1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
13-11-2018
Vārdadienas šodien: Eižens, Jevgēņija, Jevgēņijs

“Kopā ar putniem debesīs”

 

 

Trešdien balveniešus un pilsētas viesus priecēja vairāk nekā 200 mazi un lieli putniņi, kuri salidoja uz tradicionālo Starpnovadu bērnu un jauniešu radošo festivālu “Kopā ar putniem debesīs”, kur demonstrēja savas prasmes dziedāšanā, dejošanā un tērpu kolekciju demonstrēšanā.


Atklāj festivālu. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inta Kaļva, uzrunājot festivāla dalībniekus, uzsvēra, ka festivāls ir 2017./2018.mācību gada darba augļu rezultāts. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz karogu, kas plīvo pie parka estrādes: “Vai redzat, ka tas ir neparasts? Tā ir Kultūras ministrijas dāvana – valsts simtgades karogs. Mums visiem ir kopīga brīvība, un par to atbildīgi mēs esam paši. Zem šī karoga raudzīsimies nākotnē.”

Šeit ir mana Latvija! Festivāla atklāšanā “Mazputniņi” no pirmsskolas izglītības iestādes “Sienāzītis” apliecināja, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu.

“Ir viegls!” Divas stundas pilsētas centrā ikvienam interesentam bija iespēja ne tikai baudīt koncertu, bet arī piedalīties radošajās darbnīcās. Šo iespēju izmantoja arī četrgadīgais balvenietis Eduards Vaickovskis (foto). Puisēns apstiprināja Alūksnes Zemessardzes 31.bataljona seržanta Kaspara Putnāna teikto, ka pēdējā laikā bērnus un jauniešus vairāk interesē nevis ieroči, bet ekipējums. “Ir viegls!” domīgi piekrita Eduards.

Cielava un Dzenis. Cielava (Linda Čevere) un Dzenis (Elvis Garais) lielkoncertā atklāja dažādus noslēpumus un faktus par putnu dzīvi. Viņi stāstīja ne tikai par to, kas notiek dabā, piemēram, pēdējos 18 gados Latvijas putnu sarakstam piepulcējušās 43 sugas, bet arī uz skatuves aicināja uzstāties mūsu vislabākos putnēnus – bērnus un jauniešus.

Lielā putna uznāciens. 2018.gada Starpnovadu bērnu un jauniešu radošais festivāls balveniešu un pilsētas ciemiņu atmiņās paliks kā putnu salidojums. Ne velti scenārija autore un režisore Ilga Oplucāne par Lielkoncerta moto izvēlējās Normunda Beļska vārdus: “Visu redzēt un zināt nekad nav par daudz,/ Jo, kamēr tu lido, tu dzīvo un audz...”


Svētku gājiens pirms lielkoncerta. To, ka festivāls ir starpnovadu, apliecināja fakts, ka gājiena priekšā plīvoja Baltinavas, Rugāju un Balvu novada karogi.


Balvu muižas prominence. Ar tērpu kolekcijas uzvedumu “Putni izlido caur skapi” pārsteidza skolotājas Anita Matule-Bordāne un Iluta Balule, kā arī Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas jaunietes.


Emocionāls mirklis. 12.Saeimas deputāte Līga Kozlovska sveica mūspuses četras ģimenes: Harisonu, Ločmeļu, Ķerģu (foto) un Buzijanu, kuras no svešām zemēm atgriezušās Latvijā: “Man ir īpašs uzdevums teikt īpašus vārdus: “Putni atlido mājās.” Un tie ir mūsu putni, mūsu ģimenes, kuras gribam vienmēr redzēt starp mums.”


“Zils virmo gaiss”. Tautas deju programmā “Zils virmo gaiss” dejotāji (foto) izdejoja 6 dejas un noslēgumā sveica mūspuses radošo kolektīvu un festivāla radošo darbnīcu vadītājus, kuri dāvanā saņēma svilpauniekus.          



