1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
24-09-2021
Vārdadienas šodien: Agris, Agrita

Sagaida sesto saulrietu

Biedrības “Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova pāris stundas pirms sestā brīvdabas koncerta “Mūzika saulrietam” apstiprināja, ka gaidāma saulaina diena. “Es to panākšu,” viņa jokoja. Jāsecina, ka neizpalika kārtīga lietusgāze, pēc kuras tik uz tā uzvarēja saulriets. Viņa priecājās, ka ezera krastā notiek dažādas aktivitātes, piebilstot: “Varenais mums ir labvēlīgs.”


Ciemiņi. Šogad svētku noskaņu veidoja mūziķu apvienība “Vintāža”.


Kā bez zivīm? Vineta Jurjāne, veidojot ar savu komandu radošu mākslas darbu, sprieda, ka ezera krastā noteikti vajadzīgas zivis. Viņa pavēstīja, ka labai saulrieta sagaidīšanai nepieciešama laba kompānija un labs vīns. “Mēs esam pelnrušķītes, mums pie sirds iet smalkie darbi,” piebilda kolēģīte Sanita.


Laba kompānija. Daina Mediniece ar savu komandu uzbūra jūgendstila ietvaru saulrietam. Spriežot par saulrieta sagaidīšanu, Daina uzsvēra, ka laba kompānija vienmēr sniedz labu noskaņu: “Mana sirds līksmo jau kopš piektdienas vakara, kad satikos ar savām mīļajām meitenēm. Pēdējo reizi mūsu kopdarbs – lieli gobelēni - pilsētā tapa 2008.gadā, kad Balvos sāku vadīt kursus.”


Gatavas palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Latvijas Sarkanā Krusta brīvprātīgās Laila Ozoliņa un Līga Ančāne ikvienam interesentam stāstīja, ko darīt, ja notiek, piemēram, rokas apdegums. Atbildot uz provokatīvu jautājumu, kā rīkosies, ja pienāks kāds bravūrīgs jaunietis un lūgs nodemonstrēt mākslīgo elpināšanu, brīvprātīgās atsmēja, ka to prot darīt: “Kursi ir izieti – nu gulies!”  


Top podi. Keramiķe Elita Eglīte pavēstīja, ka izklaidēs publiku un vienlaikus radīs mākslas darbus.


Divos gados iemācās valodu. Stīvs Ribeiro no Kanādas raiti runāja latviešu valodā, atzīstot,- ja ļoti vēlas, tad valodu var apgūt 2-3 gadu laikā: “Ir forši, ja, dzīvojot šeit, varu komunicēt ar iedzīvotājiem.” Lūgts atklāt, kas Latvijai un Kanādai ir kopīgs, Stīvs atgādināja, ka arī Kanādā hokejs ir populārs.


Inese Žuga. Bijusī balveniete “Vintāžā” spēlē vijoli.


Īpaša diena. Arī Jānis Ločmelis pielika savu roku ezera krasta labiekārtošanā, sametinot speciālu arku. Viņš atklāja, ka 21.augusts ir diena, bez kuras nebūtu bijis viņa: “1971.gada 21.augustā apprecējās vecāki. Ar mammu jau apmeklējām tēva kapiņu.” 


Trombons, vokāls. “Vintāžas” mūziķis Gatis Supe lepojās, ka ir bijušais balvenietis: “Pirmo reizi spēlēšu uz ezera, turklāt vietā, kur savulaik dzīvoju un mācījos.” 


Zīmē saulrietu. Māksliniece Olga Reče mudināja zīmēt saulrietu, aicinot ikvienu pievienoties gleznotāju pulciņam: “Vajag jaunas asinis - mūsu pulciņš ir nedaudz sarucis, jo gandrīz divus gadus nestrādājām.” Viņa balveniešus mudina būt drosmīgiem, interesantiem un radošiem.

Dzimšanas dienu svin Izgudrotāju ciemā

Sestdien īpaša diena izvērtās astoņiem piecgadniekiem, kurus sumināja Bērnības svētkos Rugājos. “Vai dieniņ, pie visām Jāka mušām, pie tēvoča Klausa kofera, svētki jau sākušies! Ak, dieniņ, esmu aizkavējusies,” pavēstīja Lote, kura, kā jau Izgudrotāju ciemā pieklājas, jubilārus kopā ar krusttēviem un krustmātēm aicināja izgatavot burbuļu mašīnu un doties lielajā bikšu gājienā. 

