Semenovā sacenšas cilvēki ar īpašām vajadzībām

Sestdien Viduču pamatskolā sabrauca ciemiņi no dažādiem Latvijas novadiem, lai sacenstos sporta spēlēs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba “Medņeva” vadītājs Aivars Tūcis aizvadītās sporta spēles vērtē kā izdevušās. Kā nu ne, ja medņevieši izcīnīja uzvaru, tikai par vienu punktu apsteidzot gulbeniešus. Savukārt godpilnajā trešajā vietā ierindojās valmierieši.

Sveiciens no pašiem mazākajiem! Sporta svētku dalībniekiem īpašu deju dāvāja mazās dejotājas no Rekovas. Tāpat ciemiņus ar dziesmām priecēja folkloras kopa “Egle”.

Pirmo reizi Latgalē. Guntars Bečers no Valmieras, tēmējot mērķī, atklāja, ka ar šauteni jāapietas tikpat maigi kā ar sievieti. “Citādi labs rezultāts izpaliks,” viņš jokoja.

Viens, divi – reizē! Limbažnieki Atis Ernšteins un Valdis Jakovļevs pierādīja, ka slēpot var arī vasarā. Viņi pastāstīja, ka piedalās dažādos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām organizētajos pasākumos. “Esam bijuši arī ārvalstīs,” paskaidroja ciemiņi.

Met zābaku. Cēsu komandas pārstāve Silvija Circene atklāja, ka katru vasaru pavada Medņevā, kur atrodas mājīpašums. Viņa sprieda, ka invalīdiem kopā saiešanas svētki jārīko biežāk.

Startē ar divām komandām. Balvu teritoriālās invalīdu biedrības valdes priekšsēdētājs Staņislavs Cibulis lepojās, ka balvenieši sporta spēlēs startēja gan ar pieaugušo, gan jauniešu komandu. Tāpat viņš priecājās, ka ar pašvaldības palīdzību sarūpēti jauni sporta tērpi. Arī jauniešu komandas vadītāja Marija Duļbinska slavēja pašvaldību, ar kuras atbalstu jauniešiem ar īpašām vajadzībām bija iespēja visu gadu trenēties sporta zālē: “Tāpat mums tapis savs karogs, kuru iesvētīsim invalīdu dienā 28.novembrī!” Jāpiebilst, ka nākamgad sporta spēles cilvēkiem ar īpašām vajadzībām notiks Balvos.

Met šautriņas. Pirms sporta spēļu atklāšanas Valmieras komandas sportistes aktīvi iepazina sporta sektorus. Vilija Vītiņa atzina, ka katra tikšanās ar kolēģiem ir svētki. “Būtiska kopības sajūta, nevis rezultāti,” piebilda viņa.

Lej ūdeni. Dace Vilka no Smiltenes startēja biedrības “Atbalsts” komandā, kas apvienoja sportistus no Valkas, Strenčiem un Smiltenes.

Vienmēr labi rezultāti. Gulbenietis Kristaps Ķulis neslēpa, ka sacensībās viņam vienmēr ir labi rezultāti. “Tie neizpaliks arī šodien,” viņš solīja.

Būs labi! Intars Markovs no Medņevas (foto no kreisās) veiksmīgi meta bumbiņas. Viņš neliedza padomu arī citiem, paskaidrojot, ka lielā bumba jāpiemet pēc iespējas tuvāk mazajai bumbiņai.

Uzvarēs draudzība! Alūksnietis Edvīns Svars (otrais no labās) lūgts prognozēt rezultātus, uzsvēra, ka uzvarēs draudzība.

