Dāmas sadanco Rugājos

Sestdien Rugāju parka estrādē daiļā dzimuma pārstāves izdejoja stāstu par ziediem. Rugāju novada Kultūras nodaļas vadītāja Gunta Grigāne pirms koncerta atklāšanas atzina, ka šogad estrādē pasākumi notiks katru otro nedēļu: “Neizpaliks koncerti un zaļumballes – lai tauta var atpūsties! Savukārt šodienas sadancī galvenās varones būs dāmas, kuras deju solī atklās savu krāšņumu,” viņa paskaidroja.  

Pirms koncerta. Mazie rugājieši izbaudīja vasaras priekus, kamēr sieviešu deju kopu dalībnieces pucējās.

Odziņa. Lai arī koncertā uzstājās dāmu kolektīvi, neizpalika  jauks sveiciens no Rugāju puišiem, kuri nodemonstrēja “Igauņu puišu deju”.

Kuplākais kolektīvs. Baltinavas novada sieviešu deju kopa “Gaspaža” kārtējo reizi apliecināja, ka ir draudzīgs kolektīvs. Viņu sastāvā dejoja arī pati novada vadītāja Lidija Siliņa.

Tālākie ciemiņi. Sīļukalna ritma deju grupas sievas iepriecināja ar neredzētām dejām, piemēram, “Pa-pa-pa”. Kolektīvs pastāv jau 18 gadus.

Jubilāres. Pašmāju zeltenes jeb Rugāju tautas nama deju kopa “Junora” izveidojās pirms pieciem gadiem. Viņas sestdien īstenoja sapni jubileju nosvinēt kopā ar domubiedrēm īpašā koncertā, kurā uzstājās dāmu kolektīvi.

Mums patīk! Žīguru vidējās paaudzes meitu deju kolektīva dāmas atzina, ka Rugājos jūtas kā mājās. “Mums šeit viss patīk,” apgalvoja dejotājas.

Pārsteidz skatītājus. Vectilžas dramatiskais kolektīvs “Melnais kaķis” skatītājus pārsteidza gan ar jestru deju, gan ar humoristiskiem skečiem, piemēram, klātesošie uzzināja, ka Veckokarevā pērn nekas nav izaudzis. “Kāpēc? Mēs taču neko nesējām, jo rītos traucēja rasa, pusdienlaikā - saule, bet vakaros – odi,” paskaidroja mākslinieki.

Krustmeitas. Izrādās, Vīksnas tautas nama dāmu deju kopas dejotājas uzskata sevi par “Junoras” krustmeitām. Jāpiebilst, ka Vīksnas dāmu kolektīvs dzimis pirms pusotra gada februārī.

Virši. Pasākuma vadītāji Santa Pērkone un Māris Laicāns katru dāmu deju kopu raksturoja pēc ziedu horoskopa. Piemēram, Bērzpils pagasta sieviešu deju kopa “Asjate”, kas dibināta oktobrī, pēc horoskopa ir virši. Kolektīva vadītājai Ivetai Tiltiņai (foto no kreisās), iemūžinot savas dejotājas, acīmredzot nācās piekrist tam, ka ‘virši’ ir lieli inteliģenti, kuri apzinās augstas darba kvalitātes nepieciešamību. “Dāmas dejoja lieliski,” sprieda arī skatītāji.

Epilogs. Koncerts noslēdzās ar deju “Viņš bučojis man” un gaismekļu palaišanu gaisā.

Ieskaņu koncerts pirms lielajiem svētkiem

Piektdien Balvu Bērnu un jaunatnes centra speciālisti aicināja ikvienu interesentu uz pilsētas centrālo laukumu, lai izbaudītu XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem veltītu ieskaņu koncertu. Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis, to atklājot, atgādināja, ka lielie svētki vairs nav aiz kalniem. “Balvos, kā arī galvaspilsētā parādiet sevi godam!” viņš vēlēja.

Rīta rosme. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ieskaņu koncerta Balvos dalībnieki izdzīvoja dienu, to sākot no agra rīta līdz pat vakaram un vēlai naktij. Neizpalika arī rīta rosme, kurā būt aktīviem mudināja mūsdienu deju dejotāji. Jāpiebilst, ka jaunie talanti dejā veiksmīgi izmantoja spaiņus, slotas, tostarp arī laikrakstu “Vaduguns”.   

