Piestāj dzīves nozīmīgākajās pieturās

Tāpat kā katru rudeni, arī aizvadītajā piektdienā Balvu Valsts ģimnāzijas kolektīvs pulcējās, lai atskatītos un izvērtētu paveikto, teiktu paldies labākajiem skolas absolventiem, viņu skolotājiem un vecākiem. “Sudraba pūces” pasniegšanas ceremonijā šoreiz sumināja 2014.gada absolventus ar izcilākajiem sasniegumiem centralizētajos valsts pārbaudījumos - Juri Kašu, Lauru Gercāni, Robertu Mūrnieci, Lauru Šustovu un Māri Zaharovu, viņu vecākus un klases audzinātāju Anitu Kamenderi. “Sudraba pūci” par visaugstāko vērtējumu centralizētajos eksāmenos (83,25%) saņēma Juris Kašs. Paldies vārdus pedagogiem par nesavtīgo ieguldījumu, vecākiem - par sirds gudrību, rūpēm un atbalstu, jauniešiem - par mērķtiecību un neatlaidību ceļā uz zināšanām teica BVĢ direktore Inese Paidere un Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes izglītības speciāliste Terēza Čudarkina.   

Novēl panākumus. Uzrunājot klātesošos, Balvu Valsts ģimnāzijas direktore Inese Paidere izteica gandarījumu, ka skolas kolektīvs atkal ir piestājis “Sudraba pūces” pieturā. “Pieturas dzīvē ir ļoti dažādas. Ir arī tādas, kurās var sastapt eņģeļus. Cienījamie, nu jau bijušie ģimnāzijas absolventi, savās dzīves pieturās sastaptos eņģeļus noteikti nosauksiet par vecākiem, par ģimeni un skolotājiem. Viena no svarīgākajām dzīves pieturām ir tā, kurā izvēlējāties nākotnes profesiju, kurai par pamatu kalpos ģimnāzijā iegūtās zināšanas. Lai šis jūsu - vecāku un skolotāju - kopdarbs arī turpmāk dzīvē ļauj pārvērst katru defektu par efektu, izvēlēties pareizos vārdus, ļauj novērtēt dzimtās vietas un ģimenes nozīmi!” vēlēja direktore.  

Apbalvotie. Laura Gercāne, kura šobrīd gatavojas kļūt par farmaceiti, neslēpa, ka ir patīkami, ja darbs, ko esi ieguldījis, tiek novērtēts. “Pārņem silta sajūta, atgriežoties bijušajā skolā un redzot, ka arī tagad skolēni labi mācās un aktīvi piedalās sabiedriskajās aktivitātēs, kā to savulaik darīju es,” teica jauniete. Laura atzina, ka studēt ir daudz grūtāk, bet arī interesantāk, nekā mācīties skolā. Kopš jaunā mācību gada sākuma šī ir tikai otrā reize, kad viņai izdevies apciemot vecākus, arī šoreiz līdzi ņemot mācību grāmatas. “Man brīvdienu nav,” apgalvoja Laura.  

Saņem “Sudraba pūci”. “Sudraba pūci” par labākajiem rezultātiem eksāmenos saņēma 2014.gada ģimnāzijas absolvents Juris Kašs, kurš šobrīd studē datorzinības.

Pēc apbalvošanas. Lai gan uz “Sudraba pūces” pasniegšanas ceremoniju varēja ierasties tikai divi no apbalvotajiem – Juris Kašs un Laura Gercāne, pasākums izvērtās par jauku ceļojumu svarīgākajās dzīves pieturās. Lai iepriecinātu absolventus, viņu vecākus, skolotājus un visus klātesošos, pasākumu ar priekšnesumiem kuplināja ģimnāzijas koris, vokālais ansamblis, dramatiskais kolektīvs, dziedātāji Agita Melberga, Dace Balode un Dagmāra Laicāne, kā arī studijas “Di – Dancers” un Balvu Sporta skolas dejotāji.

