1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
10-08-2020
Vārdadienas šodien: Audris, Brencis, Inuta

Rakstos

Būs gaišāk un priecīgāk

Baltinavas Novada muzejā notiek remonts, pēc kura mainīsies telpu iekārtojums, arī pašas telpas kļūs modernākas, gaišākas, apmeklētājiem pievilcīgākas. Taču muzejs nav slēgts. Muzeja vadītāja ANTRA KEIŠA apliecina, ka apmeklētāji nepieciešamības gadījumā var griezties muzejā, un par novada vēsturi viņa var izstāstīt, arī izstaigājot Baltinavas centru. “Nekas neapstājas, viss iet uz priekšu!” viņa saka.

Apspriež dabas parka “Numernes valnis” dabas aizsardzības plānu

Novembra nogalē Salnavā notika dabas parka “Numernes valnis” dabas aizsardzības plāna, ko izstrādā Daugavpils Universitāte, prezentācija,- sabiedriskā apspriešana, uz ko bija pulcējušies tie, kam interesē dabas parka turpmākā aizsardzība un apsaimniekošana, kas savstarpēji ir nesaraujami saistītas.

Izvēlas nākotnes profesijas

Trešdien Balvu Valsts ģimnāzijā skolēni no Baltinavas un Balvu novadiem ne tikai iepazinās ar nākotnes tehnoloģijām, bet arī saņēma apbalvojumus, noslēdzoties radošajam konkursam “Nākotnes profesijas”. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes karjeras konsultantes Anita Langovska un Lidija Ločmele atgādināja, ka skolēnu sumināšana ir oktobrī aizvadītās “Karjeras nedēļas” rezultāts.

“Dvēseļu putenī” arī mūsējie!

Valsts svētki izskanējuši, Latvijas 101.dzimšanas diena aizvadīta. Viens to sagaidījis, apmeklējot svinīgos pasākumus, cits ar ģimeni pie svētku galda, bet vēl kāds, izmantojot iespēju noskatīties 8.novembrī pirmizrādi piedzīvojušo Dzintara Dreiberga kara drāmu “Dvēseļu putenis”. Filmas iznākšana ir īpaša dāvana mums - latviešiem, bet vēl īpašāka tiem, kuri piedalījušies tās tapšanā. Prieks, ka viņu vidū ir arī balvenieši - brālis ar māsu Artūrs Pušpurs un Elīna Kalniņa, kā arī Edgars Kivkucāns. Filmējoties šajā kinoprojektā, viņi visi vēsturei atstājuši paliekošu savas dzīves lappusi.

Kurš mūsu mežā galvenais? (22.11.2019.)

Tā dzīvot nevar!

Šogad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nākusi klajā ar jauniem Latvijas administratīvi teritoriālās reformas plāniem. Izstrādāta karte, kurā pašvaldību skaits no 119 samazināts līdz 35. Plānots atkal apvienot vienā lielā novadā arī bijušo Balvu rajona teritoriju, kas iepriekšējās reformas laikā 2009.gadā sadalījās četros: Balvu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novados. Neraugoties uz pašvaldību iebildumiem, 15.oktobrī Ministru kabinets akceptēja VARAM piedāvājumu līdzšinējo 119 pašvaldību vietā izveidot 39, bet 7.novembrī Saeima 1.lasījumā atbalstīja reformas likumu. Zūdot cerībām panākt kompromisu demokrātisku diskusiju ceļā, vairāki novadi gatavojas ķerties pie radikālākām cīņas metodēm. To laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pētīs un vētīs septiņās publikācijās.

Reforma Latgali neglābs

 

Diskusijas par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību Latvijā sākās jau tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas. Tagad uz politiķu galdiem top jaunas reformas plāni. Par to, kas bijis un kas gaidāms nākotnē, saruna ar Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju un Krāslavas novada domes priekšsēdētāju GUNĀRU UPENIEKU.