Neaprakstāmas sajūtas. Rugāju novada vidusskolas 8.klases audzēkne Amanda Kočāne pirmo reizi uzstājās kā soliste Balvu pilsētas centrā. Jautāta par izjūtām, jauniete atzina, ka tās bijušas neaprakstāmas.

Ēd cukurvati un krāsojas. Bērni un jaunieši deju un dziesmu starplaikos izmantoja iespēju baudīt dažādus našķus, kā arī izdaiļot sejas. Desmitgadīgais Dāvis Polavs pastāstīja, ka vēlas iejusties briesmonīša tēlā. “Vai izskatās labi?” viņš jautāja.

Mūsdienu ritmos. Mūsdienu deju dejotājas kārtējo reizi pārsteidza ar izdomu.

Ceļā uz Rīgu! Ikviens koncerta dalībnieks Balvos atzina, ka ar nepacietību gaida XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. “Noskaņojums žilbinošs!” apgalvoja arī deju kolektīva “Rika” dejotāji (foto).

Bilde publicitātei. Pirms lielajiem svētkiem ik uz soļa bija sastopami deju kolektīvi, kuri pulcējās kopā, lai nofotografētos. Kubulu pagasta deju kolektīva “Cielaviņa” jaunieši atklāja, ka bilde nepieciešama publicitātei.

Soliste ar pieredzi. Svetlana Duļko kārtējo reizi apliecināja, ka viņas izpildītās dziesmas spēj aizkustināt pat visnocietinātākās sirdis.

“Paņem mani klēpī un ieaijā”. Balvu Valsts ģimnāzijas audzēknes Zanes Akmeņkalnes izpildītā dziesma “Māmiņai” saviļņoja ikvienu skatītāju. Pati jauniete atzina: “Bija bailīgi, kaut arī dziedu ne pirmo gadu.”

Uzstājās pēdējā. Dagmāra Laicāne pazīstama ne tikai mūspusē, bet arī tālu ārpus novada robežām. Viņa apliecināja, ka Laicānu ģimene spēj skatītājus pārsteigt gan kopā, gan katrs ģimenes loceklis atsevišķi.

Sūta vēlējumus svētku dalībniekiem. Koncerta izskaņā Balvu Bērnu un jaunatnes centra vadītāja Olita Loseva aicināja palaist gaisā balonus, kuros ievietoti mūsu pašdarbnieku kolektīvu vēlējumi vienaudžiem visā Latvijā.

Satiekas Muzeju naktī

16.maijā Balvu Novada muzejā un Balvu Valsts ģimnāzijā, arī  Balvu Bērnu un jauniešu centrā aizvadīja Muzeju nakti Raiņa un Aspazijas zīmē. Katrs muzeju nakts apmeklētājs  varēja atrast ko jaunu un interesantu,  caur citu prizmu ieraudzīt  latviešu dzejniekus Raini  un Aspaziju. Balvu Novada muzejā ekspozīcijas bija atvērtas visu dienu līdz pat pusnaktij. Muzeja pagalmā varēja skatīties un noglāstīt  individuālā komersanta “Mieriņš un dēli” audzētos trušus, pavizināties ar zirdziņu un poniju, no skatu laukuma pie ezera izbraukt Balvu ezerā ar “Vilnīti”, lai lūkotos, kā mēness starus stīgo. Šo iespēju aukstā laika dēļ gan neviens neizmantoja. Muzeja pagrabiņā noklausījušies vietējo dzejnieku sniegumu, apmeklētāji devās uz Balvu Valsts ģimnāziju, lai uzzinātu ko vairāk par Olīvu Mētru – Balvu Valsts ģimnāzijas skolotāju, Raiņa un Aspazijas līdzgaitnieku. Debesis bija skaidras, un no skolas jumta ar teleskopu varēja vērot pat zvaigznes.

Balvu Novada muzeja direktorei darba pietiek. Iveta Supe Muzeju naktī mierā nebija ne mirkli - te dāvanas jāpasniedz, te zīmogi jāsaliek, jāaprunājas ar tuviem un tāliem ciemiņiem, jāparāda ekspozīcijas.

