“No dzirkstīm līdz ugunskuram”

Piektdien Balvu Kultūras un atpūtas centrā valdīja emocionāla gaisotne - satikās domubiedri, kuri pirms 25 gadiem, kļūstot par barikāžu dalībniekiem, nenobijās no svešvaras. Svinīgā 1991.gada barikāžu atceres 25.gadadienai veltītā sarīkojuma vadītāja Ruta Cibule klātesošajiem teica labvakar piebilstot, mani mīļie Balvu rajona ļaudis: “Man tieši tā gribējās šovakar jūs uzrunāt un ar šo uzrunu pateikt savu prieku, ka janvāra ugunskuri atkal mūs ir saveduši kopā. Lai padomātu, lai atcerētos, lai vienkārši parunātos, lai pārbaudītu savu domu gaišumu un lai kopā nosvinētu mūsu jaunās grāmatas atvēršanas svētkus.”

Četri redaktori. “Balvu Atmodas” veidotāja un ilggadējā “Vaduguns” redaktore Rasma Zvejniece atzina, ka barikāžu laiks bija žurnālistikas zvaigžņu stunda. Viņa dalījās atmiņās un pārdomās par notikumiem pirms 25 gadiem uzsverot, ka noteikti nepieder pie tiem cilvēkiem, kuri saka, ka ir vīlušies Atmodas ideālos, ka vairs neietu uz barikādēm: “Protams, arī man bija sāpīgi un skumji redzēt, ka ne visi Atmodas laika aktīvie cilvēki atrada savu vietu un realizēja sevi pārmaiņu laikā. Vietā nāca citi, ar citiem ideāliem. Tāpat saprotu, ka šodien mūsu priekšstāvju pieņemtie likumi un lēmumi ne vienmēr ir taisnīgi un ne vienmēr godīgums ir augstākā vērtība Latvijā. Protams, satrauc arī tas, kas notiek pasaulē, cik gļēva ir Eiropa šajā situācijā. Bet vienalga par spīti visam es no sirds novērtēju to, ka mums ir sava valsts – Latvija. Un nekad nesapratīšu nesaprotamo teikumu: “Mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti.”
Savukārt žurnāliste un jaunās grāmatas “Bija tāds laiks. 1991. Balvu Atmoda” galvenā redaktore Maruta Sprudzāne pastāstīja par jaunās grāmatas tapšanas laiku: “Darot šo darbu, man bija divējādas izjūtas. Kad vakaros ilgi lasīju “Balvu Atmodu” un “Vaduguni” un pacēlu galvu, šķita, ka aiz loga ir janvāris, 1991.gads, kad smagnēji brauc mašīnas, cilvēki satraukti runā. Tad atkal apjautu, ka rīt jāiet uz darbu un ir 2015.gads. Ir pavisam citas sarunas, problēmas, tēmas, un pretī nāk pavisam citi cilvēki. Grāmatā ir ļoti daudz vārdu un uzvārdu. Pirmkārt, darba grupai, kura strādāja pie grāmatas, gribējās, lai tā ir kā piemiņa šiem cilvēkiem – barikāžu dalībniekiem. Otrkārt, lai tā ir kā vēstures liecība. Grāmatā ir meklēta atbilde uz jautājumu, kāpēc Tautas fronte, kurai bija TĀDS ideju spēks un fenomenāla uzvara, pēc tam tikpat spoži neprata vadīt Latvijas ekonomiski politisko dzīvi. Kāpēc? Atbildi atradīsiet grāmatā. Tāpat ir vērts padomāt, kur 1991.gadā bija tie cilvēki, kuri šobrīd ieņem atbildīgus amatus? Kurā barikāžu pusē stāvēja? Tas lai paliek pārdomām...”
Foto no kreisās: Rasma Zvejniece, bijušais “BA” redaktors Kazimirs Šļakota, Maruta Sprudzāne un bijusī “Vaduguns” redaktore Biruta Salmane.

Īpašs mirklis. Balvu novada jauktais koris “Mirklis” barikāžu dalībniekiem patiesi sarūpēja ne tikai īpašu, bet emocionāli skaistu mirkli, kopā ar komponistu Mārtiņu Braunu atskaņojot mūziku Raiņa “Daugavai”. Jāpiebilst, ka Rainis šo darbu savulaik nosauca par sērdieņu dziesmu, kaut gan, kā uzsvēra Ruta Cibule, tā Balvos vienmēr skanējusi kā spēka dziesma. Viņa nekļūdījās...