Vecāki lepojas. Lauras mamma Ilze Gercāne (pirmā no kreisās) neslēpa, ka apbalvošanas ceremonija viņai sagādāja patīkamas emocijas, izraisot lepnumu par meitu. Viņa Lauru raksturoja kā neatlaidīgu un uzcītīgu cilvēku, kurš vienmēr sasniedz nospraustos mērķus. “Viņa ir arī labestīga, smaidīga un dzīvespriecīga,” meitas labās īpašības uzskaitīja mamma.

Sveiciens no dejotājiem. Ar skaistu deju apbalvotos un klātesošos priecēja Balvu Sporta skolas dejotāji Jūlija Kokoreviča un Matīss Pošivs.

Saka paldies. Visu apbalvoto skolēnu klases audzinātāja Anita Kamendere veltīja pateicības vārdus un ziedus  skolēnu vecākiem.

Jaunības pietura. Jaunība - tas ir laiks, kad pasaule liekas plaša, kad draugi ir patiesa vērtība un uzticība šķiet dzīves zelta atslēdziņa. Tas ir arī pirmo zaļumbaļļu laiks. Iejusties jaunības pasaulē palīdzēja deju studijas “Di – Dancers” dejotāji.

Bērnības pietura. Viena no dzīvesceļa pieturām bija “Bērnība” ar tās Pokemoniem un Digimoniem, Bleibleidiem, fiškām un citiem atribūtiem.

Svētki kļūst košāki un jautrāki

Grāmatu fragmenti. Klausītājus zālē uzrunāja izteiksmīgi nolasītie rakstnieku grāmatu fragmenti. Par puķēm, izjūtām, kādu atgadījumu… Grāmatas pārlapoja ģimnāzijas direktores vietniece Lelde Leja, skolotāja Aija Dvinska, arī Paula, Agnese, Zane (foto) un vēl citi audzēkņi. Meitenes teica, ka gatavošanās šim pasākumam viņām bijis patīkams un interesants darbiņš, jo viņas ir lielas lasītājas.

Guna un Jānis Rukšāni. Tie, kuri atnāca uz tikšanos ar pazīstamajiem dārzkopjiem Gunu un Jāni Rukšāniem, izjuta gadalaiku elpu un izdzīvoja dārza burvību. Ne velti Gunas Rukšānes jaunākais darbs tā arī saucas “Dārza  maģija”. Taču viņai, kura studējusi Latvijas Valsts universitātē juristos, bijusi režisore, pazīstama kultūras darbiniece Cēsīs, dārzs sākotnēji nepavisam nebija sirdslieta. Tikai 1995.gadā, kad Guna apprecējās ar izcilo selekcionāru Jāni Rukšānu, viņa ieraudzīja, ka dārzs vienmēr ir miera, harmonijas un prieka oāze pretstatā ikdienas kņadai. Par ziediem, to krāsām un šo dabas burvību Guna runāja ar neizstāstāmu mīļumu, jo viņas atziņa ir, ka dārzs  nekad nepieviļ, tas nepieprasa nedalītu uzmanību, tas pacietīgi gaida savu veidotāju, kopēju un apbrīnotāju.

Kas var būt skaistāks par ziediem! Guna Rukšāne atzina, ka viņai ne mazāk svarīgs par grāmatas saturu ir arī tās ārējais izskats, noformējums un bilde uz vāka. Pirms drukāšanas viņa redz skaidru vīziju, kādai jābūt  grāmatai. “Dārza maģija” ir liela, koša un viegli lasāma. Fotogrāfijas un teksts tur ir attiecībā puse uz pusi. Ir daiļdarba ievirzes teksts un netrūkst arī praktisku padomu. Gunai padomā  jau nākamais plāns, par ko viņa rakstīs. Tas būs saistībā ar Latvijas cilvēku daiļdārziem, un viņa cer ciemoties interesantās un ļoti skaistās sētās.

Ciemiņi ieradušies. Iepazīstinot ar rakstnieku grupu, direktore pirmo zāles priekšā izsauca Arno Jundzi (foto). Pirms tam visi bija noklausījušies jautro “Joka pēc alfabēts” dziesmiņu ģimnāzijas kora izpildījumā, kurā “Apaļš ābols bumbierim cep čības…”.

