Ignitis Renewables sāk izpēti vēja parka būvniecībai Balvu novadā

Baltijā vadošais starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables ar vairāk nekā 178 miljonu eiro investīcijām uzsācis darbu pie “zaļās” enerģijas projektu attīstīšanas Latvijā. Pašlaik uzņēmums attīsta vairākus saules enerģijas parkus Latvijā – Bauskas, Tukuma un Kuldīgas novados. Līdztekus šiem projektiem Balvu, Krāslavas un Ludzas novados iecerēts attīstīt vēja parkus, un pašlaik norit projektu priekšizpēte.

Kas ir vēja parks?
Saule un vējš ir neizsmeļami atjaunīgās enerģijas dabas resursi. Šādi iegūta elektroenerģija ļauj dzīvot tīrākā un drošākā vidē. Vienlaikus atjaunīgās enerģijas projekti veicina Baltijas valstu energoneatkarību un rada ilgtspējīgu vidi, kurā dzīvot nākamajām paaudzēm.
Vēja turbīnas var uzstādīt dažādās vietās – klajos laukos, pakalnos, mežos un jūrās. Vēja elektrostacijas uzstādīšana vidēji aizņem līdz 0,5ha teritorijas, turklāt šai teritorijai netiek noteikta aizsargjosla. Līdz ar to vēja parku teritoriju var integrēt lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības jomās - turpināt izmantot zemi tai paredzētajai funkcijai, jo vēja parki nerada vides piesārņojumu – tie neietekmē ne gaisa, ne ūdens kvalitāti.

Publiskā apspriešana
Tiek plānotas vairākas sabiedriskās apspriedes ietekmes uz vidi novērtēšanas procesam, kuru laikā ikviens iedzīvotājs ir aicināts uzdot sev interesējošos jautājumus un izteikt savus priekšlikumus.
Klātienes sabiedriskā apspriede notiks: 23. aprīlī plkst. 14.00 Rugāju tautas namā, Balvu novadā.
Ignitis Renewables augstu novērtē vietējo kopienu iesaisti apkārtējās vides veidošanā, jo tic, ka kopīgiem spēkiem, sadarbojoties uzņēmumam un vietējiem iedzīvotājiem, iespējams nodrošināt patīkamāku un “zaļāku” apkārtējo vidi. Uzņēmumam ir svarīgi, lai tā īstenotie atjaunojamo energoresursu projekti radītu papildus pievienoto vērtību visam reģionam, vietējām kopienām un uzņēmumiem.

Kādi ir ieguvumi no vēja parkiem?
Ignitis Renewables savu saules un vēja enerģijas parku izstrādē izceļas ar ilgtspējīgu un videi draudzīgu pieeju. Papildus valsts noteiktajiem obligātajiem ikgadējiem maksājumiem, tā paredz individuālu dabas aizsardzības programmu katram projektam. Vienlaikus arī vietējās kopienas iegūst, jo tās var saņemt finansiālo atbalstu savu iniciatīvu īstenošanā, piedaloties ikgadējā Ignitis Renewables organizētajā projektu konkursā.
Atjaunīgās enerģijas projektu īstenošana veicina arī jaunu darba vietu veidošanos reģionā, kā arī caur sadarbības iespējām aktivizē vietējo uzņēmējdarbību, nodrošinot darbu būvorganizācijām, derīgo izrakteņu ieguvējiem, ēdinātājiem, naktsmītņu īpašniekiem un citiem. Tas ir nozīmīgi arī vietējai pašvaldībai un pagastam, jo projekts nozīmē ne vien darbu vietējiem uzņēmējiem, bet arī iespējas nodibināt jaunas sadarbības un uzlabot infrastruktūru. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka īpašnieki zemēm, uz kurām attīstīs vēja parku, saņems ienākumus no zemes nomas.
Apjomīgas investīcijas “zaļās” enerģijas projektos visā Latvijā
Tuvāko gadu laikā Ignitis Renewables Latvijā plāno kopumā investēt aptuveni 700 miljonus eiro. Lielākā daļa investīciju tiks novirzītas atjaunojamās enerģijas projektiem ar mērķi līdz 2030. gadam sasniegt Ignitis Group uzstādīto stratēģisko mērķi - 4–5 gigavati (GW) atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu.
Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables ir daļa no Ignitis Group, viena no vadošajām enerģijas grupām Baltijā, ar mērķi radīt 100% drošu un zaļu enerģijas ekosistēmu mūsu un nākotnes paaudzēm. Uzņēmums attīsta saules enerģijas un hibrīda tehnoloģiju parkus, sauszemes un atkrastes vēja parkus, kā arī nodrošina enerģijas uzkrāšanas risinājumus.