“Ganiņš mazs ar stabulīti”. Par savu dzimtenes sajūtu trešdienas rītā emocionāli izstāstīja bērnudārza “Pīlādzītis” bērni, izpildot Aiņa Šaicāna un “Leijerkastnieku” dziesmu “Ganiņš”.

 

Ja ir prieks, viss ir nieks!

 

 

Sestdien jau trešo reizi mūspusē bija vērojamas izpušķotas automašīnas, kurās brauca tikai un vienīgi atraktīvas daiļā dzimuma pārstāves. Balvu Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva, kā arī šī pasākuma iniciatores Ilze Gļauda un Dagnija Vaickovska priecājās, ka šī gada “Prieka tūrē” devās 39 dāmu ekipāžas.


“Latviešu zeltenes”. Elijas Kļavas, Ketijas Duļbinskas, Lailas Milaknes un Līvas Bogdānovas ekipāžā startēja arī Rēzija Cela no Ventspils. Lūgta atklāt, kā viņa nokļuvusi Balvos, Rēzija paskaidroja, ka šurp atvilinājis latgaļu puisis. Zeltenes taujātas, vai vīri nav diskriminēti, ka viņiem liegts startēt šajā rallijā, atbildēja ar pretjautājumu: “Kāpēc tikai viņi var braukt?” Komandas nosaukumu šī ekipāža noskatīja izstādē “Cilme” Rīgā, kurā vēstīts par Latvijas vērtībām.


“Zirgu meičas”. Pilote Larisa Klitončika un Sintija Velme “Prieka tūrē” startēja otro reizi. “Šoreiz ar mums debitē Uzulu ģimene – Kristīne, Ilvija un Sandra,” paskaidroja zirgu sētas “Kapulejas” saimniece Larisa. Viņa sprieda, ka ar automašīnu braukt vieglāk, nekā jāt ar zirgu.


Priecīgs noskaņojums. Ilze Gļauda pirms sacensībām prognozēja, ka “Prieka tūrē” valdīs prieks. Tincināta, kāpēc apbižo vīriešus, neļaujot viņiem piedalīties šajā pasākumā, Ilze pavēstīja, ka tā nav nekāda diskriminācija. “Arī sievietēm nepieciešams atpūsties. Tā ir salda atriebība,” viņa jokoja.


“Beisbola komanda 2018”. Pirmo reizi sieviešu rallijā startēja Karīna Čerevina, Zanda Ākule, Sintija Heninga un Santa Supe (foto). Viņas pastāstīja, ka līdz šim sociālajos portālos ar lielu interesi pētījušas ralliju bildes: “Arī mums gribējās izbaudīt jaunas izjūtas! Kāpēc izvēlējāmies šādu komandas nosaukumu? Rallijā jābrauc no punkta A līdz punktam B. Arī beisbolā jāskrien no pirmā uz otro punktu utt.”


“Sirmās večiņas no Amerikas”. Vineta Sirmā, Amanda Sirmā un Jūlija Iļjina ir pieredzējušas braucējas, jo rallijā startēja jau trešo reizi. Spriežot par vīriešiem, kuri palikuši mājās, viņas uzsvēra, ka kādam taču ir jāauklē bērni.


“VAZ 2101”. Šīs komandas daiļā dzimuma pārstāves (Viviāna Bukša, Alīna Logina, Agita Matule, Raina Anna Ločmele, Madara Sirmace) startēja ar žigulīti uzsverot, ka tas ir sporta auto un viņas ir “Formula 1” meitenes. “Prieka tūrē” viņas vēlēja gūt prieku.


Interesantākais pārbaudījums. Balvu Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva par vienu no interesantākajiem pārbaudījumiem atzina braucienu ar traktoru. Viņam piekrita Evita Zizlāne no komandas “Azbesta dāmas”. “Bet vīrs man nedod braukt,” viņa smēja.


Brāļojas... Nē, māsojas! Pirms starta jautri kopā laiku pavadīja divu komandu “Augļu miks” (Sindija Homenko, Egita Vagule, Agnese Andrupe, Līga Aleksejeva, Inita Šēpere) un “Balvu medmāsiņas” (Ramona Lazdiņa, Oksana Rešetņikova, Zeltīte Krampuža-Bistrova, Ginta Miezīte) pārstāves. Viņas vēlēja, lai tiesneši būtu godīgi.