Aicina lūgties par Latviju! Šķilbēnu un Baltinavas katoļu draudžu prāvests Staņislavs Prikulis atklāja, ka barikāžu laikā viņam bija 10 gadi. Viņš uzsvēra, ka brīvības nosargāšana ir Dieva dāvana: “Tie spēki, pret kuriem vajadzēja cīnīties, nebija uzveicami ar ieročiem, nebija uzveicami ar brutālu spēku, bet ar sirds siltumu, ar mīlestību, ar ticību. Ir svarīgi ne tikai izcīnīt, bet arī nosargāt un saglabāt šo garu. Dieva spēks, Dieva svētība un klātbūtne ir būtiski nepieciešama mums katram un katrā dzīves mirklī. Viena no uzvarām, kas mūsu tautai ir – ir valsts himna, turklāt skaistākā visā pasaulē. Kādēļ? Jo sākas ar vārdu ‘Dievs’. Lai Dievs dod, ka šis Vārds netiek izteikts vienkārši kā vārds, bet kā lūgšana.”
    

Kā spogulis. Juris Annuškāns, kurš 1991.gadā vadīja Balvu pilsētas padomi, barikāžu laiku atceras kā koncentrētu notikumu spoguli. “Vai barikāžu ugunskuri joprojām mūsu dvēselē deg?” viņš jautāja. J.Annuškāns aicināja saglabāt tādu noskaņojumu, kāds bija tolaik: “Nebaidīsimies runāt, drosmīgi runāt, redzēt visu un neskatīties bailīgi apkārt!”  

“Sveicināti, atkal janvārī”. Jāpiekrīt Rutas Cibules teiktajam, ka visticamāk daudz kas no barikāžu laikā tapušajiem pierakstiem un dokumentiem aizietu nebūtībā, ja mūspusē aktīvi nedarbotos Barikāžu dalībnieku biedrības filiāle “Vairogs”. Kluba “Vairogs” vadītāja Silvija Kupriša, uzrunājot klātesošos, neslēpa, ka jau kādu laiku līdz ar janvāra sniegu un saliem viņas atmiņas sāk smaržot pēc ugunskura dūmiem: “Atmiņas ar visu sūrumu kā ugunskura dzirkstis ceļas augšā manī, saviļņo, uzjundī un liek domāt. Janvāra dienās es īpaši skaudri sajūtu, cik ļoti vara ir tālu no tautas un cik ļoti vara tai nepieder. Šodien var tikai retoriski jautāt, vai būs vēlreiz kāds notikums, kādi apstākļi, kas saliedēs un vienos kopējai rīcībai tik lielu daļu tautas, kā tas notika 90.gados? Kā mūs šodien sagaidītu Rīgā?” Viņa atgādināja, ka 2002.gadā rajona padomei rakstījusi lūgumu materiāli atbalstīt trūcīgus barikāžu dalībniekus. “Man neatbildēja,” viņa piebilda. S.Kupriša nosauca un teica paldies vārdus virknei darbīgu cilvēku, tostarp to, kas uz mums noraugās no mākoņa maliņas, kuru atmiņas lasāmas jaunajā grāmatā. Arī grāmatas idejas izdošanas autors Juris Boldāns nešaubās, ka barikāžu laiks bija uzdrīkstēšanās laiks. “Vēlreiz gribu teikt paldies, jo man nav dārgāku un mīļāku cilvēku par jums, mani cīņas biedri!” viņš piebilda.

Apbalvo zemniekus un uzņēmējus

27.novembrī Balvu Kultūras un atpūtas centrā notika Balvu novada “Zemnieku un uzņēmēju balle 2015”. Pasākumu vadīja atraktīvais LNT laika ziņu vadītājs Māris Grigalis. Mūzikas pauzēs un deju vakarā spēlēja grupa “No pusvārda”.

