Balkanos startē četrdesmit slēpotāji

Svētdien Šķilbēnu pagasta slēpošanas sacensībās “Balkanu apļi” startēja 40 sportisti no mūspuses, Gulbenes, Alūksnes, Rēzeknes un Aglonas. Sacensību galvenais tiesnesis Pēteris Vancāns priecājas, ka slēpotāju aktivitāte acīmredzot augusi: “Šogad Balkanu trasi apmeklē neparasti daudz ziemas prieku mīļotāju.”

Pēteris Vancāns pēc operācijas atzīst, ka bez palīgiem nespētu uzturēt trasi tik labā stāvoklī, kāda tā ir. Jautāts, kā vērtē šo ziemu, viņš paskaidroja, ka Balkanos jau varēja slēpot pirmajos Ziemassvētkos: “Kas gribēja, tas slēpoja!” Slēpošanas popularizētājs mūspusē uzslavē Aldi Ločmeli un Aldi Koniševski, bez kuru palīdzības, viņaprāt, nesasniegtu tik labu rezultātu. Arī slēpju nomas darbiniece Natālija Logina zina teikt, ka atsaucība esot liela. Viņa pastāstīja, ka nomā ir 20 pāri slēpju zābaku un vispieprasītākie, ticiet vai nē – 47.izmēra slēpju zābaki! Natālija filozofiski vērtē faktu, ka regulāri salūzt slēpes. “Nekas nav mūžīgs,” viņa uzskata. Savukārt P.Vancāns secina, ka nākotnē atkal būs jārisina inventāra problēma, jo projekta rezultātā iegūtie slēpju pāri lēnām, bet pārliecinoši aiziet nebūtībā.

Piecu posmu vietā - viens. Preiļu novada sporta dzīves organizators Leonīds Valdonis (foto) lepojās, ka arī Preiļos izveidota apgaismota slēpošanas trase, turklāt tajā bez maksas pieejami 60 slēpju pāri. Šogad Preiļos bija iecerēts noorganizēt piecus nakts sprinta posmus. “Laika apstākļu dēļ notika tikai viens,” viņš atklāja.

Balvu blice. Balvenieši Inārs Supe, Juris Kairišs un Ēriks Apšenieks ir aktīvākie mūspuses slēpotāji. Jāpiebilst, ka sestdien viņi startēja slēpošanas sacensībās Vainagkalnā, kur uz starta līnijas izgāja ap 400 slēpotājiem. Ēriks savā vecuma grupā izcīnīja 3.vietu, balvā iegūstot slēpju zābakus. Arī svētdien Balkanos viņi cīnījās kā lauvas.

Novadnieks. Bijušais rugājietis Jānis Ančs no Gulbenes bija vienīgais slēpotājs savā vecuma grupā. 72 gadus vecais sportists atzina, ka šajā vecumā kritieni ir daudz sāpīgāki nekā jaunībā. “Slēpoju prātīgi,” viņš paskaidroja. Jānis ņēma rokās arī lāpstu, lai trasē, kur izveidojusies ledus kārta, uzbērtu sniegu.

Korekti un skaisti. Vecāko grupu slēpotāji trasē devās vienlaikus un apliecināja, ka ir korekti viens pret otru – gan kalnā augšup kāpjot, gan lejup laižoties.  

Uz priekšu! Sacensību galvenais tiesnesis Pēteris Vancāns jaunos sportistus mudināja trasē strādāt uz pilnu klapi. Tāpat viņš sportistiem pastāstīja par nākotnes iecerēm: “Tā kā mums ir ļoti labi uzņēmēji un zemnieki, tad nākamgad plānojam trasi pārveidot, izveidojot divus lielus nobraucienus, pēc kuriem sekos arī kāpumi.” Atgādinām, ka Balkanu slēpošanas trase ir apgaismota, tur pieejama arī pirtiņa un muzeja telpas.

Ceturtajā reizē aizgāja... Piecgadīgais Reinis Mičs no Šķilbēniem pirmo reizi slēpes pielaikoja trīs gadu vecumā. Šogad viņš brauca arī no lielajiem kalniem. Tētis zināja stāstīt, ka treniņos puisēns trīs reizes nokritis, “bet ceturtajā reizē aizgāja,” lepojās tētis.