Dāvina atlaižu kuponus. Lai nemaldītos lielās Balvu Valsts ģimnāzijas labirintos un zinātu, kad un kurp doties, katram grāmatu autoram piestiprināja savu krustmāti – cilvēku, kurš kopā  ar rakstnieku pavadīja visu dienu. Zaiga Lāpāne (foto) bija kopā ar Āriju Iklāvu. Grāmatu draugiem bija iespēja saņemt atlaižu kuponus grāmatu iegādei “Zvaigzne ABC” grāmatnīcā.

Uzmanīgi klausās. Galvenie autoru sarunbiedri bija skolu jaunatne. Vienā no klasēm notika tikšanās ar Arno Jundzi. Viņa vārdu labi pazīst televīzijas skatītāji no raidījuma “Simts gramu kultūras”. Viņš ir žurnālists un literatūrzinātnieks. Savas jaunākās grāmatas “Putekļi smilšu pulkstenī” tapšanai Jundze veltījis 10 gadus. Pats saka, ka tie nav jautri stāstiņi. Tie ir pietiekami dziļi stāsti, kas uzrakstīti vieglā formā, lai būtu vieglāk lasīt. Uzrunādams ģimnāzijas audzēkņus, Arno Jundze aicināja nopietni apsvērt turpmākās izglītošanās nozīmi, meklējot atbildi uz jautājumu: vai Latvijas augstskolas patiešām ir labākās, kur studēt? Viņa ieteikums – pastudēt ārzemēs un gūt citāda veida pieredzi, kur arī nav jāmaksā vairāk kā Latvijas skolās. Viņaprāt, mēs šodien Latvijā dzīvojam “apjukušā sabiedrībā” bez skaidrības, kas notiks tālāk. Par sliktu, viņš uzsvēra, nāk arī tas, ka latvieši ir pārāk kautrīgi un bailīgi.

Idejas autore un uzturētāja. Grāmatu svētki nenotiktu bez  Balvu Centrālās bibliotēkas direktores Rutas Cibules gādības. Šoreiz viņas vēlējums bija,- lai izdodas sadzirdēt vienam otru, tiekoties lasītājiem ar grāmatu autoriem. Ruta izteica arī prieku, ka svētku galvenās organizatoriskās rūpes šoreiz uzņēmusies Balvu Valsts ģimnāzija.

Raksta memuārus. Ārija Iklāva Balvos pēdējoreiz bijusi pirms pieciem gadiem, tādēļ tagad ciemojās ar lielu prieku. Viņa atzin, ka paticis vērot pārvērtības pilsētvidē un ielās. Pēc izglītības būdama pedagoģe, viņa uzmanīgi apskatījusi arī ģimnāziju secinādama, ka skolā strādā talantīgi skolotāji. Iklāvas kundzes stāstījums pamatīgi  izsmīdināja skolas audzēkņus. Viņa atcerējās daudz smieklīgu piedzīvojumu no sava garā darba mūža dzimtsarakstu birojā. Ā.Iklāva atklāja, cik jocīgos un nepārdomātos vārdos vecāki dažkārt nosauc bērnus, kā arī pastāstīja par gadījumiem, kad laulību reģistrācijas laikā sieva pateica vārdu ‘nē’. Viņas aktīvie darba gadi beigušies tikai pirms trim gadiem - 79 gadu vecumā. Lasītāji var iepazīties ar viņas atmiņu grāmatu “Ir visādi gājis”.

Pasniedz Gada balvas izglītībā

Šogad Balvu novadā lēma, ka tradicionālo balvu “Gada skolotājs” nomainīs ar nominācijām “Gada balva izglītībā”, kurai pēc nolikuma varēja pieteikt gan pedagogus, gan izglītības iestādes.

Šogad neparastāk. Pasākuma scenāriju rakstīja un vakaru vadīja Maija Laicāne, “Gada balvas izglītībā” pasniedza Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis un citi deputāti. Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne pastāstīja, ka jau 5.februārī domes sēdē apstiprināts nolikums, kas paredzēja, ka uzvarētāji visās nominācijās  saņems balvu 70 eiro vērtībā, par ko viņa pateicās novada vadībai un deputātiem.