Satiekas muzeja pagrabiņā. Šeit notika dzejas kafejnīca “Mēness dārzā”, kurā piedalījās vietējie dzejnieki. Varēja aplūkot Zinta Purena grafikas, paklausīties vokālo ansambli “Par to”, kā arī iemalkot kafiju vai tēju jaunajā  kafejnīcā. Māris Lāpāns bija parūpējies par apgaismojumu “Uguns un Nakts” noskaņās.

Uz skolas jumta. 12.c klases skolniece Dita Alsiņa un skolotāja Ārita Andrejeva teleskopā vērot zvaigznes aicināja ikvienu. Dita atzina, ka zvaigznes teleskopā vēro pirmo reizi.

Muzeju nakts atklāšanā. Tā sākās ar “Dzeju Saules dārzā” - skatuves runas konkursa dalībnieku uzstāšanos. Vēlāk apmeklētāji varēja skatīties multfilmas, kurās skanēja Raiņa un Aspazijas dzeja “Sēd uz sliekšņa pasaciņa” un “Saule un mēness”, kā arī kopīgi rindu pie rindas rakstīt dzejoli.

Apmeklē “Zvaigznes” grāmatnīcu. Ilona Čakāne (vidū) izvēlējās grāmatas par jogu, ajūrvēdu, aplūkoja un iegādājās grāmatas par psiholoģiju, darbiem mājās un virtuvē. Vecākā pārdevēja Astrīda Ločmele atzina, ka, pateicoties lielajām atlaidēm, tirdzniecība iet no rokas. Arī pārdevēja konsultante  Rudīte Lukste (no labās) un veikala vadītāja Lāsma Pundure (no kreisās) priecājās, ka Muzeju naktī ir iespēja grāmatas tirgot arī vakarā.

Pilsētniecēm patīk trušu sētiņa. Mieriņu ģimenes audzētos trušus “Saulainajā stūrītī” aplūkoja un samīļoja arī Arta Smirnova un Monta Līna Saleniece. Jaunietes atzina, ka trušus nenākas bieži  redzēt, kur nu vēl paglāstīt, jo abas dzīvo pilsētā.

Balvu Bērnu un jauniešu centra kafejnīca. Šeit kurējās ugunskurs, vārījās tēja, uz galda bija cienasts, un Amanda Sirmā ar Agitu Melbergu uz meiteņu vaigiem krāsoja sirsniņas un taureņus. Visu vakaru šeit skanēja Raiņa un Aspazijas mūzikā ietērptā dzeja.

Vizinās “mazā sirmā kumeliņā”. Patrīcija Znotiņa ar Agritas Proles poniju vizinājās ar lielu prieku. Šo iespēju izmantoja daudzi bērni. Agrita pastāstīja, ka ponijam bērni patīk un viņš tos vizina labprāt.

Dzeju lasa Zane Staģe. Tilžas internātpamatskolas 4.klases skolnieces un citu daiļlasītāju konkursa dalībnieku, kuri bija izvēlējušies Raiņa vai Aspazijas dzeju, sniegums ļāva atcerēties skolas gados mācīto arī pieaugušajiem Muzeju nakts apmeklētājiem. “Katru skolēnu gatavoja cits skolotājs, nu viņi ir satikušies kopējā uzvedumā," paskaidroja pasākuma režisore Ilga Oplucāne.

“Vilnītis”   pietauvojies. Tā saimnieks Ēriks Kanaviņš bažīgi skatījās uz ezera viļņiem, bet tie uztrauca mazāk nekā aukstais vakars. “Diezin vai šovakar būs braucēji, taču droši nāciet siltākā laikā. Man jau pirmie ciemiņi bija no Žīguriem un Siguldas. Šogad būs jaunums - uz “Vilnīša” varēs gatavot zupu!” pastāstīja kapteinis.

