vadītājas Anitas Ločmeles aicinājumam pulcēties uz perona. Sēžot autobusā, neizpalika dziesmas.

Kopbilde. “Tikšanās ar baltinaviešiem vienalga paliks uz visu mūžu, vai mēs to pieminēsim, vai nepieminēsim,” uzsvēra režisors Valdis Lūriņš. Jāpiebilst, ka “Palādām” režisors uzdāvināja lielu Nacionālā teātra kolektīva foto un četras eglītes. “Tas nenozīmē to, ka “Palādām” laiks iet pa skuju taku. Tas nozīmē to, ka pēc vairākiem gadiem būs vieta, kur aktieriem patērzēt,” paskaidroja V.Lūriņš. Parādā nepalika arī Ontons. Viņš lūdzās: “Dievs, iedod Lūriņam tādu prātu, lai viņš iestudē jaunu izrādi “Latgola.lv – 3”.”

Zvans draugam! Latvijas Nacionālā teātra režisors Valdis Lūriņš klātesošos pārsteidza ar savdabīgu apsveikumu, proti, ar zvanu aktierim Uldim Dumpim, kurš baltinaviešiem, tā teikt, tiešajā ēterā vēlēja labu veselību: “Lai Anitai viegla roka, lai Imantam tikpat labi iet, kā līdz šim, un lai viņš palīdz arī Nacionālajam teātrim, un tāpat sveiciens Jāzepam un visiem, visiem paldies, ka es jūs pazīstu!” V.Lūriņš, jautāts par iespaidiem, atzina, ka atbraucis pie draugiem: “Prieks par Baltinavu, prieks par Baltinavas vidusskolas direktoru Imantu Slišānu, kurš uzdrošinās un veiksmīgi izspēlē Ontona lomas, kur vienlaikus jāspēj būt nopietnam un vieglprātīgam. Kad savulaik uzzināju, ka Ontona lomā iejūtas skolas direktors, sevī nospriedu: “Ja es būtu skolēns, tad šādā skolā noteikti gribētu mācīties.” Runājot par Anitu, jāsecina, ka viņas darbs ir augstu novērtēts ne tikai Ziemeļlatgalē, bet arī visā Latvijā. Viņas lugas ir Baltinavas lepnums! Man Anitā visvairāk patīk latgaliskā neatkarība, neklanīšanās autoritāšu priekšā. Latvija var būt laimīga, ka mūsu valstī ir tāds pierobežas priekšpostenis kā Baltinava. “Palādas” sniegums ir unikāls, par ko liecina Imanta dvēseles plašums, Jāzepa brīnišķīgās improvizācijas, Anitas neatkarība, Anitas mammas vitālais kustīgums un visu aktieru neliekuļotā brīnišķīgā sirsnība.”

Gāja jautri. Amatierteātra dzimšanas dienas ciemiņi aktīvi piedalījās jebkurās aktivitātēs, piemēram, videomateriālos atpazina izrāžu nosaukumus, tostarp dejoja un dziedāja.
Kopbilde. “Tikšanās ar baltinaviešiem vienalga paliks uz visu mūžu, vai mēs to pieminēsim, vai nepieminēsim,” uzsvēra režisors Valdis Lūriņš. Jāpiebilst, ka “Palādām” režisors uzdāvināja lielu Nacionālā teātra kolektīva foto un četras eglītes. “Tas nenozīmē to, ka “Palādām” laiks iet pa skuju taku. Tas nozīmē to, ka pēc vairākiem gadiem būs vieta, kur aktieriem patērzēt,” paskaidroja V.Lūriņš. Parādā nepalika arī Ontons. Viņš lūdzās: “Dievs, iedod Lūriņam tādu prātu, lai viņš iestudē jaunu izrādi “Latgola.lv – 3”.”

Lai daudz skatītāju! Ontons kā pirmo uzrunu teikt aicināja prāvestu Staņislavu Prikuli uzsverot: “Dīvs ir augstāks par visu, arī par laicīgo varu.” Prāvesta kungs atzina, ka, redzot “Palādas” izrādes, vienmēr tajās gūst kādu atziņu jeb domugraudu. Viņš palādiešiem vēlēja daudz skatītāju.

