Atklāj izstādi un tiekas ar grāmatas idejas autoru

Detaļas

Izveidots Ceturtdiena, 25 Oktobris 2018 15:40

19.oktobrī Balvu Novada muzejā notika izstādes atklāšana un tikšanās ar izstādes un grāmatas “Latgales ainava” idejas autoru, Latgales fotogrāfu biedrības vadītāju Igoru Pliču. Izstādes atklāšana notika Grāmatu svētku laikā.

Piedāvā lasāmvielu tumšiem rudens vakariem

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 22 Oktobris 2018 16:23

19.oktobrī Balvu Novada muzeja izstāžu zālē jau astoto reizi pēc kārtas atklāja Grāmatu svētkus, ko, sadarbībā ar partneriem, rīko izdevniecība “Zvaigzne ABC”. Kā vienmēr, iepazīstināt balveniešus ar savu daiļradi ieradās visdažādāko literatūras žanru autori.

Atklāj meistaru istabu

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 22 Oktobris 2018 16:18

Pagājušā nedēļa Balvu Profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā aizritēja amatnieku zīmē - skolēni strādāja darbnīcās, sacentās Amatnieku svētkos un nedēļu noslēdza ar modernas kokapstrādes klases un meistaru istabas atklāšanu.

Marka Rotko māksla iedvesmo un mudina jaunām idejām

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 22 Oktobris 2018 16:11

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ir multifunkcionāla Daugavpils pašvaldības kultūras, mākslas un izglītības iestāde, kurā glabājas vairāki Marka Rotko gleznu oriģināli. Tā iekārtota Daugavpils cietokšņa arsenāla ēkā. Marks Rotko ir viens no ietekmīgākajiem 20.gadsimta gleznotājiem, izcils intelektuālis, pētnieks un izglītotājs. Viņš piedzima Dvinskā, tagadējā Daugavpilī, kas tolaik bija daļa no Krievijas impērijas, un desmit gadu vecumā kopā ar ģimeni emigrēja uz ASV. Latgales ebreju zēna sarežģītais ceļš no imigranta līdz atzītam māksliniekam bija grūts un sarežģīts - viņš integrējās amerikāņu sabiedrībā, protestēja pret mākslas komercializāciju, alka pēc stabilitātes un vienlaikus baidījās no pārlieku ērtas dzīves, bija finanšu grūtībās, izdzīvoja depresiju. Rotko centra vadītāja vietnieks Māris Čačka saka: “Rotko arī mūsdienās ir paraugs, piemērs, iedvesmas un pamudinājuma avots virknei mākslinieku gan ārvalstīs, gan Latvijā. Rotko - tā ir domāšana un reizē komunikācija.”

Darbos ieliktas emocijas, zināšanas un pieredze
Galvenā krājuma glabātāja Zane Melāne uz jautājumu, vai Marka Rotko daiļrade ietekmē mūsdienu māksliniekus, atbild pozitīvi. “Viņam gan kā pasaulslavenam māksliniekam, gan viņa mākslas darbiem viennozīmīgi ir ietekme arī uz māksliniekiem. Taču apmeklētāju viedokļi atšķiras. Ir cilvēki, kuri no Rotko ļoti iedvesmojas, taču citi uzskata, ka viņa māksla nav tik vērtīga, kā tiek pozicionēta. Manuprāt, svarīgākais mākslinieka vēstījums ir par to, ka viņš mākslas darbos ielicis gan emocijas, gan zināšanas un pieredzi, domāju, - arī savu mantojumu. Viņa mērķis to visu bija aiznest līdz skatītājam, un tas ir izdevies. Skatoties uz viņa mākslas darbiem, nevar palikt vienaldzīgs - ir dažādas emocijas, ir dažādi viedokļi,” skaidro Zane Melāne. Viņa piebilst, ka Rotko centra darbinieku, gidu mērķis nav pārliecināt, cik izcils bija šis mākslinieks, jo tas viennozīmīgi ir skaidrs. “Mūsu mērķis ir radīt iespēju cilvēkiem atnākt, apskatīties šos mākslas šedevrus un viedokli par redzēto veidot pašam,” uzskata Zane. Viņa atceras emocionālas tikšanās ar cilvēkiem, kuri bija mērojuši tālu ceļu no citām Eiropas valstīm, Amerikas Savienotajām valstīm uz Latviju, uz Daugavpili. Viņi braukuši, lai redzētu Rotko darbus, jo šis ir vienīgais mākslas centrs Austrumlatvijā, kur skatāmi Rotko oriģināldarbi retrospektīvā ekspozīcijā, sākot no viņa reālistiskajiem darbiem, turpinot sirreālisma periodā radīto, multiformas, klasisko un arī noslēdzošo - tumšo periodu. “Mums ir bijuši apmeklētāji, kuriem viņa darbi ir radījuši ļoti spēcīgas emocijas. Pavadot ilgāku laiku ekspozīcijā, cilvēki ir raudājuši, jutušies emocionāli piepildīti un iedvesmoti,” atceras Zane. Atsevišķs stāsts ir par māksliniekiem un viņu daiļradi, arī to, kuru darbi tieši šobrīd skatāmi astoņās izstādēs. Daudzi ir piedalījušies Marka Rotko glezniecības simpozijos, un pēc tam atgriežas šeit ar personālizstādēm, jo viņus ir uzrunājusi Marka Rotko filozofija un mākslas darbi. “No šī mākslinieka iedvesmu gūst simpozija dalībnieki, jo viņiem ir unikāla iespēja dzīvot blakus Rotko garam, nākt un baudīt viņa darbus, iedvesmoties arī no vides - Daugavpils pilsētas, kur piedzima un pirmos dzīves gadus pavadīja mākslinieks. Tie ir skaistie saullēkti un saulrieti pie Daugavas, un arī tas atspoguļojas vietējo mākslinieku gleznās,” pastāsta Zane.