“BLACK BACARDI”. Mūķenes Sigita Kokoreviča, Klinta Orlovska, Anžela Borisova un Edīte Barsova atzinās, ka atrodas policijas meklēšanā, jo ir nozagušas visus “BLACK BACARDI” krājumus Latvijā.


Pārbaudījums. Komandas “Kur šahs un mats” pārstāvēm Laurai un Gunitai brauciens ar ūdens katamarānu nešķita grūts.


Uzvar rēzeknietes. Šogad sieviešu rallijā “Prieka tūre” uzvaras laurus plūca komanda “Dimanti” no Rēzeknes. Viņas balvā saņēma “Tallink” kruīzu. Ilze Gļauda atklāja, ka meitenes jau startā izcēlās ar pīkstošiem bremžu klučiem: “Tiesa, neieradās uz apbalvošanu, jo uzskatīja, ka viņu sniegums nebija pārāk labs, lai iekļūtu pirmajā trijniekā. Apbalvošanas laikā zvanījām no zāles caur skaļruni, un izdzirdot, ka ieguvušas galveno balvu, bija šokā. Sākumā domāja, ka tiek izjokotas, bet apjaušot, ka teiktais ir taisnība, nespēja valdīt emocijas. Klausulē bija dzirdami sajūsmas saucieni!”  .

 

Viļakā ar futbola turnīru piemin Aini Šaicānu

 

12.aprīlī Viļakas sporta hallē notika piemiņas turnīrs Ainim Šaicānam.

Ainis Šaicāns bija sporta un sabiedriskais darbinieks, muzikants, arī brīnišķīgs treneris un labs ģimenes tēvs. Viņa piemiņai jau ceturto gadu Viļakā notiek turnīrs futbolā. Aiņa trenētie futbolisti vairākās paaudzēs guvuši augstus panākumus dažāda ranga sacensībās, un nu citi treneri turpina viņa iesākto ceļu. Turnīrs notika tieši Aiņa Šaicāna dzimšanas dienā - 12.aprīlī, un uz to ieradās Balvu, Gulbenes un Viļakas jaunie futbolisti. Atklājot pasākumu, Aiņa māsa Maruta Brokāne, vēlot visiem veiksmi un cīņassparu, piebilda, ka kopš mazām dienām  brāli atceras, spēlējot futbolu. Šī spēle Ainim bijusi sirdslieta visa mūža garumā. Balvu Sporta skolas jauno futbolistu treneris Jurģis Vilciņš  savu treneri Aini atceras jau kopš bērnības. “Arī Ainis pielicis  savu roku pie tā, ka es pašlaik trenēju jaunos futbolistus. Viņš iemācīja mīlēt šo spēli, un mani futbols tā aizrāva, ka gan pats vēl spēlēju, gan trenēju skolēnus. Darbā ar bērniem jāatrod katram sava pieeja,” uzsvēra Jurģis. Gulbenes komandas treneris Kaspars Usāns atzina, ka Ainis bijis labs piemērs ikvienam futbolistam. Šo turnīru viņš vērtēja kā skaistu noslēgumu ziemas sezonas spēlēm telpās. Viļakas komandas treneris Ivars Kļaviņš smej, ka viņam ar futbolu saistīta teju visa dzīve. “Es pat paspēju ar Aini būt vienā komandā. Tiesa, toreiz nosēdēju rezervistos. Tad es Viļakas komandā aktīvi spēlēju pret Aiņa trenēto komandu. Viņš izaudzinājis daudzus labus spēlētājus un trenerus,” teica Ivars Kļaviņš. Viņš piebilda, ka trenēt bērnus ir vienkārši, tikai šī spēle jāmīl pašam. Uzvarētāji saņēma diplomus, saldās balvas, kausus, kā arī varēja cienāties ar garšīgu torti. Noslēgumā tuvinieki kopā ar sacensību organizatoriem un treneriem devās uz Miera kapiem nolikt ziedus uz Aiņa Šaicāna kapu kopiņas.


