1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
06-12-2019
Vārdadienas šodien: Anta, Antonija, Dzirkstīte

Atskatās uz kopā piedzīvoto

Pirms diviem gadiem Balvu Bērnu un jauniešu centrā (BBJC) aizsākās tradīcija svinīgā un reizē sirsnīgā atmosfērā atvadīties no jauniešiem, kuri pabeidz skolu vai kādu citu iemeslu dēļ pamet mūsu pilsētu. Lai gan pērn šis pasākums izpalika, šovasar, 23.augustā, ardievas jauniešu centra kolektīvam un tajā iepazītajiem draugiem teica 14 atraktīvi jaunieši.

Liels vai mazs, kas ir tas...

Šogad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nākusi klajā ar jauniem Latvijas administratīvi teritoriālās reformas plāniem. Izstrādāta karte, kurā pašvaldību skaits no 119 samazināts līdz 35. Plānots atkal apvienot vienā lielā novadā arī bijušo Balvu rajona teritoriju, kas iepriekšējās reformas laikā 2009. gadā sadalījās četros: Balvu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novados. Atskatoties un analizējot - kāpēc pirms desmit gadiem izjuka šī laulība, noskaidrojām – kādi pēc toreizējo novadu vadītāju un citu politiķu domām bijuši iemesli katram iet savu ceļu, kādas bijušas tā laika ieceres, kā katram novadam veicies šajos desmit gados un kādas ir bijušo novadu vadītāju domas par jaunajām novadu reformas iecerēm. Vai ir vērts atkal saiet kopā, vai tomēr labāk turpināt dzīvot un saimniekot atsevišķi? To laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pētīs un vētīs septiņās publikācijās.

Ja cilvēks domās par cilvēku, viss notiks

 


2009.gadā, pirms administratīvi teritoriālās reformas, vien daži Latvijas rajoni ar tajos ietilpstošajām pašvaldībām izteica vēlmi spert drosmīgu soli un apvienoties “zem viena karoga” - veidojot vienotus novadus jau esošajās rajona robežās. Viens no tiem bija arī Gulbenes rajons. Neraugoties uz vēlmi “draudzēties” ar rajona centru, pagastu padomes toreiz izteica bažas, ka, neatkarību zaudējot, pagasti pārvērtīsies par nomali, kuras attīstība kļūs vēl lēnāka nekā līdz šim. Vai tā tas noticis, un kā šajos desmit gados, kopš izveidojies novads, klājies Gulbenei, saruna ar bijušo Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku, tagad novada domes deputātu Valti Kraukli.

Kāds ir jūsu novada vēsturiskais stāsts? Kādēļ pieņēmāt tādu lēmumu?
-Nebija viegls uzdevums izšķirties par viena liela novada izveidi, jo sākotnēji vajadzēja pārliecināt pārējos deputātus, ka arī šādā modelī viss notiks. Daudzi domāja, ka zaudēs varu gan pagastu pārvaldēs, gan pilsētā, un arī pašai pilsētai kļūt par novada sastāvdaļu nebija viegli. Protams, runājot par šo nozīmīgo lēmumu, nevaram nepieminēt tā laika Gulbenes pilsētas vadītāju Nikolaju Stepanovu, kurš diemžēl jau aizsaulē. Tieši viņa nostāja, pārliecība un spēja pārliecināt, ka palikt vienam vienotam novadam ir vislabākais risinājums, bija viens no galvenajiem kritērijiem.

Bija kāds, kas iebilda pret apvienošanos?
-Sākumā izskanēja runas par Lizuma un Lejasciema novadu, bet viņi nevarēja panākt vienošanos. Pēc ilgas runāšanas lēmumu pieņēmām diezgan lielā vienprātībā. Domāju, ka nostrādāja arī burkāns - pie apvienošanās katrs pagasts saņēma 200 000 latu. Cits jautājums, vai šo naudu vēlāk iztērējām lietderīgi un pareizi.

Realizējoties reformai, tikai dažas pašvaldības Latvijā pieņēma lēmumu palikt bijušā rajona robežās…
-Jā, tie bijām mēs – Gulbene, un, manuprāt, arī Ventspils Kurzemes pusē, kas palika vienādā statusā. Pārējie veidoja novadus savādāk. Taču nācās pieredzēt arī nedaudz nesaprotamus lēmumus. Lai piedod mani kolēģi, bet ņemsim par piemēru Madonas novadu. Ir Madonas novads, tad seko Cesvaines novads, un Dzelzava, kas atkal ir Madonas novadā. Tas šķiet nedaudz absurdi. Arī Balvu rajons sadalījās četrās administratīvajās teritorijās. Domāju, paši redzat un varat spriest, kā jums iet vai neiet. Kaut gan visi uzskata, ka viss ir ļoti labi.