Pasākuma laikā kā ik gadu tradicionāli godināja Balvu novada zemniekus un uzņēmējus vairākās nominācijās. Šogad kā lielāko nodokļu maksātāju nominēja SIA “Balvi Flora”, lielākais darba devējs šogad ir SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, bet gada mecenāts -  SIA “A.K.7” vadītājs Andrejs Kindzulis, par mūža ieguldījumu uzņēmējdarbībā godināja Jāni un Venerandu Ļubkas no zemnieku saimniecības “Upeslīči”.  Par gada jauno uzņēmēju nominēja SIA “Evalar auto” vadītāju Armandu Penneru, bet par gada mājražotāju kļuva Ilzes Liepiņas mājražošanas uzņēmums. “Gada eksportētājs 2015” šogad ir Joahanns Martens - SIA “Compaqpeat”, bet stipra ģimene laukos – Gunita un Egons Sirmači no zemnieku saimniecības “Kļavkalni”. Lauku mantojuma saglabātājas gods šogad ir Alīnai Zelčai, kura pārmanto vecāku zemnieku saimniecību “Skujenieki”, bet par labāko gada pakalpojumu sniedzēju atzīts uzņēmums SIA “BKL”, kuru vada Jānis Kuļšs. Kā stabilāko uzņēmumu šogad godināja SIA “INVIK”. Pasākumā piedalījās Eiropas Parlamenta, Saeimas deputāti, Balvu novada domes un Gulbenes LAD  pārstāvji, un katram no viņiem bija labs vēstījums un cerīgs novēlējums zemniekiem un uzņēmējiem.

Saņem dāvanu - braucienu uz Briseli. Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule par sasniegumiem Balvu novada attīstībā pasniedza piecas dāvanas - braucienus uz Eiroparlamentu Briselē. Nākamā gada maijā uz Briseli dosies arī Balvu novada pašvaldības aģentūras “Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrs” direktore Inta Kaļva (attēlā), Vilnis Dzenis, Aigars Pušpurs, Valdis Ančs un Andrejs Kindzulis.

Ziedus saņem “Eco Fabrika” direktors Guntars Šults. Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrs bija pieteicis Balvu novada uzņēmumus “Latgales reģiona uzņēmēju gada balvai 2015”. Šie uzņēmumi bija SIA “Eco Fabrika”, zemnieku saimniecība “Līči”, Retro moto klubs “Rūsa vējā”, bet SIA “Balvi Flora” - lielākais eksportētājs Latvijā.

Gada mecenāts - Andrejs Kindzulis. Viņa uzņēmums “A.K.7” sniedz auto evakuatora pakalpojumus, tehnisko palīdzību uz ceļa, transporta līdzekļu pārvietošanu pa Eiropu, sadarbojas ar Valsts Robežsardzi. Viņš atzina, ka tad, ja ir labi pastrādāts, var arī labi atpūsties.

Alīna Zelča aicina nebaidīties no darba laukos. Viņa no vecākiem Tilžā pārmanto zemnieku saimniecību “Skujenieki” un šajā darbu apritē ir tikai pusgadu, toties silti iesaka jauniešiem nebaidīties no darba laukos. “Tas man šobrīd ir liels izaicinājums, taču esmu pilna entuziasma turpināt, tāpēc paldies visiem, kuri tic manām idejām,” uzsvēra A.Zelča.  

SIA “Compaqpeat” pārstāvji ar ģimenēm. Pēc apbalvojuma devās uzņēmuma menedžeris Valdis Polmanis un ceha vadītājs Kaspars Ezernieks, kuri vada darbus Briežuciema pagasta Lutinānu purvā. Uzņēmuma otrās ražotnes atvēršana Latvijā ir attaisnojusies, pašlaik šeit darbs ir vairāk nekā 20 strādniekiem, sezonā darbinieku ir vairāk. Uzņēmums apsaimnieko 280 hektārus purva, 112 hektārus viņi nomā no pašvaldības.

Gada jaunā uzņēmēja gods - Armandam Penneram. Pēc balvas saņemšanas viņš teica paldies savai ģimenei, kura palīdzēja un atbalstīja materiāli,- uzbūvēja autoservisu. Armands smaidot aicināja visus uzņēmējus auto dzīt mazgāt tieši uz viņa uzņēmumu “Evalar auto”.

Veneranda un Jānis  Ļubkas no zemnieku saimniecības “Upeslīči”. “Ir tikai jāstrādā, daudz jāstrādā bez čīkstēšanas un slinkošanas,” savu saimniekošanas veiksmes atslēgu atklāja Veneranda. Jānis savukārt atzina, ka lieli palīgi saimniekošanā ir dēli.

“INVIK” vadītāji ir gandarīti. Viktors Paršinovs (no kreisās) un Juris Pušpurs ir gandarīti, ka uzņēmums strādā jau 20 gadus. Viņi sniedz transporta pakalpojumus, piedāvā starptautiskos pārvadājumus. Pašlaik uzņēmums darbu nodrošina 15 cilvēkiem, bet vasarās strādājošo ir krietni vairāk.

