Rakstos

Balvu pilsētas stadionā nozāģēts vēsturisks ozols

Savulaik Balvu pilsētas stadiona teritorijā zaļoja divi ozoli. Tagad to vairs nav. Vienu no tiem nozāģēja jau pirms vairākiem gadiem. Savukārt otru tāds pats liktenis piemeklēja pavisam nesen – aizvadītajās novembra dienās. Abiem ozoliem bija īpaši vēsturiska nozīme – tos vēl Latvijas pirmās brīvvalsts laikos iestādīja par godu Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim un Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim.

Mēģiniet iekāpt viesu kurpēs!

SIA “Latvijas Lauku konsultāciju centrs” Balvu nodaļa 22.novembrī rīkoja konsultāciju mājražotājiem par tēmu “Lauku tūrisms kā iespēja attīstīt mājražošanu”. Aicināti bija visi, īpaši tie, kas sper pirmos soļus mājražošanā vai gatavojas to darīt. Klausītāji guva ne tikai teorētiskas zināšanas un dalījās pieredzē, bet, ņemot palīgā humoru un asprātību, pārvērta konsultāciju par interesantu un dzīvu pasākumu.

Īpaša diena īpašiem cilvēkiem

Sestdien Balvu muižā Balvu Teritoriālā invalīdu biedrība uzņēma ciemiņus, lai pabūtu kopā Starptautiskajā invalīdu dienā. Nodarbinātības valsts aģentūras Balvu filiāles vadītāja Sandra Kindzule, apsveicot biedrības vadītāju Mariju Duļbinsku, uzsvēra, ka Marija nekad, nekad neaizmirst pateikt visiem ‘paldies’: “Viņa vienmēr iepriecina ar sabiedrībai labiem un nozīmīgiem darbiem, kā arī biedrībā tapušām jaukām dāvaniņām.” Un patiesi sestdien neizpalika ne ‘paldies’ vārdi, ne pateicības.

Bērnībā stādītie kociņi izauguši par vareniem kokiem

Īsi pirms Latvijas valsts simtgades svinībām zemkopības ministrs Jānis Dūklavs apbalvoja nozares pārstāvjus par sasniegumiem lauksaimniecībā, meža nozarē, zivsaimniecībā un pārtikas aprites nodrošināšanā, pasniedzot Zemkopības ministrijas augstāko apbalvojumu - medaļu “Par centību”, kā arī ministrijas un Zivju fonda Atzinības rakstus. Starp medaļas saņēmējiem bija arī Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības Balvu mežniecības vecākā mežzine GUNA ZAČESTE.

Spridzānu dzymtys saknis - ostoņu paaudžu dziļumā

Spridzānu dzymtys vacuokais veirs Juoņs Spridzāns, kurs dzeivoj Viļakys nūvoda Škilbanūs, sovūs 82 godūs jiutās labi i ar humoru pasnādz vīnu ūtru sovys dzeivis epizodi. Sarunys laikā (23. oktobris) jis atzeist, ka ir drupeit aizsmacs, deļtuo ka breivdīnuos biejs medeibuos. Sameiļoj sovu rudū kači Kriksi, kū sauc par fermeri, palyudz sīveņai Leontīnei čaji i lapni paziņoj, ka pyrms divejim godim obi nūsviniejušs Zalta kuozys. Juoņa saimē ir jau četrupadsmit unuki i vīns prounuks, a dzymtys salidojumūs nu molu molom īsarūn gondreiž simts Spridzānu dzymtys cylvāku. Dzymtys kūka seši zori asūt kotrs vairuoku metru garumā... I tīši par itū dzymtu rakstneica Biruta Eglīte uzrakstejuse dokumentalū stuostu kruojumu “Ceturtais bauslis” - stuosti par 100 godim Latvejā.

