Satiekas Muzeju naktī

16.maijā Balvu Novada muzejā un Balvu Valsts ģimnāzijā, arī  Balvu Bērnu un jauniešu centrā aizvadīja Muzeju nakti Raiņa un Aspazijas zīmē. Katrs muzeju nakts apmeklētājs  varēja atrast ko jaunu un interesantu,  caur citu prizmu ieraudzīt  latviešu dzejniekus Raini  un Aspaziju. Balvu Novada muzejā ekspozīcijas bija atvērtas visu dienu līdz pat pusnaktij. Muzeja pagalmā varēja skatīties un noglāstīt  individuālā komersanta “Mieriņš un dēli” audzētos trušus, pavizināties ar zirdziņu un poniju, no skatu laukuma pie ezera izbraukt Balvu ezerā ar “Vilnīti”, lai lūkotos, kā mēness starus stīgo. Šo iespēju aukstā laika dēļ gan neviens neizmantoja. Muzeja pagrabiņā noklausījušies vietējo dzejnieku sniegumu, apmeklētāji devās uz Balvu Valsts ģimnāziju, lai uzzinātu ko vairāk par Olīvu Mētru – Balvu Valsts ģimnāzijas skolotāju, Raiņa un Aspazijas līdzgaitnieku. Debesis bija skaidras, un no skolas jumta ar teleskopu varēja vērot pat zvaigznes.

Balvu Novada muzeja direktorei darba pietiek. Iveta Supe Muzeju naktī mierā nebija ne mirkli - te dāvanas jāpasniedz, te zīmogi jāsaliek, jāaprunājas ar tuviem un tāliem ciemiņiem, jāparāda ekspozīcijas.

Satiekas muzeja pagrabiņā. Šeit notika dzejas kafejnīca “Mēness dārzā”, kurā piedalījās vietējie dzejnieki. Varēja aplūkot Zinta Purena grafikas, paklausīties vokālo ansambli “Par to”, kā arī iemalkot kafiju vai tēju jaunajā  kafejnīcā. Māris Lāpāns bija parūpējies par apgaismojumu “Uguns un Nakts” noskaņās.

Uz skolas jumta. 12.c klases skolniece Dita Alsiņa un skolotāja Ārita Andrejeva teleskopā vērot zvaigznes aicināja ikvienu. Dita atzina, ka zvaigznes teleskopā vēro pirmo reizi.

Muzeju nakts atklāšanā. Tā sākās ar “Dzeju Saules dārzā” - skatuves runas konkursa dalībnieku uzstāšanos. Vēlāk apmeklētāji varēja skatīties multfilmas, kurās skanēja Raiņa un Aspazijas dzeja “Sēd uz sliekšņa pasaciņa” un “Saule un mēness”, kā arī kopīgi rindu pie rindas rakstīt dzejoli.

Apmeklē “Zvaigznes” grāmatnīcu. Ilona Čakāne (vidū) izvēlējās grāmatas par jogu, ajūrvēdu, aplūkoja un iegādājās grāmatas par psiholoģiju, darbiem mājās un virtuvē. Vecākā pārdevēja Astrīda Ločmele atzina, ka, pateicoties lielajām atlaidēm, tirdzniecība iet no rokas. Arī pārdevēja konsultante  Rudīte Lukste (no labās) un veikala vadītāja Lāsma Pundure (no kreisās) priecājās, ka Muzeju naktī ir iespēja grāmatas tirgot arī vakarā.

Pilsētniecēm patīk trušu sētiņa. Mieriņu ģimenes audzētos trušus “Saulainajā stūrītī” aplūkoja un samīļoja arī Arta Smirnova un Monta Līna Saleniece. Jaunietes atzina, ka trušus nenākas bieži  redzēt, kur nu vēl paglāstīt, jo abas dzīvo pilsētā.

Balvu Bērnu un jauniešu centra kafejnīca. Šeit kurējās ugunskurs, vārījās tēja, uz galda bija cienasts, un Amanda Sirmā ar Agitu Melbergu uz meiteņu vaigiem krāsoja sirsniņas un taureņus. Visu vakaru šeit skanēja Raiņa un Aspazijas mūzikā ietērptā dzeja.

Vizinās “mazā sirmā kumeliņā”. Patrīcija Znotiņa ar Agritas Proles poniju vizinājās ar lielu prieku. Šo iespēju izmantoja daudzi bērni. Agrita pastāstīja, ka ponijam bērni patīk un viņš tos vizina labprāt.

