1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
18-04-2019
Vārdadienas šodien: Georgs, Jurģis, Juris

Viļakā svinības iesāk ar piemiņas svētbrīdi

 

Viļakā Lāčplēša dienas svinības iesākās ar piemiņas svētbrīdi ekumeniskajā dievkalpojumā Viļakas Vissvētās Jēzus sirds Romas katoļu baznīcā, kurā draudzes prāvests Guntars Skutels aicināja lūgties par Latviju un tiem cilvēkiem, kuri atdevuši savas dzīvības, lai mēs varētu dzīvot. Arī luterāņu mācītājs Mārtiņš Vaickovskis uzsvēra, ka 11.novembris ir zīmīga un priecīga diena: “Zīmīga, jo ir Lāčplēša diena. Kāpēc īpaša un priecīga? Tāpēc, ka mēs varam nākt Dieva priekšā un šeit, brīvā Latvijā, kā brīva tauta no sirds brīvi Dievu lūgt un Dievam pateikties. Tas ir īstais prieka avots, ko Dievs Pats mums dod.” Savukārt pareizticīgo priesteris Aleksandrs vēlēja spēku un izturību, kā arī godam pieminēt kritušos, kuri atdevuši dzīvību par Latviju.  

Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, uzrunājot klātesošos, jautāja, kādi bija mūsu varoņi: “Varētu šķist, ka tie bija divus līdz divarpus metrus gari vīri, ar ļoti lieliem pleciem. Nē. Viņi bija tādi paši kā mēs, kuri gribēja dzīvot, mīlēt, veidot ģimenes. Aicinu padomāt - kāda ir mūsu māja, kurā mēs dzīvojam? Kāda ir mana ģimene, mana lauku sēta, mans dārzs, mana puķu dobe? Centīsimies sevi pārcelt gandrīz pirms 100 gadiem. Mēs esam tie, kas stāsies pretī ienaidniekam. Dievkalpojumā priesteris teica, ka tie bija varonīgi cilvēki, kuriem nebija bail. Tam varētu piekrist, bet patiesībā jebkuram ir bail. Arī tiem, kuri bija ierakumos. Paliek cilvēcīgais jautājums: “Kāpēc man to vajag?” Kāpēc man jāzaudē svarīgākais, kas ir manā dzīvē – mana dzīvība? Katrs atrada savu motivāciju,- kāpēc? Iespējams,  tie bija sapņi, ka pēc 100 gadiem mana tauta, mana ģimene dzīvos brīvā valstī.”


Baznīcā. Ekumeniskajā dievkalpojumā piedalījās dažādu vecumu ļaudis, tostarp trīs konfesiju draudžu gani (foto).

Pēc dievkalpojuma. Jaunieši piekrita novada vadītāja teiktajam, ka mēs esam vienoti, neskatoties uz to, ka daudzi mūs mēģina šķirt.


Noliek ziedus. Pēc ekumeniskā dievkalpojuma Lāčplēša dienas dalībnieki nolika ziedus pie Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem veltītās piemiņas zīmes – stēlas.   


Lāpu gājiens. Gājienā, kā ierasts, devās arī robežsargi, kuri ik dienu rūpējas par to, lai mēs varētu mierīgi gulēt, dzīvot un darīt savus ikdienišķos darbus.


Jaunā maiņa. Jaunsargi jautāti, kādas ir sajūtas Lāčplēša dienā, viennozīmīgi atzina, ka lepojas ar savu valsti.   


Brāļu kapos. Viļakas pamatskolas direktore Anželika Ločmele atgādināja, ka 1918.gada rudens bija ļoti sarežģīts gan mums, šajā zemē, gan pasaulē: “Viļakas apkārtnē vēl 1920.gada sākumā norisinājās kaujas ar svešzemniekiem. Šajā brāļu kapā kopā ar 31 Latvijas armijas kareivi ir guldīti 14 kritušie igauņi. Godināsim visu to varoņu piemiņu, kuri, neatkarīgi no tautības, ir ziedojuši savu dzīvību mūsu valsts nākotnes labā!” 