Foļvarku nūpierk par divsimt zalta rublim
Juoņs Spridzāns atsacer, kai vaciņs Juoņs, kurs nuoce nu Ruskulovys pusis, sovulaik stuostiejs, ka nūpiercs Gabrānu foļvarku (pusmuižu) ai 20 hektarim zemis, samoksojūt 200 zalta rubļus. Ūtrs vacika bruoļs Vincents dzeivuoja Bierzpiļs pogosta Sočos, piec juo tī saimnīkuojs Pīters Spridzāns. “Vaciks nūmyra, kod es vēļ nabieju dzims, a babu atsacerūs kai slaidu, garu i briļļainu dāmu. Zam spylvyna jei turieja konfektis, i, koleidz jei vuicieja puotorus, es tuos zogu. Vīnu reizi konfektis izbyra, tod baiļuos treicieju. Nu vyss beidzuos labi, nasalomuoja,” smejās Juoņs. Juo bierneiba paguoja Bierzpiļs pogostā, Vacgabrānu sātā, natuoli nu Keibys upis. Juoņa tāvs Stanislavs bie eists zemnīks i obi ai muoti Helēnu audzynuoja treis dālus - Juoni, Stepanu i Aloizu. Tāvs smiejīs, ka dzymdynuotuoji nav laidušs jū vuicietīs sokūt,- zeme tev ir i tei ir juoapstruodoj. I tai tāvs dzeivuojs ai treis klašu izgleiteibu, cara laika diplomu, peipi zūbūs i orklu rūkuos. Prats spieļuot garmošku i ai sovu spieli prīciejs apleicejū cīmu ļauds. Tāvam vysys vuiceibys biejušs krīvu volūdā, nu raksteit latvīšu volūdā īsavuiciejs pats, pi tam bez klaidom. Jis apstruoduojs ai zyrgu na viņ sovu zemi, a ari nu Zosuļu muižys rentietūs 70 hektarus. Jam dorbūs paleidziejs videjais bruoļs Bronislavs. “Tādiņ Vacgabrānu sātā dzeivoj bruoļs Stepans ai sīvu Veru, nu ūtrījā sātys golā saimnīkoj Bronislava dāls Jurs ai sīvu Irēnu,” dasoka Juoņs.

Nūlemj struoduot Škilbanūs
“Saimei bie divdesmit slaucamys gūvs, nu gonūs īt Helēnys i Stanislava bārnim navādzēja - gūvs ganejuos valsts mežūs. Pļovu tik tikkū pītyka, kab zyrgim i gūvom sapļautu sīna zīmai,” pīmiņ Juoņs. Jis smej, ka, par speiti kara laika gryuteibom, aramzemi apora, nokultivieja, īsieja i nūvuoce tik daudzi graudus, ka tī naīleida klietī, vādzie ceļt ūtru. Nu... pīguo kolhozu laiks, i ai cereibom caltuos ākys palyka tukšys.
Piec Bierzpiļs vydskūlys beigšonys Juoņs devies studēt Lauksaimnieceibys akademejā, kas tūšaļt atsarod Reigā, a piec četrim godim itū izgleiteibys īstuodi puorciele iz Jelgavu, i tī Juoņs pabeidze augstskūlu, sajemūt zootehniķa specialitati. “Padūmju laikūs studentim bie sadale, i maņ bie izviele - īt struoduot iz Līpuoji voi Bolvu pusi. Atbrauču iz Škilbanim, partū ka Upītes skūlā par direktori piec Skūluotuoju instituta beigšonys tūbreid struoduoja muna tāva vacuokuo muosa Stefānija Slišāne,” soka Juoņs, kurs sovu izvieli dzeivē nav nožēluojs. Jis ir lapnys, ka Spridzāni ik piec divejim godim reikoj dzymtys saliduojumu. Golvonī iniciatori suokumā bie Stepans i Jurs, i pyrmais saliduojums nūticis Bierzpiļs pogosta Gabrānu muojuos. Kab vysus varātu sajimt cīmā, pogolmā uzsliejušs lelu teļti.

Dzymtā daudzi mediķu
Jāņa bruoļa Bronislava sīva Marcīte, kurei nūdzeivuoja 94 godus, saskaitejuse i smiejuse, ka myusim byušūt ostoni sovi uorsti. I jai bie taisneiba, mediķu Spridzānu dzymtā daudzi. Andrejs Spridzāns sovulaik piec Medicinys instituta beigšonys struoduojs par kirurgu Duobelē, i kūpš 2009.goda ir Duobelis nūvoda dūmis prīkšsādātuojs. “Dzymtā saskaitieju ostoņus uorstus - reimatologs, bārnu uorsts, zūbuorsti, ginekologi, kirurgs, gimenis uorsti. Varbyut kaidu nazynu...,” soka gimenis uorsts Rekavā Andris Spridzāns.