Kā tā ugunīgā kļava …

Piektais starptautiskais teātru klasiskās dramaturģijas festivāls noslēdzies. Kā kurš iespēja un izplānoja laiku izrādēm, tik arī noskatījās. “Ķiršu dārza” laikā vienmēr ir karsts gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo skatīties izrādes nav viegli. Nav viegli arī tās izspēlēt. Aktieriem līst sviedri saspēlēs, savu varoņu likteņus izdzīvojot, skatītājiem netrūkst emociju, pārdomu, personīgās dzīves atmiņu un arī asaru. Teātris ir īpaša māksla, kā sarunā izteicās gados jauns puisis Juris, kurš bija noskatījies trešo daļu no 19 iespējamajām izrādēm. Viņam sākotnējais domu jūklis, kas jauc prātu, atgādina veļas automāta griešanos. Kad beidzot automāts  apstājas, izņem tīru, svaigu veļu. Arī emocijas  ar laiku norimst un izgulsnējas skaidrība – atziņas, kas noder un, iespējams, palīdz  turpmāk  kaut ko arī izmainīt savā dzīvē.  Izrādes bija par mīlestību. Dažādu tās izpausmēs. Kā tā ugunīgā kļava, kas deg rudeņos, un kurai līdzi sadeg arī daudzu  sirdis…

Pirmo reizi Balvu festivālā. Limbažu Tautas teātra režisore Inta Kalniņa, ar kuru skatītāji  iepazinās, noskatoties iestudējumu “Taurenīt, taurenīt”, ir arī Amatierteātru  asociācijas valdes priekšsēdētāja. Teātru festivālā Balvos limbažnieki  piedalījās pirmo reizi. Asociācija dod iespēju iznest Latvijas amatierteātru vārdus pasaulē un redzēt  skatuves mākslas jaunākās tendences. Asociācijā ietilpst arī režisores V.Resnes Balvu Tautas teātris.

Stāstiņi bibliotēkā. Alūksnes Tautas teātra  “Slieksnis” režisore Daiga Bētere uzskata, ka aktieru veidotās ainiņas, atspoguļojot bibliotēkas apmeklētāju uzvedību un manieres, ir  veiksmīgi izdevušās. Jo vairāk tādēļ, ka Alūksnes Tautas namu šobrīd rekonstruē. Tas nozīmē, ka amatierteātris vairāk nekā gadu ir bez mājām- bez telpām,  dekorācijām, rekvizītiem. Radās ideja  saspēles veidot, piemēram, lasītavā, kur viss jau ir – apmeklētāji, plaukti, grāmatas. Skatītāji, šķirstot žurnālus, pat nemanīja, ka izrāde jau sākusies. Režisore atklāja, ka citviet skatītāji tik ļoti iejūtas aktieru izspēlētajās situācijās, ka arī paši sāk runāt un dzīvot līdzi notiekošajam. Tas labi papildina  spēli, jo zināmā mērā ir eksperiments gan skatītājiem, gan arī aktieriem. Pēc izrādes Balvos viens otrs teica, ka  visas ikdienišķās ainiņas gluži pie sirds gan neesot bijušas.

Festivāla simbols. “Ķiršu dārzs” šovasar  uzziedējis piekto reizi. Tā simbols ir ķirsis, ko iestādīja par godu Balvu Tautas teātra simtgadei. Simboliskie ķiršu kauliņi vienmēr rotā arī kultūras un atpūtas centra laukumu, pilsētu. “Iestādīt” savu ķirsi nama foajē speciālā dekorā bija iespēja arī  ikvienam no 222 festivāla dalībniekiem.

Ezera krastā. Skatītāji  omulīgi sēdēja brīvā dabā, skatoties humorpilnās “Skapēna blēdības” Ogres Tautas teātra aktieru izpildījumā. Muzikāls, humorpilns uzvedums, kas ļauj atpūsties un nelauzīt galvu par problēmām. Taču liek aizdomāties, ka arī blēdīties jāprot, un kādam tas ir  talants.

Atpūtas vakarā. Sestdienas vēlā vakarā visi festivāla dalībnieki bija sirsnīgi gaidīti nama Lielajā zālē, kur skanēja mūzika, bija klāts galds un  direktore Anita Strapcāne aicināja saskandināt vīna glāzes. Visiem amatierteātru režisoriem teica sirsnīgu paldies par piedalīšanos un pasniedza skaistu simbolisku ķirsi.

Teātru fane.  Balveniete  Emerita Brenčeva vienmēr bijusi  aktīva kultūras pasākumu apmeklētāja. “Ķiršu dārza” laikā viņa noskatījās 11 izrādes. “Katra izrāde man ir svētki dvēselei. Aizeju mājās un rūpīgi  pārdomāju katru noskatīto izrādi. Festivāls ir vienreizēja iespēja baudīt skatuves mākslu. Teātri brauc pie mums, kā var neiet un tos neskatīties,” ir Emeritas pārliecība.