Ņem vērā!
Publiskās apspriedes ieraksts un protokols tiks publicēts Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma izstrādātāja SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment tīmekļa vietnes www.environment.lv sadaļā “Aktualitātes”
Rakstveida priekšlikumus par paredzēto darbību aicinām iesniegt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai Vides pārraudzības valsts birojam (pasta adrese: Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV – 1045, elektroniskā pasta adrese: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , tālrunis: 67321173).

Latgales SEZ – nozīmīgs un stabils balsts uzņēmumu attīstībai

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi, radītas 370 jaunas darbavietas, bet līdz 2025.gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, tiks izveidotas vēl 246, šādi kopumā radot 616 jaunas darbavietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.
Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017.gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darbavietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.
“Latgales SEZ – tas ir stimuls uzņēmumiem, kas atver jaunas ražotnes un paplašina esošās. Tas ir atbalsts vietējiem Latgales, kā arī Latvijas uzņēmējiem un ārvalstu investoriem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību mūsu reģionā,” stāsta Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja/Latgales SEZ pārvaldniece Iveta Maļina-Tabūne.

Kāda ir Latgales SEZ galvenā priekšrocība?
Galvenā Latgales SEZ atšķirība no citām Latvijas speciālajām ekonomiskajām zonām ir tā, ka tā nav ierobežota noteiktā teritorijā pilsētā vai novadā. Uzņēmējs pats izvēlas vietu, kur vēlas attīstīt savu biznesu. Galvenais, lai tā darbība norisinātos Latgalē.
Pozitīvi vērtējams arī tas, ka uzņēmējam, iestājoties Latgales SEZ, nav nekas jāmaksā papildus, piemēram, biedra nauda. “Mūsu darbs ir virzīts vienīgi uz to, lai Latgalē ienāktu jauni investori, lai šeit būtu izdevīgi attīstīties ražošanas vai pakalpojumu nozarēm, jo ieguldījumi uzņēmējdarbības attīstībā un darbavietu radīšanā ir ieguldījumi visas Latgales attīstībā,” skaidro Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs.

Kā tas strādā?
Pievienojoties Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai, uzņēmums var saņemt nodokļu atlaides divu veidu investīcijām – iekārtās, ēkās, tehnikā, patentu iegūšanā vai jaunu darbavietu radīšanā.
Maksimālais investīciju apjoms, ko var aprēķināt nodokļu atlaides veidā, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. 40% no veiktajiem ieguldījumiem var atgūt lielie, 50% – vidējie un 60% – mazie uzņēmumi. Turklāt Latgales SEZ investīciju projektiem nav noteikta minimālā summa – projektu var iesniegt par jebkuru summu gan lieli, gan mazi uzņēmumi.
Atbalsts investīcijām par jaunradītām darbavietām izskatās šādi: uzņēmums iegulda pamatlīdzekļos, un rezultātā tiek radītas, piemēram, 20 jaunas darbavietas. Attiecināmās izmaksas būs šo 20 darbinieku bruto algas, kas tiek izmaksātas 24 mēnešu laikā. Atkarībā no kapitālsabiedrības lieluma (mazs, vidējs vai liels uzņēmums), attiecīgo atbalsta procentu daļu no šīm izmaksām var atgriezt nodokļu atvieglojumu veidā.
Uzņēmējs pats lemj, kādu atbalsta veidu saņemt. Turklāt tas neliedz nākotnē slēgt līgumu par cita veida ieguldījumiem. “Latgales SEZ ir daudz piemēru, kad uzņēmums, pabeidzis vienu projektu, slēdz jau jaunu līgumu par cita veida investīciju projektu realizāciju,” stāsta Iveta Maļina-Tabūne.

