Seniori skata Sēlijas skaistākās vietas

Seniori skata Sēlijas skaistākās vietas

Balvu pensionāru biedrība, atzīmējot Senioru dienu, bija noorganizējusi ekskursiju pa Sēlijas baltajiem lielceļiem un interesantākajām apskates vietām.

Pussimts ekskursantu 3.oktobrī devās uz Jēkabpili, kur ceļotājus gaidīja gide Rasma Draska. Maršruts bija garš: Jēkabpils - Viesīte - Elkšņi - Aknīste - Gārsene - Asare - Rubeņi - Kaldabruņa - Zasa - Vidsala - Birži – Jēkabpils. Vēl ekskursanti apskatīja Gērsenes pili, Ormaņkalnu, uzkāpa Jāņkalniņā, no kura pavērās skats uz leišmali, Saukas ezeru un rudenīgi iekrāsoto apkārtni. Sēļi lepojas ar saviem slavenajiem vīriem -Paulu Stradiņu, Mārtiņu Bucleru, Jāni Jaunsudrabiņu, Stenderu, Aleksandru Grīnu un daudziem, kuri  nāk no šīs puses.

Paula Stradiņa skolā. Ārste Natālija Zondaka profesora Paula Stradiņa piemiņas ekspozīcijā kā visi cienājās ar drapēm, ko laipni piedāvāja gide. Tā bija anīsa, piparmētru vai vilkābeles tinktūra, ārste neatklāja.

Elkšņu skolā. Skolā vairs nav skolēnu, taču šeit nevalstiskās organizācijas realizē projektus. Ierīkota arī Alberta Eglīša piemiņas istaba, kur izstādīti latviešu autoru oriģināldarbi - gleznas, akvareļi, litogrāfijas. Dzidra Romanovska un Tamāra Viļuma priecājās, ka šeit var nākt jebkura vecuma cilvēki un darboties - izšūt, adīt, tamborēt un darināt citus rokdarbus.

Skata garšvielu dārzu. Garšaugu kolekcija seniorus iedvesmoja,- viņi izteica minējumus par viena vai otra ārstniecības auga nosaukumu un tā pielietojumu.

Alīdas Kafejas ražotnē. Ražotnes saimniece skaidroja, ka šī cigoriņu, ozolzīļu, burkānu un kviešu vai rudzu graudu kafija uzlabo vielmaiņu, gremošanas procesus, rūgtvielas tonizē gremošanas traktu un veic citas labas lietas cilvēku veselības uzlabošanai. Ar interesi ražošanas procesu aplūkoja arī Anna Zujāne un Iluminata Gračova.

Gārsenes baznīcā. Seniori uzzināja, ka tur uzstādītas firmas “Walker” ērģeles, kas 1906.gadā būvētas Dienvidvācijā. 1992.gadā tajā atklāta piemiņas plāksne represētajiem gārseniešiem. 100 metrus no baznīcas - kapos redzama nostāstiem apvītā baronu Budbergu dzimtas kapliča.

Piemineklis āzim? Viesītes jaunais simbols Āzis te vēl tikai sāk iedzīvoties. Tas radies no vēsturiskā teiciena “Kungi, Āži, izkāpiet!”, ko zina katrs viesītietis. Kad mazais bānītis tuvojies Āžu miestam, konduktors skaļā balsī brīdinājis, kāda stacija klāt: “Kungi, Āži, izkāpiet!” Kungiem tas nav paticis, bet nezin kādēļ konduktors šo teicienu nav papildinājis ar: “Kungi, dāmas, Āži klāt!”  

Sēļu sētā “Gulbji”. Tās saimniece Rita Skrējāne lepojas ar dzimtas vēsturi, savu saimniecību, jo šeit tās ciemiņiem dota iespēja iepazīt gandrīz nelielu etnogrāfisko muzeju. Ekskursanti nobaudīja sātīgu, šim novadam raksturīgu  grūbu zupu, sierus ar medu, deviņu zālīšu tēju un padzērās avota ūdeni.