Vecpilsētas teātra izrāde. Pusaudzes Annas Frankas  dienasgrāmata, rakstīta no 1942. līdz 1944.gadam,  iekļauta skolu obligātās literatūras sarakstā. Par ebreju slēpšanos no nacistiem, par spēju sadzīvot, lai  izdzīvotu. Vecpilsētas teātra režisore Edīte Neimane (attēlā) veidojusi dienasgrāmatas skatuvisko variantu, ko Balvos izrādīja Sakrālajā kultūras centrā. Skatītāji izrādi vērtēja kā vienu no iespaidīgākajām un pasniegšanas formā izteiksmīgākajām  izrādēm visā festivālā. Režisore atklāja, ka doma par  skatuvisko variantu  viņai radusies tāpēc, ka kolektīvā ir atbilstoša galvenās lomas aktrise. “Caur savu  skatuvisko variantu vēlējos parādīt, cik cilvēciskā saskarsme patiesībā ir vienkārša un reizē arī sarežģīta. Izrādi spēlējam ilgi – kopš  2012. gada. Rīgas  teātru festivālā  ar to  kļuvām par laureātiem. Balvos, uzskatu, arī nospēlējām veiksmīgi,” pastāstīja režisore E.Neimane. Annas Frankas  lomu spēlēja Signe Ķipure (attēlā). Viņa ir ilggadēja aktrise, kuras talantu režisore vērtē ļoti augstu. Pēc izrādes skatītāji sprieda, cik patiesībā ir gadu aktrisei, kura tik  meistarīgi atveidoja pusaudzes vecuma meiteni. Signe atklāja šo noslēpumu - viņai ir  42 gadi, ikdienā viņa strādā  birojā grāmatvedības un ekonomikas jomā.

Ļoti bagātīgs repertuārs. Režisorei Inesei Daukstei (no kreisās) uzreiz bija skaidrs, ka teātra gardēžiem festivālā  būs ko redzēt, izjust un pārdomāt.  Šogad repertuārs bija ļoti bagātīgs. Inese noskatījās 5 izrādes:  “Ikviena manī radīja jaunatklāsmi, izbrīnu, patiku un gandarījumu. Varu tikai apbrīnot, cik tālu sniedzas režisora iecere dramatizējumā. Patika mizanscēnas, aizrāva aktierspēle, kā arī vienkāršā un tajā pat laikā estētiskā scenogrāfija, tērpi un mūzika. Esmu pateicīga Vairai Resnei un Balvu Tautas teātrim par šo iespēju dzīvot teātra pasaulē,” saka Inese.

Ziemeļlatgales retrorallijs pulcē pussimts retro motociklus un divtik vairāk braucēju

Sestdien Vēršukalnā devītajā retromotociklistu salidojumā pulcējās vairāk nekā 50 retromotociklu īpašnieki gan no Latvijas, gan no kaimiņvalstīm. Pasākuma organizators Dzintars Dvinskis neslēpa prieku, ka entuziastu skaits ik gadu pieaug. “Ja pirmajā gadā piedalījās mazāk par 10 motociklistiem, tad tagad šis skaitlis ir pieckāršojies,” viņš paskaidroja.

Kopbilde. Pasākuma organizators Dzintars Dvinskis lepojas, ka katru gadu Ziemeļlatgales retrorallijs pulcē arvien vairāk cilvēku. Šogad kopbilde tapa Viļakas pludmalē. 

Pirmo reizi Viļakā. Atvaļinātais pulkvedis Arkādijs Ivanovs ar sievu Svetlanu ieradās no Rīgas. Viņi atklāja, ka jau sen vēlējās piedalīties retrorallijā Latgalē. “Dvēsele dzied, redzot vienkopus līdzīgi domājošus cilvēkus,” atzina bijušais lidotājs. Viņš Viļakas pusē ieradās ar 1977.gada motociklu “Iž Jupiter 3K”.

Pēdējā instruktāža. Retrorallija organizators Dzintars Dvinskis dod pēdējos norādījumus, kurp un kā braukt: “Maršrutu ar visu kontrolpunktu atrašanu var izbraukt 2,5 stundās. Akcents sacensībās ir uz iegūtajiem punktiem, nevis ātrumu.”