Kas var pievienoties Latgales SEZ un saņemt nodokļu atlaides?
Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma statusu un priekšrocības var iegūt Latgales reģionā reģistrēti un strādājoši uzņēmumi, kuri plāno attīstīt uzņēmējdarbību, veicot investīcijas savā attīstībā. Tajā pašā laikā uzņēmuma juridiskā adrese var būt arī citur (piemēram, jebkurā vietā Latvijā vai ārvalstīs). Latgales SEZ statusu var piešķirt arī ārvalstu investoriem, kuri plāno attīstīt savu uzņēmumu Latgalē, izņēmums ir tie uzņēmumi, kuru nozares dalību SEZ aizliedz ES regula Nr. 651/2014.

Detalizēta informācija par Latgales SEZ darbu atrodama arī Latgales plānošanas reģiona mājaslapas lpr.gov.lv sadaļā “Latgales speciālā ekonomiskā zona”. Par likumā noteiktajām prasībām, kādām ir jāatbilst veiktajiem ieguldījumiem, pretendējot uz SEZ tiešo nodokļu atvieglojumiem, kā arī plašāku informāciju par Latgales SEZ darbības noteikumiem un iesniedzamo dokumentāciju iespējams uzzināt, sazinoties ar Latgales SEZ pārvaldi: e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , tālr.: +371 26511047, www.lpr.gov.lv/lsez.

Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?
Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides atbilstoši normatīvajam regulējumam var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.
Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.
Latgales SEZ teritoriju veido publisku personu un privātīpašumā esošas teritorijas. Latgales plānošanas reģiona teritorija kopumā aizņem 14 547 kv.km (jeb 22,52% no Latvijas kopējās teritorijas) un ietver 7 vietējās pašvaldības un 2 valstspilsētas.

Nodokļu atvieglojumi:
* 80% atlaide uzņēmuma ienākumu nodoklim (dividendēm).
* Līdz 100% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim.
* Latgales SEZ kapitālsabiedrības saņem tiešo nodokļu atlaides no uzkrātās ieguldījumu summas, piemērojot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti veiktajiem ieguldījumiem:
* 60% apmērā, ja kapitālsabiedrība atbilst kategorijai – maza vai sīka (mikro) kapitālsabiedrība;
* 50% apmērā, ja kapitālsabiedrība atbilst kategorijai – vidēja kapitālsabiedrība;
* 40% apmērā, ja kapitālsabiedrība atbilst kategorijai – liela kapitālsabiedrība.

Investīcijas tiek veiktas:
- jaunas kapitālsabiedrības izveidē;
- esošās kapitālsabiedrības vai pakalpojumu ražošanas jaudas pieaugumam;
- esošās kapitālsabiedrības produkcijas daudzveidošana ar produktiem, kas kapitālsabiedrībā iepriekš nav ražoti;
- esošās kapitālsabiedrības ražošanas procesu būtiskai maiņai.

Kāpēc Latgale?
Latgale ir reģions ar daudzām iespējām un priekšrocībām. Viena no tām ir ģeogrāfiskais novietojums. Savukārt attīstītā transporta infrastruktūra ļauj ērti plānot pārvadājumus gan iekšzemē, gan uz citu valstu teritorijām.
Latgali kā savu ražošanas uzņēmumu bāzes vietu aizvien vairāk izvēlas ārvalstu investori, to pamatojot ar ievērojami zemākām ražošanas izmaksām (darba algas, nodokļi, izejvielas u.c.). Latgales novadi un pašvaldības ir īpaši ieinteresētas savu industriālo teritoriju attīstīšanā un sniedz atbalstu investoriem šo teritoriju sakārtošanā.
Ievērojami zemākās uzņēmumu ienākumu likmes kā citur Eiropā, Rēzeknes un Latgales speciālās ekonomiskās zonas regulējums, kā arī dažādas Eiropas Savienības atbalsta programmas, uzturēšanās atļauju programma un citi atbalsta instrumenti Latgali padara par īpaši piemērotu vietu investīcijām.

Apstākļi, kas pamato investīciju perspektīvas:
• infrastruktūra un resursu pieejamība ražošanas uzņēmumiem (metālapstrāde un mašīnbūve, tekstilrūpniecība, kokapstrāde, pārtikas un dzērienu ražošana);
• dabas resursu daudzveidība (ūdens, zemes, mežu resursi, sapropelis);
• atbilstoša vieta “eko” aktivitātēm (tūrisms, SPA, ekoloģiska pārtika).