Kopš pirmās reformas pagājuši 10 gadi. Redzot, kas un kā notiek kaimiņnovados Alūksnē un Balvos, kādi ir secinājumi? Tas bija pareizi?
-Dzīve pierādījusi, ka esam gājuši pareizajā virzienā. Mazie pagasti, kuriem ir kredītsaistības, noteikti nebūtu spējuši realizēt projektus, kas jau īstenoti. Daudz ieguldīts sociālajā jomā. Līgo pagasta vecajā skolas ēkā bija 3 stāvi, mēs renovējam un izbūvējām liftu. Tur tagad ir tautā tā sauktais pansionāts. Saglabājām arī Jaungulbenes arodskolas ēku, kuru pārveidojām par aprūpes namu. Cilvēki pārmet, ka skolās tagad ir veco ļaužu pansionāti, bet jāsaprot, ka pamazām sākam dzīvot kā Eiropā, kur šādas iestādes nav nekas slikts. Bet, ja runā par novadu kopumā, viss notiek. Ņemsim par piemēru kaut vai mazo pagastu Druvienu. Ja nebūtu Gulbenes novada, nezinu, vai viņi spētu atdot kredītus, jo uzcēla lielo sporta zāli. Vai tas bija vajadzīgs, tas ir cits stāsts, jo toreiz lēmumu pieņēma pagasta pārvalde un deputāti. Es varbūt būtu ieguldījis naudu kultūras namā un pagasta ēkā. Skaista sporta zāle, tas, protams, ir jauki. Bet, gribam to vai nē, mūsu paliek arvien mazāk, un cilvēki laukos vairs neatgriezīsies. Tā ir visas Eiropas sāpe, jo notiek koncentrēšanās uz lielajām pilsētām.

Varat uzskaitīt plusus un mīnusus, paliekot vienā lielā novadā?
-Ja ņem vadības skatījumu uz novadu kopumā, tas ir pluss, finansējums – arī pluss. Kad novads izveidojās, mums bija četras bāriņtiesas, tagad ir viena. Un tiek galā. Te svarīgs cilvēciskais faktors – vai īstajā brīdī reaģējam. Darbojas vienota policija - gan pašvaldības, gan valsts. Ir lietas, kas ir ļoti labas, kaut gan no malas droši vien šķiet, ka viegli un labi ir tur, kur mūsu nav. Mīnuss varētu būt tas, ka cilvēki pagastos zaudēja darbu. Tiesa, ir kas zaudēja, bet ir kas pārgāja uz novadu. Jā, tagad viņiem jābrauc, bet mēs daudzi to darām. Absurds ir, ka Balvu cilvēki brauc strādāt uz Gulbeni, bet gulbenieši uz Balviem. Un tas notiek jau sen. Gulbenieši dodas pat uz Rīgu, Valmieru, Cēsīm. Ne tik pozitīvi droši vien ir arī tas, ka ne vienmēr spējam vienoties, lai visi novada iedzīvotāji būtu apmierināti. Taču tā noteikti nebūs nekad. Un lai kā gribam, neesam tik bagāti, lai uzturētu daudz priekšsēdētāju, priekšsēdētāju vietnieku un vēl administratīvo aparātu. Šobrīd Gulbenes novadā štatu ir pietiekami daudz, algas pietiekami lielas. Bet skaitliski mūsu noteikti ir mazāk, līdz ar to arī mazāk tērējam. Divus gadus Gulbenes novads bija un vēl joprojām ir auzās ar kultūru, jo strādāja cilvēks, kurš nevadīja kultūras jomu novadu, kā vajag. Konkursu vinnēja, bet izrādījās, ka darboties nesanāk. Tagad esam izsludinājuši jaunu konkursu. Dzīvosim, redzēsim…

Kas notiek ar pagastu pārvaldēm?
-Katrā pagasta pārvaldē joprojām strādā pārvaldnieks. Bet, iespējams, tagad ne vienmēr tik ātri spējam reaģēt uz nebūšanām, varbūt kāds kaut ko noklusē un to neredzam. Agrāk pagasta pārvaldnieks savā pagastā bija īsts saimnieks. Negribu, lai kāds to uztver personīgi, bet domāju, ka šobrīd tā ir ne visur. To nedomāju novada kontekstā, vairāk cilvēciskajā. Ir jātrāpa ar pagasta pārvaldes vadītāju, kurš, neskatoties uz visu, jautājumus risina ātri, forši un labi. Ja cilvēks domā par cilvēku, tad viss notiek.

Un kā ar novada ceļu uzturēšanu. Arī to var minēt pie plusiem?
-Pluss noteikti ir Lauku atbalsta dienesta programmas ceļiem. Plānojot kopīgu budžetu, mēs ātrāk vienojamies, izvirzām prioritātes. Bet ceļi nekad nebūs plusi, tie jebkurā gadījumā būs mīnusi, jo tā ir mūsu lielākā sāpe. Arī tagad pie jaunās teritoriālās reformas ir skaidrs – ja nesakārtosim ceļus, būs slikti. Piemēram, Eiropā cilvēki jau gadiem uz darbu brauc 100 kilometrus un vairāk. Tikai starpība tā, ka viņiem, atšķirībā no mums, ar infrastruktūru viss ir kārtībā. Runājot par ceļiem, pēdējā laika aktualitāte mūspusē ir Gulbenes-Balvu ceļa posma remonts. Cilvēki pašvaldībām pārmeta, ka ziemā vienu brīdi tas bija neizbraucams. Bet nav labuma bez sliktuma. Valsts programmā šis posms ir ielikts. Jā, bija periods, kad jutāmies ļoti slikti, bet pēc tam kādu laiku jutīsimies ļoti labi. Oktobrī Balvu ceļam jābūt uzlietai pirmajai asfalta virskārtai. Cerams, ka būs.

