“Pastāvēs, kas pārvērtīsies”

10.aprīlī Balvu Kultūras un atpūtas centrā pulcējās vairāk nekā pussimts bērnu un jauniešu no visas Latgales, lai apliecinātu savas zināšanas un erudīciju par Raini un Aspaziju konkursā “Plašais apvārsnis”. Konkursa 2.kārtā Balvos katrs dalībnieks prezentēja pašu gatavotos Raiņa un Aspazijas karogus, kā arī pildīja dažādus uzdevumus, kuros žūrija no Rīgas pārbaudīja zināšanas par mūsu tautas dižgaru darbiem un dzīvesgājumu. Ceļazīmes uz finālu saņēma D.Ivdre, A.Prole, V.Servidova, R.Ozoliņš, A.Raibekaze, E.Ločmele un M.Ločmele.

Prezentē savus karogus. Balvu pamatskolas audzēknes Diāna Ivdre, Agrita Prole un Dana Kļaviņa atzina, ka viņām ļoti patīk lasīt grāmatas. “Aspazija bērnībā slepus līdz pusnaktij lasīja grāmatas. Tas ir vareni,” sprieda Diāna.

Iegūst jaunas zināšanas. Kristīne Zelča no Tilžas vidusskolas nešaubījās, ka, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes rīkotajā konkursā, uzzināja daudzus jaunus faktus par Raini un Aspaziju.

Megija un Egija. Baltinavas novada bibliotēku pārstāvēja Megija Bukša un Egija Ločmele. “Ar Aspaziju mums kopīga vēlme skriet pa puķu pilnām pļavām,” atklāja meitenes.

Slavē Anniju. Balvu Valsts ģimnāzijas 8.klases skolniece Annija Raibekaze saņēma uzslavu no žūrijas. Piemēram, māksliniece Ūna Laukmane atzina, ka Annija pārsteigusi ar Raiņa un Aspazijas zīmētajiem tēliem un siluetu. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu un literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova jaunieti uzslavēja par izvēlēto Aspazijas mīlas dzejoli. “Aspazijas siluets nevienu neatstāja vienaldzīgu,” viņa piebilda.

Iepatikās tapešu dizains. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu un literatūras nodaļas vadītāju Silviju Tretjakovu uzrunāja, kā viņa pati atzina, tilžēnietes Līgas Čirkas veidotais karogs, kurā redzama kaķene ar kaķēniem: “Turklāt man iepatikās arī fonā redzamais tapešu dizains, proti, ar A burtu par godu Aspazijai.”

Ieklausās padomos. Dana Petuka no Eglaines pamatskolas, tāpat kā pārējie konkursanti, ar lielu interesi uzklausīja prominentās žūrijas ieteikumus un padomus. Piemēram, Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte uzsvēra, ka viņai būtiski, lai bērnu darbi ir personiskāki un pašu izdzīvoti, nevis kaut kur noskatīti.

Lai neaizmirstu! Vita Servidova no Balvu Valsts ģimnāzijas savā karogā neaizmirsa uzzīmēt skaitli 150, tādējādi atgādinot, ka šogad atzīmējam Raiņa un Aspazijas 150.jubileju!

Neapjūk! Rēzija Puško, Reinis Ozoliņš un Dārta Stivriņa no Rugāju novada vidusskolas iejutās Aspazijas un Raiņa tēlā. Dzejniece, žūrijas locekle Inese Zandere paslavēja Reini, kurš, lūgts pakomentēt karoga sižetu, neapjuka un veiksmīgi tika galā ar uzdevumu.

Prezentē darbu. Laura Putilova no Eglaines pamatskolas žūrijas vērtēšanai iesniedza karogu uzsverot, ka divu dižgaru karogam jābūt kopīgam.

Ar sirsniņu vidū. Agnese Ugare, kura pārstāvēja Balvu Centrālo bibliotēku, prezentēja karogu, pastāstot par katru niansi, kāpēc zīmējums ir tieši šāds, nevis citādāks.

Romantiski. Paula Ločmele no Rekavas vidusskolas demonstrēja karogu, kas iepatikās skatītājiem. Par to liecināja arī skaļie aplausi.

Kā pasakā. Aplūkojot Kerijas Jansones no Eglaines pamatskolas darbu, jāsecina,- tas izskatās kā pasaka.

“No smieklu kules” izbirst jautrība

14.martā Balvu Kultūras un atpūtas centrā notika septītā starpnovadu spēļu programmu vadītāju saspēle – konkurss “No smieklu kules”.  