Par likumā noteiktajām prasībām, kādām ir jāatbilst veiktajiem ieguldījumiem, pretendējot uz SEZ tiešo nodokļu atvieglojumiem, kā arī plašāku informāciju par Latgales SEZ darbības noteikumiem un iesniedzamo dokumentāciju iespējams uzzināt, sazinoties ar Latgales SEZ pārvaldi: e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , tālr.: +371 26511047, www.lpr.gov.lv/lsez.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau 6.gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). LSEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017.gada ir noslēguši 48 investīciju līgumus par vairāk nekā 35,4 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd LSEZ darbojas 23 uzņēmumi, radītas 246 jaunas darbavietas, bet līdz 2025. gadam (saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem) tiks izveidotas vēl 177 – šādi kopumā radot 423 jaunas darbavietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.
Uzņēmēju interese par LSEZ apliecina, ka savulaik – 2017.gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā.

Ko uzņēmējs iegūst, iestājoties LSEZ
Uzņēmējiem tiek piedāvāts izvēlēties un saņemt nodokļu atvieglojumus par divu veidu ieguldījumiem. Pirmais: veicot investīcijas iekārtās, tehnikā, ēkās vai patentu iegūšanā un tehnoloģiju apgūšanā. Otrais: ieguldījumi jaunradītās darbavietās. Taču, kas mūsu reģionam ir ļoti svarīgi – darbiniekiem jābūt deklarētiem Latgalē.
Uzņēmumi, kas noslēguši līgumus ar LSEZ, var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Maksimālais investīciju apjoms, ko var aprēķināt nodokļu atlaides veidā, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. 40% no veiktajiem ieguldījumiem var atgūt lielie, 50% – vidējie un 60% – mazie uzņēmumi.
Turklāt LSEZ investīciju projektiem nav noteikta minimālā summa – projektu var iesniegt par jebkuru summu gan lieli, gan mazi uzņēmumi.

Kā tas strādā
“Patiesībā tas ir ļoti vienkārši,” skaidro Iveta Maļina-Tabūne. “Pieņemsim, ka vidēja lieluma uzņēmums noslēdz līgumu par 300 000 eiro ieguldījumu projektu LSEZ. 150 000 ir iespējams atgūt atpakaļ. Ar šo naudu uzņēmums var segt 80% no nekustamā īpašuma nodokļa un 80% no ienākuma nodokļa”.Taču šeit ir svarīgi saprast, ka nauda kontā netiks ieskaitīta, tā tiks atgūta nodokļu atlaižu veidā. Savukārt nodokļu atvieglojumi tiks nodrošināti tikai pēc projekta sekmīgas īstenošanas.
“Piemēram, pēc projekta sekmīgas realizācijas uzņēmums vēlas sadalīt 10 000 eiro dividendēs,” turpina Iveta, “bez LSEZ statusa uzņēmums kontā atstātu 8000, nodokļos samaksātu 2000. Bet, ja uzņēmums ir LSEZ, tas nodokļos maksās tikai 400 eiro.”

Tāpat ir ar nekustamā īpašuma nodokli. Pēc projekta īstenošanas uzņēmums raksta vēstuli pašvaldībai ar lūgumu piemērot 80% nodokļa atlaidi. “Piemēram, ja nodoklis par gadu ir 10 tūkstoši, tad uz 8 000 no tiem attiecas šī atlaide un tikai 2 tūkstoši tiek maksāti skaidrā naudā. Papildus pašvaldībai ir tiesības “samazināt” šos pašus 20%,” skaidro Iveta.
Atbalsts investīcijām par jaunradītām darbavietām izskatās šādi: uzņēmums iegulda pamatlīdzekļos, un rezultātā tiek radītas, piemēram, 20 jaunas darbavietas. Attiecināmās izmaksas būs šo 20 darbinieku bruto algas, kas tiek izmaksātas 24 mēnešu laikā. Atkarībā no kapitālsabiedrības lieluma (mazs, vidējs vai liels uzņēmums) attiecīgo atbalsta procentu daļu no šīm izmaksām var atgriezt nodokļu atvieglojumu veidā.
Uzņēmējs pats lemj, kādu atbalstu vēlas saņemt, turklāt tas neliedz nākotnē slēgt līgumu par cita veida ieguldījumiem. “Piemēram, ražošanas uzņēmumā tiek izveidota līnija, kurā ir salīdzinoši maz iekārtu, bet daudz strādnieku – šajā gadījumā uzņēmums izvēlas ieguldījumu darbaspēkā, un, ja pēc diviem gadiem uzņēmēji nolems iegādāties iekārtas ražošanas jaudu palielināšanai, var tikt noslēgts papildus līgums, kurā ieguldījumu projekta būtība būs iekārtu iegāde,” piebilst Iveta.