Kopš pēdējās administratīvi teritoriālās reformas pagājuši desmit gadi. Kādi secinājumi?
-Viena rajona vietā izveidoja, piemēram, trīs novadus. Vai tas uzlaboja situāciju konkrētā valsts reģionā, iedzīvotāju labklājību? Diez vai. Radās arī citas problēmas. Piemēram, uz Krāslavas un Dagdas novadu robežas atrodas skola. Rezultātā abas pašvaldības savā starpā cīnās par skolēniem. Saprotams, ka šādu konkurenci nevar dēvēt par veselīgu. Turklāt līdz ar 2009.gada reformu šādas situācijas izveidojās daudzviet Latvijā. Tāpat nereti daudzas pašvaldības grib samest vienā katlā ar vienādiem nosacījumiem, piemēram, Krāslavu ar Valmieru, Mārupi vai Carnikavu. Tas nekā neiet kopā. Ir arī pozitīvas lietas. Par to esmu pārliecinājies, piemēram, esot Balvu pusē. Proti, iedzīvotājos nostiprinājies vietējais patriotisms. Tas ir īpaši svarīgi mūsdienās, kad globalizācijas rezultātā visu, kā saka, vēlas nolīdzināt un padarīt vienādu.

Tagad Latvijas teritoriālā iedalījuma kartē atkal gaidāmas izmaiņas...
-Allaž esmu uzsvēris, ka vairāk vai mazāk, bet katrā novadā dažādās sfērās ir atšķirīga situācija. Kas attiecas uz Krāslavas novadu, neredzam, ka mums reforma varētu radīt papildus problēmas, būtiskas izmaiņas. Paredzēts, ka Krāslavas novads apvienosies ar Dagdas novadu, par administratīvo centru nosakot Krāslavu. Tas zināmā mērā atjaunoto bijušā Krāslavas rajona teritoriju. Interesanta situācija bija izveidojusies ar Aglonas novada sastāvā esošo bijušo Krāslavas rajona Grāveru, Šķeltovas un Kastuļinas pagastiem, kuru iedzīvotāji bija izteikuši vēlmi pievienoties Krāslavas novadam. Tas tādēļ, jo viņiem Krāslava ir tuvāka attāluma ziņā, arī vairāk pazīstama un emocionāli tuvāka, jo līdz 2009.gadam Krāslava bija rajona centrs. Rezultātā par šo jautājumu tika rīkota sabiedriskā apspriešana, arī Krāslavas novads bija gatavs izskatīt šādu iespējamo attīstības scenāriju. Tomēr Aglonas novada domes sēdē deputāti jautājumā par novada iespējamu sadalīšanu nespēja pieņemt pozitīvu lēmumu, jo balsis sadalījās vienādi. Šobrīd paredzēts, ka Aglonas novads pievienosies Preiļu novadam, kur administratīvais centrs būs Preiļi.

Esot Saeimas deputāts, šīs reformas modelim atdotu balsi ‘par’?
-Gaidāmajā reformā ir daudz nezināmo - gan par skolām, gan slimnīcām un autoceļu infrastruktūras attīstību. Nupat pie manis bija zemnieks (saruna notika 8.novembrī - aut.pieb.), kura piederošās saimniecības apkārtnē esošais ceļš ir kritiskā stāvoklī. Turklāt tas ir valsts ceļš. Tūlīt tikšos arī ar Valsts policijas pārstāvi. Proti, nav skaidrs, vai Krāslavā arī pēc reformas turpinās darboties tādas pašas kategorijas policijas iecirknis kā šobrīd. Bažas ir arī par citām valsts institūcijām. Tāpat, kad lasu, ka kaut kam plānots palielināt algas, parasti uzreiz rodas bažas, ka uz tā rēķina kaut ko atņems pierobežas teritorijām. Neatkarīgi no tā, kuri novadi apvienosies un kāds būs to nosaukums, iedzīvotājiem tas īpaši neinteresē. Viņi jautās un prasīs, vai uz skolu varēs nokļūt ar normālu autobusu, vai varēs tikt pie ārsta un vai vispār jutīsies drošībā? Priekš iedzīvotājiem ir jānodrošina pilnvērtīgs pakalpojumu grozs. Tomēr šobrīd, kā jau minēju, ir plašs jautājumu loks, uz kuriem nav īsti skaidru atbilžu.