Kristīne Briede. Meitenīte ar ģimeni uz svētkiem ieradās viena no pirmajām. “Kas šodien te būs? Forši,” žurnālistam paskaidroja Kristīne.

“Palaidiet pieneņpūku vējā!” Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Kapteine (foto - no labās), uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka rugājieši svin sirsnīgākos un mīļākos svētkus: “Baudiet katru mirkli, katru minūti – tveriet taureņus pļavā, atrodiet smaržīgāko un skaistāko ziedu, palaidiet pieneņpūku vējā!”

Kerija Šmagre. Interesanti, vai Kerijas krustmāte Signe Šīriņa un krusttēvs Normunds Šmagris bija pārsteigti, uzzinot, ka krustmeitiņa par nākotnes profesiju izvēlējusies nagu krāsošanu?  

Regnārs Šadurskis. Krustmāte Endija Masa no Rīgas un krusttēvs Nauris Kadakovskis no Rugājiem lepojas ar topošo ugunsdzēsēju Regnāru.

Pasaku varoņi. Bērnus pasākumā priecēja kaķis Bruno, zaķis Alberts un Lote (foto - vidū).

“Mana omīte ir Gunta”. Piecgadniece Elizabete Čoiča no Siguldas taujāta, kā jūtas Rugājos, lepni pavēstīja, ka viņas omīte ir Gunta Grigāne. Savukārt meitenītes vecāki Arnita un Andris Čoiči sprieda, ka nu meita ir liela. “Tagad būs vēl vairāk jāmācās,” piebilda viņi.

Kopā ar krustmāti. Katrīnas Anckinas krustmāte Daina Kaupere-Plaude no Rīgas ir pārliecināta, ka krustmātes pienākumi ir tādi paši kā mammai.

Izšūpo krustdēlu. Spodris Sīlis atzina, ka ir paklausīgs Nika Baburina krusttēvs. Interesanti, ka puika sapņo kļūt par ūdenslīdēju.

Elza Indrika. Krusttēvs Sergejs Jasinskis un krustmāte Mairita Romanovska arī turpmāk solīja piepildīt visas Elzas vēlmes.

Būs ugunsdzēsējs. Mārtiņš Nesterovs aktīvi iesaistījās visās aktivitātēs, tostarp vingroja (foto). Krustmāte Sabīne Jansone un krusttēvs Osvalds Tūminš no Liepariem ir apņēmības pilni krustdēlam palīdzēt izaugt lielam un stipram.

Atdod parādus izcilniekiem

Pagājušajā nedēļā Balvu Kultūras un atpūtas centrā nu jau bijušais novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs sumināja mūspuses izcilniekus, kuri dažādu iemeslu dēļ nebija saņēmuši viņiem piešķirtos apbalvojumus. Zīmīgi, ka svētku mirkli uzbūra viesmākslinieku duets Ieva Sutugova un Jānis Moisejs. Balvu novada Atzinības rakstus saņēma deviņi darbarūķi, kā arī neizpalika vēl divas balvas.


Jānis Kuļšs. Uzņēmējam bijušais novada vadītājs Atzinības rakstu pasniedza par nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā Balvu novadā.

Irēna Leišavniece. Mūsu bērnu audzinātāju sumināja par ilggadēju, profesionālu un radošu darbu pirmsskolas izglītības iestādē "Sienāzītis".

Guntra Ozoliņa. Atzinības rakstu saņēma par profesionālu, atbildīgu un godprātīgu darbu uzņēmumā SIA “SENDA Dz” un rūpēm par mazo balveniešu pareizu uzturu.

Priecē dziedātāji. Viesmākslinieku duets Ieva Sutugova un Jānis Moisejs izcilniekus ne tikai iepriecināja ar skaistām dziesmām, bet arī aicināja būt aktīviem. Piemēram, iemācīties dažādus aplausu veidus.