Izcīna divas ceļazīmes uz simtgades kausa finālu

 

Aizvadītajā sestdienā Kubulu kultūras namā pulcējās gudrākie no gudrākajiem, lai Latgales pusfinālā cīnītos par piecām ceļazīmēm uz prāta spēļu simtgades finālu 10.novembrī Rīgā. Divu stundu garumā izklaidējošās erudīcijas spēles dalībniekiem bija jāiedziļinās un jāatbild uz jautājumiem desmit tēmās, piemēram, “Atskats vēsturē”, “Ģeogrāfija”, “13.Saeimas vēlēšanas”, “Senvārdi” u.c.  


Cīņa var sākties. No 23 komandām pusfinālā startēja 19. Jāsecina, ka spēles laikā valdīja labvēlīga gaisotne. Spēles vadītājs Jānis Začs ar kolēģi un vienlaikus brāli Ediju Začu lietišķi vadīja spēli, operatīvi paziņojot katras kārtas rezultātus.


Kaimiņi. Izrādās, Latgales pusfinālā piedalījās komandas no dažādiem Latvijas novadiem, tostarp Vidzemes. Zīmīgi, ka alūksniešu komanda ar nosaukumu “Ceturtais piegājiens” izcīnīja 4.vietu. Kolēģi no kaimiņnovada zināja teikt, ka Latgales pusfinālā startē pat divas malēniešu komandas.


Jautrākā komanda. Balveniešu “Saime” (Mārtiņš Zābelis, Rudīte Zābele, Silga Zābele, Amanda Ertmane, Annija Ertmane un Kristaps Melnis) uzsvēra, ka ir visjautrākā komanda. “Tikai, lūdzu, nerakstiet mūsu rezultātus,” smēja viņi. Kā “Saimei” veicās? Cīnījās kā lauvas...


Izvēlas tēmu. Komandas “Optimisti” no Balvu pagasta pārstāve Guna Apša 2.kārtai izvēlējās tēmu “Mūzika no Latgales”. “Kāpēc tā? Esmu saistīta ar mūziku – pabeidzu mūzikas skolu, dziedāju korī, spēlēju orķestrī. Tiesa, pašlaik mācos Rīgā,” pastāstīja jauniete. Vai viņas izvēle attaisnojās? Jā un nē, jo tobrīd naudaskalnieši stabili ieņēma 4.vietas pozīcijas.

Izcīna 3.vietu. “Optimisti” no Balvu pagasta Aigars Voicišs, Ginta Zaharāne, Dace Logina, Aina Biseniece, Guna Apša un Andris Ķerāns visā spēles gaitā stabili ieņēma ceturto vietu. Spēles izskaņā, lūgti prognozēt, kāds būs galarezultāts, viņi sprieda, ka iekļūs pirmajā pieciniekā. “Optimisti” daudz nekļūdījās, jo saņēma ne tikai bronzas medaļas, bet arī tiesības startēt finālā.    


Izvirza augstu mērķi. Komandas “Kubuli Latvijai” pārstāvji Armīns Sērmūkšs, Monta Kaļva, Uldis Arnicāns, Vika Rutmane, Dace Priedeslaipa un Roberts Rutmanis jautāti, kādu rezultātu plāno sasniegt, apgalvoja, ka būs pirmie. Jāsecina, ka viņi pēc piektās kārtas stabili ierindojās 2.vietā, bet jau astotajā kārtā bija sestie.


Vēro kolēģus. Stacijas pamatskolas Vīksnas filiāles struktūrvienības vadītāja Anita Žigalova spēli vēroja no malas. Viņa atklāja, ka ar savu komandu startēs jau šo sestdien Zemgales pusfinālā. Lai veicas!



Zina atbildes. Spēles gaitai cītīgi sekoja Kubulu pagasta kultūras darba organizatore Maija Laicāne (foto - otrā no labās). Viņa spēli vērtēja kā interesantu un aizraujošu piebilstot, ka katrā kārtā spētu pareizi atbildēt uz vismaz 2 - 3 jautājumiem.