Savdabīga pārbūve. Imants Slišāns no Viļakas klātesošos pārsteidza ar pārbūvētu motociklu, kuram uzstādījis iespaidīgu kasti. Tincināts, kas tajā atrodas, Imants atsmēja, ka noderīgas lietas, piemēram, ķivere. Viņš pieļāva, ka improvizētajā skapī ietilptu pāris alus kastes, kaut gan alkoholu pats nelieto.

Atved sveicienus no Igaunijas. Andrejs un Vladimirs Losevi ieradās no Narvas, kas ir aptuveni 400 kilometru attālumā no Balviem. Viņi ikvienam interesentam laipni izrādīja 1936. un 1944.gadā ražotus motociklus “DKW SB 200” un “DKW 350-1”. Jautāti, ko ieteiktu jauniešiem, kuri tikai sapņo par močiem, igauņi ieteica restaurēt motociklu “Iž 49”. “Ja tas izdosies, tad āķis būs lūpā,” viņi solīja. Tāpat motokluba “Classic Riders” vārdā kaimiņvalsts viesi ielūdza ikvienu uz Narvu 7., 8. un 9.augustā, kur notiks retromotociklu izstāde, parāde, ekskursijas, koncerts un senlietu tirgus. “Ieeja bez maksas,” piebilda Andrejs un Vladimirs.

Vienaudzis ar moci. Pēteris Serģis zināja stāstīt, ka pēdējoreiz “Baltajā briedī” ar krosa moci startēja 1983.gadā. “Kopš tā laika šeit neesmu bijis,” viņš atzina. Lūgts atsaukt atmiņā spilgtākos notikumus, Pēteris atsmēja, ka jaunībā viss šķita spilgts un skaists: “Atmiņā palikušas vārdiem neaprakstāmas sajūtas, kad brālis blakusvāģu trasē izgrieza pogas Krievijas titulētajam sportistam Ščerbiņinam. Tās bija ovācijas: “Krievam tomēr ielika!” Arī skatītāji tolaik bija īpaši. Piemēram, meitenes uz motokrosu nāca balles kleitās.” Tāpat P.Serģis jokoja, ka viņš vēlas tikt apglabāts kā Ķīnas imperators - ar uzticīgo 1947.gadā ražoto motociklu “BMW”. “Turklāt mēs esam vienaudži,” atklāja viņš.

Slavē “Baltā brieža” trasi. Andis Didžus no Rīgas un Jānis Lāčaunieks no Saulkrastiem īpaši slavēja gaisotni, kas valda Ziemeļlatgalē: “Mēs nešaubāmies, ka šeit tuvākajā nākotnē notiks arī pasaules čempionāts motokrosā.” Viņi Viļakā ieradās pirmo reizi ar 1947. un 1943.gadā ražotiem močiem “BMW R35” un “Harley Davidson WLA”.

Maltīte pirms parādes. Rallija dalībniekus gan rītā, gan vakarā cienāja Aldis Pušpurs. Motociklisti īpaši slavēja lauku labumus - sieru un maizi.

Parādē. Parādi Viļakas ielās vadīja Dzintars Dvinskis un Pēteris Serģis.

Dvīņi jau paaugušies. Pirms gada dvīņu Teo un Leo tētis Artūrs Lācis no Jelgavas novada Vircavas solīja atgriezties Viļakā. Viņš solījumu turēja. “Nu jau dēli ir piecgadnieki. Kad tētis vairs nevarēs braukt, pie stūres būs jāsēžas puikām,” viņš sprieda.

Aicina uz kluba jubileju. Retro motokluba “Rūsa vējā” vadītājs Kaspars Romanovs pastāstīja, ka parādēs brauc jau piecus gadus, bet motokluba biedri šogad svinēs kluba trīs gadu jubileju: “Aicinām visus 11.jūlijā uz Tilžu, kur pagasta svētku ietvaros neizpaliks arī retromotociklu parāde.”