Dzeju lasa Zane Staģe. Tilžas internātpamatskolas 4.klases skolnieces un citu daiļlasītāju konkursa dalībnieku, kuri bija izvēlējušies Raiņa vai Aspazijas dzeju, sniegums ļāva atcerēties skolas gados mācīto arī pieaugušajiem Muzeju nakts apmeklētājiem. “Katru skolēnu gatavoja cits skolotājs, nu viņi ir satikušies kopējā uzvedumā," paskaidroja pasākuma režisore Ilga Oplucāne.

“Vilnītis”   pietauvojies. Tā saimnieks Ēriks Kanaviņš bažīgi skatījās uz ezera viļņiem, bet tie uztrauca mazāk nekā aukstais vakars. “Diezin vai šovakar būs braucēji, taču droši nāciet siltākā laikā. Man jau pirmie ciemiņi bija no Žīguriem un Siguldas. Šogad būs jaunums - uz “Vilnīša” varēs gatavot zupu!” pastāstīja kapteinis.

Iesvēta Balvu pareizticīgo baznīcas kupolu krustus

Otrdien, 5.maijā, Balvos gavilēja ne tikai pareizticīgo draudze, bet arī visi pilsētnieki, jo virs Balvu pareizticīgo baznīcas kupoliem uzstādīja trīs krustus. Tos iesvētīja Rēzeknes un Madonas iecirkņa prāvests virspriesteris Viktors Teplovs, kurš klātesošajiem atzina, ka krusts ir dievnama vizītkarte: “Šodien iesvētītie un uzstādītie krusti apgaismos ne tikai baznīcu, bet arī visu pilsētu. Tāpat var arī teikt, ka krustu pacelšana vērtējama kā dievnama atdzimšana. Protams, mēs visi ar nepacietību gaidām un gaidīsim lielāko un nozīmīgāko notikumu, kas ir Baznīcas iesvētīšana.”

Iesvēta krustus. Rēzeknes un Madonas iecirkņa prāvests virspriesteris Viktors Teplovs pēc krustu iesvētīšanas atgādināja, ka viss atkarīgs no mūsu lūgšanas spēka, tostarp, kad notiks Balvu pareizticīgo Dievmātes Aizmigšanas baznīcas iesvētīšana.

Vēl uz zemes. Pirms krustu iznešanas no baznīcas priesteri aicināja it visus, kuri vēlas, tos noskūpstīt. “Pēc tam to nevarēs izdarīt,” viņi teica. Tāpat priesteri piekrita kādas balvenietes teiktajam, ka turpmāk krustus skūpstīs eņģeļi.

Izskan aplausi. Balvenieši bija vienisprāt, ka vērot baznīcas krustu uzstādīšanu ir nebijis un vēsturisks notikums.

Vēro vēsturisko notikumu. Balvu pareizticīgo draudzes priesteris Sergijs (no labās) neslēpa, ka priecājas par kupolu krustu iesvētīšanu. Tāpat viņš neslēpa, ka sirdī jau redz, cik skaists būs dievnams pēc tā iesvētīšanas. “Lai vienmēr mūsu sirdīs mājo Dievs un Dievišķā palīdzība ne tikai lūgšanu laikā un svētkos, bet katru dienu, stundu un minūti. Lai Dieva mīlestība iznīdē jebkurus kīviņus un strīdus,” viņš vēlēja.

Finiša taisnē. Balvu pareizticīgo Dievmātes Aizmigšanas baznīcas celtniecības vadītājs Ivans Baranovs nešaubās, ka baznīcas iesvētīšana vairs nav aiz kalniem.

Uzstāda pirmo krustu. Baznīcas guļbūvi, kuru 2012.gada 13.decembrī Balvu pareizticīgo draudzei pleskaviešu vārdā dāvāja Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala gubernators Andrejs Turčuks, uzstādīja SIA “Veskor”. Tās direktors Vladimirs Koržakovs otrdien pats kāpa autokrāna grozā, lai meistariem no Ropažiem palīdzētu montēt visus trīs krustus.    

Iznes lielo krustu. Krustus no baznīcas kopā ar strādniekiem iznesa paši priesteri.

Montē lielo krustu. Ar mūsu novadnieka Jura Feodorova materiālu atbalstu tapa krusti. Tos izgatavoja un pats kopā ar palīgiem uzstādīja metālkalējs Aivars Oleksāns (no kreisās) no Ropažiem.

