Uobeles, uobeles. Upītes uobeles zīd...
Sestdien Upītes tautas namā izskanēja vecākais latgaliešu festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kas kārtējo reizi apliecināja, ka uz skatuves vienlīdz labi sadzīvo dažādi mūzikas stili, sākot ar folkloru līdz pat smagajam rokam. Nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns nešaubās, ka mākslinieku un dzejnieku uzstāšanās apliecina Latgales vienotību un spēku. Viņam piekrita duets Inga un Normunds, kuri, atklājot festivālu, atgādināja, ka Upīte ir pasaules centrs.
Mārīte Slišāne. Viņa atzina, ka sevi neuzskata par dzejnieci, tomēr šad tad naktīs pieraksta, kā pati smēja, domu uzplaiksnījumus. Tāpat Mārīte neslēpa, ka nevarējusi atteikt lasīt dzeju. “Kā atteikt, ja festivāla dibinātājs ir tētis,” viņa piebilda. Jautāta, kādas bija izjūtas, dzejniece atklāja, ka satraukums lielāks, nekā ejot pie zobārsta.
Iet rotaļās. Zīmīgi, ka festivālos “Upītes Uobeļduorzs” vienmēr valda jauka gaisotne un bērniem nekad nav liegts izpaust savas emocijas jebkādā veidā. Jāpiebilst, ka nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns mudināja būt aktīviem atgādinot, ka šis nav koncerts, bet festivāls.
Priecājas par notiekošo. Dzejnieces Jana Skrivļa-Čevere (no kreisās) un Dagnija Bramane neslēpa, ka Upītē jūtas kā mājās. D.Bramane, uzejot uz skatuves, atklāja, ka rakstīt dzeju par mīlestību ir liels izaicinājums.
“Gondreiž 10-nīkā”. Basģitārists Upītē ieradās ar lauztu un ieģipsētu kāju. Viņš teica, ka nekas nevar būt šķērslis, lai atbrauktu uz Upīti.
Upītei novēl saules mūžu! Katru gadu festivāls iesākas ar himnu, kuras vārdu autors ir dzejnieks un festivāla “Upītes Uobeļduorzs” dibinātājs Antons Slišāns. Šogad himnu jaunā aranžējumā izpildīja duets Inga un Normunds. Viņi Latgales un Upītes ļaudīm vēlēja saules mūžu.
Dainis Adijāns. Upītes ļaudis un ciemiņi sirsnīgi uzņēma dziesminieku Daini Adijānu, kurš izpildīja ne mazāk sirsnīgas dziesmas.
Folkloras kopa “Upīte”. Upītes pašdarbnieki kārtējo reizi apliecināja latgaliešu valodas spēku un varenumu.
Grupa “Inokentijs Mārpls”. Viņi pēc uzstāšanās paziņoja, ka Upītes tautas nams ir ideāla vieta viņu jaunā albuma prezentācijas pasākumam, jo tautas nams nav ne liels, ne mazs - skatuve tieši laikā roka spēlēšanai. Vienīgais trūkums - atrodas pārāk tālu no Rīgas.
Ineta Atpile-Jugane. Festivāla dalībniekiem bija vienreizēja iespēja tikties ar dzejnieci Inetu Atpili-Jugani klātienē. Viņi noklausījās ne tikai dzeju, bet arī dziesmas, kurām tekstus uzrakstījusi dzejniece.
“Jezups i muosys” (“Bez PVN”). Grupas “Jezups i muosys” puiši atzina, ka no “Uobeļduorza” gaida dažādas rotaļas, dejas un izdarības. Tāpat viņi jokoja, ka gaida arī Ziemassvētkus. Un kā jau svētkos pieklājas, viņi visiem latgaliešiem vēlēja izaugsmi: “Protīgi nodzīvojiet mūžu – lai nav beztolku!”
Folkloras kopa “Egle”. Pirms uzstāšanās medņevieši ieturēja nelielu pauzi paskaidrojot, ka viņiem, tāpat kā simfoniskajam orķestrim, vajag noskaņot mūzikas instrumentus. Jāpiebilst, ka festivālā uzstājās vairāk nekā 10 grupas, tostarp īpašais viesis Inokentijs Mārpls.
