Kad dziesma paceļas spārnos...

Piektdien Balvu muižā Senioru un jaukto vokālo ansambļu skatē “Dziesma pacelsies spārnos” piedalījās piecu novadu pašdarbnieki. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Cunska, atklājot skati, uzsvēra, ka ir liels prieks redzēt tik daudz dziedošu cilvēku: “Kas gan būtu mūsu dzīve bez jums – pašdarbniekiem, kuri iet vakaros dziedāt, lai pēc tam sagādātu prieku citiem. Mēdz teikt, ka skaistais, kas otram tiek dots, dubultojas. To es jums visiem arī novēlu – lai skanīgas balsis!”

Žūrija. Dziedātāju sniegumu vērtēja kompetenta žūrija (no kreisās): Gulbenes novada skolu koru virsdiriģents, kordiriģents Uldis Kokars; Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas direktors, Balvu, Alūksnes un Gulbenes apriņķu koru virsdiriģents Roberts Liepiņš un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektors, Pierīgas apriņķa koru virsdiriģents, diriģents Jānis Baltiņš.

Uzstājas “Razdoļje”. Krievu kultūras biedrības “Razdoļje” (vadītāja Zoja Zaharova, koncertmeistare Rita Kočerova) dāmas izcīnīja augstāko vērtējumu senioru konkursā.

Novērtē ar otro pakāpi. Kubulu pagasta jauktais vokālais ansamblis “Vakarblāzma” klātesošos pārsteidza ar dziesmu “Vakardziesma”.

Uzstājas “Malduguns”. Balvu pagasta jauktais vokālais ansamblis “Malduguns” dziedāja par rīta stundu. Arī viņi saņēma II pakāpes vērtējumu.

Izcīna pirmo pakāpi. No mūspuses jaukto vokālo ansambļu skatē I pakāpi saņēma Anastasijas Ločmeles vadītais Kubulu kultūras nama jauktais vokālais ansamblis.  

Dzied “Atvasara”. Vecumu pagasta jauktais vokālais ansamblis “Atvasara” Ilonas Bukšas vadībā pārsteidza ar skanīgām balsīm. Žūrija dziedātājiem piešķīra II pakāpi.

“Par to.”. Žūrija Balvu Kultūras un atpūtas centra jaukto vokālo ansambli “Par to” Lienes Akmeņkalnes vadībā novērtēja ar II pakāpi.

Priecē skatītājus. Klātesošos patīkami pārsteidza Apes novada Virešu saietu nama senioru ansamblis “Melodija” (vadītāja Irēna Auziņa). Dāmu dziedātprasmi augstu novērtēja arī žūrija, piešķirot I pakāpi.

Atbalsta savējos. Koncertmeistars Aldis Laicāns uzmundrināja kubuliešus kā vien spēja.   

Nopelna vētrainus aplausus. Gulbenes novada Galgauskas pagasta jauktais vokālais ansamblis “Veišu muzikanti” izpelnījās ne tikai skatītāju ovācijas, bet arī žūrijas visaugstāko vērtējumu – I pakāpi. Jāpiebilst, šādu vērtējumu saņēma vēl divi Gulbenes novada kolektīvi - “Tirzmalieši” un “Akcents”.

“Skatuves kokteilis” Viļakā

Sestdien Viļakas kultūras namā valdīja jestra gaisotne. Kā nu ne, ja sadancošanās, sadziedāšanās un izrādīšanās koncertā “Skatuves kokteilis” uzstājās gan dziedātāji, gan dažādu stilu dejotāji, gan amatiermākslas kolektīvi. “Mūsdienu biznesa laikmetā nevar laist postā tautas mākslu. Šī ir tā īstā reize, kad mēs ar grīdas rībinātājiem un gaisa tricinātājiem varam satikties,” sprieda pasākuma vadītājs Cirča. Savukārt viņa kolēģe Kornēlija atzina, ka arī februāra mēnesis līdzinās kokteilim, jo neizpaliek sniegs, lietus, sals, silts, vēl siltāks, atkusnis, vētra, nerunājot par zīmīgām dienām kā Pelnu diena, Meteņi, Valentīndiena, Vīriešu diena...