SIA “Balvi Flora” vadītājs Ivars Zaharāns. Viņš pastāstīja, ka šis gads kūdras ieguvei un pārstrādei bijis labvēlīgs. Uzņēmums eksportē produkciju uz Itāliju, Vāciju, Beļģiju un citām Eiropas Savienības valstīm. Klātesošajiem deputātiem viņš novēlēja nest ziņu valdībai, lai domā par stabilu nodokļu politiku, lai atceras, ka valsts pamatā ir uzņēmumi, kas dod darbu saviem cilvēkiem un par viņiem  maksā nodokļus.

Bērzpilī lustējas zelta fonda ļaudis

Sestdien Bērzpils saietu namā, kā uzsvēra kultūras darba organizatore Anna Kriviša, pulcējās Bērzpils zelta fonds – vecākā paaudze, lai lietderīgi un jauki pavadītu brīvo laiku. Savukārt pagasta pārvaldniece Biruta Bogdane pavēstīja, ka nākamgad ir iecere noorganizēt pasākumu visiem bijušās saimniecības darbarūķiem. “Gribas iekustināt arī tos, kuri neapmeklē senioru vakarus,” viņa piebilda.

Novēl labu veselību. Bērzpils pagasta pārvaldniece Biruta Bogdane nešaubās, ka ir jauki sanākt kopā un pakavēties atmiņās. “Lai arī cilvēku fiziskais ķermenis ar katru dienu noveco, dvēsele mums arvien ir jauna,” viņa uzskata.

Sniedz noderīgu informāciju. Sociālā darbiniece Rudīte Dārziņa, tiekoties ar pagasta senioriem, atgādināja par iespējām, ko piedāvā sociālais dienests: “Vientuļi pensionāri, kuri ir deklarēti un dzīvo vieni paši savā mājā, var pretendēt uz mājokļa pabalstu 108 eiro gadā saņemšanu. Tie, kuri pusi summas jau saņēmuši, lūdzu, nāciet un rakstiet iesniegumu, lai saņemtu otro daļu pabalsta. Ja ģimenē dzīvo divi pensionāri, kuru ienākumi nepārsniedz 198 eiro uz katru pensionāru, arī var pretendēt uz mājokļa pabalstu - 90 eiro gadā.”

Savdabīgs uzdevums. Krišjāņu pagasta kultūras darbiniece Inese Kalniņa klātesošos mudināja sasveicināties, kā to dara citviet pasaulē, piemēram, sakši – apskaujas; eskimosi – saberzējas ar vaigiem; horvāti – apskaujas un saskaras ar deguniem; japāņi un ķīnieši – paklanās. Jāpiebilst, seniori ar šo uzdevumu tika veiksmīgi galā.

Vislabākie. Anna Kriviša, atklājot pasākumu, paziņoja, ka saietu namā sanākusi pagasta vislabākā daļa - visjautrākie un vislustīgākie cilvēki, kā arī pieredzes bagātākie, jo neizpalika ne nopietnas pārdomas, ne nebēdnīgi smaidi.

Top traktāts. Anna Kriviša aicināja seniorus nosaukt divdesmit īpašības vārdus, kā rezultātā tapa, tā teikt, dokumentāls stāsts par notiekošo Bērzpilī: “...notika smukā atpūtas pēcpusdiena pagasta gudriem, veseliem cilvēkiem. Laiku lieliski atnāca pavadīt veiksmīgas sievas un vīri no Bērzpils ciema... Sapucējusies ieradās viena no godu saimniecēm - untumainā Veronika Odumiņa. No viņas pucēšanās un lustēšanās ziņā neatpalika Veronikas konkurente, arī godu saimniece draiskulīgā Broņislava Gaspažiņa ar saviem veciem kaimiņiem...”

Svinīgs solījums. Inese Kalniņa kopā ar klātesošajiem svinīgi paziņoja, ka garastāvoklis ir lielisks un neatkārtojami labs. “Un lai žagas mani rausta, ja es kādam to sabojāšu,” solīja pasākuma dalībnieki.

Tālākie ciemiņi. Žīguru lauku kapelas muzikanti mudināja ne tikai dziedāt līdzi, bet arī dancot. Divreiz tas nebija jāsaka...

Geišas padomi. Bērzpiliešiem noderīgus padomus sniedza geiša jeb Krapaču Ļuce, kura ieradās kopā ar Japānā satiktu samuraju. Viņa klātesošajiem atgādināja laimīga cilvēka baušļus, piemēram: mīliet savu gultu kā sevi pašu; ja redzat kādu atpūšoties, tad palīdziet; darbs ir svēts, tāpēc labāk to neaiztikt; no pārmērīgas atpūtas neviens nav nomiris.