Man arī tāds būs! Viļakas ļaudīm sestdien bija vienreizēja iespēja ne tikai apskatīt retro motociklus, bet arī uz tiem pasēdēt. Šo iespēju izmantoja septiņgadīgais balvenietis Kaspars Dauksts, kurš vasaras brīvdienas pavada Baltinavā. “Man arī kādreiz mocis būs!” apgalvoja puika.

Uztraucas par mammu. Madara no Verpuļevas, vērojot retroralliju, atzina, ka uztraucas par mammu Anitu Pitkeviču, kura trasē devās kopā ar vīru Māri. “Šodien brauc arī brālis, bet vairāk uztraucos par mammu. Lai nenosalst,” Madara paskaidroja. Savukārt Māris atklāja, ka viņam nācās krietni papūlēties, lai pierunātu sieviņu sēsties uz moča: “Kā papūlēties? Tas lai paliek noslēpums.”

Pirmais pārbaudījums. Lai iegūtu punktus, motociklistiem bija jāstartē un jāiztur dažādi pārbaudījumi, piemēram, granātu mešana riteņos. Kuldīdznieks Valdis Plaudis veiksmīgi tika galā ar šo uzdevumu. “Patika,” viņš teica.

Veļ riteni. Tiesneša palīgs Mārtiņš Plešs no Balviem pastāstīja, ka Mitrakalnā sportistiem jāveļ ritenis caur četriem vārtiem, kā arī jāatpazīst moču modeļu riepas.

Tehniska kļūme. Kamēr motociklisti izbrauca maršrutu, Deivis Dvinskis kopā ar Mārtiņu Husaru no Šķilbēniem laboja salūzušo motociklu “Voshod”.

Pārbaudījums muzejā. Viļakas novada muzeja krājumu glabātāja Maija Boldāne motociklistiem lika atrast muzejā priekšmetu ar grāfienes Alinas Lippes-Lipskas iniciāļiem.

Met riņķus. Intars Molodcovs no Medņevas kārtējā pārbaudījumā apliecināja, ka motociklisti ne tikai spēj savaldīt dzelzs rumakus, bet precīzi arī mest mērķī riņķus.

Finišā. Senlietu muzeja “Cīrulīši” saimniece Sandra retrorallija dalībniekus sagaidīja ar milzīgu aukstās zupas trauku. Viņa zināja teikt, ka tajā ietilpst 4 spaiņi zupas: “Katru gadu Dzintaram saku, ka varbūt jāapstājas, tomēr, redzot vēlmi viņa acīs, saprotu, ka arī nākamgad Ziemeļlatgales retrorallijs noteikti būs. Laipni lūgti!” Jāpiebilst, ka pēc retrorallija turpinājās dažādas aktivitātes, tostarp veiklības braucieni, kā arī vakara saviesīgā daļa, kurā neizpalika labāko apbalvošana.

Aizvadīta vienpadsmitā “Motociklu vasara” Balvos

 13. jūnijā Balvos savējos un ciemiņus priecēja nu jau par ikgadēju un gaidītu tradīciju kļuvušais motociklistu salidojums “Motociklu vasara”, kas norisinājās jau 11.gadu.

To rīkoja motoklubs “Spieķi vējā” sadarbībā ar Balvu novada pašvaldību un daudzu labu draugu un cilvēku atbalstu. Jau ap trijiem dienā  pie degvielas uzpildes stacijas “Virši-A” stāvlaukumā pulcējās parādes brauciena dalībnieki, lai uzpildītu savus dzelzs rumakus, satiktu draugus un atpūstos no tālajiem ceļiem.  Balvos ieradās daudzi Latvijas motoklubu dalībnieki, līdzbraucēji un atbalstītāji. Pasākums iesākās ar tradicionālo parādes braucienu, kurā piedalījās daudz un dažādi motocikli, mopēdi, kvadracikli un citādi braucamrīki. Mazas izmaiņas pēdējā brīdī pieņēma organizatori, atsakoties no brauciena pa Baznīcas ielu, lai  ievērotu satiksmes drošību un neradītu sastrēgumus, tāpēc viņi atvainojas tiem skatītājiem, kuri gaidīja braucējus šajā ielā. Šoreiz pasākums  pirmo reizi notika Dzirnavu ielā 1, kur Balvu ezera krasts ir iztīrīts un sakopts, noasfaltēta iela un piebraucamais laukums pie ezera. Šeit vakara gaitā piestāja plosts “Vilnītis”, lai izvizinātu pasākuma dalībniekus un pusnaktī gaisā raidītu krāšņu svētku salūtu. Pēc jautrām atrakcijām, kas dalībniekos un skatītājos radīja lustīgu noskaņu, sekoja muzikāli priekšnesumi, motociklu ierūcināšana jeb guldināšana, ugunskura iedegšana, dejas grupu “Napruots” un “Buks&Pro” pavadījumā, kā arī, protams, neizpalika striptīzs. Nākamās dienas rītā visi baudīja Jura Džigura gatavoto tradicionālo zupu.