Kas pārsteidza Andri? Balvu pagasta pārvaldnieks Andris Ķerāns jautāts, kas viņu pārsteidzis prāta spēlē, neslēpa, ka samulsinājis jautājums par kādu nezināmu politiķi, kura startēja 13.Saeimas vēlēšanās: “Es joprojām nezinu, kas viņa ir.”


Būt vai nebūt? Kubulieši ar komandu “Rudzupuķes” spēli noslēdza ar dalīto 5.-6.vietu. “Uz finālu ir tikai piecas ceļazīmes, tāpēc aicinu šo komandu pārstāvjus atbildēt uz jautājumu, cik iedzīvotāju Balvos bija 2016.gada 1.janvārī? Kuras komandas pārstāvja atbilde ir visprecīzākā, tā arī dosies uz simtgades kausa izcīņu,” paziņoja spēles vadītājs Jānis Začs. “Rudzupuķes” izvirzīja versiju, ka tie ir 11 000, bet “Kubuli Latvijai” – 6 000 iedzīvotāju. Pateicoties Uldim Arnicānam (foto - no labās), kurš, kā joko kolēģi, piedzimis ar grāmatu rokās, kubuliešiem izcīnīja pēdējo ceļazīmi. Pareizā atbilde – 7 109.

Piecpadsmito reizi pasniedz Gada balvas izglītībā

 

Pagājušās piektdienas pievakarē Kubulu kultūras namā valdīja neierasta gaisotne - kopā pulcējās pedagogi gan no Balvu, gan Baltinavas novada. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inta Kaļva pirms skolotāju balles un “Gada balvu izglītībā 2018” pasniegšanas mudināja aizmirst par kompetencēm un jēgpilnu saturu: “Atpūtīsimies kopā!”


Balles vadītājs. Aktieris un mūziķis Kristaps Rasims pasākuma laikā rūpējās, lai valdītu možs un jautrs garastāvoklis. Tiesa, viņam nebija īpaši jācenšas, jo skolotāji apliecināja, ka ir ne tikai disciplinēti, bet arī erudīti un atsaucīgi ļaudis. Tam piekrita arī aktieris spriežot, ka 100 relatīvi jaunievēlētās galvas Saeimā var pretendēt uz laicīgo, nevis mūžīgo varu: “Savukārt pedagogi ir tie, kuru rokās ir nākotne. Neviens nevar zināt, kas sēž skolas solā. Varbūt topošais prezidents, zinātnieks vai ceļu policists, kurš, apturot skolotāja auto, var arī atcerēties par skolā saņemto piezīmi...”


Vēsture atkārtojas. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inta Kaļva atgādināja, ka pirms 15 gadiem Kubulu kultūras namā notika pirmais pedagogu pasākums, kurā pasniedza Gada balvas izglītībā: “Ja jums šodien prasītu nosaukt olimpisko spēļu uzvarētājus un čempionus, vai spētu atcerēties viņu vārdus? Diez vai. Bet, ja lūgtu atcerēties savu pirmo pedagogu? Lūk, būt par skolotāju ir kaut kas īpašs.”  


Lepojas ar skolotāju saimi. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova pedagogus tēlaini salīdzināja ar saulainu dienu, kurā valda silta enerģija un Latvijas dabas krāšņums: “Ar bagātu rudens dienu gribētu salīdzināt jūs, pedagogi. No jums staro daile. Jūs esat gudri, darbīgi, radoši un mūždien ideju pārpilni.”


Kristīne Jermacāne. Balvu pamatskolas skolotāju godināja nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem”. Jautāta, kādas ir sajūtas un izjūtas, saņemot atzinību, Kristīne atzina, ka garastāvoklis ir lielisks, jo blakus ir vislabākie kolēģi.


Baltinava atgriežas. Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore (foto) uzsvēra, ka Baltinavas pedagogi vienmēr bijuši labākie no labākajiem. Savukārt novada vidusskolas direktors Imants Slišāns zināja teikt, ka baltinavieši skolotāju balli pēdējo reizi apmeklēja pirms 10 gadiem. “Esam šeit nevis tāpēc, ka jaunie Saeimas deputāti atkal sāk cilāt administratīvi teritoriālās reformas jautājumus,” viņš jokoja.