Atklāj koncertu. Kā pirmais aplausus saņēma Akvilinas Jevstigņejevas vadītais Viļakas senioru dāmu deju kolektīvs “Intriga”, kas izpildīja deju “Dejo ar mums”.

Acīgas dāmas. Žīguru dāmu deju kolektīva “Alianse” pašdarbnieces apliecināja, ka strikti seko savam moto, proti, kustība ir spēks un veselība. Izpildot priekšnesumu “Buranovas vecmāmiņu deja”, dāmas apliecināja, ka ne tikai pašas rod gandarījumu dvēselei dejā, bet dāvā to arī citiem.

Misēklis. Viļakas dramatiskās kopas aktieri pierādīja, ka radu atkalsatikšanās var izvērsties ne tā, kā domāts un iecerēts, ja, piemēram, limonādes vietā iedzer govju zāles. Tad arī lepnā deputāta Voldemāra un viņa kundzes Cecīlijas vēderi dod ziņu, turklāt spēcīgu un miklu kā viesuļvētra.

Veiksmīgi startē konkursos. Lai arī Viļakas mūsdienu deju grupa “Nola” darbojas tikai otro gadu, rezultāti neizpaliek ne koncertos, ne dažādos konkursos.

“Šarmantās ogas”. Rekavas līnijdeju grupā darbojas 9 šarmantas ogas Elitas Siliņas vadībā.

Pārpratums kāpņutelpā. Kāda būtu jūsu sajūta, ja kāpņutelpā satiktu kaulaino ar izkapti, turklāt divos eksemplāros? Medņeviešu skečs par šo tēmu apliecināja, ka nevajag steigties, tā teikt, uz citiem medību laukiem.

Ziemassvētku vecīti izsaucāt? Vētrainus aplausus izpelnījās Medņevas dramatiskais kolektīvs, kad Ziemassvētku vecītim galvu sagrozīja vecmāmiņa, iejūtoties mazmeitiņas Anniņas lomā. Lūgts uzdāvināt vēl pāris dzīves gadus, vecītis bija skarbs. “Prasi kādu izpildāmu dāvanu,” viņš teica.

Nopelna ovācijas. Skatītāju ovācijas izpelnījās Viļakas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, kuri devās gan meitu medībās, gan izpildīja “A deju”. Kas ir “A deja”? Par to vēsture klusē, un var tikai piebilst, ka Arvils Zelčs (foto - vidū) viens pats dejoja kā trio.   

Ģitāristi. Viļakas pusē ģitāristi piedalās it visos koncertos. Skatītāji bija vienisprāt, ka sešos gados viņi patiesi apguvuši daudzpusīgu koncerta programmu.

Dāmas no Upītes. Eksotisko deju grupa “Samia” skatītājus  priecē jau četrus gadus gan Viļakas novadā, gan ārpus tā robežām.

“Es redzēju jūriņā….”

28.janvārī Baltinavas kultūras namā notika netradicionālā tērpu skate par ūdens tēmu “Es redzēju jūriņā”, ko jau ceturto gadu organizē Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas kolektīvs. Skatītāji varēja vērot un novērtēt 18 netradicionālo tērpu kolekcijas, kuru darināšanā rūpīgu un pacietīgu darbu bija ieguldījuši gan skolēni, gan viņu skolotāji.

Pasākuma organizatore - Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas skolotāja - Liene Čugurova pasākuma scenāriju bija veidojusi kā vectēva, kuģa kapteiņa, un mazdēla  sarunu ceļojuma laikā pa ūdeņiem, kurā vectēvs atceras savu bērnību,  atbild uz mazdēla zinātkārajiem jautājumiem, ko savukārt bagātināja skolēnu tērpu kolekcijas no netradicionāliem materiāliem par ūdens tēmu un pavadīja atbilstoša mūzika, dziesmas  un deju ritmi. Skatītāji dzīvoja tiem līdzi!
Netradicionālajā modes skatē piedalījās gandrīz visas Baltinavas novada izglītības iestādes, parādot kopumā 10 tērpu kolekcijas no 18. Tāpat savas kolekcijas prezentēja Tilžas internātpamatskola, Raudas, Gaujienas, Sveķu, Aleksandrovas, Ezersalas, Palsmanes internātskolas un Rēzeknes logopēdiskā skola. “Iepriekšējās  skates bija par lauku, mežu tēmu, bet pirmās skates tēma bija “Krāsainie sapņi”, kur katrs brīvi varēja izpaust savu fantāziju. Katra no skatēm ir neatkārtojama. Uzskatu, ka skolēniem, it īpaši bērniem ar speciālajām vajadzībām, ir vajadzīga liela drosme kāpt uz skatuves. Piedaloties skatēs, bērni  izglītojas par attiecīgo tēmu, šoreiz par ūdeņu un vides aizsardzību,” secina Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas direktore Inta Vilkaste.