Parādē dosies kopā ar meitu. Jānis Znotiņš uz sava kvadracikla parādes braucienā devās ar meitu Patrīciju. Jānis atzina, ka ar šo kvadraciklu startēs veterānu klasē motokrosā Viļakas trasē “Baltais briedis”, kas notiks 25. un 26.jūlijā. “Trenējos divas reizes nedēļā, trase ir pasaules standartiem atbilstoša, bagāta tramplīniem,” atklāja Jānis Znotiņš.

Motocikls ar apaļu ledusskapi. Pāvels un Aksana  parādes braucienā devās ar motociklu, kuram blakusvāģa vietā bija bundžas veida ledusskapis atspirdzinošiem dzērieniem.

Gaida  kluba “Lielceļa klaidoņi” braucējus.  Jakovs Berlins, kura krāšņo motociklu rotā arī uzraksts ar viņa uzvārdu, Balvos ieradās no Rīgas, bet šeit sagaidīja kluba biedrus no Rēzeknes. Jakovs cerēja uz labu tusiņu, jo   gadu no gada pierādījies, ka organizatori prot sarīkot svētkus. Viņš ar savu braucamrīku pabijis Holandē, Polijā, Čehijā, Vācijā un citās valstīs.

Motoklubs “Spieķi vējā” ar prezidentu Andi Grāvīti. Andis atzina, ka kluba biedru ir vairāk, bet daudzi šobrīd strādā ārzemēs un nevarēja ierasties.

Bez biļetes iekšā netikt! Braucējiem uz pasākumu  nācās pirkt aproces, ko tirgoja Līga Putniņa un citi kluba draugi.

Uzpilda benzīnu. Ļubova Salekalne uz Balviem mērojusi ceļu no Daugavpils. Viņa ar savu motociklu brauc jau trīs gadus, bet klubā “Russian Motoclub”, ar kuru kopā devusies šurp, vēl nav iestājusies. Ļubova par pasākumu Balvos dzirdējusi labas atsauksmes, tāpēc devusies šurp.

Parādes priekšā. “Spieķi vējā” prezidents Andis Grāvītis brauca parādes priekšā, lepni vedot kluba karogu.

Milicija brauc! Uzraksts krievu valodā uz motocikla ar blakusvāģi, kurā sasēdušies Raitis Ķerģis, Ainis Ķerģis un Sergejs Jancevs, piesaistīja parādes skatītāju uzmanību arī tāpēc, ka visi bija ģērbušies sen piemirstos miliču formas tērpos.

Sumināšana. Ar dāvanām, labiem vēlējumiem svētkos  sveikt “Spieķus vējā” bija ieradušies motoklubi no daudziem Latvijas novadiem, arī “Free Hawks” no Rīgas (attēlā).

Kā noturēt ūdens spaini? Atrakcijās smieklus un publikas ovācijas izpelnījās braucēji, kur  aizmugurē sēdošais turēja dēlīti ar ūdens spaini. Dažiem izdevās, dažiem nē, bet slapju šalti dabūja pat vakara vadītājs Māris Grigalis.

Pa ezeru ar aisbergu. Draugu kompānija no Garkalnes Balvos ieradās ar pašdarināto lielo ledus gabalu jeb aisbergu, kuram ierīkots pat motors. Seši draugi – Viesturs, Gatis, Jurģis, Rolands, Artis un Kārlis - nolēma šurp doties ar diviem braucamrīkiem - busiņu aisbergam un kemperi pašu ērtībām.  

