1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
29-05-2020
Vārdadienas šodien: Maksis, Raivis, Raivo

Izbraukā citam piederošu īpašumu

Kāds Balvu pilsētas iedzīvotājs regulāri saskaras ar nelūgtiem viesiem, kuri ar džipiem izbraukā viņam piederošo īpašumu Rugāju novadā. Pēdējā šāda cilvēku patvaļa notika pašā mēneša sākumā – 1.martā.

Velc, pelīte, saldu miegu

Mazāki un lielāki, sarkani, zili, rozā un dzelteni, ar austiņām un actiņām, dažādu dzīvnieku formās – tādus bērnu spilventiņus, dekoratīvās sedziņas un attīstošās rotaļlietas, kā arī bērnu gultiņu dekorus no plīša darina jaunā māmiņa Antra Brokāne, kuras vaļasprieks pamazām pārvērties naudas pelnīšanas veidā.

Protesta akcijā - arī baltinavieši

5.martā visā Latvijā notika kārtējā iedzīvotāju protesta akcija pret Administratīvi teritoriālo reformu, tostarp arī Baltinavas novadā. Šoreiz akcents bija likts uz smagās tehnikas vienību pārvietošanos pa valsts nozīmes ceļiem.

Mēs ejam tālāk!

Šodien lasītāju rokās nonāk 9201. “Vaduguns” numurs. Laikraksts iznāk kopš 1950.gada 5.marta, un tolaik tas saucās “Balvu Taisnība”. “Avīzei pieskārušies lasītāji jau vairākās paaudzēs, turklāt par neiespējamo misiju var nosaukt vēlmi saskaitīt to cilvēku vārdus, kuri bijuši laikraksta varoņi, palīdzējuši tā tapšanā septiņdesmit gadu garumā. Ar jums, lasītāji, mēs lepojamies - PALDIES, kas esat!” sakām mēs, vadugunieši (no kreisās) Gvido Lielmanis, Maruta Sprudzāne, Artūrs Ločmelis, Zinaida Logina, Aigars Kirsanovs, Irēna Tušinska, Daina Dimitrijeva, Sanita Karavoičika, Skaidrīte Bērziņa, Skaidrīte Gugāne, Edgars Gabranovs un Ingrīda Zinkovska.
21.gadsimts, mūsuprāt, ir izaicinājumu laiks, kas norit nemitīgā skrējienā, turklāt vājos tas nesaudzē. Arī reģionālo laikrakstu redakciju kolektīvi mērķtiecīgi, nereti arī izmisīgi cīnās par savu pastāvēšanu uzskatot, ka vietējās avīzes mērķis un pamatuzdevums ir informēt sabiedrību par vietējo cilvēku likstām un priekiem, vēlmēm un iespējām, par ko citviet pasaulē neviens neuzrakstīs. Katra vieta ir unikāla, katra vieta ir specifiska...
Lasot “Vadugunij – 70” lasītāju aptaujas anketas, priecājāmies par jūsu vēlējumiem laikraksta kolektīvam būt tikpat radošam arī turpmāk. Acīmredzot ir jābūt tumsai, lai saredzētu zvaigznes. Tāpat ir jābūt gaismai, lai saredzētu ceļu, kurp tālāk iet. Pirms desmit gadiem, “Vaduguns” 60 gadu jubilejas svētku numurā, pirmajā lappusē vēstījām: “Mēs ejam tālāk!” Ko vēl piebilst? Ejam tālāk arī laikā, kad ir arvien vairāk izaicinājumu... Ejam tālāk kopā ar jums!

 

Sauciens pēc palīdzības

Dzīvo katrai dienai un cer

Nelaime nenāk brēkdama – tā piezogas klusi un pavisam negaidīti. To zina arī rugājiešu Vitas un Kristapa Zušu ģimene, kura audzina divus dēlus. Pagājušā gada aprīlī viņu dzīve apgriezās kājām gaisā, jo pēkšņi smagi saslima piecgadīgais dēls Deivids. Kopš tā brīža Vita un viņas ģimene savu dzīvi vairs neplāno, viņi priecājas par katru aizvadīto dienu.

