1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
21-09-2018
Vārdadienas šodien: Vanda, Veneranda, Venija

Sarkanbaltsarkanais karogs, kas vecāks par valsti

Latgales kongress, kas Rēzeknē norisinājās 1917.gada 26. – 27.aprīlī, neapšaubāmi ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kas parāda Latgales lomu Latvijas nacionālās valsts veidošanās procesā. Par godu šī vēsturiskā notikuma un mūsu valsts 100- gades svinībām, Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē skatāma izstāde “Pāri slieksnim” , kurā citu eksponātu vidū atrodams arī viens no vērtīgākajiem pēdējā laika ieguvumiem – gandrīz trīs metrus garais, otrs vecākais saglabātais sarkanbaltsarkanais karogs, uz kura ar burtiem izšūtas cilvēku ilgas pēc brīvības. Karogs ar uzrakstu “Brīva Latvija!” un “Zemkopības skola”, ko pirms Pirmā Latgales kongresa vienas nakts laikā sašuvušas divas tolaik uz Rēzekni evakuētās Jelgavas Zemkopības skolas skolotājas Lavīze Putniņa un Alīda Freimane-Liberte, nu ir atgriezies pilsētā, kur tas radīts.
Pateicoties Andra Viduleja dāvinājumam, Latgales Kultūrvēstures muzeja Nacionālajā krājumā ir nonācis Pirmā Latgales kongresa “dalībnieks” – 1917.gadā darinātais sarkanbaltsarkanais karogs, kas redzams arī kongresa vēsturiskajā fotogrāfijā. Līdz gada beigām tas būs apskatāms izstādē “Pāri slieksnim”, kas maijā Latvijas muzeja darbinieku saietā Oskara Kalpaka memoriālajā mājā “Airītes” Saldus apkaimē saņēmusi Latvijas Muzeju biedrības gada balvu nominācijā “Gada tematiskā izstāde 2018” un 100 eiro naudas balvu.

Dzimis vienas nakts laikā
Izstādes kuratore Anna Līpenīte, izrādot eksponātus, atklāja ceļu, ko veicis šis nozīmīgā vēsturiskā notikuma liecinieks, lai pēc simts gadiem atkal atgrieztos vietā, kurā tas darināts: “Ja vien šis karogs spētu stāstīt, cik daudz mēs uzzinātu!”
Pirms simt viena gada tapušo tolaik vēl neeksistējošās Latvijas valsts simbolu rotā divi uzraksti “Zemkopības skola” un “Brīva Latvija!”. A.Līpenīte skaidro: “Karogs piederēja Jelgavas Zemkopības skolai, ko Pirmā pasaules kara laikā evakuēja no Jelgavas uz Rēzekni. Tā atradās toreizējās Rēzeknes tirdzniecības skolas, tagadējās Jāņa Ivanova mūzikas skolas telpās, kur notika kongresa otrā darba diena. Kad organizatori uzaicināja šīs skolas pūtēju orķestri piedalīties kongresa atklāšanas gājienā, tika nolemts, ka tik svinīgam pasākumam jāuzšuj savs karogs. Skolotājas Lavīzes Putniņas vadībā tas tika izdarīts. Nolēma, ka karogs būs valsts – sarkanbaltsarkanās - krāsās un tam būs uzraksts “Brīva Latvija!” Lai gan Latvijas valsts tolaik bija tikai sapnis, kas vēl jāizcīna. Savukārt uzraksts “Zemkopības skola” apliecināja karoga piederību šai mācību iestādei.”
No sārta satīna un balta linu auduma darinātais karogs, pateicoties Jelgavas Zemkopības skolas skolotājām Lavīzei Putniņai un Alīdai Freimanei-Libertei tapa vienas nakts laikā – tieši pirms 1917.gada kongresa pasākuma. “Tā kā skolai bija tikai viena šujmašīna, bet laiks bija ierobežots, iedzīvotāji palīdzēja sameklēt vēl vienu šujmašīnu, lai otra skolotāja var palīdzēt. Tādējādi darbu izdevās pabeigt līdz kongresa sākumam,” pastāstīja izstādes kuratore. A. Līpenīte atklāja, ka kongresa dalībnieki šim karogam atvēlēja nozīmīgu vietu – trīs staltu zemkopības skolas audzēkņu nests, tas lepni plīvoja gājiena priekšā. Tam sekoja skolas orķestris un aiz tā - tūkstošiem manifestācijas dalībnieku.