Atklāšanas parādē. Balvu Sporta centra komandā  (priekšplānā no labās) spēlēja Reinis Pulčs, Markuss Gagars, Dans Kristiāns Kupčs, Rainers Usāns-Čips,  labākais uzbrucējs - Raits Markuss, vārtsargi - Alens Kuzņecovs un Danils Aleksejevs. Balvu komanda izcīnīja 2.vietu.


Klausa uz vārda. Spēļu tiesnesis Ervīns Veļķers savulaik bijis Aiņa Šaicāna audzēknis, un arī viņam par savu futbola  skolotāju ir tikai labākās atmiņas.  


Uzvar Gulbenes Sporta skolas komanda. Treneris Kaspars Usāns ir balvenietis, bet strādāt brauc uz Gulbenes novadu. Viņa trenētie zēni šoreiz bija pārāki par Balvu un Viļakas spēlētājiem, un Aiņa Šaicāna piemiņas kausu nopelnīja godam.


Spēles moments. Sīva cīņa izvērtās Gulbenei pret Balviem. Gulbeniešu vārtus labi sargāja Rinalds Kalniņš. Viņš ieguva arī labākā vārtsarga kausu.


Spēle beigusies - sasveicinies ar pretinieku! Kaut spēlē pret gulbeniešiem piedzīvots zaudējums, Viļakas spēlētāji Georgs Dubkovs, Ernests Bukšs, Raivis Augustāns, Endijs Pumpa, Alens Borisovs un Viktors Borisovs laukumā cīnījās godam.


Cienā ar torti. Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktora vietniece izglītības jomā Inese Petrova un Balvu futbolistu treneris Jurģis Vilciņš mazos spēlētājus cienāja ar garšīgu torti un veselīgiem dzērieniem.


Apbalvo labāko aizsargu. Šo titulu izcīnīja Viļakas komandas spēlētājs Georgs Dubkovs. Kausu viņam pasniedza Aiņa Šaicāna māsa Maruta Brokāne (no labās) un Aiņa sieva Irēna Šaicāne.


Gulst ziedi uz kapu kopiņas. Guli, Aini, mierīgs. Tavējie ir ar tevi. Gan tava ģimene, gan futbola, gan mūzikas draugi nolika ziedus Miera kapos uz kapu kopiņas. Uz pieminekļa attēlā iegravēts Ainis ar akordeonu, bet līdzās kopiņai -kauss ar futbola bumbu.

Muzikālajā kafejnīcā iet jestri

 

Sestdien Viļakas kultūras namā jau astoto reizi muzikālajā kafejnīcā “Pie Ellas” tikās dziesmu draugi, kas viens otru pārsteidza ar erudīciju un atraktivitāti. Pasākuma vadītāja Ineta Lindenberga, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka kafejnīcā pulcējās tie, kuriem dziesma ir sirdslieta, kuriem dziesma ir darba ikdiena.


Īpašs gads. Ineta Lindenberga atgādināja, ka šis gads ir īpašs, kad mēs svinam valsts simtgadi, kad Latvijas tauta sanāks kopā lielajos Dziesmu un deju svētkos. “Šādās tikšanās reizēs godā ceļam tautasdziesmu, kas ir tautas kods. Tautasdziesmu gribas salīdzināt ar baltu linu kreklu. Gribas salīdzināt to ar smaržu un gaismu, ko var sajust, Latvijas saulei lecot pāri Latvijas ziedošām pļavām. Lai skan tautasdziesmas un ziņģes mūsu muzikālajā kafejnīcā “Pie Ellas”,” viņa vēlēja.


Godam iztur visus pārbaudījumus. Borisovas kolektīva “Atvasara” dziedātāji apgalvo, ka viņiem nekas nav šķērslis. To viņi apliecināja arī dziesmu aplī, kad katram kolektīvam nācās dziedāt dziesmas, kurās ir konkrēti vārdi, piemēram, ‘sieva’, ‘meita’, ‘brūte’.