Šur, Juoņa bārni!
Juoņa vacuokais dāls Andris ir uorsts Škilbanu pogosta Rekavā, i jī kūpā ai sīvu Daci izaudzynuojušs treis bārnus. Vacuokuo meita Inga ir stiliste, jaunuokuo Ieva - tierdznīceibys agente, a dāls Ardis struodoj Nacionālajūs Bruņuotījūs spākūs. “Lapnums, ka myusu ir daudzi, mes asam dažaidi, draudzeigi, mes turpynojam sevis apsazynuošonys procesu. Tāvs ir sajiems lobus genus nu savim dzymdynuotuojim, mes sovukuort nu tāva - tys ir humors, dzeivis izpratne, interese par bārnim, unukim. Patriotiskums, par kū līcynoj tys, ka nivīns nav devīs pasaulī laimi vaicuot. Munā duorzā aug tāva pūtātuos uobuļneicys. Juo atzarā vysi asam cīši kusteigi, energiski, meiļojam dorbu, pīsadolam kulturys dzeivē. Tāvs sovūs 82 godūs sportoj – 80+ grupā ir Latvejis veteranu čempions vīglatletikā: augstliekšonā, diskā, lūdis gryušonā. Jam ir loba muzykaluo dzierde, lobs bolss, pajem rūkuos instrumentu, i piec laiceņa var suoktīs balleite,” pastuosta Andris. Jis pastreipoj, cik daudzi dūd sarunys ai bārnim i unukim, kuri soka, ka Juoņs ir labsirdeiguokais i lobuokais vaciks.
Ingūnai Spridzānei ir 37 godi. Jei vuiciejuos Rekavys vydskūlā, tod Stradeņa universitatē pabeidze Farmacejis fakultati. Itūšaļt struodoj par farmaceiti Latvejis aptikā. Mariuss Daniels, dāla Žana Sedrika i meitys Megijis tāvs, ir nu Kotdivuārys. Atškireiguo uodys kruosa natraucej bārnim runuot latviski, latgaliski i krīviski. “Cīši lels atbolsts myusim ir vacuomuote – baba i vacaistāvs - dzeds. Jī myusim ir īvuiciejušs latvīšu tradicejis i gimeniskuos vierteibys. Saimē runojam obejūs latvīšu volūdys paveidūs. Tūmār ai bruolānim i muoseicom raugu runuot tikai latgaliski, kas mani prīcei. Ai tāvu runojam krīvu volūdā, koč i tāvam dzymtuo volūda ir franču,” pastuosta Ingūna Spridzāne.
Ligitys Spridzānis i Andra Slišāna saimē aug pīci bārni. Septiņpadsmitgadeiguo Kate jau ūtro godu vuicuos Juoņa Ivanova Riezeknis muzykys vydskūlā - etnomuzykologejis i klarnetis klašuos.
Pīcpadsmitgadeigais Domeniks vuicuos Baļtinovys vydskūlys 9.klasē, i šūgod jam juopabeidz ari Baļtinovys Muzykys i muokslys skūlys vijūļspielis klase. Ostoņgadeigais Jēkabs vuicuos Baļtinovys vydskūlys 2.klasē i jau trešū godu vuicuos vizuālū muokslu, šūgod - ari muzyku. Sešgadeigī dveini Helēna ai Mikeli vuicuos Baļtinovys vydskūlys pyrmskūlys sagatavuošonys klasē.
Ligita pīmiņ, ka vactāvam ai vacmammu dvors bie kai piļs, vysmoz pošai, mozai asūt, tai lykuos. Tei bie kūka ceļtne ai divejim stuovim i skaistom kūka knipeļom ap logim. “Kod piedzimu, vactāvam bie jau 79, a vacmammai - 69 godi. Lobā atmiņā palykušas vacvacuoku Zalta kuozys “Vacgabrānūs”. Vactāvs ai vacmammu beja cīši saimnīciski, par tū līcynova gon jūs sāta, gon kuormi i vyss, kas beja tam apleik - vīnmār vyss lobuokījā kuorteibā. Upītes tautys nomā ir munys babys Helēnys aužamī stuovi,” stuosta Ligita. Jei dasoka, ka Helēna beja aizrauteiga rūkdorbneica, i mīlesteiba pret šū nūdarbi ir puorguojuse ari unukim. “Aust pateik obom ai muosu Lolitu. Iz vaļsts symtgadi ir aicynuojums viļkt rokstainus adeitus cymdus. Baba myus beja apadiejuse ai syltim i rokstainim cymdim, tik dīvamžāļ nivīns nav sazaglobuojīs. Tai, gaidūt Latvejis dzimšonys dīnu, adieju cymdus. Meitai Helēnai odūt, dūmuoju par sovu babu Helēnu, i dziļā pīmiņā vēļ palics juos cymdu roksts, kū es kai bārns nosovu. Leidzeigā rokstā izadieju cimdeņus arī meitai, kai pīmiņu nu babys i reizē veļtiejums nuokamajai symtgadei,” pasalapoj Ligita. Vēļ jei pīmiņ babenis pošys captuo maizi. Vysa Vacgabrānu muoja vīnmār smaržova piec mada i dažaidom zuoleišom, kas kolta čajim.
Vyslobuokuo vīta vysā muojā beja ūtruo stuova istabeņa, kur vēļ tān ir kūka gultys ai solmu posteli, babys austejīm dečim, lynu pologim. “Tymā ustobā baba lyka ari matamūs stuovus. Kod jei naredzeja, mes, mozbārni, jūs izmontovam kai karuseli. Babai gon tys na cīš patyka, tai maņ stuosteja muosa Lolita,” pīmiņ Ligita.
Bierzpiļs lelījuos pļovuos vēļ nūtyka grandiozys sīna tolkys. Tuos pļovys man mozai lykuos tik lelys, ka tolcuonus puorbraucūt navareja sātā sagaidiet da nakts. “Tys beja vīns nu leluokajīm puordzeivojumim, partū ka lykuos, ka tāta mani ir pamets, lai gon leluo muosa Lolita soka, ka vosoruos variejuse pi babys dzeivuot nedeļom. Maņ gon tai nabeja,” dūmoj Ligita. Vēļ juodasoka, ka vactāvs ai babu beja leli pretstati - vactāvs mīreigs i nūsvārts cylvāks, a baba ai cīši skaļu bolsu. Muojuos vīnmār bejuši jūki, smīkli. Satureigys sarunys ai lobu humoru.
Vacuokuos muosys Lolitys Spridzānis dālam Artūram Buklovskim ir 21 gods i jis ir nūliems pīsavierst militārījai karjerai Nacionālījūs Bruņuotījūs spākūs. Lolita dūmoj, ka aizbraucūt pi vactāva i vacmammys tūreiz bejs kai nūklyut cytā pasaulē, piļneigi latgaliskā vidē. Tei biejuse taida kai latvīša paraugsāta.
Tai dzeivē sanuocs, ka vysys treis muosys jūprūjom palykušs Spridzānu pavuordē. Muosu svareiguokajūs dzeivis breižūs kluot ir tāvs ai muoti. Vysim svareiga ir kūpā byušona – mozbārnu dzimšonys i vuorda dīnys, koncerti, kod jī uzastuoj. “Kod vēļ Kate i Domeniks beja pavysam mozi, baba vīnmār praseja – nu, padzīdam! Tān, kod bārnu pulceņš leluoks, jau puori muojis slīksnim īzarūnam jau ai sagatavuotu dzīsmi. Tāvs ai muoti obi ir leli dzīduotuoji. Tāvs stuosta, ka juo mamma bejuse lela dzīsmu zynuotuoja. Žāļ, ka maņ tū eisti pošai pīredziet nav sanuocs,” soka Ligita. Sovukuort tāvs ai sovu skaņū bolsu bejs lobs stuostnīks, jam ir ari loba atmiņa – vysu pīmiņ leidz pat seikom detaļom. Maņ, taipat kai muotei, ir pīci bārni. I varu saceit, ka bez mīlesteibys myusu nabyutu, storp jīm vīnmār ir bejuse mīlesteibys dzierksts. Paļdis mammai i tāvam par mīlesteibu bez nūsacejumim, par tū, ka mes asam. Dzymtu veidojam vysi kūpā i ikvīns atseviški. Mīļojit sovu tyvuokū kai sevi pošu!” mudynoj Ligita Spridzāne.