Kā uzkāpt kalnā? Pēdējās dienās laika apstākļi ziemas prieku cienītājiem nebija labvēlīgi. Par to pārliecinājās arī slēpotāji, kad nācās pārvarēt apledojušus trases posmus.

Gaida apbalvošanu. Rekavas vidusskolas audzēkņi Sanija Pužule, Rinalds Logins un Estere Husare apgalvoja, ka viņiem patīk gan slēpot, gan šūpoties, gan vizināties ar ragaviņām.

Cik garda! Pēc sacensībām slēpotāji baudīja karstu tēju un zupu. Šķilbēnietis Igors Prancāns (foto - no labās) brīnījās, kāpēc pēc sacensībām tēja šķiet tik garda? “Mājās tāda nekad nesanāk,” prātoja puisis.

Apbalvošana. Pirmās vietas savās vecuma grupās izcīnīja: D.Keišs, E.Husare, M.Pīnups, P.Ločmele, J.Ančs, A.Upenieks, G.Pleiksnis, F.Pušņakovs, A.Prancāne, M.Maksimovs, E.Veļķeris, S.Volodina, M.Pužulis un A.Grantiņa.

“Mīlestība, kura dzīvo mūsos”

Valentīndienas priekšvakarā Rugāju tautas namā valdīja smiekli, labestīgi joki, kā arī sacensību gars. Rugāju novada Kultūras nodaļas vadītāja Gunta Grigāne, kura veiksmīgi iejutās Baibas Sipenieces- Gavares tēlā, priecājās, ka pasākumā “Mīlestība, kura dzīvo mūsos” sacentās 10 pāri. Jāpiebilst, ka rugājiešus un novada viesus priecēja ne tikai atraktīvie pāri, bet arī zvaigznes – Normunds Rutulis, Alla Pugačova, Maksims Galkins un Jolanda Suvorova.

Ingus Zizlāns un Aija Krompāne. Rugājietis Ingus un Kārsavas novada iedzīvotāja Aija draudzējas vairāk nekā divus gadus. Viņi pirms pasākuma atzina, ka ir nedaudz satraukušies. “Mīliet viens otru tā, lai katrreiz justos kā trīs metrus virs debesīm!” vēlēja jaunieši. Viņi godam izturēja visus pārbaudījumus, tostarp “Spēli uz jūtām”, kur bez vārdiem bija jādemonstrē kāds mūzikas instruments. “Tā ir stabule,” atminēja gan skatītāji, gan konkurenti.

Agrita un Pēteris Kukurāni. Jautāti, kas, viņuprāt, ir mīlestība, Agrita un Pēteris atjokoja, ka tas ir plašs jēdziens. Viņu attēlotais mūzikas instruments – akordeons – izpelnījās visskaļākās skatītāju ovācijas. Šķiet, šis pāris iepatikās arī žūrijai, kura Kukurānu ģimenei piešķīra specbalvu.

Dace un Andris Sņegovi. Viņi kopā jau ir 10 gadus, kaut gan pazīstami krietni ilgāk – kopš skolas laikiem. Dace uzsver, ka mīlestība ir rūpes par otru cilvēku. “Un neiztikt bez taurenīšiem vēderā,” nešaubās Sņegovi. Uzminiet nu, kādu mūzikas instrumentu viņi demonstrē. Čellu? Nē, kontrabasu!

Inta un Gvido Sleži. Inta un Gvido kopā jau ir 24 gadus. Viņi pārējiem pāriem vēlēja katru dienu vienam otru iepriecināt: “Ar jokiem, ar uzmundrinājuma vārdiem un skūpstiem!”

Guntars un Ilze Dobrovoļski. Apritējuši jau 16 gadi, kopš Guntars un Ilze viens otram teica ‘jā’ vārdu. “Lai pāri turas kā naglas!” vēlēja Guntars. Interesanti, ka pārbaudījumā “Laimes aka”, kur pārtikas produktos bija jāatrod sīknauda 1,50 eiro apmērā, viņi atrada 2,40 eiro. “Ne jau naudā laime, bet tās kvantumā,” jokoja Ilze un Guntars. Viņi saņēma žūrijas specbalvu.