Ko reforma dos Latgales reģionam?
-Reiz biju Valmieras pusē. Bija nolijis lietus, braucām pa ļoti sliktu ceļu. Tolaik premjers bija Māris Kučinskis. Viņš pret mani pagriezās un teica: “Redzi, Gunār. Arī pie mums ir slikti ceļi.” Arī Latgalē daudzviet ir slikti ceļi, un reforma Latgales reģionu neglābs. Latgale ir atsevišķs stāsts. Tas, ka Latgale tiek uztverta atšķirīgāk, nekā citi valsts reģioni, dažkārt parādās arī medijos. Reforma neatrisinās arī jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju izceļošanu uz Latvijas lielpilsētām vai ārzemēm. Līdz ar reformu laukos iedzīvotāju vairāk nepaliks. Daudz ko nosaka arī mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, ja agrāk kādā no kolhoziem bija 60 traktoristi, tad tagad kādam lielam zemniekam pietiek ar četriem traktoriem. Tehnoloģijas spērušas tik lielu soli uz priekšu, ka vairs nav nepieciešams tik daudz darbaroku, kā savulaik. Kas attiecas uz to, ka lielajām pilsētām tiek pīrāga gardākās šķēles, bet blakus esošajiem mazajiem kaimiņu novadiem - tikai kripatiņas, tad dotācijas sadalās, ievērojot iedzīvotāju skaitu. Jo mazāk iedzīvotāju, jo mazāk naudas. Protams, ka noteiktas programmas tiek virzītas uz valsts lielākajiem attīstības centriem. Tajā pašā laikā, ja lielākā naudas daļa plūst uz lielajiem centriem, no tā kaut kas var tikt arī pārējiem. Piemēram, tūrisma jomā. Tomēr ir arī cilvēki, kuri dodas dzīvot uz Krāslavu. Piemēram, pārdod dzīvokli Rīgā, lai par krietni lētāku naudu nopirktu mājokli Krāslavā un šeit baudītu klusāku dzīvi. Arī Krāslavā ir infrastruktūra, kas var nodrošināt cilvēku vajadzības.

Esat Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs. Šajā struktūrā notiek darbs pie Latgales interešu lobēšanas reformas sakarā?
-Protams, darbs notiek. Varu arī piebilst, ka pārstāvu noteiktu politisko partiju, tikmēr valdībā ir citas partijas. Līdz ar to šis amats, atklāti runājot, ir politiski interesants. Tādēļ ir reizes, kad vismaz šobrīd doties uz Ministru kabinetu ir vieglāk Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājam un Viļakas novada domes priekšsēdētājam Sergejam Maksimovam. Diemžēl šobrīd Saeimā ir arī maza deputātu pārstāvniecība no Latgales, kas varētu vairāk aizstāvēt šī reģiona intereses.

Vai atbalstāt ideju par vairāku līmeņu pašvaldībām?
-Neatbalstu. Jāteic, man pietiek ar braukāšanu uz Rīgu un darīšanu kārtošanu galvaspilsētā. Ja man pēc hierarhijas principa vēl pa ceļam uz Rīgu pie kaut kā būs jāiebrauc... Kas attiecas uz deputātu pārstāvniecību, man nav pretenziju par to samazināšanu. Runa ir arī par Saeimu. Piemēram, kādēļ parlamentā nevarētu būt 90 vai pat mazāk deputātu? Savulaik arī es biju Saeimas deputāts. Atklāti runājot, labāk lai ir 50 Saeimas deputāti, bet deputātu palīgu skaitu gan vajadzētu palielināt. Tas tādēļ, jo deputātam ir grūti profesionāli iedziļināties un izsekot līdzi visam darba apjomam. Līdz ar to mēdz rasties situācijas, kad deputāts par kādu no jautājumiem, vienkārši runājot, nobalso, bara instinkta vadīts.