Padomju laikā slēpa segas pārvalkā
Noslēdzoties Pirmajam Latgales kongresam, karoga dzīve turpinājās. “To izmantoja visos skolas svinīgajos pasākumos. Arī vēlāk, kad skolēni savai skolai uzdāvināja skaistāku zīda karogu, veco karogu nepameta novārtā, bet izmantoja svinīgos gadījumos,” zina teikt izstādes kuratore.
Drīz vien, vēsturei metot kārtējo līkloci, pienāca laiks, kad karogu nācās slēpt. Komunistiem nākot pie varas, tas glabājās vienā no zemkopības skolas apakšstāva tumšajiem gaiteņiem starp vecām mēbelēm. “Paveicās, ka neviens tajā tumšajā telpā nebija iegājis, arī lielākā daļa skolas darbinieku bija nomainījušies un nezināja par karoga eksistenci,” stāsta A. Līpenīte. Savukārt skolēni, kuri tolaik mācījās zemkopības skolā, vairumā bijuši patriotiski noskaņoti, tādēļ neviens nav izpaudis noslēpumu par šīs nozīmīgās vēstures liecības eksistenci. Savukārt, ienākot vācu karspēkam, nevienu tas pat neinteresēja un karogu nemeklēja. Bet 1944.gadā, vāciešiem atkāpjoties, toreizējais skolas patriotiski noskaņotais direktors lūdza skolotāju Lavīzi Putniņu noglabāt šo nozīmīgo relikviju - karogu - savās lauku mājās. Tā tas nonāca Sesavas pagasta “Dankaru” mājās.

Ilgais ceļš mājup
Nozīmīga loma karoga saglabāšanā pieder toreizējās Jelgavas Zemkopības skolas orķestra kordiriģenta, pēc tautības morāva, meitai Betijai, kurai savulaik latviešu valodu mācīja karoga darinātāja Lavīze Putniņa, kā arī skolas mūzikas skolotāju Nikolaja un Pētera Viduleju brālim, mācītājam Jūlijam Vidulejam. “Jūlijs apprecēja Betiju, kura bija saglabājusi siltas un tuvas attiecības ar karoga autori L.Putniņu. Savas vecumdienas Lavīze Putniņa aizvadīja Viduleju mājās Iecavā. Šīs mājas bēniņos daudzus gadus glabājās karogs, ko Lavīze bija atvedusi līdzi. Vēlāk, Lavīzei Putniņai, arī Jūlijam un Betijai Vidulejiem aizejot mūžībā, karoga glabāšanu pārņēma viņu dēls Andris Vidulejs. “Būdams sirdsgudrs cilvēks un apzinoties karoga vērtību, Andris Vidulejs, nevienam no radiem nezinot, pārveda karogu no Iecavas uz savu Rīgas dzīvokli, kur rūpīgi salocītu un ieliktu segas pārvalkā, noglabāja veļas plaukta dziļumā,” vērtīgā vēstures liecinieka turpmāko likteni atklāj A. Līpenīte.