Ja runājam par kaimiņnovadiem un skatāmies konkrētu jomu, piemēram, māju siltināšanu, tad Alūksne ir platu soli priekšā visiem, arī Gulbenei. Tas nozīmē, ka ne vienmēr būt vienam lielam novadam ir priekšrocība.
-Māju siltināšana patiesībā nav novada nopelns – tas vairāk ir mājas apsaimniekotāja un pašu cilvēku lēmums. Lai paņemtu aizdevumu mājas siltināšanai, lēmums jāpieņem iedzīvotājiem. Gulbenē māju, kurā dzīvoju es, pirms 11 gadiem nolēmām siltināt paši, bez ALTUM programmas. Paņēmām aptuveni 70 tūkstošus latu lielu kredītu un nosiltinājām. Bet toreiz uz vietas bija praktiski visi īpašnieki. Tagad no mūsu mājas 60 dzīvokļu īpašniekiem mājā dzīvo tikai 50% - otri 50% tos ir izīrējuši. Līdz ar to siltināšanas programmu pieņemt ir ļoti grūti. Nenoliegšu, Alūksne patiešām ir priekšā gan Gulbenei, gan Balviem, bet viņi savas mājas nosiltināja pašā sākumā, kad noteikumi bija citi. Tās patiešām ir gadiem ilgas kredītsaistības, turklāt tagad šos lēmumus pieņemt ir vēl grūtāk. Ja iedzīvotāji savā starpā nespēs vienoties, nekā laba nebūs.

Tagad atkal esam jaunas reformas priekšā…
-Reformu vajag, jo neesam tik bagāta valsts, lai uzturētu tik lielu administratīvo aparātu. Kā piemēru minēšu mūsu sadraudzības pilsētu Tēmas komūnu Dānijā, ar kuru draudzējamies jau 25 gadus. Kad pirmo reizi aizbraucām pie viņiem ciemos, Tēmā dzīvoja gandrīz 10 tūkstoši iedzīvotāju. Liela pašvaldība ar 40 strādājošajiem, ar banku, bankomātu, skolu utt. Pirms 7 gadiem pietiekami bagātā Dānija ar lielo nodokļu slogu pieņēma lēmumu par teritoriālo reformu un apvienoja septiņas komūnas, Tēmas komūnu pievienojot pie daudz lielākās Silkeborgas. Un tur joprojām viss notiek. Tēmā bija ļoti skaista pašvaldības ēka, kura pēc apvienošanas trīs gadus nostāvēja tukša, jo tai nevarēja rast pielietojumu. Kad pagājušogad uz turieni biju aizbraucis, pašvaldības ēkas vietā ieraudzīju skaistu zālienu – māju nojauca. Iepriekš Tēmā bija banka, tagad vairs nav, vienīgi ārsta pakalpojumi pieejami uz vietas. Viņu pluss ir labā ceļu infrastruktūra. Tas pats būs arī šeit. Ja spēsim pareizi saimniekot, viss notiks.

Varbūt ne pats pārmaiņu process dažbrīd ir tas svarīgākais? Varbūt liela nozīme ir arī vadītājam?
-Tieši tā. Cik aktīvi paši būsim, tik aktīvi arī notiks procesi. Pieņemsim, ka Balvu novadu savienos atpakaļ bijušā rajona robežās - kā vecajos laikos. Ja mēs domājam par cilvēkiem un notiekošo kopumā, tad novads varēs realizēt visus šobrīd iesāktos projektus. Jā, vairs nebūs četru pašvaldību vadītāju, Viļakai un pārējām pašvaldībām paliks katrai savs saimnieks, bet kopumā novads varēs rēķināties ar vienu lielu budžetu. Tas būtu pareizi, jo šajos laikos gan Rugājiem, gan Baltinavai izdzīvot būs grūti. Pats esmu bijis gan pilsētas mērs, gan pašvaldības izpilddirektors, vietnieks. Ir jāsaprot – cilvēks visu laiku nevar būt priekšnieks. Kad izveidojās Gulbenes novads, sapratu, ka uz priekšnieka, vietnieka amatu pretendentu būs ļoti daudz, un aizgāju strādāt uz ALTUM. Startēju konkursā un vinnēju. Jā, nenoliegšu, ka ir grūti pārorientēties uz citu sfēru, bet to visu var darīt. Ikvienam no mums grūtākais ir izkāpt no komforta zonas, saprast, ka nevienam vairs nav darbs līdz pensijai, kā agrāk. Reizēm arī jāapvienojas, jādod vara citiem – jauniem cilvēkiem. Ja katrs domās par cilvēku, ne tikai par sevi, tad viss būs kārtībā.
Šobrīd zinu daudzus labus novadu vadītājus – šos cilvēkus novadā vajag saglabāt, bet faktā, ka reformas rezultātā izveido vienu labu novadu, neko sliktu neredzu. Arī tagad, protams, būs oponenti, kuri teiks, ka reformu nevajag. Bet mans uzskats ir tāds,- ja priekšgalā būs līderis, kurš domā par visiem, viss notiks. Tikai cilvēkam ir nozīme, un tā tas ir visās nozarēs, politiku ieskaitot. Lai kā kuram savulaik patika vai nepatika Gulbenes pilsētas vadītājs Nikolajs Stepanovs, viņš spēja izrunāties ar ikvienu un ikvienā jautājumā rast kompromisu. Toreiz nebija, kā tagad, kad sēžam pie viena galda, bet uzskatām, ka viens dara pareizi, otrs nē. Mūsdienās ir ļoti daudz populisma. Saskatāmies Saeimu, Rīgas domi, un dodam vaļā tāpat kā viņi. Bet ko mums dalīt? Ne mums jūras, ne naftas, nekā mums tāda nav. Atkārtošos, bet jādomā par cilvēku. Un es ar satraukumu gaidu nākamās pašvaldību vēlēšanas, jo bieži vien, solot cilvēkiem to, ko nevar realizēt, daudzi tiek pie varas. Tauta vairs netic politiķiem, uz vēlēšanām iet arvien negribīgāk. Es piekrītu, ka tā ir tikai mūsu – deputātu vaina. To saku kā politiķis, kurš ir politikā jau kopš 1987.gada 13.jūlija.