Izskan pārmetumi par nepietiekamu sabiedrības iesaisti un demokrātijas ievērošanu lēmumu pieņemšanas procesā, spriežot par reformas jautājumiem. Piekrītat, ka viss varētu notikt caurspīdīgāk?
-Redziet, sabiedrība, ejot uz vēlēšanām, zināja, ka ir konkrētas partijas, kuras iepriekš pateica par novadu apvienošanas plāniem. Tauta par šiem cilvēkiem nobalsoja, bet tagad sāk domāt... Kaut gan uzskatu, ka šī brīža Latvijas teritoriālā iedalījuma karte nav galējā un tajā, iespējams, vēl parādīsies izmaiņas.

Vainīgi nevis būvnieki, bet tie, kuri mājā dzīvos?

 

Šī gada 7.oktobrī Baltinavas novada domes deputāti atkārtoti nosūtīja vēstuli VARAM, tajā ietverot jautājumus, uz kuriem atbildes būtiski zināt ne tikai Baltinavas, bet arī citu novadu iedzīvotājiem. “Ja ministrijas atbilde uz pirmo vēstuli bija formāla, arī šoreiz atbildes ir vispārīgas, nekonkrētas. Var arī secināt, ka VARAM daļu atbildību par reformu vēlas pārlikt no sevis uz jaunizveidoto novadu. Sanāk tā, - ja reforma neizdosies, vainīgi būs nevis jaunās mājas būvnieki, bet gan tie, kuri šajā mājā dzīvos?” ministrijas atbildes uz otro vēstuli vērtē Baltinavas novada domes priekšsēdētāja SARMĪTE TABORE.
Publicējam ministrijas atbildes uz daļu no jautājumiem.