Romantiskas dāmas. Baltinavas sieviešu vokālais ansamblis Marijas Bukšas vadībā apliecināja, ka vienmēr nāk un iet ar pozitīvām emocijām.


Ciemiņi. Liepnas sieviešu vokālais ansamblis “Noskaņa”, kuru stūrē Lilita Spirka, moto ir: “Ar dziesmu iet visur!”


Kubuliešu izpildījumā. Vai, redzot zīmējumu, atpazīsiet dziesmu?


Vienmēr formā. Sieviešu vokālais ansamblis “Melodija” no Medņevas Initas Raginskas vadībā pierādīja, ka ir gatavas izpildīt jebkuru dziesmu.


Atklāj noslēpumu. Viļakas sieviešu vokālā ansambļa “Cansone” (vadītāja Ilona Bukša) dziedātājas ārēji šķiet ieturētas. “Bet patiesībā viņās mutuļo enerģija un radošs darbs,” atklāja Ineta Lindenberga.


Uzstājas novadniece. Patīkamu pārsteigumu skatītājiem sarūpēja novadniece Viktorija Agnese Vancāne. Jauniete šobrīd mācās 4.kursā Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolā un sapņo uzstāties uz pasaulslavenām skatuvēm, piemēram, opernamā “La Scala”.    


Gatavi uz visu. Kubulu vokālais ansamblis Anastasijas Ločmeles vadībā kārtējo reizi apliecināja, ka ir gatavi ielaisties dažādās avantūrās. Arī viņu vizualizētā dziesma izpelnījās smieklus un aplausus.



Izsvilpo melodiju. Katram kolektīva pārstāvim, tostarp Venerandai Mednei no “Atvasaras”, nācās izsvilpot trīs melodijas, kas pārējiem bija jāatpazīst. Gāja jautri!

“Šodien mani tiešām neganti velk uz Bērzpili...”

 

17.februārī Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīcā aizvadīts pasākums “Latwit, wai nawa tev žāl..”, kas bija veltīts Broņislavas Martuževas tēva dziesmai, Bērzpilij un Latgalei.

Pasākums notika pēc dzejnieces uzticības personas, literatūrpētnieces Annas Eglienas iniciatīvas, kura pēc Svētās Mises - aizlūguma par Martuževu dzimtu vadīja šo pasākumu. Savā dienasgrāmatā Broņislava Martuževa 1961.gadā rakstīja: “Lai nu kā, bet šodien mani tiešām neganti velk uz Bērzpili. Par spīti tam, ka viss taču tur ir tiešām kļuvis citādi. Iekšējā redze neatceras šodienu, bet to, kas bija.” Dzejniece, nacionālpatriote, laikmeta leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece dzimusi 1924.gada 8.aprīlī Domopoles (tagad Lazdukalna) pagasta Slavītu ciemā, Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē. Viņai izdoti deviņi dzejoļu krājumi, no kuriem pirmie divi pēc vienošanās izdoti ar dzejnieces Evas Mārtužas vārdu, jo publicēt darbus ar savu vārdu viņai LPSR nebija iespējams. Martuževa dzejoļus rakstīja latviešu literārajā valodā. Klātesošie varēja redzēt un dzirdēt Broņislavas video, audio, dziesmas. Visu dalībnieku uzstāšanās bija atbalsts Broņislavas Martuževas fonda “Rakstītāja” projektam “Broņislavas Martuževas dzejas klēts”.
 Te melodiskāk tēvu mēle skan,
Te skaidrāka par ūdeņiem aust diena.
Te dvēs’le trīcēt mācījusies man
Kā vēja kokle - no ik pieskāriena.


Svētā Mise - aizlūgums par Martuževu dzimtu. Misi celebrēja priesteris Rihards Rasnacis, koncelebrēja priesteri Māris Laureckis, Māris Ozoliņš un Oļģerts Misjūns.


Lasījumi no dzejnieces dienasgrāmatas. Priesteris Māris Ozoliņš izpilda lasījumu no Broņislavas Martuževas dienasgrāmatas, ko dzejniece rakstīja jau kopš 1958.gada. Tas atklāj viņas ticību Latvijai, Dievam, kas ir nešķiramas lietas.