Iesvēta Balvu pareizticīgo baznīcas kupolu krustus

Otrdien, 5.maijā, Balvos gavilēja ne tikai pareizticīgo draudze, bet arī visi pilsētnieki, jo virs Balvu pareizticīgo baznīcas kupoliem uzstādīja trīs krustus. Tos iesvētīja Rēzeknes un Madonas iecirkņa prāvests virspriesteris Viktors Teplovs, kurš klātesošajiem atzina, ka krusts ir dievnama vizītkarte: “Šodien iesvētītie un uzstādītie krusti apgaismos ne tikai baznīcu, bet arī visu pilsētu. Tāpat var arī teikt, ka krustu pacelšana vērtējama kā dievnama atdzimšana. Protams, mēs visi ar nepacietību gaidām un gaidīsim lielāko un nozīmīgāko notikumu, kas ir Baznīcas iesvētīšana.”

Iesvēta krustus. Rēzeknes un Madonas iecirkņa prāvests virspriesteris Viktors Teplovs pēc krustu iesvētīšanas atgādināja, ka viss atkarīgs no mūsu lūgšanas spēka, tostarp, kad notiks Balvu pareizticīgo Dievmātes Aizmigšanas baznīcas iesvētīšana.

Vēl uz zemes. Pirms krustu iznešanas no baznīcas priesteri aicināja it visus, kuri vēlas, tos noskūpstīt. “Pēc tam to nevarēs izdarīt,” viņi teica. Tāpat priesteri piekrita kādas balvenietes teiktajam, ka turpmāk krustus skūpstīs eņģeļi.

Izskan aplausi. Balvenieši bija vienisprāt, ka vērot baznīcas krustu uzstādīšanu ir nebijis un vēsturisks notikums.

Vēro vēsturisko notikumu. Balvu pareizticīgo draudzes priesteris Sergijs (no labās) neslēpa, ka priecājas par kupolu krustu iesvētīšanu. Tāpat viņš neslēpa, ka sirdī jau redz, cik skaists būs dievnams pēc tā iesvētīšanas. “Lai vienmēr mūsu sirdīs mājo Dievs un Dievišķā palīdzība ne tikai lūgšanu laikā un svētkos, bet katru dienu, stundu un minūti. Lai Dieva mīlestība iznīdē jebkurus kīviņus un strīdus,” viņš vēlēja.

Finiša taisnē. Balvu pareizticīgo Dievmātes Aizmigšanas baznīcas celtniecības vadītājs Ivans Baranovs nešaubās, ka baznīcas iesvētīšana vairs nav aiz kalniem.

Uzstāda pirmo krustu. Baznīcas guļbūvi, kuru 2012.gada 13.decembrī Balvu pareizticīgo draudzei pleskaviešu vārdā dāvāja Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala gubernators Andrejs Turčuks, uzstādīja SIA “Veskor”. Tās direktors Vladimirs Koržakovs otrdien pats kāpa autokrāna grozā, lai meistariem no Ropažiem palīdzētu montēt visus trīs krustus.    

Iznes lielo krustu. Krustus no baznīcas kopā ar strādniekiem iznesa paši priesteri.

Montē lielo krustu. Ar mūsu novadnieka Jura Feodorova materiālu atbalstu tapa krusti. Tos izgatavoja un pats kopā ar palīgiem uzstādīja metālkalējs Aivars Oleksāns (no kreisās) no Ropažiem.

Saviļņojošs mirklis. Balvu pareizticīgo Dievmātes Aizmigšanas baznīcas celtniecības vadītājs Ivans Baranovs (no labās) atzina, ka pēdējos gados ir ieguldījis daudz spēka un enerģijas, lai neapstātos baznīcas celtniecība. Krusti, viņaprāt, ir atslēgas no debesīm. “Viss notiek ar Dieva palīdzību un kopīgiem spēkiem. Paldies draudzei un visiem labiem cilvēkiem, kuri mūs atbalsta,” viņš teica.

Bibliotēka atdzīvojas arī vakarā

24.aprīlī Balvu Centrālajā bibliotēkā notika Bibliotēkas nakts “Reiz gribu visu skaidri-gaiši zināt” aktivitātes.