Guntis un Sanita Anckini. Viņi kopā jau ir 12 gadus. Anckinu pāris pastāstīja, ka par viņiem īkšķus tur piecgadīgais dēls Kārlis. Savukārt viņa dvīņu brālis Andris todien palika mājās pie vecmammas.  

Kristaps Zušs un Vita Koškina. Viņus nominēja par “Rugāju novada pāri 2015”. Jautāti, kā iepazinušies, jaunieši atklāja, ka ir pārsteigti par uzvaru. Vita lepojās, ka šajos Ziemassvētkos saņēmusi no Kristapa saderināšanās gredzenu: “Kad pie eglītes visas dāvanas bija izdalītas, Kristaps ģimenes klātbūtnē man pasniedza rozes, kur atradās arī gredzentiņš. Sajūtas bija ļoti, ļoti patīkamas.” “Biju satraukts,” piebilda Kristaps.

Jolanta un Jānis Iksteni. Viņi uzskata, ka 14.februāris ir piemērota diena, lai atteiktos gan no telefona, gan no interneta un televizora. “Veltiet šo dienu viens otram,” viņi vēlēja. Jāpiebilst, ka Ikstenu pāris saņēma skatītāju balvu.

Sarmīte Jermacāne un Andris Laganovskis. Viņi ir pazīstami jau kopš skolas laikiem. Zīmīgi, ka Sarmīte savulaik uz Andra dzimšanas dienu atbrauca pat ar ceļa greideri!

Aija Grāmatiņa un Māris Laizāns. Viņi pazīstami 30 gadus. Aija un Māris visiem vēlēja neielaist mājās greizsirdību. Pieredzējušais pāris veiksmīgi un atraktīvi izpildīja visus pārbaudījumus, tostarp 3 minūšu laikā sapucējās ballei.

Žūrija. Pārus vērtēja prominenta žūrija – Rugāju novada pašvaldības izpilddirektore Daina Tutiņa, Alla Pugačova (Irēna Romāne), Maksims Galkins (Guntis Melnacis) un Jolanda Suvorova (Arnita Rakstiņa).

“Lai uzvar draudzība!”

Aizvadītajā sestdienā Viļakas novada Žīguros notika pirmais starptautiskais hokeja turnīrs “Žīguru kauss”, kurā spēkiem mērojās trīs komandas - no Latvijas, Krievijas un Igaunijas. Lai arī mūsējiem šoreiz ripa neklausīja tik ļoti, kā varētu vēlēties, un tika piedzīvoti zaudējumi 0:3 pret igauņiem un 1:9 pret krieviem, klātesošie līdzjutēji bija vienisprātis – zaudēta ir draudzības kauja, bet ne cīņa! Turnīra ceļojošais kauss nonāca uzvarētāju - Krievijas komandas - rokās.

Bullītis. Tiesneši bija acīgi un par pārkāpumiem uz pretinieku vārtiem piešķīra arī vairākus tā dēvētos bullīšus. Attēlā redzams igauņu spēlētāja maršs viens pret vienu pret žīguriešu vārtsargu Valēriju Vorobjovu. Jāpiebilst, ka vienīgos vārtus mūsējo labā aizvadītajās divās turnīra spēlēs guva komandas “Žīguru MRS” hokejists Agris Vucāns ar 8.numuru, kuram rezultatīvs metiens izdevās tieši mačā pret igauņiem.

Uzvarētāji. Kad Viļakas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Leonīds Cvetkovs uzvarētājiem no Krievijas komandas pasniedza ceļojošo kausu, neizpalika arī  humors. “Komandām, kuras zaudēja, nākamajā reizē novēlu uzvarēt. Savukārt komandām, kuras uzvarēja, nākamajā reizē novēlu... cīnīties!” draudzīgi turnīra dalībniekiem novēlēja L.Cvetkovs.