Kurš var pievienoties LSEZ
Latgales reģionā esošā LSEZ ir vienīgā Latvijā, kur uzņēmējs pats var brīvi izvēlēties, kur viņam ir ērti attīstīt savu darbību, jo nav nekādu priekšnoteikumu par atrašanās vietu. Galvenais, lai uzņēmums darbotos Latgalē. Juridiskā adrese uzņēmumam var būt arī citā reģionā.
Jāpiebilst, ka ne visi uzņēmumi var pretendēt uz nodokļu atlaidēm šajā programmā. Ir nozares, kuru dalību aizliedz Eiropas regula Nr.651/2014. Tās ir transporta nozare, tērauda rūpniecības, sintētisko šķiedru rūpniecības, lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumi un citi, kas atbilst regulā minētajam.
“Jāsaka, ka mūsu sāpīgākā tēma ir pārtikas ražošana,” atzīmē Iveta Maļina-Tabūne. “Faktiski no šīs nozares atbalstam kvalificējas tikai maizes, cepumu un ar to saistīto izstrādājumu ražotāji, pārējais diemžēl ir aizliegts. Tas ir saistīts ar to, ka līdz 60% no visa ES atbalsta tiek novirzīti lauksaimniecības nozarei, un pārtikas ražošanā strādājošie var saņemt atbalstu no ES fondiem.”
Runājot par populārākajām atbalstāmajām nozarēm, var minēt, ka mūsu reģionā tiek atbalstīti klasiskie latgaliešu ražošanas veidi – kokapstrāde, metāla apstrāde, šūšana, elektronikas ražošana.
Noteikti jāatzīmē, ka tie uzņēmumi, kuri jau saņem atbalstu no valsts līdzekļiem, tomēr var slēgt līgumu ar LSEZ, taču tam vajadzētu būt citam projektam – nodokļu atlaidi par tām pašām investīcijām nevar saņemt vienlaikus LSEZ un citās valsts atbalsta programmās vai fondos. Tomēr, ja tiek konstatēts, ka tie ir dažādi projekti, tad var.
Kopumā, ja runājam par LSEZ efektivitāti, to vislabāk apliecina skaitļi un fakti: investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā ir investīcijas arī Latgales reģionā. Jo jaunas darbavietas, darbinieku kompetence un konkurētspēja ir visa reģiona nākotne.

Savukārt, ja apspriežam pašu uzņēmumu ieguvumus, pievienojoties LSEZ, tad vislabāk to raksturo cipari: līdz šim kopējais nodokļu atvieglojumu apjoms par visiem noslēgtajiem ieguldījumu līgumiem paredzēts ap 15 799 943,85 eiro apmērā. Proti, uzņēmēji nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu veidā saņems aptuveni 16 milj. eiro.
Sīkāku informāciju par LSEZ var saņemt, sazinoties ar LSEZ pārvaldnieces vietnieku Vladislavu Stankeviču: tālr. 29511462.

Gudrs saimnieks – veiksmīgs saimnieks!