Pasākuma laikā visi darbojās saskaņā ar Aspazijas un Raiņa dzejas rindām “Puķu lodziņā”, “Manu lellīti sauc Lolīti”, “Klusajā grāmatā”, “Spēlēju, dancoju”, “Saulainajā stūrītī”. No 20. līdz 25.aprīlim visā Latvijā norisinājās Bibliotēku nedēļas pasākumi. Bibliotēku nedēļa šogad bija veltīta pārmaiņām,  tās vadmotīvs  bija “Pastāvēs, kas pārmainīsies”. Arī Balvos ikdienā tik ierastās bibliotēkas telpas pārvērtās radošajās darbnīcās, filmu istabās un erudīcijas kambaros, ārā pie ēkas darbojās piepūšamās atrakcijas, un bērniem tās bija īpaši iecienītas. Skanēja mūzika, bērnu čalas, bija skatāma senu un ne tik senu leļļu izstāde, kurām ikviens varēja noskaitīt dzejolīti, varēja uzzināt grāmatas ceļu no grāmatnīcas līdz bibliotēkas plauktam, - ikviens guva jaunus iespaidus.

Viesojas žurnāla “Ievas Māja” žurnāliste, novadniece Lolita Lūse. Interneta telpās Lolitu sagaidīja Marijas Voikas vākums par novadnieci - viņas publikācijas varēja apskatīt gan uz datoru ekrāniem, gan izdrukātas. Lolitas stāstījums saviem Balvu lasītājiem bija vienkāršs, pilns dažādu atziņu iz dzīves. Pēc septiņiem “Latvijas Vēstnesī” nostrādātajiem gadiem viņa ieguvusi dziļāku sapratni juridiskajos jautājumos, kas lieti noder arī darbā “Santas” izdevniecībā, šobrīd “Ievas Mājā”. Lolita neslēpa, ka ir interesanti rakstīt ne tikai par skaistām mājām un dārziem, bet arī tādām lietām kā krāsošana, žogu montāža un citiem, bez kā mūsu īpašumi nav iedomājami. Lolita atklāja arī vienu otru kuriozu, kuru žurnālistes dzīvē bijis pietiekami. Viņa prot uz lietām un notikumiem paskatīties ne tikai ar vērtējošu un nopietnu skatienu, bet arī ar smaidu, un kādu publikāciju sagatavo arī ar humora piešprici.

Izveido savu grāmatzīmi. Raivo Ločmelis ļoti nopietni strādāja pie savas grāmatzīmes izveides, kuru vajadzēja attēlot, domājot par Raiņa dzejas vārdiem “Kārlīti, Kārlīti, manu mazo brālīti...”. Visas gatavās grāmatzīmes bibliotēkas darbinieki ielaminēja, un tad tās varēja ņemt uz mājām.

Apmeklēts pasākums. Bibliotēkas nakts pasākums Balvos bija labi apmeklēts. Iela pretī bibliotēkas ēkai bija slēgta, tās priekšā atradās brīvā skatuve muzicēšanai un dzejas runāšanai. Darbojās piepūšamās atrakcijas.

Darina kreppapīra puķes. Inga Eisaka mācīja, kā no kreppapīra izveidot puķes krokusa vai tulpju formā. Atsaucība bija liela, interesi izrādīja arī Elīza, Sandra un Elizabeta.

Pārsteidz ar deju. Uz ielas pie bibliotēkas ēkas dejoja  Bērnu un jauniešu centra deju grupas, foto - Ditas Niperes  dejotāji.

Iespēja uzrakstīt vēstuli un nosūtīt sev tuvam cilvēkam. Vai bieži mēs rakstām vēstules ar roku? Diezin vai, tāpēc bibliotēkas darbinieki bija padomājuši, ka ikviens šajā Bibliotēkas naktī varēja apsēsties un uzrakstīt vēstuli, turklāt uz ļoti skaista un īpaša papīra kādam mīļam cilvēkam ar nosacījumu, ja zināja viņa adresi. Šo iespēju izmantoja arī ārste Edīte Gorkina.

“Tā zilā ilgu puķe...”. Dzejniece Dženija apmeklētājus iepriecināja ar savu un Aspazijas dzeju, ko izpildīja ģitāras pavadījumā.

Kā uzšūt lupatu lellīti? Skolotāja Skaidrīte Veina rādīja, kā darboties ar diegiem, adatu un krāsainām lupatiņām, lai lellītes iznāktu jo skaistas.

Noslēgumā - balvas. Bibliotēkas direktore Ruta Cibule pasākuma noslēgumā apbalvoja čaklākos Bibliotēkas nakts dalībniekus un palīgus.