Iluta Bērziša. Tilžas internātpamatskolas direktori godināja nominācijā “Par mūsdienīgu izglītības darba organizāciju un vadību”.  


Dace Bratuškina. Bērzkalnes pirmsskolas izglītības iestādes skolotāju sumināja nominācijā “Par inovācijām izglītības procesā”.


Dace Logina. Balvu Mākslas skolas pedagoģi sveica nominācijā “Par veiksmīgāko pedagoga debiju”.   


Atdod parādu. Izrādās, Balvu novada svētkos tā arī palicis nepasniegts viens Atzinības raksts. To Balvu Mūzikas skolas pedagoģei Jeļenai Agafonovai (foto) pašvaldības vārdā pasniedza A.Petrova.   


Ģimnāzija rullē! Nominācijā “Par sasniegumiem centralizēto eksāmenu kopvērtējumā” uzvarēja Balvu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Skolas direktore Inese Paidere (foto) lepojās arī ar to, ka “Neatkarīgās Rīta Avīzes” skolu topā iegūta godpilnā 18.vieta un no 29 valsts ģimnāzijām Balvi ierindojas 8.vietā centralizēto eksāmenu kopsavilkumā, kas, viņasprāt, ir skolotāju mērķtiecīga darba rezultāts.

Negaidīts pavērsiens. Aktieris K.Rasims paziņoja par negaidītu pavērsienu, jo nolemts papildu nominācijā “Par ieguldījumu jaunatnes politikas īstenošanā un darbā ar jauniešiem” apbalvot Balvu Bērnu un jaunatnes centra pedagoģi Gunitu Prokofjevu. Jāsecina, ka negaidītais pavērsiens turpinājās, jo video pieteikumā bērni un kolēģi viņu raksturoja kā sirdsmīļu blondīni. “Bet viņa vairs nav blondīne,” secināja klātesošie. Tas Gunitu (foto - no kreisās) nesamulsināja un viņa labprāt uzņēma pāris selfijus.  


Uzgavilē “Pīlādzītim”. Pirmsskolas izglītības iestādi “Pīlādzītis” sumināja nominācijā “Par inovācijām izglītības iestādes darbībā”. Foto – vadītāja Antra Eizāne.

“Upītes Uobeļduorzā” pārsteigums pēc pārsteiguma

 

Pagājušās nedēļas nogalē vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kas notika jau septiņpadsmito reizi, pulcēja radošus latgaliešu literātus un mūziķus. Zīmīgi, ka katru gadu neiztrūkstoša festivāla tradīcija ir arī kāds īpašais viesis. Pērn tas bija mūziķis Renārs Kaupers, pirms tam gan dziesminieks Kārlis Kazāks, gan grupas “Inokentijs Mārpls”, “GainFast” un citi, bet šogad ar nostāstu koncertprogrammu “Dziesmu Dance” uzstājās aktrise Zane Jančevska. Atklājot svētkus Upītē, Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns atgādināja, ka pasākuma idejas autors ir latgaliešu literāts, novadpētnieks, folklorists Antons Slišāns, turklāt šis gads aizrit viņa 70 gadu jubilejas zīmē.


Pirmo reizi Upītē. Riebiņu novada radošā grupa “Mūka ķēķis” (foto) pirms pasākuma atklāja, ka Upītē ciemojas pirmo reizi. Taujātas, kāpēc grupai ir tik savdabīgs nosaukums, Evelīna Visocka un Margarita Krole pastāstīja, ka viņu vadītāja ir Marta Binduka, kura vienlaikus vada Roberta Mūka muzeju: “Pagājušā gadsimta 50.gados emigrējošie latvieši nodibināja neformālu kopienu “Elles ķēķis”, kurā pulcējās radošā inteliģence. Tur tapa brīnišķīga dzeja un proza, tostarp to autors bija mūsu novadnieks, pasaulslavens filozofs Roberts Mūks (Avens). Cienot savu Mūku, nodibinājās arī “Mūka ķēķis”.”