Kādā veidā un kādi pakalpojumi kļūs pieejamāki Baltinavas novada iedzīvotājiem pēc reformas?
-Pašvaldības administratīvais centrs pēc būtības ir vieta, kur atrodas dome un centrālā administrācija. Savukārt pakalpojumu saņemšanas vietu izvietojums jau šobrīd un arī pēc reformas būs atkarīgs no domes lēmumiem par to, kā nodrošināt pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visā novada teritorijā. Arī pēc jauno novadu izveidošanas pakalpojumu pieejamība pašvaldībām būtu jānodrošina uz vietas novada pagastos un pilsētās, ne tikai administratīvajā centrā.
Kādā veidā tiks panākta jaunu darbavietu radīšana jaunizveidotajās teritorijās?
-Latvijas un ārvalstu prakse pierāda, ka investoriem svarīga pašvaldību kapacitāte un iespējas, kā arī iedzīvotāju skaits. Tā kā tiks izveidoti lielāki novadi ar lielāku kapacitāti (gan speciālistu, gan budžeta ziņā), būs plašākas investīciju piesaistes iespējas. Lielākas pašvaldības ietvaros, saskaņoti un racionāli plānojot teritorijas attīstību, veidojot gan industriālās zonas, gan dzīvojamās zonas, būs iespējas piesaistīt arī lielāku investīciju apjomu un radīt vairāk darbavietu.
Kā, īstenojot reformu, tiks nodrošinātas atlaisto darbinieku sociālās garantijas? Citu valstu labā prakse pie šāda veida apjomīgām reformām paredz nodrošināt papildus sociālās garantijas atlaistajiem darbiniekiem.
-Jaunizveidotā novada administrācijas organizatorisko struktūru, tajā skaitā to, kādi un cik daudz darbinieku nepieciešams pašvaldības funkciju izpildei, veidos un vērtēs jaunā novada dome. No valsts budžeta reformas ietvaros tiks piešķirta dotācija, kuru jaunā pašvaldība varēs izmantot domes struktūras izmaiņu izdevumu, tajā skaitā sociālo pabalstu segšanai.
Kā tiks nodrošināts vienlīdzības princips visu apvienoto novadu pašvaldību darbinieku atlasē jaunizveidotā novada pašvaldības administrācijā? Vai neveidosies privilēģijas tiem darbiniekiem, kuri strādā novadā, kuram pievieno pārējos novadus?
-Jaunizveidotās pašvaldības iekšējās pārvaldes struktūra būs jaunās domes kompetencē. VARAM uzsākusi izstrādāt metodisko materiālu, kurā plānots apskatīt arī jautājumus par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, izbeigšanu utt. Jaunajai domei iekšējās pārvaldes struktūras izveidošanā būs precīzi jāpiemēro Darba likuma normas, kā arī jāņem vērā darba koplīgumos un darba līgumos darbiniekam un darba devējam noteiktās tiesības un pienākumi. Ministrijas ieskatā, visiem esošo pašvaldību darbiniekiem, tāpat kā jebkuram citam kandidātam, būtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas pieteikties darbam arī jaunizveidotā novada pašvaldībā.
Kādā veidā tiks nodrošināta katras teritorijas pārstāvniecība jaunajā novada lēmējinstitūcijā?
-Iedzīvotāji jaunās pašvaldības vēlēs kā līdz šim - proporcionālās vēlēšanās. Lai nodrošinātu plašāku iedzīvotāju pārstāvniecību, tiek piedāvāts palielināt deputātu skaitu novados. Kopējais pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits valstī samazināsies, vienlaikus nodrošinot konkurenci ievēlamo deputātu kopumam.
Kādā veidā tiks nodrošināta tautsaimniecības izaugsme jaunizveidotajā novadā?
-Pēc reformas īstenošanas darbosies konkurētspējīgas pašvaldības ar tādiem attīstības centriem, kas veicinās tautsaimniecības izaugsmi. Pašvaldības spēs piesaistīt investīcijas un īstenot nozīmīgus attīstības projektus. Sinerģija, kas radīsies lielākajām pilsētām apvienojoties ar apkārt esošām lauku teritorijām (novadiem), radīs daudz labākus nosacījumus teritoriju ekonomiskai izaugsmei. Visu nozaru problēmas tikai ar pašvaldību reformu atrisināt nebūs iespējams. Tomēr ministrija savas kompetences ietvaros sadarbojas ar Izglītības un zinātnes, Satiksmes un citām ministrijām, lai redzējums par nozaru attīstību būtu saskaņots, tajā skaitā no teritoriālā viedokļa.
Vai ir veikts pētījums par to, vai šī reforma nebūs par pamatu tam, ka lauki, pierobeža paliks pavisam tukši?
-Reformas mērķis nav veicināt lauku un pierobežas teritoriju iztukšošanos. Tāpat reforma nav nedz iemesls, nedz risinājums visām valsts mēroga problēmām. Ministrijas rīcībā esošie dati par iedzīvotāju nodarbinātību un migrāciju liecina, ka jau šobrīd vairums lauku teritoriju iedzīvotāju strādāt un saņemt dažādus pakalpojumus dodas uz tuvējām pilsētām - pamatā uz reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem. Pilsētās un to tuvumā koncentrējas arī vairums darbavietu. Reformas mērķis nav arī diskriminēt lauku teritorijās dzīvojošos iedzīvotājus un finanses vai infrastruktūru koncentrēt tikai pilsētās, vai arī mainīt iedzīvotāju paradumus dzīves vai darbavietas izvēlē. Ministrija kā ieguvumu piedāvātajam modelim saredz to, ka pašvaldībai, kurā ir gan pilsēta (ekonomiskās attīstības centrs), gan lauku teritorijas, lielākā daļa ieņēmumu radīsies pašas teritorijā. Tāpat arī šāds pašvaldību iedalījums ļaus sabalansētāk attīstīt valsts teritoriju kopumā.