Esmu gatava! Ruta Cibule atklāja, ka pirms kāda laika viņu uzrunājusi Anita Ločmele jautājot: “Vai esmu gatava runāt īpaši svinīgos apstākļos?” Atbildēju: “Mēģinājuši man tikai vārdu neiedot!” R.Cibule jokoja, ka kā neesošā rajona izbijušai kultūras ministrei ir patīkami par baltinaviešu panākumiem ilgu gadu garumā: “Prieks, ka esmu mēģinājusi jūs uzgrūst uz lielā ceļa. Prieks, ka tas ir izdevies!”

Apdzied aktierus. Baltinavas sievas Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas direktores Marijas Bukšas vadībā, smiekliem skanot, apdziedāja amatierteātra aktierus, piemēram, “Tys Pīters līlejos, ka jis lels medenīks. Vylkam šove, lopsai tyka, vecejā caurumā”.

Vai padosies provokācijai? Režisore Anita Ločmele nešaubās, ka 15 gados amatierteātris ieguvis milzīgu bagātību, tiesa, ne kešā liekamu. “Tā ir dvēseles bagātība,” viņa paskaidroja. Sveicēji vairākkārt režisorei vēlēja uzrakstīt jaunas lugas.  

Svētku torte. Zīmīgi, ka svētku torti zālē ienesa Aigars Keišs un Edgars Jermacāns. Kāpēc šis fakts tik zīmīgs un būtisks? Kā nu ne, ja viņi izrādē “Ontans izaklaidej” iejūtas žurnālista Edgara Gabranova tēlā. Bet Edgari, atgādinām, vienmēr ir galanti!

Priecīgi nosvin Veco Jauno gadu

Aizvadītajā sestdienā Balvu Kultūras un atpūtas centrā notika krievu kultūras biedrības “Razdoļje” organizētais pasākums “Vecais Jaunais gads”, kurā kā viesi bija uzaicināti piedalīties Pededzes kultūras nama pašdarbnieki.
Biedrība šādu pasākumu rīko jau desmito reizi un arī ciemos aicina viesus no tuvākām un tālākām Latvijas un Krievijas pilsētām. Jāpiebilst, ka Vecais Jaunais gads ir rets vēsturisks fenomens, tādi kā papildus svētki, kas izveidojās laika skaitīšanas maiņas rezultātā. Tradīcija atzīmēt Veco Jauno gadu aizsākās līdz ar neatbilstību starp Jūlija (t.s. vecā stila) un Gregora kalendāru, pēc kura šobrīd dzīvo gandrīz visa pasaule. Atšķirība starp šiem abiem kalendāriem ir 13 dienas. Biedrības vadītājas vietniece Svetlana Pavlovska atzina, ka šis jau bija 10.gads, kad krievu dziesmas gada sākumā pieskandina kultūras namu. Direktore Anita Strapcāne krievu kultūras biedrībai jau savlaikus atgādināja, ka tieši ar viņu koncertu iesākās jaunā kultūras pasākumu sezona.Pededzes muzeja vadītāja Inese Volšteine ar mazo princesīti Līgu. Pededzes folkloras kopa “Labā oma”  dalībniece Inese pastāstīja, ka balveniešiem rādīs senās kāzu dziesmas un dejas. Pededzes pagastā bijis projekts, kura laikā katra kultūras iestāde pētījusi simts gadus senās kāzu tradīcijas, vēlāk tās iemācījušies un izspēlējuši.

Pededzes muzeja vadītāja Inese Volšteine ar mazo princesīti Līgu. Pededzes folkloras kopa “Labā oma”  dalībniece Inese pastāstīja, ka balveniešiem rādīs senās kāzu dziesmas un dejas. Pededzes pagastā bijis projekts, kura laikā katra kultūras iestāde pētījusi simts gadus senās kāzu tradīcijas, vēlāk tās iemācījušies un izspēlējuši.

Uzstājas Svetlana Duļko. Mācījusies Balvu Mūzikas skolā klavieru un akordeona klasē, spēlē saksofonu un pie Viktora Bormaņa pilnveidojusi arī vokālās prasmes, jauniete pašlaik studē komercdarbību Rīgas Valsts tehnikuma Balvu filiāles 3.kursā.  

Uzstājas deju grupa “Varavīksne”. Žanna Ivanova, kura vada šo kolektīvu, atklāja, ka zēni savu priekšnesumu “Džentlmeņi” iestudējuši godam, lai arī kopā darbojas tikai kopš 1.septembra.