Pasākumu iesāk jaunā mamma. Šogad festivālu atklāja Antona Slišāna jaunākā meita Mārīte, kura nesen kļuvusi par māmiņu jaukam mazulim, kurš nosaukts par Ontoniņu. Tāpat viņa klātesošos iepriecināja ar saviem un tēta dzejoļu lasījumiem.


Neizpaliek himna. Festivāla “Upītes Uobeļduorzs” himnu izpildīja grupa “Kei-Rei”. Jāpiebilst, ka himnu jaunie muzikanti prezentēja jaunā apdarē.


Pārsteigums. Visi mākslinieki 17.festivālā baudīja gardu našķi – torti. Svētku organizatori atgādināja, ka tas nevarētu notikt bez Valsts Kultūrkapitāla fonda un citu atsaucīgu cilvēku atbalsta.


Radošas personības! Annele Slišāne (foto - no kreisās) festivālā atklāja pāris projekta “#100dečiLatvijai” stāstus. Zīmīgi, ka šobrīd ir gatavi 97 stāsti, un jau 2.oktobrī “Gorā” atklās visu 100 deķu izstādi. Pēc tam nedaudz vēlāk neizpaliks arī grāmatas atklāšanas svētki. Savukārt dzejniece Ilze Sperga (foto - no labās) klātesošos priecēja ar dzeju bērniem latgaliešu valodā. Viņa priecājās, ka var turpināt Antona Slišāna iesākto, kurš savulaik bija vienīgais dzejnieks, kas rakstīja dzeju bērniem latgaliešu valodā.


Beidzot atbrauca. “Ginc un Es” neslēpa, ka sen sapņoja apmeklēt un koncertēt Upītē: “Beidzot izdevās! Pēctecība - tas ir spēks, kas ļaus Latgalei pastāvēt ilgi jo ilgi.”


Veltījums māmiņai. Upītes folkloras kopa savu uzstāšanos veltīja ne tikai Antonam Slišānam, bet arī viņa otrajai pusītei Irēnai.


Bez dejām neiztikt. Ikvienā pasākumā Upītē, tostarp festivālā, dejas ir svētku neatņemama sastāvdaļa.


Jauks pārsteigums. Dzejniece Ineta Atpile-Jugane savā dzejā stāstīja ne tikai par pirkstiņiem, bet arī mudināja sakutināt blakussēdētājus. Tāpat viņa pavēstīja labu ziņu, ka nākamgad izdos dzejoļu grāmatiņu bērniem.


“Rikši”. Jāsecina, ka festivālā pārsteigums sekoja pārsteigumam. Arī grupas “Rikši” mūziķi neslēpa savus nākotnes plānus. “Nākamgad izdosim nelielu aplīti ar caurumiņu vidū, kur būs apkopotas mūsu dziesmas,” atklāja viņi.


Īpašais viesis. Izrādās, aktrises Zanes Jančevskas dzimtās saknes atrodamas arī mūspusē, jo no Latgales nācis viņas tēvs. Aktrise klātesošajiem pavēstīja dažādus pamācošus stāstus. Piemēram, kāds vīrs, kurš gribējis izšķirties no sievas, mācītājam kā šķiršanās iemeslu minējis, ka sieva ir stulba. “Kā tik gudrs vīrs varēja apņemt stulbu sievu?” brīnījies garīdznieks.


Mūzika visām gaumēm. “Upītes Uobeļduorzs” pulcēja dažādas grupas kā, piemēram, “Dabasu Durovys”, “Rikši”, “Trikmīņs”, “Unknown Artist” un citas, tādējādi ar savu dažādību radot īpašu auru un enerģiju. Foto – uzstājas “Latgalīšu Reps”.

“Stipro skrējienā” Balkanos pārsteidz Jāņi

 

1.septembrī Šķilbēnu pagasta Balkanos pulcējās 23 sportisti, lai pirmo reizi startētu “Stipro skrējienā”. Galvenais tiesnesis Pēteris Vancāns stundu pirms sacensībām neslēpa uztraukumu, jo, pirmkārt, neiespējami prognozēt, cik sportisti ieradīsies. Otrkārt, pirmo reizi nācās izveidot “Stipro skrējiena” trasi, tāpēc viņš neslēpa bažas, vai viss izdosies, kā iecerēts. “Pēc skrējiena vērtēsim pieļautās kļūdas,” viņš sprieda.