Dzymtys kūks divdesmit metru garumā
Juoņa bruolāns Jurs Spridzāns piec Bierzpiļs vydskūlys beigšonys, kur paspēja īmīļuot vīglatletiku, Reigys Tehniskījā universitatis Ķīmejis fakultatē studiejs plastmasys puorstruodis tehnologejis. Tī īgyust tehniskū zynuotņu kandidata gradu, tān - doktora gradu. Sovulaik divdesmit godus nūstruoduojs Jelgavā, Vyssavīneibys zinuotniski pietnīciskījā institutā, nu, mainūtīs laikim, ir sazadorbuojs ai Sūmejis uzjāmumu, bejs SIA “Uponor Latvia” vadeituojs. Pensejā aizguojs 66 godos, saimē ai sīvu Irēnu uzaudzynuoti treis bārni. Sallija ir zūbuorste Ventspilī, Laura Latvejis Universitatē ir studiejuse socioloģiju, Mārtiņš Stokholmys ekonomikys skūlā Reigā - finansis. Juo tāvs ai muoti, Marcijanna i Broņislavs (Juoņa tāva bruoļs), beja cylvāki, kuri turējās pi zemis. “Māma stuostieja, ka laikā, kod maņ beja vīns gadeņš, jei raviejuse kolhoza laukus, i es asūt siediejs vogys golā. Kolhozam atdevem gūs, zyrgus. Paļdis Dīvam, myusus naskuore izsyuteišona,” soka Jurs. Jys vēļ pīmiņ vacuos ākas tāva sātā - vazaune, kulasāta, kliets, reja... “Bierneibā kūpā ai Juoni spieļuom “Riču-raču”, “Cyrku”, ari kartis,” atsacer Jurs. Dzymtys kūka dziļuoka izpiete suokta leidz ai pyrmīm saliduojumim. “Kotra saime saraksteja, cik Spridzānu zynuoja, tod šuos zinis salykam kūpā. Es salyku datorā zynamūs cylvākus i savīnuoju. Itūšaļt ir zynomi 1506 cylvāki, juoatzeist, ka stumbrā vēļ piec dokumentim dažus sasīt kūpā vēļ nav izadevs. Juoņa zorā šūbreid ir 381 cylvāks. Suokumā zeimuoju kūku, i jau trešuo saliduojuma pologs, ja tai var saceit, beja 11 metrus garš, tymā ītylpa 600 cylvāku. Saprotam, ka lobuok zeimuosim zorus, tod vīnuosim pi kūpeigā stumbra i izdrukuosim datorsalykumu. Ka vysu salyktu kūpā, saītu 20 metri i 20 centimetri. Prīca, ka myusim ir sova muojislopa (autors Jurs Stumps – Juoņa bruoļa Aloiza meitys Unys veirs), i tys ir lobs pīturys punkts tuoluokai dzymtys izpietei. Itūšaļt tei snīdzās ostoņu paaudžu dziļumā,” pastuosta Jurs. Ir īcere saliduojumūs gūdynuot īpracātūs, jaundzymušūs cilvēkus, kā arī pīminēt aizguojiejus. Jurs lapojās ai ikvīnu cylvāku, vysu dzymtu, deļtuo ka ir labi apsazynuot sovys stypruos saknis.

