Arī zirgiem karstumā neklājas viegli

Brīvdienās Tilžas pagasta zirgu sētā “Kapulejas” aizvadītas nu jau septītās sacensības zirgu pajūgu braukšanā un šķēršļu pārvarēšanā. Jāpiebilst, ka svelmainā saule ieviesa savas korekcijas sacensību gaitā, proti, sestdien plkst. 14.00 plānoto maratonu ar šķēršļiem pārcēla uz plkst. 19.00 vakarā. “Arī zirgi, tāpat kā cilvēki, cieš no karstuma,” paskaidroja sacensību organizatore Larisa Klitončika.

Lai mūsējiem veicas! Larisa Klitončika, vērojot šķēršļu pārvarēšanas sacensības, turēja īkšķi par krišjānieti Sandru Ūzulu. Ne velti, jo Sandra ar zirgu Korifejs izcīnīja 3.vietu 80 cm un 1.vietu 1m augstu šķēršļu pārvarēšanā. L.Klitončika priecājas, ka sacensības Tilžā notika jau septīto reizi. Diemžēl, kā atzina viņa, nākamgad zirgu pajūgu braukšanas sacensības visticamāk nenotiks: “Jāpaņem pauze, jo psiholoģiski esam noguruši.”

Startē pirmā. Pirmā šķēršļu pārvarēšanas trasē devās divpadsmitgadīgā Anna Rijniece ar zirgu Sezans no Līgatnes. Meitene izcīnīja 3.vietu gan šajā pārbaudījumā, gan 1.vietu pajūgu braukšanā. Jāpiebilst, ka Sezans sarūpēja arī divas 1.vietas tilžēnietei Larisai Klitončikai.

Cerīgi raugās nākotnē. Zemnieku saimniecības “Vāliņi” īpašnieks Edvīns Žogota sola, ka arī nākamgad notiks zirgu sacensības šķēršļu pārvarēšanā jeb konkūrā: “Priecājos, ka mūsu izaugsme ir acīmredzama. Ja pirmajā gadā jātniece Sandra Ūzula ar zemnieku saimniecības “Vāliņi” zirgu Korifejs startēja 60 cm klasē, tad tagad mēs sākam jau ar 80 cm augstiem šķēršļiem, par ko agrāk varējām tikai sapņot.” 

Parādē. Tilžā neizpalika parāde, kā jau pirms katrām sacensībām pieklājas.

Slēpjas ēnā. Skatītāji ar izpratni uzklausīja ziņu, ka zirgu pajūgu braukšanas sacensības pārceltas uz vakarpusi. Guntis Rudzītis ar trīsgadīgo meitiņu Evelīnu no Rēzeknes novada Nautrēniem ērti iekārtojās ēnā uz mašīnas jumta. Guntis atklāja, ka sacensību un meitiņas iespaidā nākamgad, iespējams, īstenos lielu sapni: “Evelīna uzstāj, ka vēlas zirgu. Būs jāpacenšas!”

Gluži kā tūnings. Sindija Fjodorova no Jēkabpils apliecināja, ka pucēšanās iederas arī zirgu sacensībās.

Mūsējā. Skaļas ovācijas un aplausus izpelnījās Sandra Ūzula no Krišjāņiem. Kā nu ne, ja viņa ar zirgu Korifejs izcīnīja divas godalgas, tostarp zelta.   

Izbauda braucienu ar moci. Annika ar meitiņu Loretu no Jelgavas zirgu sacensību starplaikos nolēma pavizināties ar retro motokluba “Rūsa vējā” spēkratu. Viņa atklāja, ka Tilžā ciemojas bieži. “Par to jāpateicas vīram Kasparam, kurš te dzimis un audzis,” viņa paskaidroja.

Startē Larisa Klitončika. Viņa izcīnīja divas 1.vietas - atklātajās klasēs pajūgu un konusu šķēršļu braukšanā. Interesanti, ka ar zirgu Sezans, kas atrodas Līgatnē, viņa tiekas tikai sacensībās. Labus rezultātus uzrādīja arī Larisas otrā pusīte Andrejs Klitončiks, kurš atvērtajā klasē konusu braukšanā ierindojās 2.vietā.