Vectēvs un mazdēls. Netradicionālo tērpu skati vadīja divi Jāņi - vectēvs (Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas šoferis Jānis Kubuliņš) un mazdēls, skolas audzēknis Jānis Pipcāns. Viņi ne tikai veikli vadīja kuģi jūras viļņos, bet arī makšķerēja.

“Pasaka par nāriņu”. Aleksandrovas internātpamatskolas tērpu kolekcija “Pasaka par nāriņu” izpelnījās “Teatrālākās kolekcijas” diplomu. Sižeta pamatā, šķiet, bija stāsts par divām nāriņām, kuras izglāba jaunieti, bet ziedu pušķīti no viņa saņēma viena. Skumji, vai ne?!
“Jūrnieka laimes zivtiņas”. Tērpu kolekciju “Jūrnieka laimes zivtiņas” skatē demonstrēja Baltinavas vidusskolas meitenes.  Kas ir jūrnieka laimes zivtiņa, spriediet paši! Kolekcija izpelnījās diplomu “Gaumīgākā kolekcija”.

“Jūrnieka laimes zivtiņas”. Tērpu kolekciju “Jūrnieka laimes zivtiņas” skatē demonstrēja Baltinavas vidusskolas meitenes.  Kas ir jūrnieka laimes zivtiņa, spriediet paši! Kolekcija izpelnījās diplomu “Gaumīgākā kolekcija”.

Paši mazākie. Baltinavas bērnudārza audzēkņi skatē uzstājās ar kolekciju “Jūras oāze”, kas ieguva “Mīlīgākās kolekcijas” diplomu. Pēc uzstāšanās bērni kopā ar audzinātāju Jeļenu Rauzu pacietīgi vēroja citu kolektīvu priekšnesumus.

“Zivtiņas sapnis”. Tilžas internātpamatskolas kolekciju “Zivtiņas sapnis” žūrija novērtēja kā  radošāko, ko apliecināja arī mazās nāriņas tēls, kuras apģērbs bija veidots no neskaitāmām vecu, salocītu avīžu un žurnālu lapām.

Pateicības kā buru laivas. Skates noslēgumā kolekcijas saņēma diplomus, bet pasākuma organizatori - Pateicības buru laiviņu formā, ko izgatavoja Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas skolotājs Raimonds Leicāns ar skolēniem, un skolotāja Vineta Kaša.

Neptūns nāk! Kur ūdens, tur Neptūns. Sveķu internātpamatskolas tērpu kolekcija “Es redzēju jūriņā” izpelnījās “Latviskākās tērpu kolekcijas” diplomu. Skatītājiem nebija šaubu, ka uz mēles atrodas pats Neptūns ar žebērkli rokās.

Ar dāvanām. Katras tērpu kolekcijas komanda skates noslēgumā saņēma Latvijas Bērnu bāreņu fonda sarūpētās dāvanas, ko pasniedza Baltinavas novada domes deputāts un žūrijas komisijas pārstāvis Rolands Keišs.

Pitalovieši uzvar starptautiskajā hokeja turnīrā

Svētdien Žīguros otrajā starptautiskajā hokeja turnīrā uzvaras laurus otro gadu pēc kārtas plūca sportisti no Krievijas Federācijas – pitalovieši. Viņi ar rezultātu 6:1 uzveica igauņus un ar 6:0 pārspēja mūspuses hokejistus. Savukārt hokeja klubs “Žīguru MRS” ar 3:0 izgrieza pogas igauņiem, izcīnot 2.vietu. Revanšēties gan igauņiem, gan žīguriešiem būs iespēja 6.februārī Krievijā, kur notiks Draudzības kausa izcīņas turnīrs.