Jubilāre. Īpašus aplausus izpelnījās Anna Poševa, kura 21.novembrī svinēja dzimšanas dienu. Jautāta, kādas ir izjūtas, Anna atklāja, ka diena ir jauka. “Īpaši mīļš būs vakars, kad ciemos atbrauks mazdēls un mazmazdēliņš no Anglijas,” viņa paskaidroja.

Vai nav jauki? Senioru pēcpusdienas organizatori ir pārliecināti, ka kopā būšana nāk par labu ikvienam cilvēkam. Par to, šķiet, nešaubās arī Ināra un Antons Atpiļi, kuri vieni no pirmajiem grieza valsi.

Kāpēc vīrieši nēsā kaklasaites?

Pagājušajā piektdienā Briežuciema tautas namā sumināja vīriešus. Tautas nama vadītāja Zita Mežale atzīst, ka Vīriešu dienas pasākums kļuvis par savdabīgu Briežuciema vizītkarti. “Kā nu ne, ja tas notiek jau vairāk nekā 10 gadus,” secina Z.Mežale. Tāpat viņa priecājas, ka ciemos brauc ne tikai kaimiņpagastu dramatiskie kolektīvi, bet arī dziedātāji.

Duets. Pasākumu ar jestru dziesmu atklāja Anita Pakalnīte ar meitu Indru.

Kāpēc vīrieši nēsā kaklasaites? Par šo jautājumu prātoja visi klātesošie, un izrādījās - kaklasaites ir ļoti praktiska lieta. Piemēram, to nēsā, lai kājas nesaltu; lai varētu muti noslaucīt; lai varētu iztrūkstošā krekla pogas nomaskēt; lai vīru uz mājām varētu aizvilkt. Tieši par pēdējo atbildi balvu jeb kaklasaiti dāvanā saņēma Solvita Vika no Salnavas.

Pārsteidz bērzkalnieši. Bērzkalnes aktieri klātesošos pārsteidza ar diviem skečiem – dvieļu deju un stāstu par Annīti, kura, būdama čakla un prātīga, tomēr iemanās flirtēt ar saimniekdēlu.

Dāvina kaklasaites. Pasākumā īpaši godināja vīrus, kuri nēsā kaklasaites. Viņi katrs balvā ieguva pa vēl vienai šlipsei.

Mājinieces. Briežuciema sievas demonstrēja augstu klasi muzicēšanā.

Laiž pa kreisi. Briežuciema dramatiskā kolektīva “Sipiņi” aktieri atraktīvā veidā nodemonstrēja, kādi vīrieši ir Briežuciemā. Atklājās, viņi gatavi laist pa kreisi, kamēr sievas nav blakus. Zīmīgi, ka viņiem ir savdabīga iepazīšanās recepte, proti, būtiski nešļupstēt pirmās piecas minūtes. Arī sievu aizrādījums, ka lopi mājās kā deputāti Saeimā mauj, viņiem šķiet maznozīmīgs.

Uzstājas tilžēnietes. Tilžas etnogrāfiskā ansambļa sievas klātesošos priecēja ar jaukām apdziedāšanas dziesmām, kā arī ciemakukuli. Viņas sprieda, ka sievietes bez vīriešiem tikpat kā blusas bez suņa nevar iztikt. “Gribas taču kaut kam iekost,” viņas paskaidroja.  

Vīri kā ozoli. Samniekdēli no Bērzkalnes apliecināja, ka nav ar pliku roku ņemami.

Gatavas uz visu. Lazdukalna meitenes pierādīja, ka vīriešu labā ir gatavas uz daudz ko, pat tievēt fitnesa zālē. Jautātas, cik nometa, paskaidroja: 50 eiro.

Saknes meklējamas Francijā. Briežuciema tautas nama vadītāja Zita Mežale zināja stāstīt, ka kaklasaites radušās 16. - 17.gadsimtā Francijā: “Tās pirmie sāka nēsāt algotņi, kuri dienēja Francijas armijā. Mūsdienu izskatu kaklasaites ieguva 19.gadsimtā.”

Dīvainā iepirkšanās. Bērzpils aktieri izspēlēja skeču ar iepirkšanos veikalā, kas, kā atklājās, nemaz tik raiti neiet, kad pārdevējs ar pārdevēju nesaprotas.