Ormaņkalnā. Šeit jau vēsturiski vietējie ļaudis svin vasaras saulgriežus. Gide Rudīte Urbacāne uzskatāmi parādīja, kā senos laikos vietējie iedzīvotāji sazinājušies bez telefonu un datoru palīdzības - viņi kalnos sakūruši ugunskurus, tā brīdinot par ienaidnieku tuvošanos.

Meklē rakstos. Ināra Šļakota labprāt ielūkojās bukletos un grāmatās, kas bija pieejamas profesora Paula Stradiņa piemiņas ekspozīcijā un citos apskates objektos.

Pie Aleksandra Grīna pieminekļa. Jēkabpils novada Kalna pagastā rakstniekam Grīnam ir gan piemineklis, gan piemiņas istaba.

Olimpisko dienu aizvada ar devīzi “Nebrīnies. Piedalies!”

25.septembrī visā Latvijā notika “Olimpiskā diena 2015”, kurā piedalījās arī mūspuses novadu skolēni un sportisti. Šogad “Olimpiskās dienas 2015” devīze Latvijā bija “Nebrīnies. Piedalies!” un tā bija veltīta Olimpiskā sporta veida - basketbola - popularizēšanai.

 Vienlaikus visās Latvijas “Olimpiskās dienas 2015” norises vietās pasākums sākās ar  rīta vingrošanu, tā gan pamodinot  dienas aktivitātēm, gan atgādinot par pareizu rīta vingrošanu kā ļoti svarīgu ikdienas sastāvdaļu. Balvu pamatskolas sporta skolotāja Iveta Kacēna pastāstīja, ka par godu šai dienai un skolas 50 gadiem visi skrējuši apkārt  skolai 50 apļus, sadalot tos visām klasēm un visiem skolēniem. Tad visi devušies uz parku, kur notikušas sacensības orientēšanās sportā, lai pēc tam turpinātu sportiskas aktivitātes skolas stadionā, kur vectēvi bija pat noorganizējuši riteņbraukšanas sacensības. Balvu Valsts ģimnāzijas I komanda tikai vienā sporta veidā pārspēja savas skolas otro komandu, un abas izcīnīja 15 biļetes uz spēli 4.oktobrī, kur Rīgā VEF basketbolisti cīnīsies pret “Nižņij Novgorodas” klubu. Tālākajās vietās ierindojās Tilžas internātpamatskolas un abas Stacijas pamatskolas komandas.
Rugāju novada vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Laura Kļaviņa pastāstīja, kā Olimpiskā diena aizvadīta Rugājos. “Rugāju Sporta centra direktors Lauris Krēmers skolēnus iepazīstināja ar Latvijas labāko “SlamDunk” meistaru, “GhettoFamily” sportistu un BK “Valmiera” basketbolistu Kristapu Dārgo, kurš svinīgi pacēla Olimpisko karogu. Kristaps Dārgais skolēniem parādīja, kā viņš iesāk dienu ar rīta rosmi. Par prieku skatītājiem Kristaps Dārgais rādīja paraugdemonstrējumus un atbildēja uz interesentu jautājumiem. Jaunieši savu entuziasmu un sportisko prieku parādīja basketbola spēlēs visas dienas garumā,” stāsta L.Kļaviņa.

Atklāj Olimpisko dienu. Pie Balvu Valsts ģimnāzijas Olimpisko dienu atklāja Balvu novada vispārizglītojošo skolu sporta metodiķis Arnis Voika pastāstot, kas dalībniekus gaida šajā dienā. Sacensības notika tautas bumbā, futbola sitienos vārtu kvadrātos, basketbola metienos un citos sporta veidos. Bez komandām ikviens individuāli varēja piedalīties brīvajos sporta veidos - lidojošā šķīvīša mešanā, palēcienos ar aukliņu, tāllēkšanā no vietas un atspoles skrējienos.