Vadugunieši pusstundā četrreiz šķērso Krievijas robežu
Piektdien “Vaduguns” kolektīvs devās uz Igauniju, lai, atvadoties no vasaras, kopā lietderīgi pavadītu vienu dienu neformālā gaisotnē. Jāpiebilst, kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka nav jābrauc tūkstošiem kilometru, lai iepazītu un apskatītu apbrīnas vērtus objektus. Netālu no Varskas vaduguniešiem bija unikāla iespēja pat četrreiz likumīgi šķērsot Krievijas Federācijas robežu. Tā ir vieta, kur nelielu ceļa posmu atļauts izbraukt cauri, neizkāpjot no transportlīdzekļa.
Vēl dzimtenē. Pirmais pieturas punkts - Veclaicenes pagasts, kur vaduguniešiem pievienojās zinošā gide Maija, ir Vēsmas Kravales un Sanitas Karavoičikas (foto) dzimtene. Izrādās, blakus esošajā ezerā, vēl maza būdama, redaktora vietniece Sanita pat slīkusi.
Pilsdrupās. Zinaida Logina, Sanita Karavoičika, Vēsma Kravale, Skaidrīte Gugāne un viņas dēls Kristiāns Vastselīnas pilsdrupās. Interesants bija gides stāstījums par pili, kuras būvniecība aizsākās tālajā 1342.gadā.
Pie interesanta auto. Maruta Sprudzāne izmantoja iespēju nofotografēties pie savdabīga auto, uz kura bija skatāmas vēsturiskas ainas un tērpi.
Re, Krievija! No Podmocas ciema Peipusa krastā var vērot Krievijas Federācijas teritoriju, tostarp pareizticīgo baznīcu.
Kopbilde karjerā. Piusā vadugunieši noskaidroja, ka tur atrodas Austrumeiropas lielākā sikspārņu ziemošanas kolonija.
Sievu alā. Gide Maija lieliski pārzināja ne tikai igauņu valodu, bet arī vietas, kuras parasti tūristiem nerāda, tostarp sievu alas. Tās no lielajām jeb vīru alām atšķiras ar maziem izmēriem. Neskatoties uz nelielo alu izmēru un gaismas neesamību, Sanita, Zinaida un Skaidrīte ar meitu Līgu pārliecinājās, ka tur var diezgan ērti pārvietoties.
Piusas smilšu alās. Smilšakmens alas veidotas ar rokām, izrokot smiltis stikla ražošanai no 1922. līdz 1966.gadam. Jāpiebilst, Zinaida Logina pārliecinājās, ka alās ir drēgns.
Varbūt nolekt?! Ingrīda pie slēpošanas tramplīna Otepē noskaidroja, ka Tehvandi slēpošanas tramplīna skatu platforma ir unikāls Ziemeļvalstu tūrisma un sporta objekts - no 34 m augstās platformas iespējams vērot tramplīnlēcēju treniņus un sacensības.
Pie krātera. Skaidrīte ar meitu Līgu pie lielākā no aptuveni 6600 gadus vecajiem Ilumetsas krāteriem, kas saucas Elles kaps. Tā diametrs vaļņa augstākajos punktos sasniedz 80, bet dziļums - 12,5 metrus.
Kāpēc saka: “Vīri laiž pa kreisi.” Obinitsas Setu muzejsētā ikvienam interesentam ir iespēja gūt priekšstatu par Setu novada vēsturi un kultūru, iepazīstot Obinitsas apkaimes setu ģimenes dzīvi, ierašas un paradumus. Piemēram, ekskursijas vadītāja sprieda, ka teiciens “vīri laiž pa kreisi” radies Setu novadā. Kāpēc? Precētie vīri nēsāja jostas, kuru mezgls atradās uz labajiem sāniem, bet neprecētie – uz kreisajiem sāniem. Kad precētie vīri izbrauca no mājām, viņiem nereti jostas aizslīdēja uz kreiso pusi...