Dominiks Svarinskis. Svinīgajā pasākumā ilggadējais pedagogs ieradās kopā ar mazmeitiņu Austru no Rīgas, kura no sirds priecājās, ka vectēvam piešķirts Atzinības raksts par mūža ieguldījumu pedagoģiskajā un vadības darbā, par augtu profesionalitāti skolas izaugsmes veicināšanā.

Vija Tūmiņa. Pārtikas tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmums “Senda Dz” patiesi var lepoties ar čakliem darbiniekiem, tostarp Viju, kuru apbalvoja par profesionālu, atbildīgu un godprātīgu darbu uzņēmumā SIA “SENDA Dz” un savu zināšanu nodošanu jaunajiem darbiniekiem.

Ingus Zaharāns. Treneris vairākkārt ir saņēmis dažādus apbalvojumus. Tagad viņa īpašumā ir arī Atzinības raksts par audzēkņu izciliem panākumiem futbolā un Balvu novada atpazīstamības veicināšanu.

Uldis Sprudzāns. “Laiks restartam, lai dzīvot būtu interesanti,“ par Uldi rakstījām 28.jūnija laikrakstā. Viņš Atzinības rakstu saņēma par ilggadēju un profesionālu darbu Balvu novada pašvaldības aģentūrā “San-Tex” un nozīmīgu ieguldījumu Balvu pilsētvides veidošanā, labiekārtošanā un attīstībā.

Pēteris Annuškāns. Interesanti, ka Pēteris Atzinības rakstu saņēma Pēterdienā. “Šodien negrēko!“ pēc svinīgā svētku mirkļa viņam vēlēja Uldis Sprudzāns. Pats Pēteris atzina, ka vārdadienā viņam nekad nav bijusi iespēja pabūt koncertā. “Bija jauki,“ piebilda viņš. Un patiesi vārdadadienas gaviļnieks gavilēja – Pēteris Atzinības rakstu saņēma par ilgstošu darbu un ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā Balvu novadā.

Ināra Kaņepe. Medicīnas darbinieci apbalvoja ar Atzinības rakstu par godprātīgu, nesavtīgu un profesionālu darbu medicīnas nozarē un nozīmīgu ieguldījumu Balvu novada iedzīvotāju veselības aprūpes nodrošināšanā.

Saņem Gada balvu uzņēmējdarbībā 2020. Uzņēmējs, SIA “Kiči RC” valdes loceklis Raimonds Celmiņš saņēma balvu “Gada lauksaimnieks“.

Inta neko nezina. Balvu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un IT nodaļas vadītājas Ilutas Mežules sagatavotajā preses relīzē par cildināmiem cilvēkiem izcēlās Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts Intai Kaļvai par nozīmīgu ieguldījumu izglītības nozarē un izglītības sistēmas attīstībā ar piebildi: “Inta neko nezina! Noslēpums līdz rītvakaram.” Taujāta, kāds ir noskaņojums pēc apbalvojuma saņemšanas, Inta atklāja, ka par Atzinības rakstu zinājusi: “Tāpat tas ir patīkams pārsteigums. Viennozīmīgi darīts, kā arī ieceru, ir daudz. Ļoti ceru, ka jaunais mācību gads notiks klātienē. Nē, par to esmu 100% pārliecināta. Jūlijs un augusts ritēs 1.septembra gaidu zīmē, jo būs daudz un dažādu jautājumu, piemēram, par ventilāciju skolās, darba organizāciju un citām saimnieciskām lietām. Neapgūta vēl ir arī nometņu nauda. Vasara būs nemierīga – negulēsim jūrmalā un neskaitīsim zvaigznes. Izglītības ļaudīm miera nebūs. Kad apstāsimies? Nekad! Jāapbēdina tie, kuri saka, ka man ir diploms kabatā un tagad varu līdz pensijai dzīvot. Nebūs tāda vairs nekad un nevienā profesijā. Ir jāpieņem izaicinājums mūža garumā. Diploms kabatā ir tikai sākums lielām mācībām”.