Agrita Prole ar zirgu Siluets. Mūsu sportiste no Golvariem izcīnīja 2.vietu Latvijas Jātnieku federācijas sacensībās jaunzirgu klasē.

“Baltajā briedī” aizvadītas motokrosa sacensības

Aizvadītajās brīvdienās, 25. un 26.jūlijā, “Baltā brieža” mototrasē Viļakā notika Latvijas čempionāts motokrosā un Baltijas čempionāta kvadracikliem 3.posms, kurā piedalījās ne tikai pašmāju, Baltijas un pat pasaules vadošie sportisti, bet ar panākumiem startēja arī mūspuses motokrosa pārstāvji. Sacensību otrajā dienā motokrosa cienītāji pirmo reizi vēsturē varēja vērot arī minivelokrosu bērniem, kurā mazie ķipari vecumā līdz pieciem gadiem startēja ar saviem velosipēdiem bez pedāļiem.

Sacensībās neizpalika arī daudzas citas aktivitātes. Līdzjutējiem tika rīkotas autogrāfu sesijas, sniedzot iespēju klātienē tikties un aprunāties ar vadošajiem motokrosa pārstāvjiem. Ikviens līdzjutējs varēja iegādāties arī unikālu fanu atribūtiku fanu veikaliņā, kā arī abas dienas trases malā darbojās fanu telts, kurā sev interesantu nodarbi atrada mazākie motokrosa līdzjutēji. Savukārt pirmās sacensību dienas noslēgumā ikviens varēja pārbaudīt, kuram tad veiklākas kājas, kad deva starta šāvienu nakts ballei.

Lauris Eizāns. Labāko sniegumu no mūspuses sportistiem sacensībās uzrādīja balvenietis Lauris Eizāns, kurš savā kvadraciklu klasē uzvarēja abos braucienos. Godam cīnījās arī Elvis Bartkevičs, Valters Logins un Ivo Benedikts Skabs.

Mums izdevās! Motokross – tās ir ne tikai veselīgas konkurences sacensības, bet arī savstarpēja cieņa trasē un draudzība ārpus tās.

Startē ar blakusvāģiem. Sportisti atzina, ka mototrase Viļakā bija augstā līmenī. Par to pārliecinājās arī blakusvāģu ekipāžas.

Ar kausiem un uzvarētāju šampanieti. Sacensībās Viļakā startēja un ar savu sniegumu priecēja arī pasaules vadošā blakusvāģu ekipāža – Pasaules čempionāta blakusvāģiem līderi Kaspars Stupelis (uz pjedestāla augstākā pakāpiena pa kreisi) un Etjēns Bakss. Latviešu kantētājs Kaspars un nīderlandietis Etjēns Viļakā triumfēja un palika nepārspēti abos sacensību braucienos.

Minivelokross bērniem. Šajās sacensībās katru dalībnieku ar medaļām un kausiem apbalvoja paši Pasaules čempionāta līderi blakusvāģu klasē. Prieks -sportistiem un līdzjutējiem, smaids un gandarījums - mazajiem ķipariem.

Debesīs. Kā motokrosa sacensībās allaž ierasts, arī aizvadītajos motokrosa svētkos Viļakā skatītājiem bija iespēja vērot aizraujošus skatus ar sportistu vadītajiem dzelzs rumakiem.

Lai labi ripo! Sacensību organizators Ēriks Eizāns ne tikai ieguldīja pamatīgu darbu sacensību noorganizēšanai mototrasē un patīkamu atpūtu ārpus tās, bet arī rūpējās par dēla Laura kvadracikla tehnisko veselību.