Čempiona laurus plūc Gatis Stepanovs
Aizvadītajā sestdienā noslēdzās Balvu novada atklātais čempionāts pludmales volejbolā. Balvu Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva priecājas, ka pēc trīs gadus čamdīšanās, viņaprāt, izstrādāta optimālākā izspēļu kārtība un veids, kā labāk piesaistīt cilvēkus pludmales volejbolam: “Patīkami pārsteidza, ka bija ļoti liela atsaucība Tautas klasē, kā arī šogad sarosījās daiļā dzimuma pārstāves. Galvenais, lai cilvēki sporto!” Arī sacensību iniciators Gatis Stepanovs ir gandarīts, ka ar mūspuses volejbolistu atbalstu ir panākts, ka sakārtoti pludmales volejbola laukumi, izstrādāts jauns sacensību nolikums. Jāpiebilst, ka G.Stepanovs ir ilggadējs Balvu, kā arī Alūksnes novadu čempions pludmales volejbolā. Arī šogad...
Kurš kuru? Arī pēdējā – devītajā – sacensību posmā neizpalika spraiga cīņa – Elmāra Rakstiņa gremdi neitralizēt cenšas Imants Kairišs.
Savējais. Jānis Strapcāns šogad startēja Viļakā. Zīmīgi, ka pagājušās nedēļas nogalē noslēdzās arī Viļakas novada atklātais čempionāts pludmales volejbolā, kur viņš veterānu komandā “Vecie buki” (kopā ar Andreju Roginski un Vladimiru Serebreņicki) izcīnīja 1.vietu, aiz sevis atstājot komandas “Gints un es” (Jānis Boriss, Viktors Sidorovs) un “JJR” (Jānis Gruševs, Juris Vilkaste). Jauniešu grupā uzvaras laurus plūca “Baļtinava” (Arvis Keišs, Zigmārs Keišs), 2.vieta – “Rekava” (Raimonds Kurapatkins, Kristers Slišāns), 3.vieta – “M un K” (Mikus Maksimovs, Kevis Karzubovs). Meiteņu grupas rezultāti: “Rekava” (Nikola Pužule, Elīna Bukša), “Žīguri” (Ieva Jurjāne, Ieva Klimoviča), “Žīguri 3” (Elvīra Nāgele, Ērika Ivanova). Pieaugušo grupa: “Žīguri” (Sandijs Boriss, Aivis Aleksāns), “Paso” (Dāvis Paramonovs, Deniss Sovetovs).
Veči, pagaidiet! Raugoties uz divgadīgo Adrianu, sportisti priecājās, ka, lūk, aug jaunā maiņa! Puisēna tētis Arnis Voika sprieda, ka ar dēlu izies laukumā jau pēc 10 gadiem. “Nē, pēc pieciem,” viņš piebilda.
Pirms apbalvošanas. Balvu Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva uzsvēra, ka šī gada novada atklātais čempionāts pludmales volejbolā vēsturē ieies ar jauno sacensību nolikumu, kā arī dāmu atgriešanos spēļu laukumos. Tāpat viņš informēja, ka 29.augustā pulksten 10 Balvos notiks Aigara Kairiša piemiņas turnīrs pludmales volejbolā veterāniem un jauniešiem.
Kā baletā. Volejbolisti, tostarp Aigars Pušpurs, demonstrēja graciozas kustības, lai tikai noturētu, tā teikt, virs smiltīm bumbu.
Labākās volejbolistes. Meiteņu jeb Dāmu klasē šogad startēja vairāk nekā 25 sportistes. 1.vietu izcīnīja Nikola Pužule, 2.vietu – Elīna Bukša, 3.vietu – Līga Careva.
Deputāti rullē! Sacensībās startēja arī Balvu novada deputāti. Piemēram, Egons Salmanis Tautas klasē ierindojās 5.vietā, savukārt Aigars Pušpurs izcīnīja 1.vietu Veterānu klasē (foto – pirmais no kreisās), aiz sevis atstājot Gundaru Kočānu (3.vieta) un Gunti Rakstiņu (2.vieta).
Sīva cīņa. Pēdējā posmā sīva cīņa izvērtās starp čempionāta līderiem.