Uz to ieradās vakara vadītāji no Dagdas, Kārsavas un Valmieras novadiem. Bija arī pašmāju  dalībnieki - Vectilžas  amatierteātris “Melnais kaķis” ar programmu “Vackokarevas babuškas”. Teātra kolektīva vadītāja Inese Daukste kopā ar saviem cilvēkiem publikai ļāva izsmieties no sirds. Gribējās, protams, vairāk dalībnieku. Kultūras namu vadītāji atzina, ka tādas spēļu programmas, kas spēj izklaidēt, iekustināt, izsmīdināt pasākuma apmeklētājus, iestudēt nebūt nav tik viegli. Tas ir īsts režisora darbs. Kultūras nama foajē pasākuma apmeklētāji varēja izvēlēties, kuram vakara vadītājam atdot savu balsi. Žūrijas “Smieklu kulē” nebija, bet to, kas uzvarēs, noteica tikai skatītāji ar savu balsojumu. Izrādās, viņu lēmums bija par labu savējiem – uzvarēja programma “Vackokarevas babuškas”. Starplaikos visus priecēja Līgas Morozas-Ušackas dejotājas. Kā viesmāksliniece bija pieaicināta Jolanda Suvorova ar savu šovprogrammu. Ballē spēlēja Juris Ķirsons, un klātesošie, smieklu vitamīnus uzņēmuši, varēja ļauties dejotpriekam.

Muzikālā teātra priekšnesumi. Visu muzikālā teātra dalībnieku, arī vēderdejotājas uznācienus uz skatuves  pavadīja skatītāju aplausi.

Mārtiņam izdodas! Mārtiņš Vecvagars no Valmieras piedāvāja spēļu programmu “Ingemārs Līdaka”. Viņa saspēlēm  par un ap zivīm, tīkliem, arī rotaļām  bija daudz atraktivitātes elementu.

Erotiski skati. Ļauties erotiskajam priekšnesumam pieteicās drosmīgākie vīri.

Izceļ publiku no krēsliem un ļauj darboties. Salnavas kultūras nama komanda “Valentīna un Solvitas” piedāvāja programmu “Ar sievietēm kā ar bitēm”, kuras laikā apmeklētāji ļāvās jestriem deju ritmiem un pat vingrojumiem. Valentīna Ķirsanova mūsu pasākumu “No smieklu kules” ir iecienījusi un atzīst par labu un jautru.

Rauj rāceni. Vairākos piegājienos notika pasakas par rāceni interpretācija, kur pasākuma apmeklētāji iejutās vectēva, vecmāmiņas, mazmeitiņas, kaķa, suņa, pelītes lomās. Rāva, rāva un sēdošo rāceni izrāva gan, radot īstu smieklu šalti skatītājos.

“Vackokarevas babuškas”. Viņu jestrais uzgājiens solīja,- gaidāmi pārsteigumi. Un bija!

Par uzvaru - gandarījums. Inese Daukste (no kreisās) kopā ar vakara vadītāju Aiju Putniņu un Lieni Šaicāni priecājās, ka skatītāji nobalsoja par savējiem - Vectilžas amatierteātra “Melnais kaķis” dalībniekiem.

Dzied un vada pasākumu. Radošās apvienības “Termoss” no Dagdas novada vīri Dainis Platacis (no labās) un Andris Badūns piedāvāja spēļu programmu  “Kandidāti”, kuras laikā skanēja daudzas dziesmas, kurām piebiedrojās pasākuma apmeklētāji smejot, ka vīri tīri labi varētu iekļūt prezidentu godā.

Ložņā, bitīt... Lai kādus uzdevumus spēļu vadītāji uzdotu publikai, tā veiksmīgi izpildīja visus trikus, visus niķus, tā palīdzot viņiem darīt savu tiešo pienākumu - iesaistīt darbībās skatītājus.

Balkanos startē četrdesmit slēpotāji

Svētdien Šķilbēnu pagasta slēpošanas sacensībās “Balkanu apļi” startēja 40 sportisti no mūspuses, Gulbenes, Alūksnes, Rēzeknes un Aglonas. Sacensību galvenais tiesnesis Pēteris Vancāns priecājas, ka slēpotāju aktivitāte acīmredzot augusi: “Šogad Balkanu trasi apmeklē neparasti daudz ziemas prieku mīļotāju.”