Hokejs bez spēka spēles ir daiļslidošana. Tiesa, turnīrā Žīguros spēlētājiem bija jāievēro zināmi spēka spēles ierobežojumi un, kā saka, pretinieku gluži ar muguru grūst bortā nedrīkstēja.

Visi kopā. Sacensību noslēgumā pasniedza turnīra labāko spēlētāju titulus. Labākā uzbrucēja un vārtsarga tituli nonāca Krievijas komandas īpašumā, savukārt labākā aizsarga tituls – pie igauņiem. Sacensību noslēgumā turnīra organizētāji sarūpēja arī salūtu.

Žīguriešu ģērbtuve. Mūsējie pirms iziešanas uz ledus un pirmās cīņas pret igauņiem bija optimistiski un ģērbtuvēs neizpalika arī humors.

Aukstums nebaida! Sestdien laika apstākļi nudien nelutināja, bet tas jau nebija šķērslis, lai pārģērbtos netālu no hokeja laukuma. Turklāt ziemeļniekiem igauņiem!

Priekšniece mīl hokeju, viņu mīl hokejisti! Pitalovas rajona administrācijas vadītāja Larisa Sidoruk (attēlā) sacensību noslēgumā uzaicināja komandas nākamajā reizē tikties hokeja turnīrā Pitalovā: “Galvenais, lai laika apstākļi nepieviļ!”

Fano arī paši mazākie. Uz jautājumu, kura komanda uzvarēs, Žīguru komandas spēlētāja Aivara Miņina mazdēls Alens (tuvplānā) teica tā: “Nevar zināt, kas uzvarēs. Jāskatās līdz galam. Galu galā tas ir draudzības turnīrs.”

Lai labi slīd! Lietus un kūstošais ledus hokeja spēlei nav gluži tie labākie laika apstākļi, tādēļ laukuma uzkopšana maču starplaikos bija divtik svarīga.

Pasniedz medaļas. Turnīra noslēgumā spēlētājiem pasniedza medaļas, tostarp Žīguru komandas hokejistam Aivaram Miņinam.

Kolektīvā draiskošanās Rugājos

Pagājusī sestdiena lustīgi aizritēja Rugāju parkā, kur interesenti kopīgi baudīja ziemas priekus. Rugāju novada Kultūras nodaļas vadītāja Gunta Grigāne pirms pasākuma atzina, ka gaida lielus un mazus uz kolektīvu padraiskošanos. “Kopā vienmēr ir jautrāk – lai mums izdodas sajust ziemas elpu un būt baltiem un tīriem kā sniegs!” viņa vēlēja.

Nobauda tēju. Jānis Pērkons labprāt nobaudīja karstu tēju. Viņa māsa Santa Pērkone zināja teikt, ka Jānis jau ir liels puika. Kā nu ne, ja 2.martā viņš svinēs 4.dzimšanas dienu!

Slīd labi. Septiņgadīgais Aleksis Galkins zināja stāstīt, ka ragaviņas slīd labi.

Pie ugunskura. Ziemas prieku baudītāji ne tikai kārtīgi izvizinājās, bet arī vēl vairāk sadraudzējās. Pie ugunskura neizpalika joki un uz kalna pārdzīvotā apspriešana.     

Garšīgs pīrādziņš. Pēc kārtīgas izvizināšanās pa kalnu neizpalika tēja un pīrādziņi. Samanta Sproģe (7 gadi) neslēpa sajūtu par iespēju pabūt kopā ar vienaudžiem, kā arī nobaudīt pīrādziņus pie ugunskura.

Iestumj trīsvietīgās ragavas. Andris Sņegovs veltīja, kā pats smej, divus nepilnus vakarus, lai uzbūvētu savdabīgas ragaviņas meitām Miai Mišelai (2 gadi), Martai Felicitai (8 gadi) un dēlam Neo Markusam (6 gadi). Andris ar sievu Daci izvizināja gan savas atvasītes, gan ļāva arī citiem bērniem izbaudīt trīsvietīgo ragaviņu jaukumus.