Ieinteresēta arī jaunākā paaudze
Rotko mākslas centrs nav tikai Rotko muzejs, kā viņus bieži vien nezinātāji nodēvē. Tas ir multifunkcionāls mākslas un kultūras centrs, kur līdzās Rotko ekspozīcijai skatāmas Latvijas un ārzemju mākslinieku izstādes. “Mūsu uzdevums ir veidot un kopt šo kultūrvidi ne tikai Daugavpilī, bet arī Latgales reģionā un plašāk. Arī izglītot jauno paaudzi mākslas jomā, tāpēc mēs piedāvājam dažādas iespējas. Pašiem mazākajiem bērniem tie ir zīmēšanas konkursi. Svinot Marka Rotko 115. dzimšanas dienu, izsludinājām konkursu, kurā piedalījās skolēni no visas Latvijas, iesūtot savus zīmējumus par tēmu “Es kā Rotko”. Mums ir meistardarbnīcas dažāda vecuma skolēniem, kur stāstām jauniešiem par mākslu, māksliniekiem un jaunākajām tendencēm mākslā, mēģinot izprast un skaidrot, kas tad ir laikmetīgā māksla, tā mudinot viņus pievērsties mākslai,” saka Zane Melāne. Viņa piebilst, ka notiek arī meistarklases kopā ar māksliniekiem gan teorijā, gan darbojoties praktiski. Runājot par nākotni, galvenā krājuma glabātāja cer, ka izdosies realizēt projektu, kura laikā Rotko centrs iegūs vēl vienu jaunu sektoru vēsturiskās pulvernoliktavas telpās, veltītu keramiķim Pēterim Martinsonam - Martinsona māja. Tur būs skatāma no Daugavpils nākušā pasaulslavenā keramiķa ekspozīcija – gan informatīvā daļa, gan Rotko centram dāvinātā darbu kolekcija. Rotko centra vadītāja vietnieks Māris Čačka saka: “Vienmēr vajag augt, pilnveidoties, mainīties un būt arvien aktuāliem mākslas telpā Latvijā un pasaulē. Mūsu darbs arī nākotnē iezīmēts, parādot ārvalstu un Latvijas mākslu un izceļot labāko, kas pārstāv mūsu un citus Latvijas reģionus. Augsim arī plašumā, tuvākajā nākotnē plānota Martinsona māja, tālākā - kolekcijas glabātava, iespējams, jaunas izstāžu zāles.”