Autogrāfs uz muguras. Īpašais pasākuma viesis Māris Bičevskis no hokeja kluba “Dinamo Rīga” autogrāfu neliedza nevienam, tostarp Žīguru pagasta sporta organizatorei Gintai Locānei, kura lūdza to uzrakstīt uz muguras. Jāpiebilst, ka “Dinamo Rīga” uzbrucējs klātesošos pārsteidza arī ar paraugdemonstrējumiem bullīšos. Jautāts, vai kādreiz ir bijis mūspusē, Māris Bičevskis atzina, ka Žīguros ciemojas pirmo reizi: “Esmu pārsteigts, ka hokeja laukums sagatavots tik ļoti labā līmenī. Tas Latvijas hokejam nāk tikai par labu, jo vairo interesi par šo sporta veidu. Ja vēl ir vecāku atbalsts, tad netrūks ne spēlētāju, ne hokeja fanu!”  

Hokeja fane! Četrgadīgā Ieva Ermiča ar interesi vēroja, kas notiek Žīguru hokeja laukumā. Izrādās, Ieva jau pabijusi arī “Arēnā “Rīga””, kur viņai visvairāk paticis, kā fani sit bungas. “Viņa ar kāju bungām sita līdzi,” atklāja meitenītes mamma.  

Pirmo reizi vārtos. Viļakas Valsts ģimnāzijas 12.klases audzēknis Deniss Sovetovs pirmo reizi stājās vārtos tik nozīmīgās spēlēs. Viņš pirms mačiem neslēpa, ka ir nedaudz uztraucies. “Negribas zaudēt. Centīšos būt kā Edgars Masaļskis,” piebilda jaunietis.

Izcīna otro vietu. Hokeja klubs “Žīguru MRS”, uzvarot igauņus ar rezultātu 3:0, ierindojās otrajā vietā. Mūsu komandā Aigars Gruševs tika atzīts par turnīra labāko uzbrucēju.  

Pagasta lepnums. Žīgurieši lepojas ar Aināru Miņinu, jo, pateicoties viņam un viņa ģimenei, hokejs kļuvis tik populārs. Pirms spēles Ainārs sprieda, ka uzvarēs spēcīgākie. Tāpat viņš atklāja, ka hokeja kluba “Žīguru MRS” sportistiem nākamās spēles ieplānotas Apē: “Esam uzlūgti arī uz Gulbeni. Domāsim, ko darīt, jo lielākā daļa mūsu hokejistu strādā vai mācās Rīgā.” Jāpiebilst, ka A.Miņins optimistiski raugās nākotnē. Viņš prognozē, ka jau nākamgad no jauniešiem varēs nokomplektēt jaunu labu spēlētāju piecinieku.

Uzrunā divās valodās. Viļakas novada pašvaldības izpilddirektore Zigrīda Vancāne klātesošos uzrunāja latviešu un krievu valodā. Viņa neslēpa prieku, ka Viļakas novadā ir uzņēmīgi jauni cilvēki, kuri ne tikai mīl hokeju, bet arī aicina ciemos kaimiņvalstu sportistus.  

“Man ir autogrāfs!” Deviņgadīgais žīgurietis Artjoms Šaicāns lepojās, ka viņam ir “Dinamo Rīga” hokejista autogrāfs. “Pirmais!” paskaidroja puisis.

Tur solījumu! Pitalovas rajona administrācijas vadītāja Larisa Sidoruka jokoja, ka pēc dalības vēl pāris turnīros arī viņa kā īsta hokejiste spēs nostāvēt uz ledus: “Vēlos paziņot, ka turam pērn doto solījumu, tāpēc atļaujiet man pasniegt ielūgumus uz hokeja turnīru Pitalovā, kas notiks 6.februārī”.

Pirmā spēle. Starptautisko turnīru atklāja Krievijas un Igaunijas hokejisti, kuri pirmie devās laukumā. Komandas “Rōugesnaipro” sportistiem no Igaunijas neklājās viegli, jo pitalovieši ar nepārtrauktajiem uzbrukumiem neļāva atslābt.