Pārsteigums arī skatītājiem. Katru gadu biedrība “Razdoļje” krievu dziesmu cienītājiem cenšas sarūpēt kādu pārsteigumu. Šogad Pededzes kultūras nama pašdarbnieki kopīgai dejai uz skatuves aicināja arī zālē sēdošos.

Apskata arī fotogrāfiju izstādi. Uz pasākumu atnākusī balveniete Marija Borisika apskatīja arī Preiļu fotogrāfu izstādi kultūras nama foajē. Viņa atzina, ka šo pasākumu cenšas apmeklēt katru gadu. “Dzīvoju ar prieku un, paldies Dievam, par veselību nežēlojos. Arī ģimenē viss ir labi,” teica Marija.

Svetlanas Aleksejevas vadītais dziesmu ansamblis “Razdoļje”. Kā pastāstīja dziedātājas Valentīna Daņilova un Alevtina Kožurkina, koncertā ansamblis dziedāja četras  krievu tautasdziesmas par ziemas tēmu. Ansamblī darbojas 12 dziedātājas.

Deja “Putniņi”. Deju grupas “Varavīksne” meitenes strādā kopā jau trīs gadus, un dejai “Putniņi” atribūti - spārni - meklēti un atrasti  ebay interneta vietnē.

Atnāca atpūsties. Mūzikas pedagoģe Zoja Zaharova  atklāja, ka beidzot koncertā varēs baudīt priekšnesumus arī kā skatītāja, jo parasti pasākumos uzstājas pati kopā ar saviem audzēkņiem. Īpaši aizņemts bijis Ziemassvētku laiks, kad vajadzējis koncertēt baznīcās Balvos un Gulbenē, arī citviet.

Dejot dodas arī Saeimas deputāts Ivans Ribakovs. Viņu uz skatuvi dejot veda jaunā Pededzes pašdarbniece Līga Kristiāna Melngaile.

Ar sešdesmit tortēm un svecītēm

Klātesot 23 tautas mākslas kolektīviem, sveicējiem un skatītājiem, aizvadītā gada  30. decembrī Balvu Kultūras un atpūtas centrs atzīmēja 60 gadu jubileju.

Neparasti pārveidota skatītāju zāle, gaismas, dekorācijas, greznā egle... viss liecināja, ka tūlīt, tūlīt vērsies priekškars un sāksies brīnums. Vakara vadītāji Andris Kaļiņins   un Kristīne Ercika mēģināja  atrast pareizos vārdus, kā raksturot brīnumu. Varbūt tas ir pirmais izteiktais vārds pirmā cēliena pirmajā ainā? Varbūt tas sākas ar pirmo uztraukumu uz skatuves un beidzas ar gandarījumu skatītāju aplausos, bet turpinās, kad skatītāji brīnumu paņem mājās, to atceras un par to domā? Balvu Kultūras un atpūtas centra direktore Anita Strapcāne, kura par šīs iestādes direktori  sāka strādāt pēc Agra Grāmatiņa 2007. gada 8. martā, savā uzrunā pauda prieku par ikvienu, kurš atnācis uz svētku pasākumu.  “Priecājos,  ka zālē ir  cilvēki, kuri dzied, dejo, spēlē teātri, priecājos par savu 14 cilvēku komandu, kura šeit strādā ik dienu. Droši varu teikt, ka pat telefonsarunās no mums staro labestība un sirsnība,” teica A. Strapcāne. Viņa aicināja piecelties tos ļaudis, kuri kādu dzīves brīdi ir strādājuši šajā ēkā, un zālē tādu bija daudz. Pasākuma vadītājs Māris Grigalis aicināja veidot divas komandas un piedalīties akreditācijas šovā - stāstā “Mums pieder tik daudz”, kur zināšanās par kultūras nama ēkas dzīvi un notikumiem sacentās divas komandas.  Noslēgumā ikviens varēja baudīt kādu gabaliņu no 60 svētku tortēm un ballēties Arņa Grapa mūzikas pavadījumā.  

Atraktīvā direktore Anita Strapcāne. Kultūras nams -  tas ir kolektīvs, tie ir skatītāji, kā arī lielā pašdarbnieku saime, un direktore katram veltīja labus vārdus.

Sveicēji nāk! Labus vēlējuma vārdus vieglāk pateikt ar dzejas rindām, un novada kultūras darba organizatorēm tādu ir daudz. Vissiltākos un emocionālākos viņas veltīja kultūras nama jubilejai.