Sagatavo kausus. Pēteris Vancāns pastāstīja, ka iniciatīvu noorganizēt “Stipro skrējienu” rosināja paši sportisti, kuri regulāri startē Balkanu apļos: “Diemžēl šādas sacensības nekad neesmu ne organizējis, ne tajās piedalījies. Tomēr kopā ar Arti Loginu četru stundu laikā trasi izveidojām, un, manuprāt, tā būs diezgan sarežģīta. Neizpaliks kalni, kur, visticamāk, būs nevis jāskrien, bet jārāpo. Tāpat būs jāšķērso divi dīķi, izcirtums, aizaugušas pļavas, kā arī jāpārvar dažādi šķēršļi.” Jau pēc sacensībām galvenais tiesnesis izdarīja dažus pirmos secinājumus, piemēram, ka nākamgad sportistiem jāsarūpē lielākas mokas. “Domāsim par kilometrāžu, kā arī pārbaudījumiem, kur nepieciešams roku spēks,” viņš atklāja.


Skrien pa riepām. Gunita Šakina (savā vecuma grupā izcīnīja 2.vietu) pēc “Stipro skrējiena” neslēpa, ka izjūtas ir lieliskas. Visgrūtāk, kā viņa atzina, bijis pārvarēt izcirtumu.


Startē pat ģimenes. Balkanos savus spēkus pārbaudīja arī ģimenes, tostarp Razminoviči no Rekovas. Dagnija Razminoviča smēja, ka “Stipro skrējienā” iemanījās pat apmaldīties.  


Uz priekšu! “Stipro skrējienā” devās 23 sportisti gan no mūspuses, gan kaimiņnovadiem.  


Caur dubļiem un ūdeni. Sportisti pēc sacensībām neslēpa, ka ūdens šķēršļu pārvarēšana nebija viegls pārbaudījums: “Labi, ka dīķi bija trases beigās, nevis sākumā, jo piecus kilometrus pārvarēt tad būtu daudz grūtāk.”


Kad priekšā traktora piekabe. Sacensību galvenais tiesnesis parūpējās, lai pārbaudījumi būtu savdabīgi un interesanti. Piemēram, uz trasi atdzina pat savu traktoru un piekabi. Sportistus tas neizbiedēja, jo viņi veiksmīgi pārvarēja it visus pārbaudījumus.


Bez viņa nevar tik un tā! Visās sacensībās, kas notiek Balkanos, par sevi vienmēr atgādina rugājietis Jāzeps Saidāns. Sportisti viņu mīļi sauc par starteri, jo tieši viņa uzspridzinātais balons ir kā signāls uzsākt sacensības.


Finišē tēvs ar dēlu sekunde sekundē. Sentis Strumpe ar tēti Aināru kopā pārvarēja visus šķēršļus, tostarp izlīšanu zem traktora. Viņi sprieda, ka nākamgad trasi vajadzētu skaidrāk iezīmēt, jo bijuši posmi, kad varējis pat nomaldīties.


Dzelzs šķērslis. Andžejs Krakops ar mammu Intu trasi pabeidza kopā.


Uz goda pjedestāla - Jāņi. Interesanti, ka vīriešu vecuma grupā no 19 līdz 39 gadiem uz goda pjedestāla kāpa trīs Jāņi: Circens, Ļubka un Igaunis. “Joņi ir spēks,” lepojās Jānis no Salnavas, kurš izcīnīja zelta medaļu.

Reportāžas

  • Upītē dejo, dzied un darina bites

    (Reportāža)

        29.martā Upītē aizvadīts bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”.  Upītē bija gan dziedāšanas,  gan danču un muzicēšanas  konkursi, uz kuriem ieradās bērni no vairākiem novadiem. Pirms konkursiem daudzi  piedalījās...