Skolai atdoti 43 darba gadi. Briežuciema pamatskolas skolotāja Anita Platniece “Gada balvu izglītībā” saņēma nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem”. Anitas audzēkņi guvuši panākumus ķīmijas, bioloģijas un ģeogrāfijas olimpiādēs. Pagājušajā gadā viņas skolniece piedalījās divās valsts olimpiādēs, gūstot augstus sasniegumus. Desmit skolēni sagatavoti Starpnovadu olimpiādēm, kur izcīnītas 2 pirmās, 1 otrā un 2 trešās vietas. Skolotāja prot novērtēt katra skolēna spējas un atrast individuālu pieeju to attīstīšanai.

Balvu “Par inovācijām izglītības procesā” iegūst Anna Krēmane. Viņas kopējais darba stāžs ir 35 gadi, un skolotāju valstī pazīst gan ar piedalīšanos mācību līdzekļu izstrādē, gan publikācijām presē. Anna ir arī 5.pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpes pedagogs.

Nominācija “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem”.  Šeit uz galveno balvu pretendēja Bērzpils vidusskolas skolotāja Ārija Logina, Balvu pamatskolas skolotāja Lilita Leišavniece, Briežuciema pamatskolas skolotāja Anita Platniece, Tilžas internātpamatskolas skolotāja Iveta Zelča, Stacijas pamatskolas skolotāja Anna Jaudzema, Balvu Sporta skolas treneris Arnis Voika un Balvu Mūzikas skolas pedagoģe Linda Vītola.

Nominācija “Par inovācijām izglītības procesā”. Šai balvai bija pieteikti seši pretendenti: Balvu Valsts ģimnāzijas skolotāja Irēna Šaicāne, Tilžas vidusskolas skolotāja Evija Kaša, Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās skolas skolotāja Anna Krēmane, Balvu pamatskolas skolotāja Nadežda Bogdanova, Tilžas internātpamatskolas skolotāja Vita Prancāne un Kubulu pirmsskolas izglītības iestādes “Ieviņa” skolotāja Ija Falizanova.

Tikai viens nominants. Nominācijā “Par veiksmīgāko pedagoga debiju”  balvu saņēma Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāja Līga Andersone. Viņa  veiksmīgi debitējusi gan kā programmas “Iespējamā misija” 5.iesaukuma absolvente, gan kā klases audzinātāja, gan kā mācību procesa organizētāja, aktīvi ieviešot modernās tehnoloģijas.

Nominācija “Par pilsonisko līdzdalību novada un valsts izglītības un kultūrvides veidošanā”.  No izvirzītajām trīs izglītības iestādēm - Balvu pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” un “Sienāzītis”, kā arī Balvu Mākslas skolas, “Gada balvu izglītībā” saņēma pirmsskolas izglītības iestāde  “Sienāzītis”, kuru vada Iveta Barinska.

Izvērtē izglītības iestādes. Nominācijā ”Par inovācijām izglītības iestādes darbībā” bija pieteiktas Balvu Valsts ģimnāzija, Tilžas internātpamatskola un Kubulu pirmsskolas izglītības iestāde “Ieviņa”. Balvu saņēma Balvu Valsts ģimnāzija, kuras direktore ir Inese Paidere.

“Par mūsdienīgu izglītības darba organizāciju un vadību”. Šajā nominācijā uz Gada balvu pretendēja Bērzpils vidusskolas direktore Ilona Stepāne, Balvu Mūzikas skolas direktors Egons Salmanis un Tilžas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vita Belindževa.  Balvu pasniedza Egonam Salmanim, jo viņa vadībā mūzikas skolas pūtēju orķestris pagājušajā gadā skatē ieguva visaugstāko vērtējumu valstī. Direktors apliecinājis sevi kā aktīvu un radošu vadītāju, kas savu darbu veic ar lielu atbildību un entuziasmu.

Novērtē skolai un skolēniem veltīto darba mūžu. Balvu novada Pateicības rakstu par ilggadēju darbu Stacijas pamatskolā saņēma bijusī matemātikas un fizikas skolotāja Ināra Pugeja.