Vēstures faktu zinātāji. Vakara vadītājs  gribēja no jauna akreditēt kultūras namu, tāpēc divām komandām vajadzēja atcerēties ēkas un notikumu vēsturi. Lai arī dažu punktu pārsvars bija komandai “Labie 60”, kurā darbojās Aigars Pušpurs, Egons Salmanis, Anita Strapcāne un Ilga Oplucāne, uzvarēja draudzība.

Komanda 2014.gada nogalē. Balvu Kultūras un atpūtas centra kolektīvs darbojas kā saskanīgi zobratiņi, katrs paliekot personība un ļaujot tādam būt arī otram. Tikai tā var veikties kopīgais darbs!

Solists Ainārs Bumbieris iepriecina klausītājus. Viņš kopā ar solisti Ingrīdu Balodi priecēja ar dziesmām.

Akreditācijas sertifikāts godam nopelnīts! Uz skatuves abu komandu dalībnieki, kuri piedalījās šovā - stāstā “Mums pieder tik daudz”. Viņi visi bija zinoši, radoši, ar labu atmiņu, humoru un aktiermākslu apveltīti cilvēki.

Zālē ienes 60 tortes un aizdedz salūtsveces.  Uzņēmuma “Senda Dz” darbinieki kultūras namam bija uzcepuši 60 tortes, kuras zālē ienesa “Rikas”, “Nebēdas” un “Lustes” dejotāji. Līdzīgi kā Karlsonam, kurš gribēja daudz toršu un vienu svecīti, tikai šajos svētkos arī svecīšu bija daudz.

Satiekas divi Māri. Vakara vadītājs, LNT laika ziņu moderators Māris Grigalis bija priecīgs, satiekot  pasākumu organizatoru, atraktīvo balvenieti Māri Lāpānu. Kad Lāpāns pieteica savu šova komandu ar nosaukumu “Apcilindrs”, Grigalis mazliet sev neraksturīgi samulsa.  “Gribēju, lai komanda saucas “Ap cilindru”, bet, ja lika saukt vienā vārdā, radīju jaunvārdu,” paskaidroja Māris Lāpāns.

Kultūras nams pilns ar mūzikas skaņām. Mūziķis Arnis Graps, kurš spēlēja jubilejas balli, lika lietā vairākus mūzikas instrumentus - alta un soprāna saksofonus, klarneti. Viņš paspēja instrumentiem likt skanēt ne tikai uz skatuves, bet arī zālē, kurā dejotāji jau griezās valša ritmos. “Ja patīk tas, ko dari, nekas nav grūti!” atzina Arnis Graps.

Aizvada otro iedzīvotāju forumu

12.decembrī biedrība “Ritineitis” sadarbībā ar Balvu profesionālo un vispārizglītojošo vidusskolu aicināja piedalīties “Iedzīvotāju forumā”.
Tā organizatore un vadītāja Maruta Castrova atzina, ka pirmais forums, kas notika 2012.gada 20.oktobrī, devis rezultātus, un daudzas iedzīvotāju izvirzītās problēmas ir atrisinātas. “Nevalstiskās organizācijas tur saklausītās  idejas  projektos jau realizējušas,” piebilda M.Castrova. Viņa pauda prieku, ka otrais forums pulcējis uz pusi lielāku dalībnieku skaitu. Kā savā uzrunā teica Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta  pārvaldes vadītāja Nora Apīne,  forums ļauj visiem iedzīvotājiem diskusijās izteikt savu viedokli par novada attīstību. 12. Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks uzsvēra, ka ir svarīgi, kā iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas sadzird pašvaldība un kā šīs vēlmes un domas nodod tālāk. Diemžēl neviens no Balvu novada deputātiem, vadītājiem un vietniekiem uz forumu nebija ieradies.

Foruma apmeklētājus uzrunā Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks. Viņš uzsvēra, ka dārgākais, ko nevar atņemt, ir izglītība. Viņš vēlēja būt uzņēmīgiem domājot, kā pašiem būt darba devējiem, ne tikai meklēt citus darba devējus un sūkstīties, ka darba nav.

Uzstājas organizāciju psiholoģe Iluta Krūmiņa. Viņas lekcija “Apzinātības pieeja dzīvei un darbam Ziemassvētku noskaņās” bija jādzird ikvienam darba devējam. Lektore mudināja saņemties un izkāpt no komforta zonas, lai darītu  jaunas lietas, kā arī ikvienam vēlēja: Ja būt, tad pa īstam! Ja darīt, tad no sirds un ar prieku!”