Brauc ar snovbordu. Sešgadīgais Rinalds Dobrovoļskis iemēģināja braukšanas prasmes pat ar snovbordu. Jāpiebilst, ka viņš aktīvi vizinājās arī ar stūrējamām ragaviņām. Izrādās, Ziemassvētkos viņš dāvanā saņēmis ragavas bez stūres. “Pēc Jaungada Ziemassvētku vecītis kļūdu laboja – atnesa īstās,” paskaidroja Rinalds.

Kopā ar tēti. Kaspars Bogdans no Skujetniekiem baudīt ziemas priekus Rugājos ieradās kopā ar trīs bērniem. Kā pirmo viņš izvizināja trīsgadīgo Madariņu. Jautāts, kas mudinājis atbraukt uz kalnu, Kaspars uzsvēra, ka vislabākā atpūta ir brīvā dabā.

Kopā ar mazmeitiņu. Gunta Grigāne apliecināja, ka arī vecmammām patīk gan vizināties ar ragaviņām, gan velties no kalna. Viņas mazmeitiņa Rūta Drande no Rīgas sprieda, ka brīvdiena pavadīta lietderīgi. Jāpiebilst, ka meitenīte pavisam drīz svinēs 4.dzimšanas dienu.

Gardi! Sešgadīgais Mareks Galkins nobaudīja pīrādziņus, bet viņa tētis Sergejs sprieda, ka pasākums izdevās, jo kolektīvai atpūtai ir pavisam cita vērtība, salīdzinot ar to, ja viņš uz kalnu būtu atnācis tikai kopā ar dēlu.

Eņģeļi sniegā. Kamēr bērni vizinājās ar ragaviņām, Rugāju novada kultūras pasākumu organizatore Santa Pērkone (foto no kreisās) kopā ar draudzeni veidoja eņģeļus sniegā.

Tās vēl nav beigas

Pagājušās nedēļas nogalē Baltinavas novada dramatiskais kolektīvs “Palādas” nosvinēja 15.dzimšanas dienu. Kolektīva vadītāja Anita Ločmele atklāja, ka pirms izrādēm amatierteātra aktieri sastājas aplī, tādējādi izveidojot savu noslēgto pasauli – “Palādu” pasauli. Dzimšanas dienas svinībās viņi aplī, precīzāk sakot, šoreiz pusaplī aicināja nostāties bijušos aktierus.

Mazs, maziņš autobusiņš laužas... Palādieši dzimšanas dienas svinības atklāja ar čemodāniem un teātra spēlei nepieciešamajiem rekvizītiem rokās. Aktieri bez ierunām un atrunām klausīja kolektīva vadītājas Anitas Ločmeles aicinājumam pulcēties uz perona. Sēžot autobusā, neizpalika dziesmas.

Kopbilde. “Tikšanās ar baltinaviešiem vienalga paliks uz visu mūžu, vai mēs to pieminēsim, vai nepieminēsim,” uzsvēra režisors Valdis Lūriņš. Jāpiebilst, ka “Palādām” režisors uzdāvināja lielu Nacionālā teātra kolektīva foto un četras eglītes. “Tas nenozīmē to, ka “Palādām” laiks iet pa skuju taku. Tas nozīmē to, ka pēc vairākiem gadiem būs vieta, kur aktieriem patērzēt,” paskaidroja V.Lūriņš. Parādā nepalika arī Ontons. Viņš lūdzās: “Dievs, iedod Lūriņam tādu prātu, lai viņš iestudē jaunu izrādi “Latgola.lv – 3”.”