Pēteris Vancāns pēc operācijas atzīst, ka bez palīgiem nespētu uzturēt trasi tik labā stāvoklī, kāda tā ir. Jautāts, kā vērtē šo ziemu, viņš paskaidroja, ka Balkanos jau varēja slēpot pirmajos Ziemassvētkos: “Kas gribēja, tas slēpoja!” Slēpošanas popularizētājs mūspusē uzslavē Aldi Ločmeli un Aldi Koniševski, bez kuru palīdzības, viņaprāt, nesasniegtu tik labu rezultātu. Arī slēpju nomas darbiniece Natālija Logina zina teikt, ka atsaucība esot liela. Viņa pastāstīja, ka nomā ir 20 pāri slēpju zābaku un vispieprasītākie, ticiet vai nē – 47.izmēra slēpju zābaki! Natālija filozofiski vērtē faktu, ka regulāri salūzt slēpes. “Nekas nav mūžīgs,” viņa uzskata. Savukārt P.Vancāns secina, ka nākotnē atkal būs jārisina inventāra problēma, jo projekta rezultātā iegūtie slēpju pāri lēnām, bet pārliecinoši aiziet nebūtībā.

Piecu posmu vietā - viens. Preiļu novada sporta dzīves organizators Leonīds Valdonis (foto) lepojās, ka arī Preiļos izveidota apgaismota slēpošanas trase, turklāt tajā bez maksas pieejami 60 slēpju pāri. Šogad Preiļos bija iecerēts noorganizēt piecus nakts sprinta posmus. “Laika apstākļu dēļ notika tikai viens,” viņš atklāja.

Balvu blice. Balvenieši Inārs Supe, Juris Kairišs un Ēriks Apšenieks ir aktīvākie mūspuses slēpotāji. Jāpiebilst, ka sestdien viņi startēja slēpošanas sacensībās Vainagkalnā, kur uz starta līnijas izgāja ap 400 slēpotājiem. Ēriks savā vecuma grupā izcīnīja 3.vietu, balvā iegūstot slēpju zābakus. Arī svētdien Balkanos viņi cīnījās kā lauvas.

Novadnieks. Bijušais rugājietis Jānis Ančs no Gulbenes bija vienīgais slēpotājs savā vecuma grupā. 72 gadus vecais sportists atzina, ka šajā vecumā kritieni ir daudz sāpīgāki nekā jaunībā. “Slēpoju prātīgi,” viņš paskaidroja. Jānis ņēma rokās arī lāpstu, lai trasē, kur izveidojusies ledus kārta, uzbērtu sniegu.

Korekti un skaisti. Vecāko grupu slēpotāji trasē devās vienlaikus un apliecināja, ka ir korekti viens pret otru – gan kalnā augšup kāpjot, gan lejup laižoties.  

Uz priekšu! Sacensību galvenais tiesnesis Pēteris Vancāns jaunos sportistus mudināja trasē strādāt uz pilnu klapi. Tāpat viņš sportistiem pastāstīja par nākotnes iecerēm: “Tā kā mums ir ļoti labi uzņēmēji un zemnieki, tad nākamgad plānojam trasi pārveidot, izveidojot divus lielus nobraucienus, pēc kuriem sekos arī kāpumi.” Atgādinām, ka Balkanu slēpošanas trase ir apgaismota, tur pieejama arī pirtiņa un muzeja telpas.

Ceturtajā reizē aizgāja... Piecgadīgais Reinis Mičs no Šķilbēniem pirmo reizi slēpes pielaikoja trīs gadu vecumā. Šogad viņš brauca arī no lielajiem kalniem. Tētis zināja stāstīt, ka treniņos puisēns trīs reizes nokritis, “bet ceturtajā reizē aizgāja,” lepojās tētis.

Kā uzkāpt kalnā? Pēdējās dienās laika apstākļi ziemas prieku cienītājiem nebija labvēlīgi. Par to pārliecinājās arī slēpotāji, kad nācās pārvarēt apledojušus trases posmus.

Gaida apbalvošanu. Rekavas vidusskolas audzēkņi Sanija Pužule, Rinalds Logins un Estere Husare apgalvoja, ka viņiem patīk gan slēpot, gan šūpoties, gan vizināties ar ragaviņām.

Cik garda! Pēc sacensībām slēpotāji baudīja karstu tēju un zupu. Šķilbēnietis Igors Prancāns (foto - no labās) brīnījās, kāpēc pēc sacensībām tēja šķiet tik garda? “Mājās tāda nekad nesanāk,” prātoja puisis.

Apbalvošana. Pirmās vietas savās vecuma grupās izcīnīja: D.Keišs, E.Husare, M.Pīnups, P.Ločmele, J.Ančs, A.Upenieks, G.Pleiksnis, F.Pušņakovs, A.Prancāne, M.Maksimovs, E.Veļķeris, S.Volodina, M.Pužulis un A.Grantiņa.