Saviļņojošs mirklis. Balvu pareizticīgo Dievmātes Aizmigšanas baznīcas celtniecības vadītājs Ivans Baranovs (no labās) atzina, ka pēdējos gados ir ieguldījis daudz spēka un enerģijas, lai neapstātos baznīcas celtniecība. Krusti, viņaprāt, ir atslēgas no debesīm. “Viss notiek ar Dieva palīdzību un kopīgiem spēkiem. Paldies draudzei un visiem labiem cilvēkiem, kuri mūs atbalsta,” viņš teica.

Bibliotēka atdzīvojas arī vakarā

24.aprīlī Balvu Centrālajā bibliotēkā notika Bibliotēkas nakts “Reiz gribu visu skaidri-gaiši zināt” aktivitātes.

Pasākuma laikā visi darbojās saskaņā ar Aspazijas un Raiņa dzejas rindām “Puķu lodziņā”, “Manu lellīti sauc Lolīti”, “Klusajā grāmatā”, “Spēlēju, dancoju”, “Saulainajā stūrītī”. No 20. līdz 25.aprīlim visā Latvijā norisinājās Bibliotēku nedēļas pasākumi. Bibliotēku nedēļa šogad bija veltīta pārmaiņām,  tās vadmotīvs  bija “Pastāvēs, kas pārmainīsies”. Arī Balvos ikdienā tik ierastās bibliotēkas telpas pārvērtās radošajās darbnīcās, filmu istabās un erudīcijas kambaros, ārā pie ēkas darbojās piepūšamās atrakcijas, un bērniem tās bija īpaši iecienītas. Skanēja mūzika, bērnu čalas, bija skatāma senu un ne tik senu leļļu izstāde, kurām ikviens varēja noskaitīt dzejolīti, varēja uzzināt grāmatas ceļu no grāmatnīcas līdz bibliotēkas plauktam, - ikviens guva jaunus iespaidus.

Viesojas žurnāla “Ievas Māja” žurnāliste, novadniece Lolita Lūse. Interneta telpās Lolitu sagaidīja Marijas Voikas vākums par novadnieci - viņas publikācijas varēja apskatīt gan uz datoru ekrāniem, gan izdrukātas. Lolitas stāstījums saviem Balvu lasītājiem bija vienkāršs, pilns dažādu atziņu iz dzīves. Pēc septiņiem “Latvijas Vēstnesī” nostrādātajiem gadiem viņa ieguvusi dziļāku sapratni juridiskajos jautājumos, kas lieti noder arī darbā “Santas” izdevniecībā, šobrīd “Ievas Mājā”. Lolita neslēpa, ka ir interesanti rakstīt ne tikai par skaistām mājām un dārziem, bet arī tādām lietām kā krāsošana, žogu montāža un citiem, bez kā mūsu īpašumi nav iedomājami. Lolita atklāja arī vienu otru kuriozu, kuru žurnālistes dzīvē bijis pietiekami. Viņa prot uz lietām un notikumiem paskatīties ne tikai ar vērtējošu un nopietnu skatienu, bet arī ar smaidu, un kādu publikāciju sagatavo arī ar humora piešprici.

Izveido savu grāmatzīmi. Raivo Ločmelis ļoti nopietni strādāja pie savas grāmatzīmes izveides, kuru vajadzēja attēlot, domājot par Raiņa dzejas vārdiem “Kārlīti, Kārlīti, manu mazo brālīti...”. Visas gatavās grāmatzīmes bibliotēkas darbinieki ielaminēja, un tad tās varēja ņemt uz mājām.

Apmeklēts pasākums. Bibliotēkas nakts pasākums Balvos bija labi apmeklēts. Iela pretī bibliotēkas ēkai bija slēgta, tās priekšā atradās brīvā skatuve muzicēšanai un dzejas runāšanai. Darbojās piepūšamās atrakcijas.

Darina kreppapīra puķes. Inga Eisaka mācīja, kā no kreppapīra izveidot puķes krokusa vai tulpju formā. Atsaucība bija liela, interesi izrādīja arī Elīza, Sandra un Elizabeta.

Pārsteidz ar deju. Uz ielas pie bibliotēkas ēkas dejoja  Bērnu un jauniešu centra deju grupas, foto - Ditas Niperes  dejotāji.

Iespēja uzrakstīt vēstuli un nosūtīt sev tuvam cilvēkam. Vai bieži mēs rakstām vēstules ar roku? Diezin vai, tāpēc bibliotēkas darbinieki bija padomājuši, ka ikviens šajā Bibliotēkas naktī varēja apsēsties un uzrakstīt vēstuli, turklāt uz ļoti skaista un īpaša papīra kādam mīļam cilvēkam ar nosacījumu, ja zināja viņa adresi. Šo iespēju izmantoja arī ārste Edīte Gorkina.