Zvans draugam! Latvijas Nacionālā teātra režisors Valdis Lūriņš klātesošos pārsteidza ar savdabīgu apsveikumu, proti, ar zvanu aktierim Uldim Dumpim, kurš baltinaviešiem, tā teikt, tiešajā ēterā vēlēja labu veselību: “Lai Anitai viegla roka, lai Imantam tikpat labi iet, kā līdz šim, un lai viņš palīdz arī Nacionālajam teātrim, un tāpat sveiciens Jāzepam un visiem, visiem paldies, ka es jūs pazīstu!” V.Lūriņš, jautāts par iespaidiem, atzina, ka atbraucis pie draugiem: “Prieks par Baltinavu, prieks par Baltinavas vidusskolas direktoru Imantu Slišānu, kurš uzdrošinās un veiksmīgi izspēlē Ontona lomas, kur vienlaikus jāspēj būt nopietnam un vieglprātīgam. Kad savulaik uzzināju, ka Ontona lomā iejūtas skolas direktors, sevī nospriedu: “Ja es būtu skolēns, tad šādā skolā noteikti gribētu mācīties.” Runājot par Anitu, jāsecina, ka viņas darbs ir augstu novērtēts ne tikai Ziemeļlatgalē, bet arī visā Latvijā. Viņas lugas ir Baltinavas lepnums! Man Anitā visvairāk patīk latgaliskā neatkarība, neklanīšanās autoritāšu priekšā. Latvija var būt laimīga, ka mūsu valstī ir tāds pierobežas priekšpostenis kā Baltinava. “Palādas” sniegums ir unikāls, par ko liecina Imanta dvēseles plašums, Jāzepa brīnišķīgās improvizācijas, Anitas neatkarība, Anitas mammas vitālais kustīgums un visu aktieru neliekuļotā brīnišķīgā sirsnība.”

Gāja jautri. Amatierteātra dzimšanas dienas ciemiņi aktīvi piedalījās jebkurās aktivitātēs, piemēram, videomateriālos atpazina izrāžu nosaukumus, tostarp dejoja un dziedāja.
Kopbilde. “Tikšanās ar baltinaviešiem vienalga paliks uz visu mūžu, vai mēs to pieminēsim, vai nepieminēsim,” uzsvēra režisors Valdis Lūriņš. Jāpiebilst, ka “Palādām” režisors uzdāvināja lielu Nacionālā teātra kolektīva foto un četras eglītes. “Tas nenozīmē to, ka “Palādām” laiks iet pa skuju taku. Tas nozīmē to, ka pēc vairākiem gadiem būs vieta, kur aktieriem patērzēt,” paskaidroja V.Lūriņš. Parādā nepalika arī Ontons. Viņš lūdzās: “Dievs, iedod Lūriņam tādu prātu, lai viņš iestudē jaunu izrādi “Latgola.lv – 3”.”

Lai daudz skatītāju! Ontons kā pirmo uzrunu teikt aicināja prāvestu Staņislavu Prikuli uzsverot: “Dīvs ir augstāks par visu, arī par laicīgo varu.” Prāvesta kungs atzina, ka, redzot “Palādas” izrādes, vienmēr tajās gūst kādu atziņu jeb domugraudu. Viņš palādiešiem vēlēja daudz skatītāju.

Esmu gatava! Ruta Cibule atklāja, ka pirms kāda laika viņu uzrunājusi Anita Ločmele jautājot: “Vai esmu gatava runāt īpaši svinīgos apstākļos?” Atbildēju: “Mēģinājuši man tikai vārdu neiedot!” R.Cibule jokoja, ka kā neesošā rajona izbijušai kultūras ministrei ir patīkami par baltinaviešu panākumiem ilgu gadu garumā: “Prieks, ka esmu mēģinājusi jūs uzgrūst uz lielā ceļa. Prieks, ka tas ir izdevies!”

Apdzied aktierus. Baltinavas sievas Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas direktores Marijas Bukšas vadībā, smiekliem skanot, apdziedāja amatierteātra aktierus, piemēram, “Tys Pīters līlejos, ka jis lels medenīks. Vylkam šove, lopsai tyka, vecejā caurumā”.

Vai padosies provokācijai? Režisore Anita Ločmele nešaubās, ka 15 gados amatierteātris ieguvis milzīgu bagātību, tiesa, ne kešā liekamu. “Tā ir dvēseles bagātība,” viņa paskaidroja. Sveicēji vairākkārt režisorei vēlēja uzrakstīt jaunas lugas.  

Svētku torte. Zīmīgi, ka svētku torti zālē ienesa Aigars Keišs un Edgars Jermacāns. Kāpēc šis fakts tik zīmīgs un būtisks? Kā nu ne, ja viņi izrādē “Ontans izaklaidej” iejūtas žurnālista Edgara Gabranova tēlā. Bet Edgari, atgādinām, vienmēr ir galanti!