Rugājos vingro divi simti piecdesmit skolēnu

Piektdien visā valstī, tostarp Rugājos, notika Latvijas Olimpiskā diena 2014, kas sākās ar rīta vingrošanu, lai ikvienu pamodinātu un sagatavotu turpmākās dienas aktivitātēm, kā arī atgādinātu par pareizi veiktu rīta vingrošanu kā ļoti svarīgu ikdienas sastāvdaļu.

Paceļ Olimpisko karogu. Karogu pacēla olimpiskais vicečempions bobslejists Daumants Dreiškens no Gulbenes.

Klausās olimpieša stāstījumu. Rugāju novada vidusskolas direktore Iveta Arelkeviča kopā ar bērniem priecājās par olimpieša Daumanta Dreiškena uzņēmību un izcīnīto sudraba medaļu Sočos. Jautāta, kad Rugājiem būs savs olimpietis, direktore prognozēja, ka tuvākajos 10 gados noteikti jābūt! Viņai piekrita sporta skolotāja Vija Lancmane:  “Viens potenciālais olimpietis mums jau izslīdēja no pirkstiem. Mūsu skolas absolvents Jānis Balodis savulaik izturēja pārbaudījumu jeb testu vienlaikus ar olimpieti Arvi Vilkasti. Diemžēl Jānis aizgāja no lielā sporta.”

Ilgi gaidītais ciemiņš. Bērni un jaunieši no olimpieša Daumanta Dreiškena vēlējās uzzināt visdažādākās sporta dzīves nianses, piemēram, ko profesionālie sportisti ēd, cik reizes viņš ir kritis, kāda ir bobsleja stūre u.t.t. Sportists vaļsirdīgi atbildēja uz visiem jautājumiem, kā arī ļāva ikvienam apskatīt un paturēt rokās olimpisko sudraba medaļu, tostarp apskatīt bobslejista ekipējumu. Viņš arī atklāja dažus kuriozus, piemēram, ka gadījies pirms starta aizmirst novilkt kalošas (speciāli apavi, kurus uzvelk uz sporta apaviem ar nagliņām), kā arī neielēkt bobā. Interesanti, ka kādās sacīkstēs bobsleja četrinieku diskvalificēja, jo pieļaujamo 630 kg vietā viņi svēra 631 kg. Jautāts, kāpēc tā notika, Daumants atjokoja, ka, iespējams, kāds nebija aizgājis uz tualeti.

Vingro abu novadu skolu audzēkņi. Rugāju novada bērni un jaunieši apliecināja, ka olimpiskās vērtības – draudzība un cieņa - ir nezūdošas.

Kopbilde. Pēc rīta vingrošanas skolēni un pedagogi izveidoja cilvēka figūru, lai to iemūžinātu bildēs.

Sporta entuziasts. Vairākus jautājumus olimpietim uzdeva Vilis Strungs (no kreisās), piemēram, vai sievietēm bobslejā ir vieta? D.Dreiškens atzina, ka, viņaprāt, daiļā dzimuma pārstāvēm nevajadzētu trenēties bobslejā, jo tas ir ļoti bīstams sporta veids. Ne velti uzsākt treniņus bobslejā atļauts tikai no 18 gadiem.

Sportiskas aktivitātes. Pēc tikšanās ar olimpieti skolēni devās uz stadionu, kur viņiem nācās izturēt dažādus pārbaudījumus. 6.klases skolēns Daniels Lietuvietis lieliski tika galā ar skriešanu un bumbiņas pārnešanu no vienas vietas uz otru (foto).

Pasmaga. Desmitgadīgā Kristiāna Keiša, apskatot medaļu, secināja, ka tā ir pasmaga. Jāpiebilst, ka olimpiskais sudrabs pabija visu bērnu rokās un, kā neslēpa tās īpašnieks, medaļa jau vienreiz ciemojusies arī pie juveliera. “Nācās nopulēt, tomēr nekautrējieties – droši ņemiet rokās,” atļāva D.Dreiškens.