“Tā zilā ilgu puķe...”. Dzejniece Dženija apmeklētājus iepriecināja ar savu un Aspazijas dzeju, ko izpildīja ģitāras pavadījumā.

Kā uzšūt lupatu lellīti? Skolotāja Skaidrīte Veina rādīja, kā darboties ar diegiem, adatu un krāsainām lupatiņām, lai lellītes iznāktu jo skaistas.

Noslēgumā - balvas. Bibliotēkas direktore Ruta Cibule pasākuma noslēgumā apbalvoja čaklākos Bibliotēkas nakts dalībniekus un palīgus. 

Viens, divi, trīs... Mācos saskaitīt

Sestdien Balvu Kultūras un atpūtas centrā uz skatuves kāpa gandrīz 30 mazie vokālisti no Balvu novada, lai apliecinātu savas dziedātprasmes konkursā “Cālis 2015”. Viņi ne tikai dziedāja, bet arī piedalījās dažādās rotaļās, atkārtojot gan alfabēta burtiņus, gan iemācoties skaitīt līdz trīs.

Žūrijas locekle Agita Kukurāne, uzrunājot klātesošos, jokoja, ka esot slinka tante: “Lai arī šodien negribējās braukt uz Balviem, esmu priecīga, ka nenoslinkoju: “Guvu tik daudz pozitīvu emociju, ka man vismaz mēnesi nevajadzēs dzert vitamīnus.” Savukārt Uldis Kokars atklāja, ka vēlējies baudīt bērnu dziedāšanu, nevis vērtēt. “Jūs visi esat malači!” viņš uzsvēra.  

Uzstājas pirmā. Kā pirmā uz skatuves kāpa trīsgadīgā Balvu pirmsskolas izglītības iestādes “Sienāzītis” vokāliste Marija Maslovska. Jāpiebilst, ka pirms konkursa viņa omulīgi jutās skolotājas Ilutas Tihomirovas klēpī.

Ar tēti drošāk. Piecgadīgā Anete Dzene no Tilžas mazo vokālistu konkursā uzstājās pirmo reizi. Viņa priecājās, ka uz koncertu ieradās kopā ar mammu Valdu un tēti Vilni. Balvu novada domes deputāts Vilnis Dzenis atzina, ka uztraucās vairāk nekā meita. “Tas vēl ir jautājums, vai Anetei ar tēti, vai man ar meitiņu ir drošāk,” viņš jokoja.  

Elīza Anča. Četrgadīgā dziedātāja ar nepacietību gaida vasaru, kad viņa svinēs piekto dzimšanas dienu.

Kopbilde. Šogad mazo vokālistu konkursā “Cālis – 2015” uzstājās 29 dziedātāji no Balvu novada. Žūrijas pārstāve Rita Kočerova priecājās par lielo konkursantu skaitu piebilstot, ka vismaz tuvākajā nākotnē Balvu Mūzikas skolai būs jaunā maiņa.

Sanija Vīksniņa. Mazā vokāliste bija to piecu bērnu vidū, kas saņēma godpilno nomināciju “Skanīgākais Cālis”.

Sofija Koļuševa. Trīsgadīgā meitenīte atklāja, ka viņai vakaros patīk spēlēt ar vecāko māsu teātri, attēlojot dažādu multfilmu varoņus.

“Visskanīgākais Cālis”. Uzvaras laurus šogad plūca piecgadīgais Deivids Šalajevs (foto – sēž uz skatuves). Viņa vecāki Linda un Aleksandrs neslēpa, ka cerējuši uz labu rezultātu: “Tomēr pirmā vieta mums ir pārsteigums.” Savukārt puika lepojas, ka ir lielākais palīgs mammai mājas darbos.

Anastasija Zelča. Mazā soliste klātesošos pārsteidza ar šarmantu tērpu, kā arī dziesmu “Lapsiņa viltīgā”. Viņa atzina, ka ļoti patīk dejot un dziedāt.  

Naula Laicāne. Meitenītes iecienītākais našķis ir saldējums. Viņa neslēpa, ka nekad neatsakās no vilinošiem izaicinājumiem.

Žūrija. Uldis Kokars, Agita Kukurāne un Rita Kočerova visiem konkursantiem pasniedza diplomus. Tāpat viņi apbalvoja tā saucamo olimpisko sešinieku, piešķirot pieciem dziedātājiem titulu “Skanīgākais Cālis”: Naulai Laicānei, Elīzai Ančai, Sofijai Koļuševai, Sanijai Vīksniņai un Anastasijai Zelčai. Savukārt par “Visskanīgo Cāli” kļuva balvenietis Deivids Šalajevs.