Ceļā uz panākumiem. Sacensībās Viļakā augstas klases meistaru netrūka. Kvadraciklu klasē startēja arī vadošais Eiropas kvadraciklu klases braucējs, līderis Edgars Meņģelis, kurš 1.braucienā uzvarēja, savukārt otrajā braucienā tehnisku iemeslu dēļ diemžēl izstājās.

Vēl nedaudz, un finišs! Sportisti sacensībās varēja būt pārliecināti – lieku apli nevienam mērot nenāksies!

Semenovā sacenšas cilvēki ar īpašām vajadzībām

Sestdien Viduču pamatskolā sabrauca ciemiņi no dažādiem Latvijas novadiem, lai sacenstos sporta spēlēs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba “Medņeva” vadītājs Aivars Tūcis aizvadītās sporta spēles vērtē kā izdevušās. Kā nu ne, ja medņevieši izcīnīja uzvaru, tikai par vienu punktu apsteidzot gulbeniešus. Savukārt godpilnajā trešajā vietā ierindojās valmierieši.

Sveiciens no pašiem mazākajiem! Sporta svētku dalībniekiem īpašu deju dāvāja mazās dejotājas no Rekovas. Tāpat ciemiņus ar dziesmām priecēja folkloras kopa “Egle”.

Pirmo reizi Latgalē. Guntars Bečers no Valmieras, tēmējot mērķī, atklāja, ka ar šauteni jāapietas tikpat maigi kā ar sievieti. “Citādi labs rezultāts izpaliks,” viņš jokoja.

Viens, divi – reizē! Limbažnieki Atis Ernšteins un Valdis Jakovļevs pierādīja, ka slēpot var arī vasarā. Viņi pastāstīja, ka piedalās dažādos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām organizētajos pasākumos. “Esam bijuši arī ārvalstīs,” paskaidroja ciemiņi.

Met zābaku. Cēsu komandas pārstāve Silvija Circene atklāja, ka katru vasaru pavada Medņevā, kur atrodas mājīpašums. Viņa sprieda, ka invalīdiem kopā saiešanas svētki jārīko biežāk.

Startē ar divām komandām. Balvu teritoriālās invalīdu biedrības valdes priekšsēdētājs Staņislavs Cibulis lepojās, ka balvenieši sporta spēlēs startēja gan ar pieaugušo, gan jauniešu komandu. Tāpat viņš priecājās, ka ar pašvaldības palīdzību sarūpēti jauni sporta tērpi. Arī jauniešu komandas vadītāja Marija Duļbinska slavēja pašvaldību, ar kuras atbalstu jauniešiem ar īpašām vajadzībām bija iespēja visu gadu trenēties sporta zālē: “Tāpat mums tapis savs karogs, kuru iesvētīsim invalīdu dienā 28.novembrī!” Jāpiebilst, ka nākamgad sporta spēles cilvēkiem ar īpašām vajadzībām notiks Balvos.

Met šautriņas. Pirms sporta spēļu atklāšanas Valmieras komandas sportistes aktīvi iepazina sporta sektorus. Vilija Vītiņa atzina, ka katra tikšanās ar kolēģiem ir svētki. “Būtiska kopības sajūta, nevis rezultāti,” piebilda viņa.

Lej ūdeni. Dace Vilka no Smiltenes startēja biedrības “Atbalsts” komandā, kas apvienoja sportistus no Valkas, Strenčiem un Smiltenes.

Vienmēr labi rezultāti. Gulbenietis Kristaps Ķulis neslēpa, ka sacensībās viņam vienmēr ir labi rezultāti. “Tie neizpaliks arī šodien,” viņš solīja.

Būs labi! Intars Markovs no Medņevas (foto no kreisās) veiksmīgi meta bumbiņas. Viņš neliedza padomu arī citiem, paskaidrojot, ka lielā bumba jāpiemet pēc iespējas tuvāk mazajai bumbiņai.

Uzvarēs draudzība! Alūksnietis Edvīns Svars (otrais no labās) lūgts prognozēt rezultātus, uzsvēra, ka uzvarēs draudzība.