  • Tilžā satiekas amatierteātri

    (Reportāža)

      23.martā Tilžas kultūras namā notika dramatisko kolektīvu un teātra cienītāju tikšanās sarīkojumā “Dzīve kā teātris - teātris kā dzīve”. Šī Tilžas kultūras namam ir laba tradīcija, ko 2011.gadā  iedibināja toreizējā kultūras nama vadītāja Inese Kalniņa....

  • Virtuālā braucienā ar bānīti... līdz teātrim

    (Reportāža)

      8.martā vadugunieši devās uz Vidzemes pusi, lai vienlaikus ar Sieviešu dienu nosvinētu laikraksta 69.dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka laika apstākļi bija raibi kā dzeņa vēders - neizpalika saulīte, lietus, varavīksne un pat pērkona dārdi. Tikpat...

  • Kad daba mijas ar vēsturi...

    (Reportāža)

      Sestdien Stompaku purvā pulcējās interesenti, lai dotos pārgājienā “Izbaudi ziemu mitrājā – Stompaku purvā”. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe pirms pārgājiena atgādināja, ka februāris ir mitrāju...

  • “Trakajiem pieder pasaule”

    (Reportāža)

      Svētdien Balvu pagasta Pilskalnā pulcējās paši drosmīgākie, kuri, spītējot atkusnim un vējam, ar ziemīgām un sportiskām aktivitātēm atzīmēja Meteņdienu, kas ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara...

  • Gatavi attīrīt jūras, doties kosmosā

    (Reportāža)

      Pagājušajā nedēļā Stacijas pamatskolā starpnovadu konkursā “Skolēni eksperimentē” pat žūrija neslēpa gandarījumu par bērnu un jauniešu zinātkāri un prasmēm uzburt dažādus brīnumus. Skolas direktore Ruta Bukša priecājās, ka šogad konkurss notika...

  • Katra svētdiena kā svētku diena

    (Reportāža)

        Dauna sindroms, dažāda veida cerebrālie traucējumi, garīgā atpalicība, insulta izraisītās sekas – tās ir tikai dažas no smagajām diagnozēm, ar kādām sirgst Balvu teritoriālās invalīdu biedrības biedri. Taču tas nenozīmē, ka tādēļ viņi sēž mājās četrās sienās un...

  • Jaunus sapņus sirds lai rod!

    (Reportāža)

      Aizvadītajā nedēļā Kubulu kultūras nama pašdarbnieki un Stacijas pamatskolas audzēkņi devās uz pansionātu “Balvi”, lai tā iemītniekus iepriecinātu ar koncertu “Gada slieksni pārkāpjot, jaunus sapņus sirds lai rod!”. Pagasta kultūras pasākumu...

  • Nosvin Veco Jauno gadu

    (Reportāža)

      Sestdien Balvu muižas zālē krievu kultūras biedrības “Razdoļje” vadītāja Svetlana Pavlovska lepojās, ka Vecā Jaunā gada svinēšana mūspusē notiek jau 15.reizi. “Pašiem neticas, ka izdodas piesaistīt tik daudz domubiedru un atbalstītāju,” viņa atzina....

  • Apbalvo gada laureātus sportā

    (Reportāža)

      Aizvadītajā piektdienā Balvu muižā pulcējās sportisti, viņu treneri, vecāki un viesi, lai Balvu Sporta skolas organizētajā pasākumā “Jaunatnes sporta laureāts 2018” nevis vērotu sacensības, bet suminātu tos, kuri pērn, startējot dažāda mēroga...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Otrdiena

Raibajā Jura dienā nebūs kad skumt, jo ‘Čika’ kungs no plkst. 14.44 līdz 24.00 liks kāju priekšā gan Brūnei, kuru gribēsi dzīt ganos, gan tiem, kuri vēlēsies mainīt dzīves vai darba vietu, gan sagādās citas kataklizmas saistītas ar uguni, ūdeni, elektrību, elektroniku un datortehniku, kā arī transporta līdzekļiem. Tāpēc šodien vadies pēc principa, kurš putniņš agri ceļas..., tas pabeidz visu līdz plkst. 14.44 un izvairās no ‘čika’ laika ķibelēm. Jo vēlāk uzsāktie darbi vai pasākumi būs kā mīcīšanās pa māliem. Vai tev to vajag?