“Mīlestība, kura dzīvo mūsos”

Valentīndienas priekšvakarā Rugāju tautas namā valdīja smiekli, labestīgi joki, kā arī sacensību gars. Rugāju novada Kultūras nodaļas vadītāja Gunta Grigāne, kura veiksmīgi iejutās Baibas Sipenieces- Gavares tēlā, priecājās, ka pasākumā “Mīlestība, kura dzīvo mūsos” sacentās 10 pāri. Jāpiebilst, ka rugājiešus un novada viesus priecēja ne tikai atraktīvie pāri, bet arī zvaigznes – Normunds Rutulis, Alla Pugačova, Maksims Galkins un Jolanda Suvorova.

Ingus Zizlāns un Aija Krompāne. Rugājietis Ingus un Kārsavas novada iedzīvotāja Aija draudzējas vairāk nekā divus gadus. Viņi pirms pasākuma atzina, ka ir nedaudz satraukušies. “Mīliet viens otru tā, lai katrreiz justos kā trīs metrus virs debesīm!” vēlēja jaunieši. Viņi godam izturēja visus pārbaudījumus, tostarp “Spēli uz jūtām”, kur bez vārdiem bija jādemonstrē kāds mūzikas instruments. “Tā ir stabule,” atminēja gan skatītāji, gan konkurenti.

Agrita un Pēteris Kukurāni. Jautāti, kas, viņuprāt, ir mīlestība, Agrita un Pēteris atjokoja, ka tas ir plašs jēdziens. Viņu attēlotais mūzikas instruments – akordeons – izpelnījās visskaļākās skatītāju ovācijas. Šķiet, šis pāris iepatikās arī žūrijai, kura Kukurānu ģimenei piešķīra specbalvu.

Dace un Andris Sņegovi. Viņi kopā jau ir 10 gadus, kaut gan pazīstami krietni ilgāk – kopš skolas laikiem. Dace uzsver, ka mīlestība ir rūpes par otru cilvēku. “Un neiztikt bez taurenīšiem vēderā,” nešaubās Sņegovi. Uzminiet nu, kādu mūzikas instrumentu viņi demonstrē. Čellu? Nē, kontrabasu!

Inta un Gvido Sleži. Inta un Gvido kopā jau ir 24 gadus. Viņi pārējiem pāriem vēlēja katru dienu vienam otru iepriecināt: “Ar jokiem, ar uzmundrinājuma vārdiem un skūpstiem!”

Guntars un Ilze Dobrovoļski. Apritējuši jau 16 gadi, kopš Guntars un Ilze viens otram teica ‘jā’ vārdu. “Lai pāri turas kā naglas!” vēlēja Guntars. Interesanti, ka pārbaudījumā “Laimes aka”, kur pārtikas produktos bija jāatrod sīknauda 1,50 eiro apmērā, viņi atrada 2,40 eiro. “Ne jau naudā laime, bet tās kvantumā,” jokoja Ilze un Guntars. Viņi saņēma žūrijas specbalvu.

Guntis un Sanita Anckini. Viņi kopā jau ir 12 gadus. Anckinu pāris pastāstīja, ka par viņiem īkšķus tur piecgadīgais dēls Kārlis. Savukārt viņa dvīņu brālis Andris todien palika mājās pie vecmammas.  

Kristaps Zušs un Vita Koškina. Viņus nominēja par “Rugāju novada pāri 2015”. Jautāti, kā iepazinušies, jaunieši atklāja, ka ir pārsteigti par uzvaru. Vita lepojās, ka šajos Ziemassvētkos saņēmusi no Kristapa saderināšanās gredzenu: “Kad pie eglītes visas dāvanas bija izdalītas, Kristaps ģimenes klātbūtnē man pasniedza rozes, kur atradās arī gredzentiņš. Sajūtas bija ļoti, ļoti patīkamas.” “Biju satraukts,” piebilda Kristaps.

Jolanta un Jānis Iksteni. Viņi uzskata, ka 14.februāris ir piemērota diena, lai atteiktos gan no telefona, gan no interneta un televizora. “Veltiet šo dienu viens otram,” viņi vēlēja. Jāpiebilst, ka Ikstenu pāris saņēma skatītāju balvu.

Sarmīte Jermacāne un Andris Laganovskis. Viņi ir pazīstami jau kopš skolas laikiem. Zīmīgi, ka Sarmīte savulaik uz Andra dzimšanas dienu atbrauca pat ar ceļa greideri!