Kā tā ugunīgā kļava …

Piektais starptautiskais teātru klasiskās dramaturģijas festivāls noslēdzies. Kā kurš iespēja un izplānoja laiku izrādēm, tik arī noskatījās. “Ķiršu dārza” laikā vienmēr ir karsts gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo skatīties izrādes nav viegli. Nav viegli arī tās izspēlēt. Aktieriem līst sviedri saspēlēs, savu varoņu likteņus izdzīvojot, skatītājiem netrūkst emociju, pārdomu, personīgās dzīves atmiņu un arī asaru. Teātris ir īpaša māksla, kā sarunā izteicās gados jauns puisis Juris, kurš bija noskatījies trešo daļu no 19 iespējamajām izrādēm. Viņam sākotnējais domu jūklis, kas jauc prātu, atgādina veļas automāta griešanos. Kad beidzot automāts  apstājas, izņem tīru, svaigu veļu. Arī emocijas  ar laiku norimst un izgulsnējas skaidrība – atziņas, kas noder un, iespējams, palīdz  turpmāk  kaut ko arī izmainīt savā dzīvē.  Izrādes bija par mīlestību. Dažādu tās izpausmēs. Kā tā ugunīgā kļava, kas deg rudeņos, un kurai līdzi sadeg arī daudzu  sirdis…

Pirmo reizi Balvu festivālā. Limbažu Tautas teātra režisore Inta Kalniņa, ar kuru skatītāji  iepazinās, noskatoties iestudējumu “Taurenīt, taurenīt”, ir arī Amatierteātru  asociācijas valdes priekšsēdētāja. Teātru festivālā Balvos limbažnieki  piedalījās pirmo reizi. Asociācija dod iespēju iznest Latvijas amatierteātru vārdus pasaulē un redzēt  skatuves mākslas jaunākās tendences. Asociācijā ietilpst arī režisores V.Resnes Balvu Tautas teātris.

Stāstiņi bibliotēkā. Alūksnes Tautas teātra  “Slieksnis” režisore Daiga Bētere uzskata, ka aktieru veidotās ainiņas, atspoguļojot bibliotēkas apmeklētāju uzvedību un manieres, ir  veiksmīgi izdevušās. Jo vairāk tādēļ, ka Alūksnes Tautas namu šobrīd rekonstruē. Tas nozīmē, ka amatierteātris vairāk nekā gadu ir bez mājām- bez telpām,  dekorācijām, rekvizītiem. Radās ideja  saspēles veidot, piemēram, lasītavā, kur viss jau ir – apmeklētāji, plaukti, grāmatas. Skatītāji, šķirstot žurnālus, pat nemanīja, ka izrāde jau sākusies. Režisore atklāja, ka citviet skatītāji tik ļoti iejūtas aktieru izspēlētajās situācijās, ka arī paši sāk runāt un dzīvot līdzi notiekošajam. Tas labi papildina  spēli, jo zināmā mērā ir eksperiments gan skatītājiem, gan arī aktieriem. Pēc izrādes Balvos viens otrs teica, ka  visas ikdienišķās ainiņas gluži pie sirds gan neesot bijušas.

Festivāla simbols. “Ķiršu dārzs” šovasar  uzziedējis piekto reizi. Tā simbols ir ķirsis, ko iestādīja par godu Balvu Tautas teātra simtgadei. Simboliskie ķiršu kauliņi vienmēr rotā arī kultūras un atpūtas centra laukumu, pilsētu. “Iestādīt” savu ķirsi nama foajē speciālā dekorā bija iespēja arī  ikvienam no 222 festivāla dalībniekiem.

Ezera krastā. Skatītāji  omulīgi sēdēja brīvā dabā, skatoties humorpilnās “Skapēna blēdības” Ogres Tautas teātra aktieru izpildījumā. Muzikāls, humorpilns uzvedums, kas ļauj atpūsties un nelauzīt galvu par problēmām. Taču liek aizdomāties, ka arī blēdīties jāprot, un kādam tas ir  talants.