Sandra Krastiņa iedvesmojas no Abrenes tēmas
“Māksla ir tas, kā cilvēks apzinās sevi,” izstāžu atklāšanā uzsvēra māksliniece, viena no Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvēm Sandra Krastiņa, kurai Rotko centrā līdz pat 4.novembrim būs skatāma personālizstāde “Ekrāns”. Viņas jaunākais darbs “Es nezinu, ko nezinu” piesaista apmeklētāju uzmanību ar savu monumentalitāti un Abrenes tēmu. Izstāžu kuratore Inese Riņķe raksta: “Piecu paneļu monumentālā gleznojuma nosaukums atspoguļo reālo situāciju, uzsākot pētījumu par dzīvi Abrenes apriņķa teritorijā, kas vairs nepieder Latvijai. Noslēpumainu un neizpētītu kā Abrenes novada baltā sieviešu tautastērpa mīkla. Jautājumi bez atbildēm, skopās ziņas arhīvos un muzeju fondos stimulēja dokumentālu liecību meklējumus Balvos, Viļakā, Baltinavā. Viens no atradumiem -1937.gada Jaunlatgales apriņķa skolu fotoalbums.” Minētais fotoalbums nāk no Balvu Novada muzeja un pašlaik atrodas Rotko centrā. “Tas ir kā mēģinājums tuvoties sapratnei, kas klāts zem laika zīmes. Pēc paplašinātas izpētes muzejos un arhīvos nepiedāvāju kādu nogatavinātu viedokli, tomēr sev uzdotais jautājums ir diezgan izaicinošs un neērts. Kas mums šodien ir Abrene - nacionālās pašapziņas simbols, kas izceļams vien godos, demonstrējot balto tautastērpu? Apgabals, pār kuru jau pārklājusies aizmirstības krēsla, kas notraušama kā krīts no skolas tāfeles. Kas bija un ir Abrenes cilvēki – rēgaini skolotāju portreti no 1937.gada Jaunlatgales apriņķa skolu ‘prezentācijas’ albuma. Un ko šodien mums iezīmē vietu nosaukumi, kas sen jau pārdēvēti. Es pat nezinu, ko es nezinu,” saka Sandra Krastiņa.

Svin reizē ar Latvijas simtgadi
Izstāžu sezonas atklāšanā septembrī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis uzsvēra, cik svarīgi, lai Latgalē veidotos jaunas darbavietas. “Mēs zinām, ka darbavietas veido arī radoši cilvēki - tie, kuri rada māksliniecisko vidi. Mēs esam lepni par mūsu māksliniekiem, kuri kopā ar mums vienlaikus ar Latvijas simtgadi svin Marka Rotko 115 gadu jubileju. Prieks, ka izstādēs pārstāvēti ļoti dažādi mākslinieki un mākslas žanri no vairākām valstīm, un viņu vidū ir arī mākslinieki no Latgales,” uzsvēra Jānis Dukšinskis. Izstāžu atklāšanā vārdu deva visiem klātesošajiem māksliniekiem. Pašlaik Rotko centrā var skatīt vairākas izstādes - ceļojošo izstādi “Gleznojam savu nākotni kopā”, demonstrējot desmit starptautisku mākslinieku darbus, kas tapuši Daugavpilī 14.starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko 2018” laikā, kuri iedvesmojušies no Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko darbiem un viņa dzimtās pilsētas īpašās auras. Jaunu uztveri un citādu laiktelpas dimensiju rada Marka Šagāla un lietuviešu mākslinieka Jona Daniļauska glezniecības izstāde “Divi Šagāli”. Silvas Linartes izstāde “Dvēseles ainas” skatāma smalka, noslēpumaina un jūtīga glezniecība, lakoniska savā izteiksmes valodā, bet vienlaikus dziļa savā pārdzīvojumā, kas vijas caur prieku un mīlestību, skumjo un traģisko un vedina uz apceri par mūžīgo dabā un sev apkārt. Marutas Raudes personālizstāde “Vienmēr maksimāli” ir mākslinieces daiļrades retrospekcija, kurā izvēlēti darbi no iepriekšējo gadu izstādēm. Izstādē skatāmi darbi, izpildīti dažādās tehnikās un krāsu gammās. Katra izstāde ir unikāla savā vienreizīgumā un radošo autoru dzīves redzējumā caur saviem mākslas darbiem.