Uzvarētāji Tautas klasē. 3.vieta – Dairim Melnacim, 1.vieta – Arnim Seņkam, 2.vieta – Jānim Bendzulim. Jāpiebilst, ka brāļi Jānis un Edgars Bendzuļi pēdējā sacensību posma uzvarētājiem sarūpēja īpašas piemiņas balvas. “Mūsu sportisti vienmēr ir atsaucīgi it visā. Viņi nāca palīgā arī tad, kad vajadzēja sakārtot spēļu laukumus – kurš ar lāpstu, kurš ar traktoru,” priecājas G.Stepanovs.
Čempioni! Pirms pludmales sezonas sākuma Gatis Stepanovs, kurš arī šogad plūca uzvaras laurus, vēl nezināja, vai vispār varēs startēt sacensībās pēc kājas operācijas. “Peldēju, braucu ar velosipēdu, lai tikai atgrieztos ierindā,” viņš atceras. Uz goda pjedestāla Meistarklasē kāpa Elmārs Rakstiņš (2.vieta), Gatis Stepanovs (1.vieta) un Dāvis Circenis (3.vieta).
Arī zirgiem karstumā neklājas viegli
Brīvdienās Tilžas pagasta zirgu sētā “Kapulejas” aizvadītas nu jau septītās sacensības zirgu pajūgu braukšanā un šķēršļu pārvarēšanā. Jāpiebilst, ka svelmainā saule ieviesa savas korekcijas sacensību gaitā, proti, sestdien plkst. 14.00 plānoto maratonu ar šķēršļiem pārcēla uz plkst. 19.00 vakarā. “Arī zirgi, tāpat kā cilvēki, cieš no karstuma,” paskaidroja sacensību organizatore Larisa Klitončika.
Lai mūsējiem veicas! Larisa Klitončika, vērojot šķēršļu pārvarēšanas sacensības, turēja īkšķi par krišjānieti Sandru Ūzulu. Ne velti, jo Sandra ar zirgu Korifejs izcīnīja 3.vietu 80 cm un 1.vietu 1m augstu šķēršļu pārvarēšanā. L.Klitončika priecājas, ka sacensības Tilžā notika jau septīto reizi. Diemžēl, kā atzina viņa, nākamgad zirgu pajūgu braukšanas sacensības visticamāk nenotiks: “Jāpaņem pauze, jo psiholoģiski esam noguruši.”
Startē pirmā. Pirmā šķēršļu pārvarēšanas trasē devās divpadsmitgadīgā Anna Rijniece ar zirgu Sezans no Līgatnes. Meitene izcīnīja 3.vietu gan šajā pārbaudījumā, gan 1.vietu pajūgu braukšanā. Jāpiebilst, ka Sezans sarūpēja arī divas 1.vietas tilžēnietei Larisai Klitončikai.
Cerīgi raugās nākotnē. Zemnieku saimniecības “Vāliņi” īpašnieks Edvīns Žogota sola, ka arī nākamgad notiks zirgu sacensības šķēršļu pārvarēšanā jeb konkūrā: “Priecājos, ka mūsu izaugsme ir acīmredzama. Ja pirmajā gadā jātniece Sandra Ūzula ar zemnieku saimniecības “Vāliņi” zirgu Korifejs startēja 60 cm klasē, tad tagad mēs sākam jau ar 80 cm augstiem šķēršļiem, par ko agrāk varējām tikai sapņot.”
Parādē. Tilžā neizpalika parāde, kā jau pirms katrām sacensībām pieklājas.
Slēpjas ēnā. Skatītāji ar izpratni uzklausīja ziņu, ka zirgu pajūgu braukšanas sacensības pārceltas uz vakarpusi. Guntis Rudzītis ar trīsgadīgo meitiņu Evelīnu no Rēzeknes novada Nautrēniem ērti iekārtojās ēnā uz mašīnas jumta. Guntis atklāja, ka sacensību un meitiņas iespaidā nākamgad, iespējams, īstenos lielu sapni: “Evelīna uzstāj, ka vēlas zirgu. Būs jāpacenšas!”
Gluži kā tūnings. Sindija Fjodorova no Jēkabpils apliecināja, ka pucēšanās iederas arī zirgu sacensībās.