Par dzymtu uzroksta gruomotu
Laika pūsmā nu 2014. leidz 2016.godam rakstneica Biruta Eglīte, aizsaulē aizguojušuo dzeivisbīdra, radiožurnalista Bronislava Spridzāna sīva, vuokuse i pīrakstejuse atminis par Spridzānu dzimtu uzskotūt: “Valsts veidojas kopā ar saviem iedzīvotājiem, to dzimtām, kas turas kopā, cits citu balstot, bet ir arī kritiski brīži, kad pazūd jebkādi kontakti, kurus atjaunot ir ļoti grūti. Ne velti ceturtais Dieva bauslis skan: “Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē.” Spridzānu dzimtā nav superzvaigžņu. Viņi ir it kā visparastākie cilvēki - zemnieki, skolotāji, ārsti, juristi, kultūras kopēji, mazi uzņēmēji, daudzu citu profesiju pārstāvji, bet ar cik vienreizīgām dzīvēm, dramatiskiem, pat traģiskiem likteņiem...” Gruomotā, kas veļteita veira Bronislava pīmiņai i tīm, kas dzeivuos piec jīm, atspūguļuoti nūtykumi i procesi Latvejā pādējū simts godu laikā tik caur Spridzānu dzymtys cylvākim, kuri sovys saimis veidojušs daudzuos Latvejis vītuos. Īskotam daži teikumi nu gruomotys, kas eipaši svareigi i palīkūši dzymtys turpynuotuojim.