Vai vispār vajadzīgas novadu apvienošanas un pārmaiņas?
-Patiesībā jau pirms daudziem gadiem bija jādomā šādā kontekstā. 2009.gadā, kad veidojās pirmie novadi, vajadzēja bargākus noteikumus, jo izveidot mazus novadus ar niecīgu iedzīvotāju skaitu nebija pareizi. Neesmu tik daudz pētījis vai spriedis, bet man šķiet absurdi, ka mūsu Lizuma pagasts ir lielāks par dažu labu tagadējo mazo pašvaldību. Bet jebkura reforma nes sev līdzi pārmaiņas. Protams, mums visiem sāpīga ir skolu reforma un gaidāmā vidusskolu reforma. Tagad Gulbenes novadā ir četras vidusskolas – Gulbenes Valsts ģimnāzija, otrā vidusskola, Lizuma un Lejasciema vidusskolas. Pie jaunās programmas, Dievs dod, Gulbenes novadā saglabāt kaut vienu no tām. Ģimnāzijā kvalitātes rādītājus izturēsim, bet kvantitatīvo diezin vai... Jāsaprot, ka mūsu nav vairs tik daudz. Diemžēl. Es arī gribētu, lai visur būtu bērnudārzi un skolas, bet ja finansiāli to visu saliek kopā, saprotam, ka nevaram vairs pavilkt. Bet varbūt arī paši kaut kur esam vainīgi, jo mums visiem ir tēvu, mammu mājas, kas laukos lielākoties stāv tukšas. Labi, ka vēl ir zemnieki, kas apkopj zemi un izpļauj pļavas, neļaujot pagastiem ieaugt nezālēs. Tukšās ēkas uzturēsim, cik ilgi varēsim, bet lai atgrieztos iedzīvotāji, jāmaina politika valstiskā līmenī.

Kāda ir diskusijas virzība kopumā? Nav jūtama pretpozīcija starp ministriju un pašvaldībām, iedzīvotājiem?
-Lai tik īsā laikā īstenotu reformu, skaidrošanas darbam noteikti vajag vairāk laika. Pieļauju, ka arī aprēķini nav veikti līdz galam. Bet spriest un neko nedarīt arī nevar. Ja man kā iedzīvotājam jautātu, vai Gulbenes pilsētai jābūt Gulbenes novadā, es teiktu – nē. Man viss ir, esmu apmierināts, tāpēc neko nevajag. Bet ja domā globāli un naudu sadala pareizi, tad uz to var skatīties savādāk. Protams, pieņemts ne mazums absurdu lēmumu. Mums ir trīs mazie pagasti, no kuriem divos vairs nav skolu. Toties visos trijos ir sporta zāles. Diemžēl bieži vien nedomājam tālredzīgi un neskatāmies uz priekšu. Gulbenieši saka,- pilsētā vajag celt baseinu. Bet ja mēs to uzcelsim, pēc trīs gadiem tuvākajā apkārtnē vairs nebūs divu baseinu - ne Gulbenes, ne Balvu. Tieši tādēļ uzskatu, ka ir jāsadarbojas, ko veiksmīgi arī darām, vedot savus bērnus uz Balvu peldbaseinu. Manuprāt, nav ko skaust, vienīgi vajadzētu Gulbenes novadā radīt kaut ko tādu, lai balvenieši gribētu braukt pie mums uz Gulbeni. Kaimiņiem Alūksnē ir ļoti labs kultūras nams. Bet, ja nebūtu Balvu un Gulbenes, arī alūksniešiem klātos grūti. Ja varam aizbraukt uz kādu labu koncertu Alūksnē – ļoti labi. Uz mazākiem koncertiem iesim tepat uz vietas. Vajadzētu dzīvot draudzīgi. Mēs taču visi braucam uz GORU Rēzeknē, gan uz Rīgu, un tas ir tikai normāli.

Pētnieks Miglavs izteicies, ka pašlaik nav neviena zinātniska pētījuma, kas apliecinātu tik populāro viedokli, ka lielākās teritorijās attīstība notiek labāk un spēcīgāk.
-Tam pierādījumu nav un nebūs. Vienkārši jāstrādā un jādara, tad arī būs attīstība. Man prieks par mūsu novada sociālo dienestu un tā darbu. Vienmēr esmu uzskatījis, ka viņu galvenais uzdevums ir cilvēku nenoraidīt. Daudzi domā,- ja viņš ir bez darba un dzērājs, tad vairs nav cilvēks. Bet šī domāšana jāmaina. Lai arī cilvēks iegrimis tādās problēmās, viņš ir un paliek tikai cilvēks. Bet ja mēs ar savu darbu no desmit tādiem kaut vai divus varam izcelt no lielās bedres, tas jau ir sasniegums. Jāmēģina viņus saprast. Vienīgi, ja nevar palīdzēt, tas jāpasaka, nevis jāsola,- ej pie priekšsēdētāja, viņš tev palīdzēs. Nepalīdzēs priekšsēdētājs, nekas nepalīdzēs, ja neradīsim sistēmu, kas pareizi strādā.