Kā ezis. 5.klases audzēknes Gabriela Aleksejeva un Olga Semjonova, apskatot bobslejista apavus, secināja, ka to nagliņas ir ārkārtīgi asas. “Tāpēc jau tās pa ledu neslīd,” viņas prātoja.  

Iepazīst mini handbolu. Šogad Olimpiskās dienas moto bija “Iepazīsties – mini handbols”. Rugāju novada vidusskolas un Eglaines pamatskolas skolēni tagad ne tikai zina, kas ir mini handbols, bet arī prot izdarīt trāpīgus metienus, kā arī driblēt ar bumbu.

Gaismas pilī atzīmē Novadu dienu

28.augustā ar plašu kultūras programmu norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšanas nedēļas Novadu diena, - pasākums par godu Gaismas pils atvēršanai lasītājiem, kurā pulcējās teju visi Latvijas novadi. Viļakas novadu pārstāvēja Medņevas folkloras kopa “Egle”.  

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 68,3 m augstā, 44 m platā un 170 m garā ēka daudzos ciemiņus sagaidīja grezni saposta. Katrs stāvs bija atvēlēts kādam Latvijas novadam. Un bija ar ko lepoties - vieni rādīja tērpus un villaines, citi - amatu prasmes, bet Viļakas novads lepojās ar muzicējošajiem un dziedošajiem medņeviešiem. Ziedoņa zālē Liepājas Simfoniskais orķestris atskaņoja trīs koncertus, bibliotēkas rampā notika Valmieras Drāmas teātra izrādes, pie ēkas fasādes - skeitborda paraugdemonstrējumi.  Iespaidīga bija novadu sadziedāšanās, kas skanēja visos bibliotēkas stāvos.

Atklāj Novadu dienu. Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks gan bibliotēkas 8. stāva, gan Novadu dienu atklāšanā uzsvēra, ka šī diena ir visas Latvijas svētki. “Visa Latvijas kultūra šodien ir pie mums,” uzsvēra A.Vilks. Savukārt 8. stāvā būs mācību un bibliotēku konsultatīvais centrs, kā arī informācijas zinātņu lasītava.

Ierodas ministre. Kultūras ministre Dace Melbārde (no kreisās) ieradās paklausīties Medņevas folkloras kopas “Egle” kolorītos priekšnesumus. Medņevieši viņai pasniedza “Vēršukalnā” cepto maizīti un pašmāju sieru.

Intervija pēc intervijas. Ināra Sokirka un Inita Raginska sniedza intervijas četriem medijiem, kuri izrādīja lielu interesi par “Egles” dziedājumiem un muzicēšanu.

Tērpus maina trīs reizes. Pirmajā uzstāšanās reizē folkloras kopa “Egle” muzicēt un dziedāt devās Latgales arheoloģiskajos tautu tērpos. Uz nākamajiem diviem koncertiem medņevieši pārģērbās atkal, pārsteidzot klausītājus ik reizi jaunā veidolā ne tikai ar tērpiem, bet arī ar dziesmu programmu.

Svinīgajā pieņemšanā. Ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta direktori Anitu Goldbergu tikās izdevēja Ilona Vītola un režisore Maruta Castrova, kura pārstāvēja Balvu muižu. Balvu novadu pārstāvēja Balvu Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule.

Satiek direktoru. Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Vija Circāne, ar kolektīvu apskatot izstādi “Latvijas mazās gaismas pilis”, kurā redzama arī Viļakas novada bibliotēka, nejauši satika Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku. “Nāciet uz kopīgu foto!” aicināja Vija. Kopā ar viņu bija arī kolēģes Aija Lesniece un Sandra Dvinska.

Kapelas muzicēšana iedvesmo dejai. Jestrie mūzikas ritmi klātesošos iedvesmoja dejai, un tajā devās gan “Egles” dziedātājas, gan tuvi un tāli ciemiņi.  

Spēlē dūdas. Jau ceturto gadu  folkloras kopā “Egle” dzied Daidze Andersone no Balvu pagasta. Viņa dzied, spēlē stabuli, kokli, kā arī dūdas, kuru spēli iemācījusi cēsiniece Rasa Roze.