Ko sagaidāt no pašvaldību reformas?

 

Veselības aprūpes pieejamībā izmaiņu nebūs
ALĪDA VĀNE, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle
-Jebkuras reformas mērķim jābūt vērstam uz iedzīvotāju labklājības paaugstināšanos, nevienlīdzības mazināšanu. Ne jau pašvaldību skaits noteiks to, ka reģionos dzīve kļūs labāka. Drīzāk uztrauc fakts, ka tagadējo mazo pašvaldību liktenis ir diezgan apdraudēts, jo samazinās konkrētu iedzīvotāju spēja ietekmēt pašvaldības darbu. Piemēram, ja Balvu novadā ir ap 12 000, bet Rugāju novadā - ap 2000 iedzīvotāju, kā Rugāju iedzīvotāji varēs ietekmēt domes darbu, ja galvenais vēlētājs būs balvenietis? Vai tas nenovedīs pie tā, ka tagadējos mazos novadus nākotnē sagaida lejupslīde, jo nav paredzēta jauna domes deputātu ievēlēšanas kārtība, kurā varētu tikt nodrošināta esošo novadu pārstāvniecība? Kas attiecas uz veselības aprūpes pieejamību Latvijā, pašvaldību reforma to kopumā nemainīs, jo lielākās ārstniecības iestādes, slimnīcas jau atrodas veco rajonu centros. Iespējams, ģimenes ārstu nodrošināšanā vienas pašvaldības ietvarā ir vieglāk nodrošināt ģimenes ārsta pieejamību mazās apdzīvotās vietās, bet maz ticami. Taču uztrauc premjera izteikumi, ka slimnīcu Latvijā ir par daudz (salīdzinot Latvijas un citu Eiropas valstu rādītājus, tas gan tā nav). Līdz ar to nav izslēgts, ka veselības aprūpē būs vēl viens tā dēvētais samazināšanas vilnis. Turklāt, iespējams, tas notiks pat ātrāk par pašvaldību reformu.

 

Lai uzņēmējiem vēlme strādāt un maksāt nodokļus
IVARS ZAHARĀNS, SIA “BalviFlora” valdes loceklis
-Uzņēmēji, tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs, vēlas, lai jebkura reforma, kas notiek valstī, uzlabotu dzīves kvalitāti. Pirms vairāk nekā desmit gadiem viena administratīvi teritoriālā reforma notika. Tagad mēs saprotam, ka tā bija liela kļūda, par kuru neviens nekādu atbildību nav nesis. Savukārt ar plānoto reformu mēs praktiski atgriezīsimies pie vecā rajonu modeļa. Šo reformu vērtēju pozitīvi, jo, veidojoties lielākiem novadiem, vajadzētu samazināties administrēšanas izdevumiem. Vēl būtiskāk vajadzētu samazināt valsts pārvaldes iestāžu tēriņus, kas atrodas mūsu galvaspilsētā un rada uzņēmējiem lielu administratīvo slogu. Taču diezin vai reforma uzlabos pakalpojumu pieejamību laukos. Drīzāk otrādi, jo cilvēku tomēr paliek mazāk, naudas infrastruktūras attīstībai, uzturēšanai trūkst. Arī ceļu (īpaši pašvaldības ceļu) kvalitāte pasliktinās. Te gan būtisks ne tikai naudas trūkums, bet arī tas, kā šo naudu tērējam. Ja pēc 100 000 eiro ieguldīšanas viena kilometra ceļa remontā ceļa kvalitāte praktiski nav uzlabojusies, tad būs grūti sasniegt tos mērķus, kurus izvirza reforma. Pašvaldībām jāuzņemas lielāka atbildība par to, kas notiek tās teritorijā, lai uzņēmējiem būtu vēlme strādāt, attīstīties un maksāt nodokļus neatkarīgi no novada lieluma.