Vēl divi gadi, un atkal piedzīvosim kārtējo reformu. Daudzi novadi šobrīd satraukušies, bet šķiet, ka Gulbene var atviegloti uzelpot. Jums nekas nemainīsies…
-Ja kāds no malas negribēs pievienoties Gulbenei, tad nē, viss paliks tā, kā ir. Bet finansējuma pašvaldībām pietrūkst un pietrūks, vienalga cik lielos novados kāds apvienojas.

 

Uzziņai:

• Novada administratīvā teritorija ietilpst Vidzemes plānošanas reģionā.


• Gulbenes novads tika izveidots 2009. gadā teritoriālās reformas rezultātā, apvienojoties visām trīspadsmit bijušā Gulbenes rajona pašvaldībām un Gulbenes pilsētai.

• Ar novadu robežojas desmit pašvaldības: Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju, Lubānas, Madonas, Cesvaines, Jaunpiebalgas, Raunas un Smiltenes novada pašvaldība. Gulbenes novads atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā.

• Novada centrs – Gulbene – atrodas 186 km no Rīgas.

• Gulbenes novads teritorijas ziņā ir 5. lielākais starp 110 novadiem – 1872 km2.

• Iedzīvotāju skaits uz šī gada 1.janvāri – 21541 iedzīvotājs. Starp 110 novadiem iedzīvotāju skaita ziņā Gulbenes novads ir 14. lielākais (PMLP dati).

Cīņā par novada saglabāšanu nepadosies

 


94% baltinaviešu, kuri piedalījušies aptaujā, arī turpmāk vēlētos redzēt savu Latvijā mazāko novadu kā pastāvīgu administratīvi teritoriālo vienību, un tikai 4,1% būtu ar mieru atbalstīt VARAM piedāvāto modeli – pievienoties Balviem. Savukārt 1,9% baltinaviešu atzinuši, ka derētu padomāt par otrā līmeņa pašvaldībām vai kādu citu variantu. Baltinavieši ir apņēmības pilni cīnīties par sava novada pastāvēšanu tādās pašās robežās, kā šobrīd, un nosūtījuši vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām.
Novada domes deputāte Inese Siliņa stāsta,- pārliecība par to, ka lietas labā kaut kas jādara, radās pēc tikšanās ar VARAM ministru Juri Pūci. “Sākumā reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka pakalpojumi kļūs pieejamāki un kvalitatīvāki. Bet kā tie tādi var kļūt, ja tos attālina no iedzīvotāja? VARAM prezentēja datus un rādītājus par mūsu novadu, kas bija apkopoti par dažādiem laika periodiem, līdz ar to informācija bija haotiska un rādītāji neobjektīvi. Gājām uz tikšanos cerībā, ka sadzirdēsim konkrētas lietas, kas tiks uzlabotas, sapratīsim, kā tiks organizēti procesi. Atbildes uz jautājumiem neguvām. Tādēļ arī pieņēmām lēmumu paust viedokli rakstiski.”
Novada domes deputāte ir pārliecināta,- desmit gadu laikā, kopš pastāv Baltinavas novads, tas spējis pierādīt, ka arī tik maza administratīvi teritoriālā vienība spēj attīstīties un piesaistīt investīcijas. “Kādi plusi mazai pašvaldībai? Paši uz vietas redzam, kur nauda vairāk jāiegulda un kā tā jāsadala. Bet, jo tālāk lēmējvara, jo grūtāk pierādīt, ka ir vajadzība ieguldīt līdzekļus. šī brīža realizētie projekti un piesaistītās investīcijas liecina, ka 10 gados esam attīstījušies. Bet VARAM šobrīd grib uzsvērt tikai mūsu mīnusus,” apliecina I.Siliņa. Viņa arī uzsver, ka nozīmīgs jautājums ir pierobežas apdraudējums. Baltinava ir Austrumu pierobeža, ES robeža, tieši tādēļ valstiskā līmenī jo īpaši būtu jādomā par šī novada apdzīvotību. Jo, tiklīdz cilvēku kļūs mazāk, drošības jautājums aktualizēsies. “Nesen lasīju Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Ginta Kaminska viedokli par reformu. Viņš ir pārliecināts, ka katrai reformai jābūt vērstai uz visas valsts attīstību, nevis vienkārši robežu grozīšanu. Jābūt reģionālajam skatījumam uz valsts attīstību, turklāt jebkurai reformai jābūt arī zinātniski izpētītai un pamatotai. Arī es šo domu atbalstu. Jāsaprot, ka mēs nedrīkstam tērēt nodokļu naudu kārtējai reformai, ja nav pamatojuma, ka tiešām būs labāk,” uzskata Inese Siliņa.

 