Atpūtas vakarā. Sestdienas vēlā vakarā visi festivāla dalībnieki bija sirsnīgi gaidīti nama Lielajā zālē, kur skanēja mūzika, bija klāts galds un  direktore Anita Strapcāne aicināja saskandināt vīna glāzes. Visiem amatierteātru režisoriem teica sirsnīgu paldies par piedalīšanos un pasniedza skaistu simbolisku ķirsi.

Teātru fane.  Balveniete  Emerita Brenčeva vienmēr bijusi  aktīva kultūras pasākumu apmeklētāja. “Ķiršu dārza” laikā viņa noskatījās 11 izrādes. “Katra izrāde man ir svētki dvēselei. Aizeju mājās un rūpīgi  pārdomāju katru noskatīto izrādi. Festivāls ir vienreizēja iespēja baudīt skatuves mākslu. Teātri brauc pie mums, kā var neiet un tos neskatīties,” ir Emeritas pārliecība.

Vecpilsētas teātra izrāde. Pusaudzes Annas Frankas  dienasgrāmata, rakstīta no 1942. līdz 1944.gadam,  iekļauta skolu obligātās literatūras sarakstā. Par ebreju slēpšanos no nacistiem, par spēju sadzīvot, lai  izdzīvotu. Vecpilsētas teātra režisore Edīte Neimane (attēlā) veidojusi dienasgrāmatas skatuvisko variantu, ko Balvos izrādīja Sakrālajā kultūras centrā. Skatītāji izrādi vērtēja kā vienu no iespaidīgākajām un pasniegšanas formā izteiksmīgākajām  izrādēm visā festivālā. Režisore atklāja, ka doma par  skatuvisko variantu  viņai radusies tāpēc, ka kolektīvā ir atbilstoša galvenās lomas aktrise. “Caur savu  skatuvisko variantu vēlējos parādīt, cik cilvēciskā saskarsme patiesībā ir vienkārša un reizē arī sarežģīta. Izrādi spēlējam ilgi – kopš  2012. gada. Rīgas  teātru festivālā  ar to  kļuvām par laureātiem. Balvos, uzskatu, arī nospēlējām veiksmīgi,” pastāstīja režisore E.Neimane. Annas Frankas  lomu spēlēja Signe Ķipure (attēlā). Viņa ir ilggadēja aktrise, kuras talantu režisore vērtē ļoti augstu. Pēc izrādes skatītāji sprieda, cik patiesībā ir gadu aktrisei, kura tik  meistarīgi atveidoja pusaudzes vecuma meiteni. Signe atklāja šo noslēpumu - viņai ir  42 gadi, ikdienā viņa strādā  birojā grāmatvedības un ekonomikas jomā.

Ļoti bagātīgs repertuārs. Režisorei Inesei Daukstei (no kreisās) uzreiz bija skaidrs, ka teātra gardēžiem festivālā  būs ko redzēt, izjust un pārdomāt.  Šogad repertuārs bija ļoti bagātīgs. Inese noskatījās 5 izrādes:  “Ikviena manī radīja jaunatklāsmi, izbrīnu, patiku un gandarījumu. Varu tikai apbrīnot, cik tālu sniedzas režisora iecere dramatizējumā. Patika mizanscēnas, aizrāva aktierspēle, kā arī vienkāršā un tajā pat laikā estētiskā scenogrāfija, tērpi un mūzika. Esmu pateicīga Vairai Resnei un Balvu Tautas teātrim par šo iespēju dzīvot teātra pasaulē,” saka Inese.

Ziemeļlatgales retrorallijs pulcē pussimts retro motociklus un divtik vairāk braucēju

Sestdien Vēršukalnā devītajā retromotociklistu salidojumā pulcējās vairāk nekā 50 retromotociklu īpašnieki gan no Latvijas, gan no kaimiņvalstīm. Pasākuma organizators Dzintars Dvinskis neslēpa prieku, ka entuziastu skaits ik gadu pieaug. “Ja pirmajā gadā piedalījās mazāk par 10 motociklistiem, tad tagad šis skaitlis ir pieckāršojies,” viņš paskaidroja.