Nosvin pirmā diska atvēršanas svētkus

21.oktobrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā folkloras kopa “Upīte”, pateicoties Kultūrkapitāla fondam, prezentēja savu pirmo disku. Savukārt aizvadītajā sestdienā Upītes tautas namā apkārtnes ļaudis, draugi un ciemiņi svinēja diska “Vusi ļauds breinovuos”, kurā iekļautas 15 dziesmas, atklāšanas svētkus. Projekta autors Andris Slišāns ir pārliecināts, ka diska iznākšana nebūtu iespējama bez daudziem jo daudziem cilvēkiem. Viņš atgādināja, ka jau 70.gados tētis Antons Slišāns sāka pierakstīt un apkopot Upītes skaistākās pērles - dziesmas. “Mums nekas neizdotos, ja nebūtu viņa, mammas Irēnas, ģimenes, draugu un atbalstītāju,” viņš piebilda.

Velta kāzu dziesmu. Upītes etnogrāfiskā ansambļa sievas folkloras kopai “Upīte” veltīja kāzu dziesmu paskaidrojot, ka jauniešu kopā ir neprecētas meitenes. Ansambļa vadītāja Līvija Supe atgādināja, ka savulaik projekta autors A.Slišāns, vēl mazs būdams, skrējis pāri visai zālei, lai dejotu. “Upīte bez dejām un dziesmām nav iedomājama,” piekrita A.Slišāns.

Tuvākie draugi. Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa sievas nesamulsa, kad folkloras kopai, izpildot dziesmu no viņu repertuāra, nedaudz nojuka meldiņš. “Tā gadās,” viņas smēja.

Cīnās par disku. Klātesošajiem vakara gaitā bija iespējams nopelnīt jauno disku, piedaloties dažādos pārbaudījumos. Piemēram, jābūt izveicīgiem un vērīgiem, lai laikus paceltu kājas vai rokas, kas simbolizēja dziesmu, danci, rotaļu un mūziku.

Svētku vaininieki. Folkloras kopas “Upīte” pirmā diska atklāšana bija spilgta un emocionāla. Jāpiebilst, ka kopa uzstājās jaunos tērpos. Tāpat klātesošos gaidīja jeb, pareizāk sakot, gaida jauns pārsteigums, jo, kā atklāja Andris Slišāns, aiz kalniem nav otrā diska iznākšana.

“Rūtoj saule, rūtoj bite’”. Zīmīgi, ka jaunā diska atvēršanas svētkos folkloras kopa “Upīte” dziedāja dziesmas no uzlūgto draugu repertuāra, bet ciemiņi izpildīja dziesmas, kas iekļautas jaunajā diskā. Mūziķis Guntis Rasims izpelnījās skaļas ovācijas, kad izdziedāja dziesmu “Rūtoj saule, rūtoj bite’”.

Pārsteidz ar čemodānu. Vilis Cibulis pirms folkloras kopas “Rekovas dzintars” uzstāšanās jokoja, ka pārsteigs klātesošos. Viņš nemānījās, jo dzintarieši priecēja gan ar dziesmām, gan ar dāvanu, ko viņi nosauca par “platini čemodānu”. “Dāvinām somu ar uzrakstu “Platini”. Kad jums iznāks platīna disks, to ieliksiet somā un atdosiet mums,” paskaidroja V.Cibulis.

Kārtējais pārbaudījums. Pasākuma vadītājs A.Slišāns pārbaudījumu sarūpēja arī Šķilbēnu pagasta pārvaldniekam Andrim Mežalam, kuram, lai dāvanā saņemtu disku, bija jārauš zelts. A.Mežals ar uzdevumu veiksmīgi tika galā uzsverot, ka diska iznākšana ir vēl viens Latgales veiksmes stāsts.   

Dāvanā saņem diskus. Grupas “Uknown artist” puiši neslēpa pārsteigumu, kad folkloras kopa sāka dziedāt viņu hītu “...ja man nebūtu Krievijas, tad man nebūtu degvielas...”.  

Ciemiņi. Dziedošā Igauņu ģimene atzina, ka ir patīkami pārsteigti, redzot tik kuplu dziedātāju saimi Upītē. “Paldies, ka jūs mākat savas vērtības ne tikai saglabāt, bet arī tālāk nest,” viņi teica.

Lepojas ar bērnu darbu. Folkloriste un pedagoģe Irēna Slišāne teica paldies vārdus ikvienam, kurš devis savu artavu nemateriālās kultūras saglabāšanai Upītē, kā arī citviet Latvijā: “Ontons Slišāns noteikti šodien ir ar mums - viņš mūs vēro, viņš par mums priecājas!”