Cīnās par medaļām divpadsmitajā starptautiskajā turnīrā svarcelšanā

Brīvdienās Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas sporta zālē “Vjačeslava Kirjanova piemiņas kausa 2020” starptautiskajā turnīrā svarcelšanā cīnījās vairāk nekā pussimts sportistu. Balvu Sporta skolas treneris un sacensību galvenais tiesnesis Varis Sārtaputnis pirms turnīra atklāšanas zināja teikt, ka spēkiem mērosies 70 - 80 sportisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. “Plānojām, ka ieradīsies vairāk nekā 100 svarcēlāji, tomēr dažas komandas dažādu iemeslu dēļ neatbrauca,” viņš piebilda.

Domā pozitīvi. Ralfs Plavnieks (14 gadi) svarcelšanas treniņus apmeklē jau septiņus gadus. Viņš spriež, ka labu rezultātu var sasniegt, intensīvi trenējoties un domājot pozitīvas domas. Tāpat Ralfs neslēpa, ka nākas piedzīvot arī neveiksmes: “Bet arī tā ir laba mācība.”

Arī meitenes ceļ smagumus. Taujāta, kuras no sacensībām palikušas prātā, Sandija Keiša atklāja, ka Latvijas čempionāts 1.augustā Ludzā. “Tur izcīnīju 2.vietu,” viņa lepojās. Viņas rekords grūšanā ir 58kg, raušanā - 46kg. Jāpiebilst, ka mājās Sandija izcīnīja ne tikai 1.vietu, bet arī saņēma speciālbalvu par progresu sportā – viņa laboja četrus Latvijas rekordus!  

Pirmās sacensības. Septiņgadīgais Jānis Keišs pirmo reizi startēja sacensībās. Viņš neslēpa, ka ir ļoti uztraucies. Visjaunākais sportists galarezultātā saņēma speciālbalvu.

Sacensībās pirmie startē jaunie sportisti. Pirmajā posmā startēja zēni no trīs Baltijas valstīm svara kategorijā līdz 35; 40 un 45 kilogramiem.

Raivo Keišs. Puisis ar svarcelšanu nodarbojas trīs gadus. Jautāts, kas sportistam nepieciešams, lai uzvarētu, Raivo sprieda, ka pirms sacensībām vajag labi izgulēties un paēst. “Kas man garšo? Cepti kartupeļi,” pavēstīja Raivo.

Piemin vīru un tēvu. Vjačeslava Kirjanova sieva Ludmila ar meitu Janu priecājas, ka vīrs, tēvs un pirmais treneris mūspusē nav aizmirsts. “Apbrīnojami, ka šīs sacensības ir tradicionālas. Paldies Varim, kurš tās organizē ļoti augstā profesionālā līmenī,” teica Ludmila. Arī Jana, viņas vīrs Jevģēnijs un trīs meitas Taiga, Ārija un Anna lepojas, ka starptautiskais turnīrs pulcē sportistus no trīs Baltijas valstīm. 

Tur īkšķus par savējiem. Septiņu bērnu māmiņa Judīte Keiša turēja īkšķus par meitu un trīs dēliem, kuri startēja turnīrā. “Patīk, ka bērni ir nodarbināti. Lielākais uztraukums par jaunāko, jo viņam šīs ir pirmās sacensības,” atklāja māmiņa.

Sacensību galvenais tiesnesis. Treneris Varis Sārtaputnis joko, ka līdz viņa pensijai starptautiskie turnīri Balvos noteikti notiks. Jautāts, vai datori un internets nav pārņēmis bērnus un jauniešus, Varis atzina, ka, viņaprāt, nē: “Ir citas problēmas, piemēram, nepareiza politika, kad sporta skolām uzspiež lielu dalībnieku skaitu. Individuālie sporta veidi nav sporta spēles. Nav vajadzīga kvantitāte, lai būtu kvalitāte. Agrāk bija vispārējās fiziskās sagatavotības (VFS) grupas, kurās varēja trenēties sportisti, piemēram, no 10 līdz 18 gadiem. Tagad trīs gadu griezumā jābūt mācību treniņu vai sagatavošanas grupām. Šāds lēmums, manuprāt, nav pareizs.” Topošo svarcēlāju vecākiem viņš novēl droši sūtīt bērnus trenēties. “Uzņemsim katru, neskatoties uz to, vai bērns ir dūšīgs, ar līku muguru utt. Iztaisnosim,” sola V.Sārtaputnis.

Daniels Būde. Lai arī Danielam neizpalika arī neveiksmīgi mēģinājumi, viņš svara kategorijā līdz 45kg godam izcīnīja 2.vietu.