Kopā ar savu klasi. Olimpiskajā dienā aktīvi darbojās arī Rugāju novada vidusskolas 3.klase un viņu audzinātāja Ilze Dobrovoļska.

Balvu pamatskolas jaunie olimpieši. Viņi, saņēmuši orientēšanās kartes, devās skrējienā pa Balvu parku, lai meklētu kontrolpunktus.

Mēs jau lieli! Rugāju divpadsmitie atzina, ka starti labāk padodas, ja atbalsts ir arī no audzinātājas Sanitas Ciukores.

Rīta rosme - svarīgs dienas sākums. Rīta rosmē, ko vadīja Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās skolas skolotāja Iluta Balule, piedalījās visas skolu komandas, kā arī šīs dienas Olimpiskais vēstnieks, savulaik labākais vieglatlēts, desmitcīņnieks Imants Kairišs.

Krekliņu pieskaņo basketbola bumbai. Laila Mariņina no Stacijas pamatskolas 7.klases atzina, ka savu sporta krekliņu pieskaņojusi basketbola bumbai, jo šī diena veltīta basketbola popularizēšanai. Viņai gan labāk patīk spēlēt basketbolu, taču šajā dienā Laila nolēma piedalīties visos sporta veidos.

Rīta vingrošana Rugājos. To vadīja basketbola kluba  “Valmiera” basketbolists Kristaps Dārgais.

Futbols patīk arī meitenēm. Diāna Gavrilova no Stacijas pamatskolas atzina, ka futbols viņai patīk. Diāna šajā dienā startēja vienā komandā ar Paulu Bērziņu un Ilzi Slišāni. Kopā ar puišiem meitenes aizvadītajā gadā spēlējušas arī Kubulu pagasta svētkos. Sporta skolotāja Agrita Grāmatiņa atzina, ka uz Olimpisko dienu Balvos atbraukusi visa skola no 5. līdz 9.klasei.

Uobeles, uobeles. Upītes uobeles zīd...

Sestdien Upītes tautas namā izskanēja vecākais latgaliešu festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kas kārtējo reizi apliecināja, ka uz skatuves vienlīdz labi sadzīvo dažādi mūzikas stili, sākot ar folkloru līdz pat smagajam rokam. Nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns nešaubās, ka mākslinieku un dzejnieku uzstāšanās apliecina Latgales vienotību un spēku. Viņam piekrita duets Inga un Normunds, kuri, atklājot festivālu, atgādināja, ka Upīte ir pasaules centrs.

Mārīte Slišāne. Viņa atzina, ka sevi neuzskata par dzejnieci, tomēr šad tad naktīs pieraksta, kā pati smēja, domu uzplaiksnījumus. Tāpat Mārīte neslēpa, ka nevarējusi atteikt lasīt dzeju. “Kā atteikt, ja festivāla dibinātājs ir tētis,” viņa piebilda. Jautāta, kādas bija izjūtas, dzejniece atklāja, ka satraukums lielāks, nekā ejot pie zobārsta.

Iet rotaļās. Zīmīgi, ka festivālos “Upītes Uobeļduorzs” vienmēr valda jauka gaisotne un bērniem nekad nav liegts izpaust savas emocijas jebkādā veidā. Jāpiebilst, ka nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns mudināja būt aktīviem atgādinot, ka šis nav koncerts, bet festivāls.

Priecājas par notiekošo. Dzejnieces Jana Skrivļa-Čevere (no kreisās) un Dagnija Bramane neslēpa, ka Upītē jūtas kā mājās. D.Bramane, uzejot uz skatuves, atklāja, ka rakstīt dzeju par mīlestību ir liels izaicinājums.