Kopbilde. Pasākuma organizators Dzintars Dvinskis lepojas, ka katru gadu Ziemeļlatgales retrorallijs pulcē arvien vairāk cilvēku. Šogad kopbilde tapa Viļakas pludmalē. 

Pirmo reizi Viļakā. Atvaļinātais pulkvedis Arkādijs Ivanovs ar sievu Svetlanu ieradās no Rīgas. Viņi atklāja, ka jau sen vēlējās piedalīties retrorallijā Latgalē. “Dvēsele dzied, redzot vienkopus līdzīgi domājošus cilvēkus,” atzina bijušais lidotājs. Viņš Viļakas pusē ieradās ar 1977.gada motociklu “Iž Jupiter 3K”.

Pēdējā instruktāža. Retrorallija organizators Dzintars Dvinskis dod pēdējos norādījumus, kurp un kā braukt: “Maršrutu ar visu kontrolpunktu atrašanu var izbraukt 2,5 stundās. Akcents sacensībās ir uz iegūtajiem punktiem, nevis ātrumu.”

Savdabīga pārbūve. Imants Slišāns no Viļakas klātesošos pārsteidza ar pārbūvētu motociklu, kuram uzstādījis iespaidīgu kasti. Tincināts, kas tajā atrodas, Imants atsmēja, ka noderīgas lietas, piemēram, ķivere. Viņš pieļāva, ka improvizētajā skapī ietilptu pāris alus kastes, kaut gan alkoholu pats nelieto.

Atved sveicienus no Igaunijas. Andrejs un Vladimirs Losevi ieradās no Narvas, kas ir aptuveni 400 kilometru attālumā no Balviem. Viņi ikvienam interesentam laipni izrādīja 1936. un 1944.gadā ražotus motociklus “DKW SB 200” un “DKW 350-1”. Jautāti, ko ieteiktu jauniešiem, kuri tikai sapņo par močiem, igauņi ieteica restaurēt motociklu “Iž 49”. “Ja tas izdosies, tad āķis būs lūpā,” viņi solīja. Tāpat motokluba “Classic Riders” vārdā kaimiņvalsts viesi ielūdza ikvienu uz Narvu 7., 8. un 9.augustā, kur notiks retromotociklu izstāde, parāde, ekskursijas, koncerts un senlietu tirgus. “Ieeja bez maksas,” piebilda Andrejs un Vladimirs.

Vienaudzis ar moci. Pēteris Serģis zināja stāstīt, ka pēdējoreiz “Baltajā briedī” ar krosa moci startēja 1983.gadā. “Kopš tā laika šeit neesmu bijis,” viņš atzina. Lūgts atsaukt atmiņā spilgtākos notikumus, Pēteris atsmēja, ka jaunībā viss šķita spilgts un skaists: “Atmiņā palikušas vārdiem neaprakstāmas sajūtas, kad brālis blakusvāģu trasē izgrieza pogas Krievijas titulētajam sportistam Ščerbiņinam. Tās bija ovācijas: “Krievam tomēr ielika!” Arī skatītāji tolaik bija īpaši. Piemēram, meitenes uz motokrosu nāca balles kleitās.” Tāpat P.Serģis jokoja, ka viņš vēlas tikt apglabāts kā Ķīnas imperators - ar uzticīgo 1947.gadā ražoto motociklu “BMW”. “Turklāt mēs esam vienaudži,” atklāja viņš.

Slavē “Baltā brieža” trasi. Andis Didžus no Rīgas un Jānis Lāčaunieks no Saulkrastiem īpaši slavēja gaisotni, kas valda Ziemeļlatgalē: “Mēs nešaubāmies, ka šeit tuvākajā nākotnē notiks arī pasaules čempionāts motokrosā.” Viņi Viļakā ieradās pirmo reizi ar 1947. un 1943.gadā ražotiem močiem “BMW R35” un “Harley Davidson WLA”.