Vai vārti? “Žīguru MRS” hokejisti vienubrīd jau pacēla nūjas, cerot, ka ripa iemānīta pitaloviešu vārtos. Velti, jo tā trāpīja vārtu tīklā, tā teikt, ne no pareizās puses.

“No dzirkstīm līdz ugunskuram”

Piektdien Balvu Kultūras un atpūtas centrā valdīja emocionāla gaisotne - satikās domubiedri, kuri pirms 25 gadiem, kļūstot par barikāžu dalībniekiem, nenobijās no svešvaras. Svinīgā 1991.gada barikāžu atceres 25.gadadienai veltītā sarīkojuma vadītāja Ruta Cibule klātesošajiem teica labvakar piebilstot, mani mīļie Balvu rajona ļaudis: “Man tieši tā gribējās šovakar jūs uzrunāt un ar šo uzrunu pateikt savu prieku, ka janvāra ugunskuri atkal mūs ir saveduši kopā. Lai padomātu, lai atcerētos, lai vienkārši parunātos, lai pārbaudītu savu domu gaišumu un lai kopā nosvinētu mūsu jaunās grāmatas atvēršanas svētkus.”

Četri redaktori. “Balvu Atmodas” veidotāja un ilggadējā “Vaduguns” redaktore Rasma Zvejniece atzina, ka barikāžu laiks bija žurnālistikas zvaigžņu stunda. Viņa dalījās atmiņās un pārdomās par notikumiem pirms 25 gadiem uzsverot, ka noteikti nepieder pie tiem cilvēkiem, kuri saka, ka ir vīlušies Atmodas ideālos, ka vairs neietu uz barikādēm: “Protams, arī man bija sāpīgi un skumji redzēt, ka ne visi Atmodas laika aktīvie cilvēki atrada savu vietu un realizēja sevi pārmaiņu laikā. Vietā nāca citi, ar citiem ideāliem. Tāpat saprotu, ka šodien mūsu priekšstāvju pieņemtie likumi un lēmumi ne vienmēr ir taisnīgi un ne vienmēr godīgums ir augstākā vērtība Latvijā. Protams, satrauc arī tas, kas notiek pasaulē, cik gļēva ir Eiropa šajā situācijā. Bet vienalga par spīti visam es no sirds novērtēju to, ka mums ir sava valsts – Latvija. Un nekad nesapratīšu nesaprotamo teikumu: “Mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti.”
Savukārt žurnāliste un jaunās grāmatas “Bija tāds laiks. 1991. Balvu Atmoda” galvenā redaktore Maruta Sprudzāne pastāstīja par jaunās grāmatas tapšanas laiku: “Darot šo darbu, man bija divējādas izjūtas. Kad vakaros ilgi lasīju “Balvu Atmodu” un “Vaduguni” un pacēlu galvu, šķita, ka aiz loga ir janvāris, 1991.gads, kad smagnēji brauc mašīnas, cilvēki satraukti runā. Tad atkal apjautu, ka rīt jāiet uz darbu un ir 2015.gads. Ir pavisam citas sarunas, problēmas, tēmas, un pretī nāk pavisam citi cilvēki. Grāmatā ir ļoti daudz vārdu un uzvārdu. Pirmkārt, darba grupai, kura strādāja pie grāmatas, gribējās, lai tā ir kā piemiņa šiem cilvēkiem – barikāžu dalībniekiem. Otrkārt, lai tā ir kā vēstures liecība. Grāmatā ir meklēta atbilde uz jautājumu, kāpēc Tautas fronte, kurai bija TĀDS ideju spēks un fenomenāla uzvara, pēc tam tikpat spoži neprata vadīt Latvijas ekonomiski politisko dzīvi. Kāpēc? Atbildi atradīsiet grāmatā. Tāpat ir vērts padomāt, kur 1991.gadā bija tie cilvēki, kuri šobrīd ieņem atbildīgus amatus? Kurā barikāžu pusē stāvēja? Tas lai paliek pārdomām...”
Foto no kreisās: Rasma Zvejniece, bijušais “BA” redaktors Kazimirs Šļakota, Maruta Sprudzāne un bijusī “Vaduguns” redaktore Biruta Salmane.