Aija Grāmatiņa un Māris Laizāns. Viņi pazīstami 30 gadus. Aija un Māris visiem vēlēja neielaist mājās greizsirdību. Pieredzējušais pāris veiksmīgi un atraktīvi izpildīja visus pārbaudījumus, tostarp 3 minūšu laikā sapucējās ballei.

Žūrija. Pārus vērtēja prominenta žūrija – Rugāju novada pašvaldības izpilddirektore Daina Tutiņa, Alla Pugačova (Irēna Romāne), Maksims Galkins (Guntis Melnacis) un Jolanda Suvorova (Arnita Rakstiņa).

“Lai uzvar draudzība!”

Aizvadītajā sestdienā Viļakas novada Žīguros notika pirmais starptautiskais hokeja turnīrs “Žīguru kauss”, kurā spēkiem mērojās trīs komandas - no Latvijas, Krievijas un Igaunijas. Lai arī mūsējiem šoreiz ripa neklausīja tik ļoti, kā varētu vēlēties, un tika piedzīvoti zaudējumi 0:3 pret igauņiem un 1:9 pret krieviem, klātesošie līdzjutēji bija vienisprātis – zaudēta ir draudzības kauja, bet ne cīņa! Turnīra ceļojošais kauss nonāca uzvarētāju - Krievijas komandas - rokās.

Bullītis. Tiesneši bija acīgi un par pārkāpumiem uz pretinieku vārtiem piešķīra arī vairākus tā dēvētos bullīšus. Attēlā redzams igauņu spēlētāja maršs viens pret vienu pret žīguriešu vārtsargu Valēriju Vorobjovu. Jāpiebilst, ka vienīgos vārtus mūsējo labā aizvadītajās divās turnīra spēlēs guva komandas “Žīguru MRS” hokejists Agris Vucāns ar 8.numuru, kuram rezultatīvs metiens izdevās tieši mačā pret igauņiem.

Uzvarētāji. Kad Viļakas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Leonīds Cvetkovs uzvarētājiem no Krievijas komandas pasniedza ceļojošo kausu, neizpalika arī  humors. “Komandām, kuras zaudēja, nākamajā reizē novēlu uzvarēt. Savukārt komandām, kuras uzvarēja, nākamajā reizē novēlu... cīnīties!” draudzīgi turnīra dalībniekiem novēlēja L.Cvetkovs.

Hokejs bez spēka spēles ir daiļslidošana. Tiesa, turnīrā Žīguros spēlētājiem bija jāievēro zināmi spēka spēles ierobežojumi un, kā saka, pretinieku gluži ar muguru grūst bortā nedrīkstēja.

Visi kopā. Sacensību noslēgumā pasniedza turnīra labāko spēlētāju titulus. Labākā uzbrucēja un vārtsarga tituli nonāca Krievijas komandas īpašumā, savukārt labākā aizsarga tituls – pie igauņiem. Sacensību noslēgumā turnīra organizētāji sarūpēja arī salūtu.

Žīguriešu ģērbtuve. Mūsējie pirms iziešanas uz ledus un pirmās cīņas pret igauņiem bija optimistiski un ģērbtuvēs neizpalika arī humors.

Aukstums nebaida! Sestdien laika apstākļi nudien nelutināja, bet tas jau nebija šķērslis, lai pārģērbtos netālu no hokeja laukuma. Turklāt ziemeļniekiem igauņiem!

Priekšniece mīl hokeju, viņu mīl hokejisti! Pitalovas rajona administrācijas vadītāja Larisa Sidoruk (attēlā) sacensību noslēgumā uzaicināja komandas nākamajā reizē tikties hokeja turnīrā Pitalovā: “Galvenais, lai laika apstākļi nepieviļ!”

Fano arī paši mazākie. Uz jautājumu, kura komanda uzvarēs, Žīguru komandas spēlētāja Aivara Miņina mazdēls Alens (tuvplānā) teica tā: “Nevar zināt, kas uzvarēs. Jāskatās līdz galam. Galu galā tas ir draudzības turnīrs.”

Lai labi slīd! Lietus un kūstošais ledus hokeja spēlei nav gluži tie labākie laika apstākļi, tādēļ laukuma uzkopšana maču starplaikos bija divtik svarīga.

Pasniedz medaļas. Turnīra noslēgumā spēlētājiem pasniedza medaļas, tostarp Žīguru komandas hokejistam Aivaram Miņinam.