Līdz piecu gadu vecumam Deivids bija dzīvespriecīgs bērns, kurš apmeklēja bērnudārzu, auga, priecēja vecākus un citus – nekas neliecināja par veselības problēmām. Tad pēkšņi puika saslima. Pagāja mēnesis, un no enerģiskā Deivida vairs nebija ne vēsts - viņš vairs nespēja ne runāt, ne pastāvīgi pārvietoties – puika sabruka vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Ārstu verdikts vecākiem bija kā spriedums – puikam atklājās smagas komplikācijas pēc izslimotajām masalām. “Deividam bija četri mēneši, kad es saslimu ar masalām, kaut gan biju potējusies. Slimība noritēja ļoti smagi. Sākumā neviens nevarēja pateikt, kas man kaiš - mēnesi nogulēju slimnīcā. Tikai pēc aptuveni divām nedēļām noskaidrojās diagnoze. Pa to laiku no manis saslima arī Deivids. Viņš, protams, nebija potējies, jo pirmā pote pret masalām bērniem paredzēta tikai gada vecumā,” atminas Vita. Tāda saslimšana, kāda konstatēta Deividam, Latvijā pēdējo reizi reģistrēta 1985.gadā – tātad pirms 35 gadiem. Un arī pasaulē sastopama diezgan reti.

Pirmais pasaulē, kurš izmēģina jaunās zāles
Pēc mēneša apritēs gads kopš dienas, kad Vita un viņas vīrs uzzināja par baiso dēla diagnozi. Būdama pēc profesijas mediķe, Vita zināja, ko tas nozīmē, taču viņa ir mamma un cerības neatmet. “Sākumā ārsti Deividam solīja 4-6 mēnešus, bet nu jau būs pagājis gads. Savā ziņā viņš mums ir brīnumbērns. Pateicoties kādai jaunai ārstei neiroloģei, kura vēl ir rezidente, uzzinājām, ka no Amerikas var dabūt eksperimentālās zāles, kuras neviens pasaulē, izņemot mūsu Deividu, vēl nav lietojis. Mūsu dēls ir pirmais un vienīgais, uz kura šie eksperimentālie medikamenti ir izmēģināti, un viņš ir izdzīvojis. Taču cik ilgs laiks mums atvēlēts, nezina neviens – tas būs gads, pieci vai desmit. Mums nebija variantu, piekritām, jo šādā brīdī jāizmēģina viss, ko vien var. Šobrīd mēs katru dienu dzīvojam kā pēdējo…,” teic Vita.

Vajadzīgs īpašs autokrēsls
Šogad jūnijā apritēs gads, kopš Deivids izgājis eksperimentālo zāļu kursu. Visu, ko viņa veselības labā vecāki varējuši izdarīt, viņi ir izdarījuši. Savukārt mūsu - līdzcilvēku - spēkos ir uzlabot smagi slimā puisēna dzīves kvalitāti. Lai to izdarītu, nepieciešams atbalsts. Ar Latvijas Sarkanā krusta Balvu nodaļas atbalstu uzsākta līdzekļu vākšana speciālajam mašīnas autosēdeklītim, kas aprīkots ar balstiem galvai un drošības sistēmām. Vita stāsta, ka pagaidām nākas likt lietā izdomu un pielāgoties savām iespējām. “Mūsu dēls pats nesēž, tādēļ viņu vajag pārvietot vismaz pusguļus. Automašīnas aizmugurē viņam esam uztaisījuši tādu kā dīvāniņu – uz tā viņš guļ, kad vajag pārvietoties. Taču šāda pārvietošanās ir ļoti apgrūtināta,” skaidro Deivida mamma. Daļa nepieciešamo līdzekļu speciālajam autokrēslam jau saziedota, taču pagaidām finanšu vēl nepietiek. Vita stāsta, ka šobrīd pastāv cita problēma. Pārsvarā šāda veida autosēdeklīši dabūjami ASV, Jaunzēlandē vai Austrālijā, taču Zušu ģimenei paveicās un viņi vienu atrada Polijā. Taču ir viens ‘bet’… Veikals preci uz Latviju nesūta. “Kopā ar māsas vīru Andri, kurš labi pārvalda angļu valodu, uzrakstījām vēstuli ar lūgumu izdarīt izņēmumu un palīdzēt. Tagad gaidām atbildi. Ja nē, vīrs jau teica, ka pašiem būs jāmēro 700km attālais ceļš un jābrauc pakaļ. Citu variantu nav,” teic Vita. Jaunā sieviete atzīst,- nepavisam nav viegli dalīties ar savu bēdu, taču dēla dēļ tas ir jādara. “Esmu sapratusi vienu – plānot neko nevar. Jo vairāk mēģinu to darīt, jo nekas neizdodas. Mēs dzīvojam katrai dienai un ceram… Nekas cits jau neatliek…”.

Kopā mēs varam!

 

Palīdzēsim Deividam tikt pie autokrēsliņa un ziedosim!

Latvijas Sarkanais Krusts, Balvu komiteja, reģ.Nr. 40008002279
Raiņa iela 52, Balvi, Balvu novads, LV-4501, konta nr. LV24UNLA0050004984376
AS “SEB Banka”, Kods: UNLALV2X

 

 

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat deputāta Andra Kazinovska lēmumu izstāties no JKP frakcijas Saeimā?