Uz goda pjedestāla. Uzvaras garšu izbaudīja sportisti, kuri kāpa uz goda pjedestāla, tostarp Raivo Keišs (foto – vidū). Jāpiebilst, ka Raivo brālis Ediks Keišs izcīnīja 2.vietu svara kategorijā līdz 49kg.  

Lauku labumu tirdziņā virmo optimisms

Aizvadītajā sestdienā Balvu pilsētas parkā valdīja neierasta atmosfēra, ņemot vērā pēdējos notikumus pasaulē. Gan aptaujātie tirgotāji, gan pircēji bija vienisprāt, ka Covid-19 mūs neuzvarēs. “Mums pietrūkst arī publisku pasākumu,” atzina balvenieši.


Piedāvā koka karotes. Laimonis Lapsa no Gulbenes novada Stradu pagasta bija gatavs stundām stāstīt par sava aroda noslēpumiem. Koka karošu izgatavošanu viņš salīdzināja ar slimību: “Tas nav maizes darbs. Tā ir mīlestība pret dabu un zināšanas par to. Piemēram, bērza tāsi cara armijā izmantoja kā pēdiņas karavīru zābakos. Kāpēc? Izpalika sēnīte, kā arī kājas bija sausas.” Taujāts, vai jaunatnei ir interese nodarboties ar šādu arodu, Laimonis atklāja, ka Eiropas atbalstītā projektā savulaik uzsācis mācīt 12 cilvēku lielu grupu. “Galarezultātā palika viena meitene un viena skolotāja. Slikti,” viņš secina.


Patīk Balvi. Dace Budze no Valmieras, kura tirgū andelēja dabīgās ādas izstrādājumus, atklāja, ka visu mūžu ir strādājusi valsts iestādēs: “Tomēr visu laiku vilka uz mākslu. Sākums bija izaicinošs, jo nolēmu izgatavot neierastus un draiskus ziedus no ādas. Pagaidām esmu vienīgā Latvijā, kura kaut ko tādu dara. Man ļoti patīk Balvi, tāpēc cītīgi sekoju amatnieku kalendāram,- kas, kur notiek. Sākotnēji man telefonsarunā teica, ka Balvu pašvaldība tikai domā par iespēju atļaut vai neatļaut tirdziņu. Paldies, ka deva zaļo gaismu.”


Neatņemama tirgus sastāvdaļa. Jānis no Cēsīm ir pārliecināts, ka tirgus nav iedomājams bez piparkūkām. Viņš mīklu, kā smēja, rullē jau ilgus gadus. “Pēc lieguma perioda cilvēki ir atvērtāki, tāpēc pircēju netrūks,” sprieda Jānis, kurš dzimis 24.jūnijā.


Novadnieks. Bijušais bērzpilietis Jānis (foto - no labās), kurš šobrīd dzīvo Raiskuma novadā, mudināja iegādāties stādus, halvu, gruzīnu mērces un citus austrumu gardumus. Viņš izvirzīja versiju, ka Covid-19 ir mākslīgi izdomāta slimība.


Atbrauc no Lietuvas. Garijs jeb Garry Karakujujumčanc pircējiem piedāvāja karotītes ar izgravētiem cilvēku vārdiem, kas, viņaprāt, ir ideāla dāvana kristībās, jubilejās, kāzās un citos svētkos. Garijs pastāstīja, ka mērojis 400 kilometrus no Kauņas, lai nokļūtu Balvos. Spriežot par Covid-19, viņš brīnās, ka nav neviena paziņas, kas būtu saslimis ar šo vīrusu: “Tātad nav tik traki.”


Maizīte no Lejasciema. “Ozolu” maizes tirgotāja Ligita nešaubās, ka pircēji atsaucīgāki ir zaļajos tirdziņos.


Keramika latgaliešu gaumē. Kristaps Braslis no Alūksnes prognozēja, ka Balvos pieprasītas būs māla bļodas un lielas krūzes. Viņš nekļūdījās...


Latgaļu alus. Tirgus nav iedomājams arī bez alus un kvasa - to piedāvāja mūspusē pazīstamā “Kolnasāta” (foto – Ilona).