Par administratīvi teritoriālās reformas jautājumu
2019.gada 20.jūnijā Balvos notika VARAM ministra J.Pūces konsultācijas ar Baltinavas, Balvu, Rugāju un Viļakas novadu deputātiem par valdības piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk - ATR) modeli. Tiekoties ar ministra kungu, mutiski paudām savus priekšlikumus. Tagad iesniedzam rakstiski Baltinavas novada domes deputātu viedokli un priekšlikumus ATR jautājumā.
Konsultāciju laikā tika prezentēts VARAM sagatavotais materiāls “Pašvaldības profils - apvienotais Balvu novads”. Tajā apkopoti statistikas dati un raksturota esošā situācija Baltinavas, Balvu, Rugāju un Viļakas novados, bet nav pamatojuma, kā pievienošana Balvu novadam uzlabos situāciju tieši Baltinavas novadā - kā Baltinavas novadā veicinās uzņēmējdarbību, kā Baltinavas novadā uzlabos ekonomisko situāciju, kā Baltinavas novadā uzlabos pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā paaugstinās teritorijas attīstības līmeņa indeksu, kā Baltinavas novadā mazinās depopulāciju un uzlabos demogrāfiskos rādītājus. Atgādinām, ka, salīdzinot ar 2009.gadu, valstī lielākais teritorijas attīstības līmeņa indeksa pieaugums ir bijis tieši Baltinavas novadā. Tātad, pirms 10 gadiem izveidojot atsevišķu Baltinavas novadu, novada teritorijas kopējai attīstībai tas devis vairāk plusu nekā mīnusu.
K.Kariņa valdības deklarācijā ir pausts: izvērtēsim otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību. Aicinām neveikt pirmā līmeņa pašvaldību reformu, kamēr nav atbildes, vai būs otrā līmeņa pašvaldības, kādas tās būs, kādas funkcijas tiks pārceltas no pirmā uz otrā līmeņa pašvaldībām. Atbalstām ideju par reģionu stiprināšanu. Lai noskaidrotu Baltinavas novada iedzīvotāju viedokli plānotās ATR jautājumā, no 2019.gada 20.maija līdz 10.jūnijam tika veikta iedzīvotāju aptauja. 94% aptaujas dalībnieku atbalsta viedokli par Baltinavas novadu kā patstāvīgu administratīvi teritoriālu vienību, tikai 4,1% atbalsta VARAM piedāvāto Baltinavas novada pievienošanu Balvu novadam, 1,9% ir par kādu citu variantu. K.Kariņa valdības deklarācijā ir definēts, ka vietējo pašvaldību reforma tiks īstenota, stimulējot tālāku demokratizāciju, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību. Baltinavas novada iedzīvotāji ir izrādījuši savu pilsonisko līdzdalību un demokrātiskā ceļā pauduši savu viedokli. Rosinām, īstenojot pirmā līmeņa pašvaldību reformu (ATR), neveikt pašvaldību piespiedu pievienošanu vai apvienošanu, ignorējot pašvaldības iedzīvotāju vairākuma viedokli.
Aicinām, domājot par austrumu pierobežas apdzīvotības saglabāšanu no valsts drošības viedokļa, Eiropas Savienības austrumu pierobežas teritorijās izdarīt atkāpi no novadu veidošanas kvantitatīvajiem (iedzīvotāju skaita) kritērijiem vai piemērot atsevišķus kritērijus pierobežas novadiem pie ES ārējās sauszemes robežas. Ceram, ka VARAM organizētās konsultācijas ar vietējo pašvaldību deputātiem, kas notiek saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, nav tikai formalitāte, bet ir reāls dialogs, un konsultācijās paustie priekšlikumi tiks ņemti vērā.
Baltinavas novada domes deputāti

Ko domājat par administratīvi teritoriālo reformu?

 


Ligija Logina, Viļakas novada domes juriste, datu aizsardzības speciāliste: -Pašvaldību reforma, kas tuvojas, ir daļēji nesaprotama, jo mērķi nav skaidri definēti. Ministrijas vēlme ir apvienot mazās pašvaldības lielākās, jo tad būs ekonomija, lielāka attīstība un investīcijas. Taču neviens valstī nav parēķinājis, cik šī reforma izmaksās nodokļu maksātājiem. Cik līdzekļu būs nepieciešams dokumentu pārreģistrēšanai, kompensācijām darbiniekiem un, galu galā, sociālajiem pabalstiem cilvēkiem, kuri pēc reformas darba tirgū vairs nebūs vajadzīgi. Šajā gadījumā paredzu, ka notiks masveida cilvēku aizplūšana uz lielākām pilsētām, kur, protams, būs darbs. Bet lauki, sevišķi pierobeža, kļūs tukši. Līdz ar to automātiski atkritīs jautājums par nepieciešamību uzturēt skolas, tautas namus, slimnīcas, bibliotēkas, komunālās saimniecības, jo nebūs, kas šos pakalpojumu izmanto un arī sniedz. Lauku teritorijās katra reforma nesusi savu artavu, un man kā lauku iedzīvotājai jāsecina, ka nekas uz labo pusi nav gājis. 2009.gadā, apvienojoties pagastiem, arī sākās iedzīvotāju migrācija, jo pagasti vairāk nepildīja centra funkcijas, iedzīvotāji migrēja uz centriem, sākās skolu slēgšanas, aizvēra pasta nodaļas, jo nebija apgrozījuma utt.. Arī šī reforma nebūs izņēmums. Laukos paliks vecāka gadagājuma cilvēki un robežsargi, kas pierobežā ne tikai gādā par robežapsardzību, bet arī sociālo un kārtības uzturēšanu. Katrā reformā noteikti ir arī kaut kas pozitīvs. Piemēram, birokrātiskā aparāta samazināšana. Bet vai šo birokrātisko aparātu radījušas pašvaldības? Teikšu, nē. Pašvaldības nezin, kā izgrozīties ar jau esošajiem darbiniekiem, lai varētu nodrošināt tās funkcijas, kuras likumos ir paredzēts pildīt pašvaldībai. Bet ministrijas uzliek arvien jaunus pienākumus un atskaites. Es domāju, ka ministrijām vispirms būtu jāizvērtē savas funkcijas, daudzo aģentūru, kantoru darbība un nepieciešamība, vajadzīgie un nevajadzīgie darbi, ko var un nevar uzkraut pašvaldībām. Labs saimnieks vispirms sāk ar sevi, bet mums sanāk pretēji – vispirms tiksim galā ar “apakšām”, bet “augšā”, kā sanāks. Ka tikai nesanāk sevi atbrīvot no darba. Domājot par nākotni, arī mana ģimene apsvērs iespēju doties projām. Teiksiet, ka jāsāk sava uzņēmējdarbība. Bet ne visi var būt uzņēmēji, skolotāji, ārsti vai juristi. Raudzīsimies kas notiks, tad domāsim.