Maltīte pirms parādes. Rallija dalībniekus gan rītā, gan vakarā cienāja Aldis Pušpurs. Motociklisti īpaši slavēja lauku labumus - sieru un maizi.

Parādē. Parādi Viļakas ielās vadīja Dzintars Dvinskis un Pēteris Serģis.

Dvīņi jau paaugušies. Pirms gada dvīņu Teo un Leo tētis Artūrs Lācis no Jelgavas novada Vircavas solīja atgriezties Viļakā. Viņš solījumu turēja. “Nu jau dēli ir piecgadnieki. Kad tētis vairs nevarēs braukt, pie stūres būs jāsēžas puikām,” viņš sprieda.

Aicina uz kluba jubileju. Retro motokluba “Rūsa vējā” vadītājs Kaspars Romanovs pastāstīja, ka parādēs brauc jau piecus gadus, bet motokluba biedri šogad svinēs kluba trīs gadu jubileju: “Aicinām visus 11.jūlijā uz Tilžu, kur pagasta svētku ietvaros neizpaliks arī retromotociklu parāde.”

Man arī tāds būs! Viļakas ļaudīm sestdien bija vienreizēja iespēja ne tikai apskatīt retro motociklus, bet arī uz tiem pasēdēt. Šo iespēju izmantoja septiņgadīgais balvenietis Kaspars Dauksts, kurš vasaras brīvdienas pavada Baltinavā. “Man arī kādreiz mocis būs!” apgalvoja puika.

Uztraucas par mammu. Madara no Verpuļevas, vērojot retroralliju, atzina, ka uztraucas par mammu Anitu Pitkeviču, kura trasē devās kopā ar vīru Māri. “Šodien brauc arī brālis, bet vairāk uztraucos par mammu. Lai nenosalst,” Madara paskaidroja. Savukārt Māris atklāja, ka viņam nācās krietni papūlēties, lai pierunātu sieviņu sēsties uz moča: “Kā papūlēties? Tas lai paliek noslēpums.”

Pirmais pārbaudījums. Lai iegūtu punktus, motociklistiem bija jāstartē un jāiztur dažādi pārbaudījumi, piemēram, granātu mešana riteņos. Kuldīdznieks Valdis Plaudis veiksmīgi tika galā ar šo uzdevumu. “Patika,” viņš teica.

Veļ riteni. Tiesneša palīgs Mārtiņš Plešs no Balviem pastāstīja, ka Mitrakalnā sportistiem jāveļ ritenis caur četriem vārtiem, kā arī jāatpazīst moču modeļu riepas.

Tehniska kļūme. Kamēr motociklisti izbrauca maršrutu, Deivis Dvinskis kopā ar Mārtiņu Husaru no Šķilbēniem laboja salūzušo motociklu “Voshod”.

Pārbaudījums muzejā. Viļakas novada muzeja krājumu glabātāja Maija Boldāne motociklistiem lika atrast muzejā priekšmetu ar grāfienes Alinas Lippes-Lipskas iniciāļiem.

Met riņķus. Intars Molodcovs no Medņevas kārtējā pārbaudījumā apliecināja, ka motociklisti ne tikai spēj savaldīt dzelzs rumakus, bet precīzi arī mest mērķī riņķus.

Finišā. Senlietu muzeja “Cīrulīši” saimniece Sandra retrorallija dalībniekus sagaidīja ar milzīgu aukstās zupas trauku. Viņa zināja teikt, ka tajā ietilpst 4 spaiņi zupas: “Katru gadu Dzintaram saku, ka varbūt jāapstājas, tomēr, redzot vēlmi viņa acīs, saprotu, ka arī nākamgad Ziemeļlatgales retrorallijs noteikti būs. Laipni lūgti!” Jāpiebilst, ka pēc retrorallija turpinājās dažādas aktivitātes, tostarp veiklības braucieni, kā arī vakara saviesīgā daļa, kurā neizpalika labāko apbalvošana.