“Pastāvēs, kas pārvērtīsies”

10.aprīlī Balvu Kultūras un atpūtas centrā pulcējās vairāk nekā pussimts bērnu un jauniešu no visas Latgales, lai apliecinātu savas zināšanas un erudīciju par Raini un Aspaziju konkursā “Plašais apvārsnis”. Konkursa 2.kārtā Balvos katrs dalībnieks prezentēja pašu gatavotos Raiņa un Aspazijas karogus, kā arī pildīja dažādus uzdevumus, kuros žūrija no Rīgas pārbaudīja zināšanas par mūsu tautas dižgaru darbiem un dzīvesgājumu. Ceļazīmes uz finālu saņēma D.Ivdre, A.Prole, V.Servidova, R.Ozoliņš, A.Raibekaze, E.Ločmele un M.Ločmele.

Prezentē savus karogus. Balvu pamatskolas audzēknes Diāna Ivdre, Agrita Prole un Dana Kļaviņa atzina, ka viņām ļoti patīk lasīt grāmatas. “Aspazija bērnībā slepus līdz pusnaktij lasīja grāmatas. Tas ir vareni,” sprieda Diāna.

Iegūst jaunas zināšanas. Kristīne Zelča no Tilžas vidusskolas nešaubījās, ka, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes rīkotajā konkursā, uzzināja daudzus jaunus faktus par Raini un Aspaziju.

Megija un Egija. Baltinavas novada bibliotēku pārstāvēja Megija Bukša un Egija Ločmele. “Ar Aspaziju mums kopīga vēlme skriet pa puķu pilnām pļavām,” atklāja meitenes.

Slavē Anniju. Balvu Valsts ģimnāzijas 8.klases skolniece Annija Raibekaze saņēma uzslavu no žūrijas. Piemēram, māksliniece Ūna Laukmane atzina, ka Annija pārsteigusi ar Raiņa un Aspazijas zīmētajiem tēliem un siluetu. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu un literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova jaunieti uzslavēja par izvēlēto Aspazijas mīlas dzejoli. “Aspazijas siluets nevienu neatstāja vienaldzīgu,” viņa piebilda.

Iepatikās tapešu dizains. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu un literatūras nodaļas vadītāju Silviju Tretjakovu uzrunāja, kā viņa pati atzina, tilžēnietes Līgas Čirkas veidotais karogs, kurā redzama kaķene ar kaķēniem: “Turklāt man iepatikās arī fonā redzamais tapešu dizains, proti, ar A burtu par godu Aspazijai.”

Ieklausās padomos. Dana Petuka no Eglaines pamatskolas, tāpat kā pārējie konkursanti, ar lielu interesi uzklausīja prominentās žūrijas ieteikumus un padomus. Piemēram, Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte uzsvēra, ka viņai būtiski, lai bērnu darbi ir personiskāki un pašu izdzīvoti, nevis kaut kur noskatīti.

Lai neaizmirstu! Vita Servidova no Balvu Valsts ģimnāzijas savā karogā neaizmirsa uzzīmēt skaitli 150, tādējādi atgādinot, ka šogad atzīmējam Raiņa un Aspazijas 150.jubileju!

Neapjūk! Rēzija Puško, Reinis Ozoliņš un Dārta Stivriņa no Rugāju novada vidusskolas iejutās Aspazijas un Raiņa tēlā. Dzejniece, žūrijas locekle Inese Zandere paslavēja Reini, kurš, lūgts pakomentēt karoga sižetu, neapjuka un veiksmīgi tika galā ar uzdevumu.

Prezentē darbu. Laura Putilova no Eglaines pamatskolas žūrijas vērtēšanai iesniedza karogu uzsverot, ka divu dižgaru karogam jābūt kopīgam.

Ar sirsniņu vidū. Agnese Ugare, kura pārstāvēja Balvu Centrālo bibliotēku, prezentēja karogu, pastāstot par katru niansi, kāpēc zīmējums ir tieši šāds, nevis citādāks.

Romantiski. Paula Ločmele no Rekavas vidusskolas demonstrēja karogu, kas iepatikās skatītājiem. Par to liecināja arī skaļie aplausi.

Kā pasakā. Aplūkojot Kerijas Jansones no Eglaines pamatskolas darbu, jāsecina,- tas izskatās kā pasaka.