 

Ināra Ņikuļina, toreizējā Balvu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece: -Jebkura reforma ir pārmaiņas, tas nav jāpierāda. Vairāk biju saistīta ar 2009.gada vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Vēl ilgi pirms pašvaldību apvienošanas procesa ar toreizējo Balvu domes priekšsēdētāju J.Trupovnieku intensīvi meklējām labākos variantus. Braucām uz Aizkraukli, jo tur bija izveidots sekmīgs apvienošanās modelis. Uzrunājām kaimiņu pašvaldības, jo vēlējāmies jauno novadu izveidot, apvienojot Balvu pilsētu, Kubulu, Vīksnas un Balvu pagastu pašvaldības. Atbalstu neguvām. Un var arī saprast toreizējo vadītāju piesardzību. Pilsētai tas būtu bijis ļoti izdevīgs variants, jo no iepriekšējās reformas cieta tieši pilsētas - bijušo rajonu centri. Skatoties no šodienas skatu punkta, tas tomēr bija lokāls redzējums – mums pašiem lai ir labi, bet pārējie – lai kā grib? Ko tad darīt pārējai teritorijai? Šodien kāpjam uz tiem pašiem “grābekļiem”– tā, kā ir, mums ir labi. Kam ir labi? Cilvēkiem, kuri ir nodarbināti pašvaldību administrācijās, ir labi. Visiem, kuri atbrīvosies reformu rezultātā, protams, slikti. Bet tam vienkāršajam darba rūķim, kurš strādā savā lauku saimniecībā, vai tam mazajam uzņēmējam, kurš tāpat varēs paļauties tikai uz saviem spēkiem, ir gluži vienalga, kādas reformas notiek valstī. Viņš vēlas, lai vismaz krīzes situācijā, ja ne ikdienā, varētu saņemt kādu atbalstu – no pašvaldības, no valsts – vienalga. Nedomāju, ka 2009.gada pašvaldību reforma bija kļūda, jo no 522 pašvaldībām tika izveidotas 119. Drīzāk kļūdains bija tās izpildījums, turklāt tika pieļauti dažādi izņēmumi, kas ļāva saglabāties ļoti mazām autonomām teritorijām. Tik mazā valstī un tik sadrumstalota pārvaldība dārgi maksā. Tas nebija pareizi. Jaunā reforma plāno pašvaldību skaitu samazināt līdz 36. Arī tam var piekrist, taču atkal sākas tirgošanās un, iespējams, līdz reformas pabeigšanai šis skaitlis var radikāli atšķirties. Šinī procesā mani biedē, ka valstij tik nozīmīgs process tiek nodots praktiski vienas ministrijas rokās, kur lēmums ir atkarīgs no dažu personāliju izpratnes par situāciju valstī. Un ja nu mainās valdība? Kas būs cietēji? Nodokļu maksātājs, uz kura “kakla” sēž milzīgais kontrolējošais aparāts. Vispareizākā pieeja novadu veidošanai būtu skatīties un analizēt pašvaldības pašpietiekamību. Ne tikai VARAM, bet labākajiem speciālistiem no visām ministrijām un resoriem, īpaši no Pašvaldību savienības, būtu jāizsēdina katrā novadā desants, lai atbildīgi izvērtētu novada varēšanu attīstīties, ne tikai izdzīvot uz finanšu izlīdzināšanas fonda rēķina. Emocijām te vietas nebūtu. Brīvprātīgo apvienošanos neatzinu iepriekšējā reformā un neatzīstu arī tagad. Arī iedzīvotāju viedoklis ir ļoti svarīgs, bet ne noteicošais. Par vienu gan esmu pārliecināta – reforma notiks, iezīmētie novadi tiks izveidoti. Nedrīkstam kavēties, visu četru mūsu novadu vadītājiem ir jābūt tālredzīgiem, jātiekas, jādiskutē, jāvienojas, jāuzklausa iedzīvotāji. Dramatizēt situāciju nevajadzētu, jo pastāvēs, kas pārvērtīsies!

 