“Gondreiž 10-nīkā”. Basģitārists Upītē ieradās ar lauztu un ieģipsētu kāju. Viņš teica, ka nekas nevar būt šķērslis, lai atbrauktu uz Upīti.

Upītei novēl saules mūžu! Katru gadu festivāls iesākas ar himnu, kuras vārdu autors ir dzejnieks un festivāla “Upītes Uobeļduorzs” dibinātājs Antons Slišāns. Šogad himnu jaunā aranžējumā izpildīja duets Inga un Normunds. Viņi Latgales un Upītes ļaudīm vēlēja saules mūžu.

Dainis Adijāns. Upītes ļaudis un ciemiņi sirsnīgi uzņēma dziesminieku Daini Adijānu, kurš izpildīja ne mazāk sirsnīgas dziesmas.

Folkloras kopa “Upīte”. Upītes pašdarbnieki kārtējo reizi apliecināja latgaliešu valodas spēku un varenumu.

Grupa “Inokentijs Mārpls”. Viņi pēc uzstāšanās paziņoja, ka Upītes tautas nams ir ideāla vieta viņu jaunā albuma prezentācijas pasākumam, jo tautas nams nav ne liels, ne mazs - skatuve tieši laikā roka spēlēšanai. Vienīgais trūkums - atrodas pārāk tālu no Rīgas.

Ineta Atpile-Jugane. Festivāla dalībniekiem bija vienreizēja iespēja tikties ar dzejnieci Inetu Atpili-Jugani klātienē. Viņi noklausījās ne tikai dzeju, bet arī dziesmas, kurām tekstus uzrakstījusi dzejniece.

“Jezups i muosys” (“Bez PVN”). Grupas “Jezups i muosys” puiši atzina, ka no “Uobeļduorza” gaida dažādas rotaļas, dejas un izdarības. Tāpat viņi jokoja, ka gaida arī Ziemassvētkus. Un kā jau svētkos pieklājas, viņi visiem latgaliešiem vēlēja izaugsmi: “Protīgi nodzīvojiet mūžu – lai nav beztolku!”

Folkloras kopa “Egle”. Pirms uzstāšanās medņevieši ieturēja nelielu pauzi paskaidrojot, ka viņiem, tāpat kā simfoniskajam orķestrim, vajag noskaņot mūzikas instrumentus. Jāpiebilst, ka festivālā uzstājās vairāk nekā 10 grupas, tostarp īpašais viesis Inokentijs Mārpls.

Vadugunieši pusstundā četrreiz šķērso Krievijas robežu

Piektdien “Vaduguns” kolektīvs  devās uz Igauniju, lai, atvadoties no vasaras, kopā lietderīgi pavadītu vienu dienu neformālā gaisotnē. Jāpiebilst, kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka nav jābrauc tūkstošiem kilometru, lai iepazītu un apskatītu apbrīnas vērtus objektus. Netālu no Varskas vaduguniešiem bija unikāla iespēja pat četrreiz likumīgi šķērsot Krievijas Federācijas robežu. Tā ir vieta, kur nelielu ceļa posmu atļauts izbraukt cauri, neizkāpjot no transportlīdzekļa.

Vēl dzimtenē. Pirmais pieturas punkts - Veclaicenes pagasts, kur vaduguniešiem pievienojās zinošā gide Maija, ir Vēsmas Kravales un Sanitas Karavoičikas (foto) dzimtene. Izrādās, blakus esošajā ezerā, vēl maza būdama, redaktora vietniece Sanita pat slīkusi.

Pilsdrupās. Zinaida Logina, Sanita Karavoičika, Vēsma Kravale, Skaidrīte Gugāne un viņas dēls Kristiāns Vastselīnas pilsdrupās. Interesants bija gides stāstījums par pili, kuras būvniecība aizsākās tālajā 1342.gadā.

Pie interesanta auto. Maruta Sprudzāne izmantoja iespēju nofotografēties pie savdabīga auto, uz kura bija skatāmas vēsturiskas ainas un tērpi.