Ierodas no Dricāniem. Vadītājs Jānis Trūps kopā ar Dricānu garīgo dziesmu ansambli izjusti izpildīja Matvejāna dziesmas ar Martuževas vārdiem “Salīkam upusi mīram”, “Sveicynota, žielesteibas pylno”un “Noc, Svātais Gors”.


Martuževu dzimta saistīta ar Bērzpili. Pēc pasākuma kopā sanāca dzejnieces un viņas ģimenes tuvākie radi un draugi, lai atcerētos kopā pavadītos gadus un viņas mūža veikumu.


Vienas dziesmas stāsts gadsimta garumā. Anna Egliena nolasīja Martuževas dzejoli “Bēržu Dievmātei”. Viņa izstāstīja stāstu, kā dzimtās puses Bēržu baznīcā dzejniece atradusi ne tikai sirds mierinājumu, bet arī tikusi dziedināta.


Dzied ciemiņi no Lubānas. Ināras Mālnieces vadītais Lubānas katoļu baznīcas ansamblis izpildīja dziesmas ar Broņislavas Martuževas vārdiem. Lubānā dzejniece mācījusies skolā, arī pēdējos mūža gadus aizvadījusi Lubānas sociālās aprūpes centrā.


Pasniedz ziedus. Bērzpils pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Bogdane un kultūras dzīves vadītāja Anna Kriviša pasākuma dalībniekiem pateicās ar ziediem un labiem vārdiem.


Solistu apvienība “Jubilāri”. Aldis Kise (no kreisās), Andris Baltacis, Andris Eriņš un Gints Ločmelis izpildīja dziesmas ar Broņislavas Martuževas vārdiem, kā arī viņas tēva dziedāto poļu dziesmu “Latwit, wai nawa tev žāl..”, ko dzejniece iemācījusi Andrim Baltacim ar domu, lai tā Latvijā skanētu atkal.


Dzied Staņislavs Jakovenko. Daugavpils Poļu kultūras centra ansambļa “Barwy Daugawy” vadītājs Broņislavas tēva dziesmu izpildīja poļu valodā, jo laika gaitā noskaidrots, ka tā ir 19.gadsimta  poļu dziesma, ļoti populāra,  tikai tur polis iet peļņā kalnos, tāpēc dziesma saucas “Kalniet, vai nava tev žēl...”. Latgaliski tā iztulkota 1910.gadā. Klātesošajiem bija iespēja šo dziesmu no youtube.com dzirdēt arī Pāvesta Jāņa Pāvila II izpildījumā.

Reportāžas

  • Viļakā svinības iesāk ar piemiņas svētbrīdi

    (Reportāža)

      Viļakā Lāčplēša dienas svinības iesākās ar piemiņas svētbrīdi ekumeniskajā dievkalpojumā Viļakas Vissvētās Jēzus sirds Romas katoļu baznīcā, kurā draudzes prāvests Guntars Skutels aicināja lūgties par Latviju un tiem cilvēkiem, kuri atdevuši savas...

  • Izcīna divas ceļazīmes uz simtgades kausa finālu

    (Reportāža)

      Aizvadītajā sestdienā Kubulu kultūras namā pulcējās gudrākie no gudrākajiem, lai Latgales pusfinālā cīnītos par piecām ceļazīmēm uz prāta spēļu simtgades finālu 10.novembrī Rīgā. Divu stundu garumā izklaidējošās erudīcijas spēles dalībniekiem bija...

  • Piecpadsmito reizi pasniedz Gada balvas izglītībā

    (Reportāža)

      Pagājušās piektdienas pievakarē Kubulu kultūras namā valdīja neierasta gaisotne - kopā pulcējās pedagogi gan no Balvu, gan Baltinavas novada. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inta Kaļva pirms skolotāju balles un “Gada balvu...