Muzicē Balvu Mūzikas skolas pedagogi. Forumu ar emocionālu muzikālo priekšnesumu ievadīja Balvu Mūzikas skolas pedagogi Zoja Zaharova un Viktors Bormanis, bet vēlāk muzicēja arī izklaides un izaugsmes centra “Prelūdija” mūziķi no Alūksnes.

Klausītāji ieinteresēti. Pirmajā darba cēlienā visi darbojās piecās darba grupās un izvirzīja dažādus problēmjautājumus sociālajā, veselības, drošības, izglītības, brīvā laika, tūrisma un citās jomās. Otrajā darba cēlienā meklēja risinājumus - atbildes uz jautājumiem. Forumā piedalījās arī Latvijas pieaugušo izglītības centru vadītāji un speciālisti, sakot atzinīgus vārdus par foruma aktivitātēm.

Runā par brīvo laiku, atpūtu un sportu. Šīs diskusijas vadīja Ģirts Teilāns. To laikā  izskanēja doma par ezermalas  labāku apsaimniekošanu, par Jauniešu centra darba laiku arī brīvdienās, pašvaldības organizētu mazo projektu konkursu neesamību, publisku pasākumu dažādām iedzīvotāju grupām, arī senioriem, trūkumu.

Neapzinās izglītības nozīmi. Sandras Kindzules vadītajā darba grupā iedzīvotāji diskutēja par iegūtās profesijas pieprasījumu, labās prakses un pozitīvu piemēru, kā arī ilgtspējīga redzējuma trūkumu, arī dažādu neformālo organizāciju trūkumu. Dzintars Putniņš piebilda, ka viņš interesentiem varētu atklāt 12 naglu dzīšanas noslēpumus.

Darba grupu vada pansionāta “Balvi” direktore Jana Komane. Viņas darba grupā iedzīvotāji sprieda par veselības, drošības un sociālo jomu. Izvirzījās tādi problēmjautājumi kā: autoostas nesakārtotā tualete, dubļainais un neapgaismotais celiņš uz poliklīniku, ārstu - speciālistu trūkums Balvu slimnīcā, drošība Partizānu ielā ceļā uz “Pīlādzīti” un citi.

Balsojums sācies. Pēc darba grupu prezentācijām notika balsojums, kurā iedzīvotāji varēja nākt un ar savu balsojumu apliecināt, ka arī viņi var palīdzēt novada un pilsētas izaugsmei, piemēram, kā brīvprātīgie piedaloties Lāča dārza vai Balvu ezermalas sakopšanas talkās.

Diskutē par pilsētas un novada tēlu. Guntara Šulta vadītajā darba grupā runāja par Balvu mazo ielu infrastruktūras sakārtošanu, pilsētas graustu demontāžu, neefektīvu Tūrisma un informācijas centra darbību, ezera aizaugšanu, kempingu trūkumu, viesnīcu Balvos, Lāča dārza sakārtošanu. Kā risinājumi šajā un citās jomās varētu būt nevalstisko organizāciju un pašvaldības veiksmīgāka sadarbība.

Baltinavas spēka un garšas receptes

4.novembrī Baltinavas vidusskolas Paaudžu centrā notika Rēzeknes Augstskolas folkloras ekspedīcijas DVD filmas “Baļtinovys receptis” prezentācijas pasākums, kurā piedalījās ekspedīcijas dalībnieki un vietējie iedzīvotāji. Filma tapusi pērn studentu folkloras ekspedīcijas laikā Baltinavā, pateicoties veiksmīgai studentu un vietējo iedzīvotāju komunikācijai.

Uzrunājot gan vecākus, gan jaunākus novada iedzīvotājus, filmas veidotāji parāda ne vien Baltinavas tradicionālās ēdienu un dzērienu receptes, bet atklāj arī baltinaviešu spēka receptes atzīstot, ka Baltinava patīkami pārsteidza ar saviem jauniešiem, kuri lepojas ar dzimto vietu un valodu, ar saviem zemniekiem, dziedātājām un muzikantiem, ar audējām, kuru stellēs atdzimst senie novada tērpi, ar palādīšim (vietējo amatierteātri), kas apliecina, cik mazākais Latvijas novads patiesībā ir liels. Lai arī viss teju desmit stundu garumā safilmētais materiāls filmā nesatilpa, skatītājiem filma patika. Tā saviļņoja, raisot bērnības atmiņas un mudinot uz pārdomām, lika gardi pasmieties, kad palādīši Imants Slišāns un Jāzeps Jermacāns stāstīja anekdotes.