Re, Krievija! No Podmocas ciema Peipusa krastā var vērot Krievijas Federācijas teritoriju, tostarp pareizticīgo baznīcu.  

Kopbilde karjerā. Piusā vadugunieši noskaidroja, ka tur atrodas Austrumeiropas lielākā sikspārņu ziemošanas kolonija.

Sievu alā. Gide Maija lieliski pārzināja ne tikai igauņu valodu, bet arī vietas, kuras parasti tūristiem nerāda, tostarp sievu alas. Tās no lielajām jeb vīru alām atšķiras ar maziem izmēriem. Neskatoties uz nelielo alu izmēru un gaismas neesamību, Sanita, Zinaida un Skaidrīte ar meitu Līgu pārliecinājās, ka tur var diezgan ērti pārvietoties.

Piusas smilšu alās. Smilšakmens alas veidotas ar rokām, izrokot smiltis stikla ražošanai no 1922. līdz 1966.gadam. Jāpiebilst, Zinaida Logina pārliecinājās, ka alās ir drēgns.  

Varbūt nolekt?! Ingrīda pie slēpošanas tramplīna Otepē noskaidroja, ka Tehvandi slēpošanas tramplīna skatu platforma ir unikāls Ziemeļvalstu tūrisma un sporta objekts - no 34 m augstās platformas iespējams vērot tramplīnlēcēju treniņus un sacensības.

Pie krātera. Skaidrīte ar meitu Līgu pie lielākā no aptuveni 6600 gadus vecajiem Ilumetsas krāteriem, kas saucas Elles kaps. Tā diametrs vaļņa augstākajos punktos sasniedz 80, bet dziļums - 12,5 metrus.

Kāpēc saka: “Vīri laiž pa kreisi.” Obinitsas Setu muzejsētā ikvienam interesentam ir iespēja gūt priekšstatu par Setu novada vēsturi un kultūru, iepazīstot Obinitsas apkaimes setu ģimenes dzīvi, ierašas un paradumus. Piemēram, ekskursijas vadītāja sprieda, ka teiciens “vīri laiž pa kreisi” radies Setu novadā. Kāpēc? Precētie vīri nēsāja jostas, kuru mezgls atradās uz labajiem sāniem, bet neprecētie – uz kreisajiem sāniem. Kad precētie vīri izbrauca no mājām, viņiem nereti jostas aizslīdēja uz kreiso pusi...

Čempiona laurus plūc Gatis Stepanovs

Aizvadītajā sestdienā noslēdzās Balvu novada atklātais čempionāts pludmales volejbolā. Balvu Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva priecājas, ka pēc trīs gadus čamdīšanās, viņaprāt, izstrādāta optimālākā izspēļu kārtība un veids, kā labāk piesaistīt cilvēkus pludmales volejbolam: “Patīkami pārsteidza, ka bija ļoti liela atsaucība Tautas klasē, kā arī šogad sarosījās daiļā dzimuma pārstāves. Galvenais, lai cilvēki sporto!” Arī sacensību iniciators Gatis Stepanovs ir gandarīts, ka ar mūspuses volejbolistu atbalstu ir panākts, ka sakārtoti pludmales volejbola laukumi, izstrādāts jauns sacensību nolikums. Jāpiebilst, ka G.Stepanovs ir ilggadējs Balvu, kā arī Alūksnes novadu čempions pludmales volejbolā. Arī šogad...

Kurš kuru? Arī pēdējā – devītajā – sacensību posmā neizpalika spraiga cīņa – Elmāra Rakstiņa gremdi neitralizēt cenšas Imants Kairišs.