  • “Upītes Uobeļduorzā” pārsteigums pēc pārsteiguma

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogalē vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kas notika jau septiņpadsmito reizi, pulcēja radošus latgaliešu literātus un mūziķus. Zīmīgi, ka katru gadu neiztrūkstoša festivāla tradīcija ir arī...

  • “Stipro skrējienā” Balkanos pārsteidz Jāņi

    (Reportāža)

      1.septembrī Šķilbēnu pagasta Balkanos pulcējās 23 sportisti, lai pirmo reizi startētu “Stipro skrējienā”. Galvenais tiesnesis Pēteris Vancāns stundu pirms sacensībām neslēpa uztraukumu, jo, pirmkārt, neiespējami prognozēt, cik sportisti...

  • Svētki Upītē noslēdzas ar izrādi

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogalē Upītē valdīja jestrs noskaņojums. Kā nu ne, ja Upītes svētku organizatori, pateicoties VKKF atbalstītajam projektam “Latvijas Nacionālā teātra un Dirty Deal Teatro viesizrādes Upītē”, sarūpēja dažādas aktivitātes dažādām...

  • Svētki pagastā ar pilsētas nosaukumu

    (Reportāža)

    Mūspusē gandrīz katrā nedēļas nogalē kādā no pagastiem pulcējas vietējie ļaudis, lai kopā jauki pavadītu laiku pagasta vai sporta svētkos. Aizvadītās nedēļas nogalē pēc divu gadu pārtraukuma lielais sports virmoja Balvu pagastā. Sporta darba...

  • Tilžā priecē zirgi un suņi

    (Reportāža)

    Brīvdienās ikvienam interesentam bija iespēja apmeklēt zirgu sētu “Kapulejas” Tilžā, kur divas dienas sacentās labākie pajūgu braucēji Latvijas Jātnieku federācijas Latgales posma sacensībās “Balvi 2018”. Atgādinām, ka tās ir vienīgās oficiālās...

  • Pļaujas svētkos uzvar tilžēniete

    (Reportāža)

    Pagājušās nedēļas nogalē Briežuciemā jestri aizvadīti “Pļaujas svētki un muzikantu saiets”, kur godināja pagasta Pēterus, priecājās par Briežuciema pašdarbnieku un jauniešu kopas “Soldanī” sagatavoto teatralizētu pirmizrādi, lepojās ar Briežuciema...

  • Septiņdesmit ūdensmotociklisti saviļņo Balvu ezeru

    (Reportāža)

    Sestdien Balvu ezerā rūca motori un, kā zināja stāstīt Latvijas čempionāta ūdensmotociklistiem galvenais tiesnesis Andris Pozņaks, uz starta līnijas dažādās klasēs stājās 70 sportisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Trase. Sacensību galvenais...

Laika prognoze

2.5°C

Balvi

Lietus
Humidity: 99%
Wind: Dienvidi at 35.4 kmh
Trešdiena3°C/6°C
Ceturtdiena2°C/5°C
Piektdiena3°C/5°C
Sestdiena3°C/6°C
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Otrdiena

Kompromisu otrdienā kā senu bērnu dienu skaitāmpantā: še tev dālders, pērc ko gribi; nepērc melnu, nepērc balvu; nesaki ne ‘jā’, ne ‘nē’! Tā nu visu dienu gan darbā, gan mājās jālaipo tas zelta vidusceļš. Labāk jaunus darbus un projektus vēl neuzsākt, knibināmies ap iesāktajiem. Ja kāds lūdz palīdzību, esam atsaucīgi, izpalīdzīgi, bet neļaujam sev kāpt uz galvas. Un neaizmirstam arī par savām interesēm. Lai šodien darbojas princips: roka roku mazgā jeb es tev, bet tu man.

 

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat valdības veidošanas procesu?

pozitīvi - 73.1%
negatīvi - 6%
prieks, ka premjera amatam nominēts novadnieks - 14.9%
izskatās, ka būs atkārtotas vēlēšanas - 1.5%
ne mana sēta, ne mana druva - 4.5%

Balsis kopā: 67
Balsošana šajā aptaujā ir beigusies ir: Novembris 13, 2018