Anitas un Māra būvētais ugunskurs. Šīs prasmes, ko viņi izkopuši jau 11 gadus, nelika vilties arī šogad - lielais ugunskurs pakāpeniski dega no viduča, lēnām liesmām apņemot visu un izkvēlojot dzirkstis Balvu ezera ūdeņos.

Ceļ katrs savu telti. Sevi par līdzskrējējiem sauc puiši no Cēsīm, kuri atbalsta braucējus no Valmieras, Alojas, Valkas, Rūjienas. Viņi smēja, ka telti gan cels katrs savu, bet baudīs kopīgu atpūtu pie lielā ugunskura un gaidīs garšīgo rīta zupiņu, kuras garšu vēl atceras no iepriekšējiem gadiem. “Nakts gara,” piebilda Ģirts (no kreisās).

Uz vienas riepas. Andrim Voicišam sava atrakcija - brauciens parādē uz vienas riepas ir kroņa numurs jau vairākus gadus. Andris stāsta, ka braukt uz vienas riepas iemācījies jau vidusskolas gados ar veco “Minsk” motociklu, bet to nozaguši, tāpēc atsācis braukt tikai pēc 15 gadu pārtraukuma, kad iegādājies jaunu motociklu. Lai šādi brauktu, svarīgi, cik ilgi griežas priekšējā ripa, līdzsvaru noturēt ilgāku laiku šoreiz traucējusi lēnā braucēju plūsma. Garākais ceļš, kas veikts uz vienas riepas, ir apmēram divi kilometri.

Aizsargķivere aizceļos uz Ropažiem. Sevi par čangali dēvējošais motobraucējs no Ropažiem atzina, ka taisni izstieptās rokās turēt riepu nebija viegli, bet, piepūšot vaigus un saņemoties, izdevies tikt pie Jura un Aivja sarūpētās balvas.  

Kurš ātrāk izdzers trīs alus glāzes? Šo atrakciju iemēģināja vīri, kuri savus mocīšus jau bija iemidzinājuši. Pierādījās, ka  trīs  lielas alus glāzes var iztukšot apmēram 20 sekundēs. Tiesa, dažiem alus vairāk tika aiz krekla, nekā mutē.

Apzīmē sejas un raksta uzrakstus. Solvita Pudāne ir body art māksliniece un Vikai viņa jau uzzīmējusi seju kā lauviņai, bet Viesturam uz rokas top uzraksts “Esmu no Garkalnes”. “Piekrišana ir liela, spēj tik strādāt,” neslēpa Solvita.

Uzmanību - ola! Kā braukt un karotē noturēt olu, izmēģināja daudzi. Uzvarētāji dabūja balvas, zaudētāji  iezīmēja saplīsušo olu ceļu.

Balvos pirmo reizi. Rīdzinieki Kaspars Pikšs no kluba “United Motors” Balvos bija ieradušies pirmo reizi. Puiši smēja, ka savus braucamrīkus pošot parādei tāpat kā meičas sevi ballei. Pirmie iespaidi par Balviem viņiem palika ļoti labi - viss izskatījies smuki, un ielās bijis daudz aktīvu atbalstītāju un līdzjutēju.

Striptīzs var sākties! Viena no vakara kulminācijām bija striptīza šovs, kurā uzstājās divas daiļas meičas,  lēni skatītāju priekšā sevi atbrīvojot no apģērba gabaliem.

Atklāj Baznīcu no jauna!

Pagājušās nedēļas nogalē jau otro gadu notika Latvijas kristīgo baznīcu kultūras pasākums “Baznīcu nakts”, kas pulcēja 30 500 apmeklētājus Latvijā, tostarp mūspusē. Balvos baznīcu nakts noslēdzās ar gaismas gājienu no Balvu katoļu draudzes baznīcas uz Balvu Evaņģēliski luterisko baznīcu, kur klātesošos priecēja koncerts. Savukārt pirms pusnakts pasākuma apmeklētāji kopā ar priesteriem Mārtiņu Klušu un Mārtiņu Vaickovski lūdzās par līdzcilvēkiem mūsu pilsētā, novadā, Latvijā un visā pasaulē.   