 

Lauku skolām nekas nav jāpierāda
INĀRA SOKIRKA, Viduču pamatskolas direktore
-Uzskatu, ka plānotajai reformai šobrīd nav sociāli ekonomiskā pamatojuma. Vispārīgi skaitļi, apgalvojumi, neprecīza informācija apvienojumā ar ietiepīgu pārliecību, ka ‘tam tā būs būt!’. Šādā kontekstā neko labu no šīs reformas negaidu. Visvienkāršākais piemērs, proti, par kādu pakalpojumu uzlabošanos iedzīvotājiem var būt runa, ja novada centrs aizvirzīsies arvien tālāk? Pagaidām bez reāla pamatojuma masu medijos arī izplata uzskatu, ka lauku skolās izglītības kvalitāte ir zemāka nekā pilsētu skolās. Lauku pašvaldībās pārsvarā gadījumu skolas apmeklē visi tās teritorijā dzīvojošie bērni, bet pilsētās pēdējos gados parādās arvien pieaugošs skolu neapmeklējošo bērnu skaits. Tātad lauku skolās māca visu kontingentu, pilsētas - vairumā gadījumu bērnus no sociālekonomiski labvēlīgākas vides, kas nenoliedzami var ietekmēt zināšanu kvalitāti. Taču gan Rīgas, gan citu Latvijas lielāko pilsētu augstskolu studenti pārsvarā nāk no lauku rajoniem. Tie ir jauni cilvēki, kuri ar savu zināšanu līmeni tomēr var iestāties augstākajās mācību iestādēs. Tātad viņu zināšanu kvalitāte nevar būt bijusi tā zemākā. Izglītību nevar mērīt ar rentabilitātes jēdzieniem. Tā ir visas Latvijas ilgtspējīgas attīstības resurss. Mazajām lauku skolām nekas nav jāpierāda. Tām ir jāsaņem cieņa, atbalsts un sapratne no valsts puses, jāļauj mierīgi un kvalitatīvi mācīt skolēnus, nevis katru dienu cīnīties par izdzīvošanu jebkādu reformu ietvaros. Valstij ir jānodrošina vienlīdzīgas izglītības iegūšanas iespējas gan Rīgā, gan Viļakā vai Balvos. Reformas ietvaros, turpinoties skolu tīkla optimizācijai, mazajām lauku skolām pastāvēt būs arvien grūtāk.

 

Reformas zvanu centrs
VARAM izveidotā reformas zvanu centra uzdevums ir informēt iedzīvotājus par administratīvi teritoriālo reformu, atbildēt uz aktuāliem jautājumiem, kā arī uzklausīt viedokļus un ieteikumus. Ministrija katru nedēļu sagatavo informatīvu materiālu par biežāk uzdotajiem jautājumiem, kurus publicē ministrijas sociālajos tīklos (“Facebook” lapā un “Twitter” kontā) un mājaslapā www.varam.gov.lv. Zvanu centra darbību nodrošina ārpakalpojumā - SIA “BPO Liepāja” zvanu centra operatori, kuriem ir ministrijas sagatavoti informatīvie materiāli. Nepieciešamības gadījumā zvanu centra operatori jautājumus nodod arī ministrijas darbiniekiem.

Kopš šī gada jūlija, kad darbību uzsāka zvanu centrs, atbildēts uz vairāk nekā 1000 jautājumiem zvanu centrā un e-pastā. Iedzīvotāji interesējas par:
52 % - pausts viedoklis, ierosinājumi
14 % - novadu robežas
4 % - ceļi un sabiedriskais transports
3 % - ekonomiskā attīstība
3 % - reformas mērķi, kritēriji, virzība
2 % - iedzīvotāju līdzdalības iespējas
22 % - citi jautājumi (ar reformu nesaistīti)

“Projektu finansē/līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

 

 

 

 

 

 

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat Latvijas zemniekiem atvēlēto tiešmaksājumu apjomu pēc ES daudzgadu budžeta pieņemšanas?