Mūs gaida uzvara! Antons no Balviem tirgoja, kā pats paskaidroja, akcizēto preci pret vīrusu: “Lūk, ķiplociņš. Re, balzāmiņš...” Līgotājiem viņš iesaka pie ugunskura pasēdēt ar tradicionālo dzērvenīti un upenīti.


Gaida Jāņus. Dina no Gulbenes novada ir pārliecināta, ka Jāņi nav iedomājami bez siera. “Kādi sieri ir vispieprasītākie? Katram sava gaume – vienam patīk asāks, citam salds. Protams, svētkos neiztikt bez siera ar ķimenēm,” viņa uzskata.


Recepte, kā atrast kāroto ziedu. Madonas karameļu tirgotājs Arnis jokoja, ka papardes zieds eksistē, turklāt, nopērkot karameles, to vieglāk atrast.


Atklāj noslēpumu. Balvenietis Ilgonis Punculs (foto - otrais no labās), pētot z.s. “Kotiņi” produkciju, “Vadugunij” atklāja noslēpumu, ka putras ēst ir veselīgi. “Šobrīd pētu “Kotiņu” pankūku maisījumu Nr.2. Varbūt ir numur viens,” viņš jokoja. Tāpat Ilgonis zināja teikt, ka “Kotiņi” produkcija ir slavena ne tikai mūspusē, bet visā valstī. Taujāts par Līgo svētkiem, balvenietis atklāja: “Cik labs būsi, tik labu papardes ziedu arī dabūsi!”

Reportāžas

  • Sagaida sesto saulrietu

    (Reportāža)

    Biedrības “Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova pāris stundas pirms sestā brīvdabas koncerta “Mūzika saulrietam” apstiprināja, ka gaidāma saulaina diena. “Es to panākšu,” viņa jokoja. Jāsecina, ka neizpalika kārtīga lietusgāze, pēc kuras tik uz tā...

  • Dzimšanas dienu svin Izgudrotāju ciemā

    (Reportāža)

    Sestdien īpaša diena izvērtās astoņiem piecgadniekiem, kurus sumināja Bērnības svētkos Rugājos. “Vai dieniņ, pie visām Jāka mušām, pie tēvoča Klausa kofera, svētki jau sākušies! Ak, dieniņ, esmu aizkavējusies,” pavēstīja Lote, kura, kā jau...

  • Atdod parādus izcilniekiem

    (Reportāža)

    Pagājušajā nedēļā Balvu Kultūras un atpūtas centrā nu jau bijušais novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs sumināja mūspuses izcilniekus, kuri dažādu iemeslu dēļ nebija saņēmuši viņiem piešķirtos apbalvojumus. Zīmīgi, ka svētku mirkli uzbūra...

  • Cīnās par medaļām divpadsmitajā starptautiskajā turnīrā svarcelšanā

    (Reportāža)

    Brīvdienās Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas sporta zālē “Vjačeslava Kirjanova piemiņas kausa 2020” starptautiskajā turnīrā svarcelšanā cīnījās vairāk nekā pussimts sportistu. Balvu Sporta skolas treneris un sacensību galvenais...

  • Lauku labumu tirdziņā virmo optimisms

    (Reportāža)

    Aizvadītajā sestdienā Balvu pilsētas parkā valdīja neierasta atmosfēra, ņemot vērā pēdējos notikumus pasaulē. Gan aptaujātie tirgotāji, gan pircēji bija vienisprāt, ka Covid-19 mūs neuzvarēs. “Mums pietrūkst arī publisku pasākumu,” atzina...

  • Baltinavā uzņem dokumentālo filmu

    (Reportāža)

      Iejutušies laikā un dzīvē pirms simts gadiem, ko izdzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi,- tā par sevi varēja teikt ikviens, kurš piedalījās dokumentālās filmas tapšanā. No šodienas - uz pagātni. Iebraucot Baltinavā, “Vaduguns” satika trīs mazas...

  • Viļakā ierodas revizore

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos...

  • “Tu esi super!”

    (Reportāža)

      Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita...

  • “... un tad atnāk dziesma”

    (Reportāža)

      Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas...

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

valmiera
vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Vai pašvaldībām jārīko atklāti konkursi iestāžu vadītāju amatiem?