Intervija pie baznīcas. Latgales reģionālās televīzijas reportiere balveniešiem jautāja, ar ko, viņuprāt, “Muzeju nakts” atšķiras no “Baznīcu nakts”? Balveniete Zinaida Laminska sprieda, ka “Baznīcu nakts” paver jaunas iespējas, piemēram, piesaistīt jaunatni baznīcai.

Balvu Romas katoļu baznīcā. Pulksten 17.50 Latvijā baznīcās atskanēja baznīcu zvani. Interesanti, ka Balvu katoļu baznīcā, lai zvanītu zvanus, nav jākāpj tornī – to var izdarīt no apakšas.

Zvana zvanu. Jānis Budevičs jautāts, vai viņš ir zvaniķis, atsmaidīja, ka ir cilvēks, kurš rūpējas par dziedāšanu.

Saviļņo klātesošos. Kora “Mirklis” dziedātāji kārtējo reizi apliecināja, ka spēj saviļņot pat visnocietinātākās sirdis.

Gaismas gājiens. Balvu katoļu draudzes prāvests Mārtiņš Klušs nešaubās, ka Balvu pilsētā ir cilvēki, kuri attālinājušies no baznīcas: “Tomēr viņi ir kristieši. Mums vajag turēties kopā, mēs pielūdzam, godinām un slavinām Dievu, kas saucas Jēzus Kristus. Daļa jauniešu un pieaugušo nespēj izšķirt prioritātes. Gribas, lai mūsu cilvēki ir aktīvāki, turklāt ne tikai lielos svētkos. “Baznīcu nakts” varētu kļūt par vienojošo faktoru.” Tāpat viņš atgādināja, ka kopīgais gars draudzē un cilvēkos ir vairāk nekā nepieciešams. “Tas parādās talkās, gājienos, lūgšanās, pat futbola turnīrā ministrantiem,” viņš piebilda.

Aicina godāt garīgās vērtības. Prāvests Mārtiņš Klušs šo pasākumu vērtē kā papildus iespēju cilvēkus iepazīstināt ar baznīcu: “Līdz šim baznīcas aktīvi līdzdarbojās “Muzeju naktī” Rīgā, tomēr mēs gribējām izdalīt baznīcas, jo tās ir kaut kas vairāk, ar pavisam citām vērtībām. Protams, dievnamā ir arī kultūras un mākslas vērtības, kas palīdz pilnveidot garīgo dzīvi. Kā mēs Balvos nonācām līdz “Baznīcu naktij”? Tā bija mūsu brīvprātīga iniciatīva, jo uzskatām, ka tā ir laba iecere, lai cilvēkiem parādītu, ka baznīcai ir citas funkcijas. Tas ir ne tikai lūgšanu nams, bet tā ir kopēja draudzes dzīve, kurā ikviens aicināts piedalīties. Baznīca vienmēr ir un būs kā Kristus iedibināta gan kā celtne, gan kā kopiena, kas veido vienu veselumu. Un Kristus ir galva. Nereti cilvēkiem šķiet, ka uz baznīcu jānāk Ziemassvētkos un Lieldienās. “Baznīcu nakts” devīze ir atklāt Baznīcu no jauna! Mums jālūdzas ne tikai lielajos svētkos, bet gan ik svētdienu, ik darbdienu.”

Luterāņu baznīcā. “Baznīcu nakts” izskaņā klātesošajiem bija iespēja noklausīties grupas “Voice of instrument” (tulkojumā - instrumentu) koncertu.

Uzrunā kristiešus. Luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis mudināja padomāt, kas mēs tādi esam un kur ir mūsu vieta? “Šodien moderni sakām, ka esam deklarējušies tādā un tādā adresē, bet dzīvojam citviet. Vai tas ir normāli? Mūsu mājas ir mūsu novads. Ja lūkojamies uz vēl nozīmīgāku piederību, tad tā ir saistība ne tikai ar pilsētu, novadu, valsti, bet debesīm. Šodien esam visi kopā , jo mums ir vienota piederība. Tā ir debesu piederība,” viņš atgādināja.

Liela interese. Pirmā “Baznīcu nakts” Balvos pierādīja, ka, visticamāk, šāda veida pasākums kļūs par tradīciju. “Tas bija mīļi un skaisti,” atzina baznīcu apmeklētāji.