Vakar satiku jauno kaimiņu – nu to, kurš pirms pusgada nāca iepazīties, pārņemot sievas mantoto lauku īpašumu. Plāni jaunajiem bija lieli – blakus esošo mežu sakārtot (kur nu tur sēnēm augt – tāda biežņa izpletusies un sakritusi, ka ne kāju spert, ne putnam palidot!), ar laiku jaunu māju uzbūvēt... Tik nezināja, ko ar tām aizaugušajām ganībām darīt. Vectēvs savulaik lopus audzēja, bet abiem jaunajiem interesants darbs, pilnvērtīgai saimniekošanai laika nebūšot. Bet par lauku māju sapņojot jau sen. Sevišķi tagad, strādājot attālināti, gribētos lauku dzīvi vēl vairāk izbaudīt...
Kādā reizē atnāca pavisam sašļucis: esot apzinājis mājas būvniecības izmaksas, un rokas nolaidušās. Saticies ar pāris mežu apsaimniekotājiem, bet tie pārsvarā piedāvājot mežu kailcirtē laist. Naudu gan brangu solot.
Ē, zaļais gurķi! Saimniekot taču vajag ar prātu – skatīt ieguvumus gan uzreiz, gan nākotnē. Nu, nocirtīs – bet kas pēc tam? Ko bērniem atstās – celmus? Es šim savu meža apsaimniekotāju ieteicu – iedevu “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks” speciālistes Ineses telefonu, lai aprunājas.
Paiet pāris nedēļas, kaimiņš priecīgs – nākšot ciemos ar kūku un šampanieti. Jūtoties kā loterijā vinnējis, un spiež man pateicīgs roku par laba un pārbaudīta partnera ieteikšanu.
Izrādās, atbraukuši ZLM vīri, izstaigājuši visu īpašumu, uzmērījuši, novērtējuši, sarēķinājuši, bet tad apsēdušies un sākuši kaimiņam skaidrot, ka gudrāk un tālredzīgāk būtu apsaimniekot, nevis vienkārši cirst. Proti, pareizāk būtu vienu meža apgabalu tikai iztīrīt, lai vērtīgie koki vēl paaugas – būs naudiņa bērnu augstskolas laikam. Citam meža nogabalam gan pēdējais brīdis no tā ko vērtīgu paņemt – tur gan koku vecums, gan vējgāzes savu darījušas. Tur pavasarī būtu jāstāda jauns mežs, lai mazbērniem nākotnes kapitāls un pašiem vieta, kur sēņot.
Bet tieši tā taču ZLM komanda strādā – palīdzot pareizi saimniekot! Kur tad vinnests?
Kaimiņš priecīgs sper ārā – Ziemassvētkus svinēšot jaunā mājā! Sarunas laikā ZLM speciālists uzklausījis ģimenes sapni un, slēdzot apsaimniekošanas līgumu, iekļāvis speciālo piedāvājumu MyCabin mājas iegādei un uzstādīšanai. Vēl arī konsultāciju Luminor hipotekārajam kredītam un līdzfinansējumu jaunās mājas siltumsūkņa uzstādīšanai sarunājis.
Es šim saku, lai atstāj meža strēli malkai, malkas šķūnis taču tukšs! Kamēr jauno māju gaidīs, ģimene vecajā nosals! Šis atsmej – ZLM malku no viņa paša meža jau sagatavotu atvedīšot, neviens zars neiešot postā, mežā atstāts. Ivars sarunā visu esot vērīgi uzklausījis un atradis labāko risinājumu.
Tiešām visam? Nu ja – nākošnedēļ abi tiekoties pārrunāt detaļas un apspriest, kā aizaugušās ganības efektivizēt un gudrāk apsaimniekot, lai maksimāls labums gan šodien, gan rīt, gan pēc vairākiem gadiem, ceļot īpašuma vērtību. Kas zina, varbūt kaimiņš drīz ražošot elektrību i sev vai pat visam ciemam, vai jaunu mežu iestādīšot, vai... Izrādās, iespējamo variantu ir tik daudz. Un par dokumentu kaudzēm neesot galva jālauza – ZLM komanda iesaistās visā procesā arī tad, ja saimnieks izlemtu mainīt zemes statusu.
Ek, sajutos kā patiesi LABS kaimiņš. Gandarījums, ka novadā sakārtojas īpašums pēc īpašuma. Gandarījums, ka savu apsaimniekotāju ar pilnu pārliecību vari ieteikt citiem, jo zini, ka “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks” iestājas par veiksmīgiem saimniekiem, kas izvēlas gudru un efektīvu apsaimniekošanu, ceļot īpašuma nākotnes vērtību un gūstot maksimālu izdevīgumu jau šodien!  Uzzini vairāk – 2424 2222, www.zlm.lv