Mūsējā. Skaļas ovācijas un aplausus izpelnījās Sandra Ūzula no Krišjāņiem. Kā nu ne, ja viņa ar zirgu Korifejs izcīnīja divas godalgas, tostarp zelta.
Izbauda braucienu ar moci. Annika ar meitiņu Loretu no Jelgavas zirgu sacensību starplaikos nolēma pavizināties ar retro motokluba “Rūsa vējā” spēkratu. Viņa atklāja, ka Tilžā ciemojas bieži. “Par to jāpateicas vīram Kasparam, kurš te dzimis un audzis,” viņa paskaidroja.
Startē Larisa Klitončika. Viņa izcīnīja divas 1.vietas - atklātajās klasēs pajūgu un konusu šķēršļu braukšanā. Interesanti, ka ar zirgu Sezans, kas atrodas Līgatnē, viņa tiekas tikai sacensībās. Labus rezultātus uzrādīja arī Larisas otrā pusīte Andrejs Klitončiks, kurš atvērtajā klasē konusu braukšanā ierindojās 2.vietā.
Agrita Prole ar zirgu Siluets. Mūsu sportiste no Golvariem izcīnīja 2.vietu Latvijas Jātnieku federācijas sacensībās jaunzirgu klasē.
“Baltajā briedī” aizvadītas motokrosa sacensības
Aizvadītajās brīvdienās, 25. un 26.jūlijā, “Baltā brieža” mototrasē Viļakā notika Latvijas čempionāts motokrosā un Baltijas čempionāta kvadracikliem 3.posms, kurā piedalījās ne tikai pašmāju, Baltijas un pat pasaules vadošie sportisti, bet ar panākumiem startēja arī mūspuses motokrosa pārstāvji. Sacensību otrajā dienā motokrosa cienītāji pirmo reizi vēsturē varēja vērot arī minivelokrosu bērniem, kurā mazie ķipari vecumā līdz pieciem gadiem startēja ar saviem velosipēdiem bez pedāļiem.
Sacensībās neizpalika arī daudzas citas aktivitātes. Līdzjutējiem tika rīkotas autogrāfu sesijas, sniedzot iespēju klātienē tikties un aprunāties ar vadošajiem motokrosa pārstāvjiem. Ikviens līdzjutējs varēja iegādāties arī unikālu fanu atribūtiku fanu veikaliņā, kā arī abas dienas trases malā darbojās fanu telts, kurā sev interesantu nodarbi atrada mazākie motokrosa līdzjutēji. Savukārt pirmās sacensību dienas noslēgumā ikviens varēja pārbaudīt, kuram tad veiklākas kājas, kad deva starta šāvienu nakts ballei.
Lauris Eizāns. Labāko sniegumu no mūspuses sportistiem sacensībās uzrādīja balvenietis Lauris Eizāns, kurš savā kvadraciklu klasē uzvarēja abos braucienos. Godam cīnījās arī Elvis Bartkevičs, Valters Logins un Ivo Benedikts Skabs.
Mums izdevās! Motokross – tās ir ne tikai veselīgas konkurences sacensības, bet arī savstarpēja cieņa trasē un draudzība ārpus tās.
Startē ar blakusvāģiem. Sportisti atzina, ka mototrase Viļakā bija augstā līmenī. Par to pārliecinājās arī blakusvāģu ekipāžas.
Ar kausiem un uzvarētāju šampanieti. Sacensībās Viļakā startēja un ar savu sniegumu priecēja arī pasaules vadošā blakusvāģu ekipāža – Pasaules čempionāta blakusvāģiem līderi Kaspars Stupelis (uz pjedestāla augstākā pakāpiena pa kreisi) un Etjēns Bakss. Latviešu kantētājs Kaspars un nīderlandietis Etjēns Viļakā triumfēja un palika nepārspēti abos sacensību braucienos.
Minivelokross bērniem. Šajās sacensībās katru dalībnieku ar medaļām un kausiem apbalvoja paši Pasaules čempionāta līderi blakusvāģu klasē. Prieks -sportistiem un līdzjutējiem, smaids un gandarījums - mazajiem ķipariem.