Atgādinās par Baltinavu. Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns pateicās filmas veidotājiem, tostarp arī operatoram Mārim Justam, dāvinot viņiem biedrības “Sukrums” darinātos suvenīrus, ēdienu gatavošanas piederumus no koka ar uzrakstiem “Labu apetīti!”, “Paēdis cilvēks, laimīgs cilvēks!” un tamlīdzīgi.

Dāvina filmas diskus. Rēzeknes Augstskolas pasniedzēja un viena no folkloras ekspedīcijas vadītājām Angelina Juško-Štekele baltinaviešiem dāvināja filmas diskus. Viņa pastāstīja pasākuma dalībniekiem, ka Rēzeknes Augstskolas studenti un mācību spēki ir piedalījušies 12 ekspedīcijās Latgalē, bet filmas uzņemtas piecas: “Ciblas mīklas”, “Aulejas anekdotes”, “Andrupenes raksti”, “Kaunatas vietu stāsti” un “Baltinavas receptes”. “Paldies visiem, kas atrada laiku mūs uzņemt un ar mums runāt,” viņa teica.

Filmas pieteikums. Videofilmas “Baļtinovys receptis” saturu veido četras filmas daļas, ka neuzkrītoši pāriet no vienas otrā: “Baļtinovys spāka receptis”, “Baļtinovys garšys receptis aba tradicionāli latgalīšu iedīni”, “Gūdu golds” un “Kai ar dzierīnim?”. Stundas garumā Baltinavas iedzīvotāji dalās atziņās, kāds ir baltinavietis, kādi ir baltinaviešu tradicionālie senču ikdienas un godu ēdieni, dzērieni. Filmā izskan arī citāti no priestera Jezupa Maculēviča grāmatas “Powujciejszona un wyssajdi sposobi diel zemnīku latwiszu”, kas izdota 19.gadsimta vidū un ko varētu dēvēt par pirmo latgaliešiem domāto sava veida enciklopēdiju, izskaidrojot saimniecības, astroloģijas un medicīnas, gastronomijas lietas. Jau tad priesteris paudis atziņu: “Lai jauki un iekš veselības dzīvot, vispirms vajag daudz laba ēdiena un dzēriena.”

Uzrunā domes priekšsēdētāja. Pasākuma dalībniekus uzrunāja  novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa. Viņa ne tikai pateicās ekspedīcijas dalībniekiem un filmas veidotājiem par Baltinavas popularizēšanu, bet arī atzina, ka paveikts ļoti svētīgs darbs, kas saistīts ar senču garīgā un materiālā mantojuma saglabāšanu un nodošanu jaunajai paaudzei.

Palutina ar pašcepto maizi. Palādīte Vija Jermacāne no Briežuciema filmā stāsta un rāda, kā gatavot biezpienu un siet sieru, cept maizi pēc senču receptēm. Tagad saimnieces sieru lielākoties sien Jāņos, bet maizīti cep reti kurā mājā. Briežuciema “Kronīšos” to dara joprojām. Vija ciemiņiem no Rēzeknes, tostarp arī ekspedīcijas vadītājai un Rēzeknes Augstskolas pasniedzējai Ilgai Šuplinskai, dāvināja pašceptās maizes kukulīšus.

Redzama filmā.  Pasākumā piedalījās arī Irēna Kaša, kura videofilmā dalījās atmiņās par savas bērnības ēdieniem. “Mēs bijām liela ģimene, tādēļ gaļas aptrūkās jau pavasara pusē. Iztikām ar biezpienu, kartupeļiem, lociņiem, bet mans mīļākais bērnības ēdiens bija rīvētu kartupeļu kļockas. Tās varēja ēst, ēst un ēst…,” atcerējās Irēna.

Pasākuma turpinājums. Pēc filmas noskatīšanās un Baltinavas receptēm tapušo ēdienu un dzērienu nobaudīšanas pasākuma dalībnieki laidās jautrās dejās. Sācies trijos pēcpusdienā, pasākums beidzās tikai ap deviņiem vakarā. Kā atzina skolas direktors,- neviens pasākums nav turpinājies tik ilgi.