Īpašs mirklis. Balvu novada jauktais koris “Mirklis” barikāžu dalībniekiem patiesi sarūpēja ne tikai īpašu, bet emocionāli skaistu mirkli, kopā ar komponistu Mārtiņu Braunu atskaņojot mūziku Raiņa “Daugavai”. Jāpiebilst, ka Rainis šo darbu savulaik nosauca par sērdieņu dziesmu, kaut gan, kā uzsvēra Ruta Cibule, tā Balvos vienmēr skanējusi kā spēka dziesma. Viņa nekļūdījās...

Aicina lūgties par Latviju! Šķilbēnu un Baltinavas katoļu draudžu prāvests Staņislavs Prikulis atklāja, ka barikāžu laikā viņam bija 10 gadi. Viņš uzsvēra, ka brīvības nosargāšana ir Dieva dāvana: “Tie spēki, pret kuriem vajadzēja cīnīties, nebija uzveicami ar ieročiem, nebija uzveicami ar brutālu spēku, bet ar sirds siltumu, ar mīlestību, ar ticību. Ir svarīgi ne tikai izcīnīt, bet arī nosargāt un saglabāt šo garu. Dieva spēks, Dieva svētība un klātbūtne ir būtiski nepieciešama mums katram un katrā dzīves mirklī. Viena no uzvarām, kas mūsu tautai ir – ir valsts himna, turklāt skaistākā visā pasaulē. Kādēļ? Jo sākas ar vārdu ‘Dievs’. Lai Dievs dod, ka šis Vārds netiek izteikts vienkārši kā vārds, bet kā lūgšana.”
    

Kā spogulis. Juris Annuškāns, kurš 1991.gadā vadīja Balvu pilsētas padomi, barikāžu laiku atceras kā koncentrētu notikumu spoguli. “Vai barikāžu ugunskuri joprojām mūsu dvēselē deg?” viņš jautāja. J.Annuškāns aicināja saglabāt tādu noskaņojumu, kāds bija tolaik: “Nebaidīsimies runāt, drosmīgi runāt, redzēt visu un neskatīties bailīgi apkārt!”  

“Sveicināti, atkal janvārī”. Jāpiekrīt Rutas Cibules teiktajam, ka visticamāk daudz kas no barikāžu laikā tapušajiem pierakstiem un dokumentiem aizietu nebūtībā, ja mūspusē aktīvi nedarbotos Barikāžu dalībnieku biedrības filiāle “Vairogs”. Kluba “Vairogs” vadītāja Silvija Kupriša, uzrunājot klātesošos, neslēpa, ka jau kādu laiku līdz ar janvāra sniegu un saliem viņas atmiņas sāk smaržot pēc ugunskura dūmiem: “Atmiņas ar visu sūrumu kā ugunskura dzirkstis ceļas augšā manī, saviļņo, uzjundī un liek domāt. Janvāra dienās es īpaši skaudri sajūtu, cik ļoti vara ir tālu no tautas un cik ļoti vara tai nepieder. Šodien var tikai retoriski jautāt, vai būs vēlreiz kāds notikums, kādi apstākļi, kas saliedēs un vienos kopējai rīcībai tik lielu daļu tautas, kā tas notika 90.gados? Kā mūs šodien sagaidītu Rīgā?” Viņa atgādināja, ka 2002.gadā rajona padomei rakstījusi lūgumu materiāli atbalstīt trūcīgus barikāžu dalībniekus. “Man neatbildēja,” viņa piebilda. S.Kupriša nosauca un teica paldies vārdus virknei darbīgu cilvēku, tostarp to, kas uz mums noraugās no mākoņa maliņas, kuru atmiņas lasāmas jaunajā grāmatā. Arī grāmatas idejas izdošanas autors Juris Boldāns nešaubās, ka barikāžu laiks bija uzdrīkstēšanās laiks. “Vēlreiz gribu teikt paldies, jo man nav dārgāku un mīļāku cilvēku par jums, mani cīņas biedri!” viņš piebilda.