Savējais. Jānis Strapcāns šogad startēja Viļakā. Zīmīgi, ka pagājušās nedēļas nogalē noslēdzās arī Viļakas novada atklātais čempionāts pludmales volejbolā, kur viņš veterānu komandā “Vecie buki” (kopā ar Andreju Roginski un Vladimiru Serebreņicki) izcīnīja 1.vietu, aiz sevis atstājot komandas “Gints un es” (Jānis Boriss, Viktors Sidorovs) un “JJR” (Jānis Gruševs, Juris Vilkaste). Jauniešu grupā uzvaras laurus plūca “Baļtinava” (Arvis Keišs, Zigmārs Keišs), 2.vieta – “Rekava” (Raimonds Kurapatkins, Kristers Slišāns), 3.vieta – “M un K” (Mikus Maksimovs, Kevis Karzubovs). Meiteņu grupas rezultāti: “Rekava” (Nikola Pužule, Elīna Bukša), “Žīguri” (Ieva Jurjāne, Ieva Klimoviča), “Žīguri 3” (Elvīra Nāgele, Ērika Ivanova). Pieaugušo grupa: “Žīguri” (Sandijs Boriss, Aivis Aleksāns), “Paso” (Dāvis Paramonovs, Deniss Sovetovs).

Veči, pagaidiet! Raugoties uz divgadīgo Adrianu, sportisti priecājās, ka, lūk, aug jaunā maiņa! Puisēna tētis Arnis Voika sprieda, ka ar dēlu izies laukumā jau pēc 10 gadiem. “Nē, pēc pieciem,” viņš piebilda.

Pirms apbalvošanas. Balvu Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva uzsvēra, ka šī gada novada atklātais čempionāts pludmales volejbolā vēsturē ieies ar jauno sacensību nolikumu, kā arī dāmu atgriešanos spēļu laukumos. Tāpat viņš informēja, ka 29.augustā pulksten 10 Balvos notiks Aigara Kairiša piemiņas turnīrs pludmales volejbolā veterāniem un jauniešiem.  

Kā baletā. Volejbolisti, tostarp Aigars Pušpurs, demonstrēja graciozas kustības, lai tikai noturētu, tā teikt, virs smiltīm bumbu.

Labākās volejbolistes. Meiteņu jeb Dāmu klasē šogad startēja vairāk nekā 25 sportistes. 1.vietu izcīnīja Nikola Pužule, 2.vietu – Elīna Bukša, 3.vietu – Līga Careva.

Deputāti rullē! Sacensībās startēja arī Balvu novada deputāti. Piemēram, Egons Salmanis Tautas klasē ierindojās 5.vietā, savukārt Aigars Pušpurs izcīnīja 1.vietu Veterānu klasē (foto – pirmais no kreisās), aiz sevis atstājot Gundaru Kočānu (3.vieta) un Gunti Rakstiņu (2.vieta).

Sīva cīņa. Pēdējā posmā sīva cīņa izvērtās starp čempionāta līderiem.

Uzvarētāji Tautas klasē. 3.vieta – Dairim Melnacim, 1.vieta – Arnim Seņkam, 2.vieta – Jānim Bendzulim. Jāpiebilst, ka brāļi Jānis un Edgars Bendzuļi pēdējā sacensību posma uzvarētājiem sarūpēja īpašas piemiņas balvas. “Mūsu sportisti vienmēr ir atsaucīgi it visā. Viņi nāca palīgā arī tad, kad vajadzēja sakārtot spēļu laukumus – kurš ar lāpstu, kurš ar traktoru,” priecājas G.Stepanovs.

Čempioni! Pirms pludmales sezonas sākuma Gatis Stepanovs, kurš arī šogad plūca uzvaras laurus, vēl nezināja, vai vispār varēs startēt sacensībās pēc kājas operācijas. “Peldēju, braucu ar velosipēdu, lai tikai atgrieztos ierindā,” viņš atceras. Uz goda pjedestāla Meistarklasē kāpa Elmārs Rakstiņš (2.vieta), Gatis Stepanovs (1.vieta) un Dāvis Circenis (3.vieta).