Uz Rotko centru dodas ar lielu zinātkāri
Balvu Valsts ģimnāzijas 12.klases audzēkne Laura Berne: -Šis bija mans pirmais Marka Rotko mākslas centra apmeklējums, tāpēc apbrīnoju ne tikai mākslu, bet arī pašu ēku un apkārtējo vidi. Modernā arhitektūra lika aizmirst, ka pats mākslinieks ir dzīvojis citā gadsimtā. Mācoties mākslas skolā, Rotko darbi mani ļoti ieinteresēja, taču viņu pazinu tikai pēc populārajiem krāsu laukumiem. Biju pārsteigta par krasajām izmaiņām viņa darbu stilā, par mākslinieka dzīves gadiem Amerikā. Katrs darbs lika izjust daudz un dažādas emocijas: kāda krāsa vienam liek just mīlestību, taču otram - naidu. Šī ir vienkāršība un tajā pašā laikā - dziļums. Mākslas centrā mūs pavadīja lieliska gide, varēja redzēt, ka viņa pati bija ļoti ieinteresēta visā, ko stāstīja. Centrs piedāvāja ne tikai izstādes, bet arī lielisku iespēju skolēniem strādāt ar māksliniekiem darbnīcās. Arī pati nepalaistu garām iespēju tādās piedalīties. Zinātkārajiem centrs piedāvā arī bibliotēku, kurā var uzzināt sīkāk par Rotko, apskatīt viņa darbus grāmatās un citos izdevumos. Mācoties mākslas skolā, viņa veikumu mēs redzējām tikai grāmatās vai reprodukcijās, taču Rotko centrā atradās arī oriģināldarbi, un tas radīja pavisam citādas izjūtas. Esmu ļoti pateicīga, ka man bija iespēja piedalīties šajā projektā un izbaudīt gan Rotko, gan citu talantīgu mākslinieku darbus.

Balvu Valsts ģimnāzijas 12.klases audzēkne Paula Paidere: -Marka Rotko mākslas centru apmeklēju pirmo reizi. Nebiju bijusi arī Daugavpils cietokšņa teritorijā. Manuprāt, tā ir vieta, ko ir vērts apmeklēt, jo vienviet var atrast gan vēstures liecības, gan mūsdienīgus mākslas objektus. No visām izstādēm mani visvairāk uzrunāja Ilonas Linartes un Daces Pudānes kopizstāde “Līdzīgie kodi”. Man pašai tuvs minimālisms, neitrālās toņu gammas un skandināvu stils,tāpēc tieši šādus mākslas darbus vēlētos redzēt savās mājās un sev apkārt. Runājot par Marku Rotko, jāsaka, ka pirms tam padziļināti nebiju interesējusies par šo mākslinieku, tāpēc zināju tikai viņa pazīstamākos darbus no krāsu laukumiem. Biju pārsteigta uzzinot, cik dažādiem mākslas stiliem mākslinieks izgāja cauri, lai atrastu savējo, ar ko arī nokļuva slavas virsotnē. Mani patiesi uzrunāja Rotko centra iekārtojums - tik pārdomāts, mūsdienīgs un neuzbāzīgs, ļaujot cilvēkam būt kopā ar mākslu, nevis apkārt esošo interjeru.

Ceļ trauksmi par bēniņos iesprostotiem baložiem un to mazuļiem

Detaļas

Izveidots Ceturtdiena, 18 Oktobris 2018 16:02

Ar laikraksta “Vaduguns” redakciju sazinājās Balvu pilsētas iedzīvotāji, kuri pārdzīvo par aizvadītajās dienās piedzīvotajiem notikumiem. Attēlā redzamais foto (daudzdzīvokļu māja Ezera ielā 28) uzņemts šīs nedēļas sākumā. Lai arī foto kvalitāte nav ļoti laba, redzams, kā viens no baložiem sēž pie aizrestotās ventilācijas lūkas no ārpuses, bet otrs balodis atrodas mājas iekšpusē – bēniņos. “SAN-TEX” Remontceltniecības vadītājs skaidroja, ka šai mājai attaisīta jumta lūka un baložiem ir iespēja izkļūt no bēniņiem. Savukārt iedzīvotāji uzstāja, ka baloži pa jumta lūku ārā nelido, tādēļ nepieciešams attaisīt mājas sānos esošās ventilācijas lūkas. Kā redzams šajā foto, bēniņu iekšpusē esošais balodis vismaz līdz foto uzņemšanas brīdim nav izmantojis iespēju izlidot pa jumta lūku. Kad laikraksts “Vaduguns” šo trešdien atkārtoti sazinājās ar K.Bikaviņu un lūdza rast iespēju attaisīt attēlā redzamās ventilācijas lūkas, pašvaldības uzņēmuma speciālists informēja, ka autopacēlājs atrodas remontā, bet solīja par šo jautājumu padomāt un to risināt. K.Bikaviņš arī vēlreiz uzsvēra, ka jumta lūka ir atvērta un baložiem ir iespēja izkļūt ārpusē. Savukārt biedrība “Drauga Spārns” pastāstīja, ka viņi vēlreiz sazinājās ar pašvaldību un saņēma solījumu, ka tajā pašā dienā (šo trešdien) ventilācijas lūkas mājai Ezera ielā 28 tiks atvērtas.