Kai roduos pavuorde
“ ...grāfa muižas pārvaldnieks par kucēniem atveda četrus zemniekus. Esot brāļi no Spridzēniem vai Spridzāniem, vai kaut kā tamlīdzīgi. Visi liela auguma... Mūsu pārvaldnieks viņus jau ierakstīja muižas grāmatā.”
(Nu sīvys Eleonorys Romeris viestulis veiram, Bykovas muižā, 1782.goda 20.oktobrī.)

I palnus aiznas viejš
“... tapa zināms, ka 1934. gada augustā Ulmanis apmeklēs arī Kārsavu. (..) Jezups pats vadīja visus sagatavošanas darbus. (..) Pēc tam Ulmanis aprunājās ar pilsētas galvu Jezupu Spridzānu, kurš te bija visgarākais vīrietis, ar apzeltītu pensneju.”
“... 1935. gada 18. novembrī svinīgos apstākļos Jezupam Spridzānam Rīgā pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni. Apbalvotajiem bija iespēja piedalīties arī paša Brīvības pieminekļa atklāšanā, kur galveno uzrunu teica Valsts prezidents Alberts Kviesis.”
P. S. Jezups Spridzāns beja Ludzys piļsātys golva, kod 1938.goda 11.jūnī tī izaciele uguņsgrāks, kas nūpūsteja piļsātu.

X stundē
“Latvijas Radio Broņislavs Spridzāns strādāja kopš 1968.gada gan par redaktoru, gan vecāko redaktoru, kopš 1989.gada veidoja pirmo radio raidījumu latgaliešu valodā “Latgolas vōrds” un kopš 1990.gada beigām - vēl arī vairākus mazākumtautību kultūras biedrību raidījumus, kas bija Itas Kozakevičas ideja nepieļaujot, ka pie krievvalodīgajiem pieskaita visas mazākumtautības Latvijā. Tas Latvijai politiski bija ļoti svarīgi, un Broņislavs to uztvēra kā misiju.”

Kas nūdadzynuoja Cesvainis pili?
* “Telefona zvans ceturtdien, 2002.gada 5.decembrī, atskanēja ap sešiem no rīta, izraujot no miega un uzreiz nospriegojot nervus...
-Deg! Skola deg!”
* “Cesvaines vidusskola pastāvēja kopš 1919.gada, direktori tajā bija mainījušies bieži. Tieši Aloizs Spridzāns kļuva par pirmo ilggadējo šīs mācību iestādes vadītāju, bet līdz tam bija vēl daudz sāls jāapēd... Deviņdesmito gadu sākumā skolā mācījās ap 300 bērnu. Iedziļinoties skolas vēsturē, uz ko mudināja Atmoda, jaunais direktors uzzināja, ka pirmskara Latvijā šī bijusi ģimnāzija.”
* “Aloizs uzskatīja, ka ticamākā ir ļaunprātīga dedzināšana, un izstāstīja, ka tieši pāris nedēļas pirms nelaimes viņš saņēmis dīvainu telefona zvanu ar draudiem pabīdīt skolas direktoru nost, ja viņš kļūšot par traucēkli pils privatizācijai.”
(Citāti nu Birutys Eglītes gruomotys “Ceturtais bauslis”.)