Daina Tutiņa, Rugāju novada domes izpilddirektore: -Nav pieļaujams uzsākt jaunu administratīvi teritoriālo reformu, pirms nav veikta 2009.gada reformas izmaiņas/ietekme attiecībā uz katru pašvaldību teritoriju attīstību. Vispirms ir jāveic ekonomiskais pamatojums, kāpēc tieši bijušo rajonu ietvaros jāveido pašvaldības. Piedalījos iepriekšējās pašvaldību apvienošanas projekta izstrādē, kurā piedāvāja vienu no variantiem - viss Balvu rajons vienā novadā. Toreiz VARAM ierēdņi “iesmēja” - ko tad, kolhozu veidosiet?! Tagad tie paši ierēdņi ar ministru apgalvo, ka ir jāveido novadi bijušo rajonu teritorijās. 10 gadi bija pietiekams laiks, lai šādu analīzi veiktu! Tā ir tiešākā VARAM funkcija – domāt par reģionālo attīstību, nevis izmainīt novadu teritoriju robežas bez pamatojuma. Lai runātu par administratīvo izmaksu ietaupījumu, tās ir jāaprēķina, ko neviens nav darījis. Nevar atbildēt uz jautājumu – kas būs labāk iedzīvotājam, kādi ieguvumi un kādi zaudējumi? Skumji, ka VARAM ministrs pat neieklausās citos pētījumos, ka to pašu var izdarīt, veidojot citu sistēmu, piemēram, reģionālās pašvaldības, un daļu funkciju nodot tām.
Kompleksi jārisina visās nozarēs, ko attīstīt katrā Latvijas reģionā, pašvaldībā un teritorijā. Ko lai dara, arī laukos, pierobežā dzīvo cilvēki. Visiem tuvumā nav ostu, dzelzceļu, kas rada labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbības attīstībai. Attiecīgi, lai būtu pieejami atbalsta instrumenti un resursi. Tiek aizmirsts iedzīvotājs, izveidojot lielas pašvaldības, investīcijas tiks novirzītas novadu centros – tai skaitā reģionālās nozīmes centros, radot darba vietas, attīstot infrastruktūru, izglītības iestādes, kas arvien vairāk veicinās iedzīvotāju koncentrāciju pilsētās un ap pilsētām. Savukārt lauki vēl jo vairāk “iztukšosies”. Svarīgs arī lauku teritoriju iedzīvotāju viedoklis, vai šāda administratīvi teritoriālā reforma vajadzīga. Pilsētniekiem pakalpojumi ir pieejamāki. Lai tos saņemtu, nav nepieciešami papildus transporta izdevumi. Pirms iepriekšējās reformas solītie autoceļi, kas savieno pagastu ar novada centru, tā arī nav noasfaltēti. Pašvaldības, kurām ir reģionālās nozīmes attīstības centrs, ir bijušas labākā situācijā, salīdzinoši ar citiem novadiem, jo bija lielākas iespējas saņemt dažādus finansējumus infrastruktūras attīstībai. Neskatoties uz to, Rugāju novada dome, kopš izveidots novads, realizējusi 65 projektus par summu 7 037 118 eiro dažādās jomās, piesaistot finansējumu projektiem no dažādiem fondiem. Pašvaldības ikgadējais budžets ir ap 2 miljoni eiro. Šo summu saņēmusi lauku teritorija - 2 pagasti. Līdz šim brīdim neviena institūcija nav jautājusi un analizējusi Rugāju novada domes autonomu funkciju spēju izpildīt, nav vērtējusi to sniegšanas kvalitāti. Kā var VARAM izstrādāt jaunā novada profilu, ja vispār nav bijuši šajās pašvaldībās?

“Projektu finansē/līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”“Projektu finansē/līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

 

 

 

 

 

 

 

 

Kulinārais mantojums mūsdienu gaumē

Vēloties padalīties personīgajā ievārījumu vārīšanas pieredzē, kā arī uzzināt jaunas šī garduma receptes, 23.augustā Bērzpils pagasta ainaviski tematiskajā atpūtas parkā pulcējās pagasta iedzīvotāji, kuri ikdienā labprāt bauda šo saldo našķi. Nogaršojuši līdzatnestās zaptes, bērzpilieši izvēlējās labākās, kā arī atzinīgi novērtēja turpat kalnā uz ugunskura vārīto ķirbju aprikožu ievārījumu.

Jauno mācību gadu gaidot

Otrdien noslēdzās Balvu un Baltinavas novadu izglītības iestāžu apmeklēšana, lai pārliecinātos par to gatavību jaunajam darba cēlienam. Skolās un bērnudārzos Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes darbiniekiem bija iespēja aplūkot telpas, vērot vasarā paveikto, noklausīties sagatavotās prezentācijas par izglītības iestāžu darbu, uzdot jautājumus un pārrunāt aktualitātes.

Kamermūzikas festivālam – 20!

Aizvadītajā sestdienā un svētdienā Balvu muižas koncertzālē izskanēja Balvu kamermūzikas festivāls, kas šogad svinēja apaļo 20 gadu jubileju. Kamermūzikas festivāla pirmās dienas noslēdzošais koncerts bija ar nosaukumu “Balle Vīnē”, kurā klātesošajiem lielisku muzikālu baudījumu sniedza Indulis Cintiņš (vijole) un “Latvian Sound Quartet”: attēlā no kreisās Roksana Tarvide (klavieres), Māra Botmane (čells) un Līva Plociņa-Janova (vijole). Turklāt koncertprogramma bija veidota kā neliels teatrāls uzvedums ar galma atmosfērai raksturīgu atribūtiku – parūkām, tērpiem un grimu.

 

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Sestdiena

Sarežģītajā sestdienā sarežģījumus var sagādāt gan kašķīga attieksme pret tuviniekiem vai kolēģiem, gan vēlme visus dancināt pēc savas stabules, gan nelietderīgi tēriņi vai brāķa pirkumi, gan lieks risks uz kalna, ezera vai ceļa, gan čika laika ķibeles no plkst. 17.02 līdz 24.00. Tāpēc vakaru labāk pavadīt mājās nevis tusiņā, spēļu zālē vai sabiedriskā pasākumā. Visticamāk, ka no šādām vietām jūs varat atgriezties ar zilu aci, tukšo maku un sabojātu garastāvokli. Un, ja, nedod Dievs, nonāksiet policijā, tad pat miesīgais brālis (māsa, sieva vai vecāki) diez vai jums gribēs nākt palīgā. Netici, bet tu pamēģini!  

 

 

 

 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Vai sabiedrībai jāzina, cik pelna amatpersonas?