Debesīs. Kā motokrosa sacensībās allaž ierasts, arī aizvadītajos motokrosa svētkos Viļakā skatītājiem bija iespēja vērot aizraujošus skatus ar sportistu vadītajiem dzelzs rumakiem.
Lai labi ripo! Sacensību organizators Ēriks Eizāns ne tikai ieguldīja pamatīgu darbu sacensību noorganizēšanai mototrasē un patīkamu atpūtu ārpus tās, bet arī rūpējās par dēla Laura kvadracikla tehnisko veselību.
Ceļā uz panākumiem. Sacensībās Viļakā augstas klases meistaru netrūka. Kvadraciklu klasē startēja arī vadošais Eiropas kvadraciklu klases braucējs, līderis Edgars Meņģelis, kurš 1.braucienā uzvarēja, savukārt otrajā braucienā tehnisku iemeslu dēļ diemžēl izstājās.
Vēl nedaudz, un finišs! Sportisti sacensībās varēja būt pārliecināti – lieku apli nevienam mērot nenāksies!
Vairāk rakstu...
Reportāžas
-
Kāpēc investēt Latgalē un Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā?
(Reportāža)Latgale ir reģions ar unikālu un līdz galam neatklātu potenciālu uzņēmējdarbībai un sava biznesa attīstībai. Šeit daba satiekas ar mūsdienu tehnoloģijām, tradīcijas – ar progresu, radot vidi, kurā idejas pārtop par biznesa veiksmes stāstiem....
-
Ignitis Renewables sāk izpēti vēja parka būvniecībai Balvu novadā
(Reportāža)Baltijā vadošais starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables ar vairāk nekā 178 miljonu eiro investīcijām uzsācis darbu pie “zaļās” enerģijas projektu attīstīšanas Latvijā. Pašlaik uzņēmums attīsta vairākus saules enerģijas...
-
Latgales SEZ – nozīmīgs un stabils balsts uzņēmumu attīstībai
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš...
-
Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai
(Reportāža)Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas...
-
Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau 6.gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). LSEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017.gada ir...
-
Gudrs saimnieks – veiksmīgs saimnieks!
(Reportāža)Vakar satiku jauno kaimiņu – nu to, kurš pirms pusgada nāca iepazīties, pārņemot sievas mantoto lauku īpašumu. Plāni jaunajiem bija lieli – blakus esošo mežu sakārtot (kur nu tur sēnēm augt – tāda biežņa izpletusies un sakritusi, ka ne kāju spert, ne putnam...
-
Apjomīgākais investīciju līgums un citas uzvaras: Latgales SEZ apkopo gada rezultātus
(Reportāža)2022.gads Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (Latgales SEZ) ir kļuvis par veiksmīgāko investīciju piesaistes ziņā – 9.novembrī tika parakstīts apjomīgs ieguldījumu līgums ar SIA “Light Guide Optics International” 24,3 milj. eiro apmērā un ar SIA...
-
Balvu centrā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle
(Reportāža)Balvu centrā, Brīvības ielā 57, nama pirmajā stāvā atvērta “Centrālās laboratorijas” Balvu filiāle. Savus klientus tā gaida ik darbdienu no pulksten 8.00 līdz 16.00. Laboratorijas darbam atvēlētas vairākas mājīgas telpas. Uzgaidāmajā telpā var novilkt...
-
Sagaida sesto saulrietu
(Reportāža)Biedrības “Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova pāris stundas pirms sestā brīvdabas koncerta “Mūzika saulrietam” apstiprināja, ka gaidāma saulaina diena. “Es to panākšu,” viņa jokoja. Jāsecina, ka neizpalika kārtīga lietusgāze, pēc kuras tik uz tā...
-
Dzimšanas dienu svin Izgudrotāju ciemā
(Reportāža)Sestdien īpaša diena izvērtās astoņiem piecgadniekiem, kurus sumināja Bērnības svētkos Rugājos. “Vai dieniņ, pie visām Jāka mušām, pie tēvoča Klausa kofera, svētki jau sākušies! Ak, dieniņ, esmu aizkavējusies,” pavēstīja Lote, kura, kā jau...
Veiksmes prognoze
.