Atmodas laikā aizceļo uz Cēsīm
Andrim Vidulejam izdevās nosargāt karogu līdz Atmodas sākumam. Tad tā turpmāko likteni viņš uzticēja karogu pētniekam, vēsturniekam, Cēsu vēstures un mākslas muzeja darbiniekam, 2009.gadā izdotās grāmatas “Sarkanbaltsarkanās - Latvijas karoga krāsas” autoram Tālim Pumpuriņam. Pirmā Latgales kongresa karogs ilgu laiku bija apskatāms Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēstures ekspozīcijā. “Pirms gadiem desmit bijām aizbraukuši uz šo muzeju un ieraudzījām karogu. Man personīgi tas bija atklājums, jo nezināju par tā eksistenci,” apgalvo A. Līpenīte. Veidojot Pirmā Latgales kongresa 100- gadei veltīto izstādi “Pāri slieksnim”, Latgales Kultūrvēstures muzeja darbinieki lūdza cēsiniekiem atvēlēt šo karogu demonstrēšanai Rēzeknē un saņēma pozitīvu atbildi. Savukārt izstādes atklāšanā 2017.gada 3.maijā A. Līpenīti un viņas kolēģus gaidīja milzīgs, iepriecinošs pārsteigums: “Kad devām vārdu Andrim Vidulejam, visu klātbūtnē viņš paziņoja savu lēmumu, ko salidojumā atbalstījusi visa Viduleju dzimta – uzdāvināt šo karogu glabāšanai Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. Jo karogam esot jāatgriežas tur, no kurienes tas nācis.” Kopš tā laika naktī pirms Pirmā Latgales kongresa tapušais brīvas Latvijas simbols kļuvis par vienu no vērtīgākajiem šī muzeja eksponātiem. “Pateicoties cilvēku atbildības sajūtai un cieņai, vēsturiskais karogs ir saglabājies un atgriezies Rēzeknē kā Latgales kongresa liecinieks. Latgales Kultūrvēstures muzeja kolektīvs sirsnīgi pateicas Andrim Vidulejam par uzticību un godu – glabāt vēsturisku relikviju nākamajām paaudzēm,” atzinību par vērtīgo dāvanu pauž muzeja darbinieki.

Karogs vieno
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumu nodaļas vadītāja, karogu pētniece ANITA GAILIŠA skaidro, ka karogs ir vienotības un varas simbols, kas vieno valsti, tās pavalstniekus, novada, pilsētas vai pagasta cilvēkus. Viņa uzskata, ka arī dzimtu karogu veidošana ir atbalstāma: “Dzimtas karogs vieno dzimtu.” Savukārt varas karogs ir tāds, kas tiek uzspiests. “Piemēram, PSRS karogs padomju laikos mums bija varas simbols. Ir arī amatpersonu karogi. Mums Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir Valsts prezidenta standarts, Saeimas priekšsēdētājam ir standarts, ministru prezidentam ir standarts. Valsts karogs un ģerbonis – tie ir valsts simboli.”
Uz jautājumu, kā jāizturas pret valsts karogu un kāda attieksme nav pieļaujama, A. Gailiša atbild: “Dažādos laikos ir bijusi dažāda attieksme pret valsts karogu. Pastāv arī likumi, kas paredz to, kā pret to jāizturas. Tai jābūt cieņpilnai attieksmei. Daudz kas atkarīgs arī no katra cilvēka audzināšanas un inteliģences. Ja kāds slikti izturas pret karogu, viņš parāda savu attieksmi nevis pret karogu, bet - pret valsti. Tik dziļa nozīme ir valsts karogam.” A. Gailiša atgādina, ka dažādās valstīs karoga simbolu izmanto dažādi: “Ir valstis, ar temperamentīgākiem iedzīvotājiem, kurās karogu var attēlot gan uz tortes, gan uzšūt uz biksēm vai uzkrāsot uz vaigiem. Ja tas izpaužas kā patriotisms, tas ir pieļaujams. Tomēr tas ir ļoti jūtīgs jautājums.”

Par karoga pastāvēšanu nezināja
Balvu Valsts ģimnāzijas audzēkni BAIBU VĪKSNIŅU visvairāk iepriecināja iespēja apmeklēt muzeja krātuves, ko parasti neatklāj ierindas apmeklētājiem: “Īpaši aizraujoši bija apskatīt agrāko laiku apģērbus, jo mani tas interesē. Ļoti patika arī milzīgā keramikas kolekcija.” Savukārt Pirmajam Latgales kongresam veltīto izstādi viņa uzskata par ļoti izzinošu: “Lai gan skolā mācījāmies par Latgales kongresu, piemēram, par šāda karoga pastāvēšanu nenojautu.” Baiba atzina, ka šo muzeju ar prieku apmeklētu vēlreiz, iespējams kopā ar saviem klasesbiedriem.
Baibas skolasbiedreni ANNIJU ERTMANI dziļi iespaidoja izstādes vadmotīvs, ka Latgales kongress bija kā slieksnis, kurš bija jāpārkāpj, lai iekāptu Latvijā. Lai gan muzejus apmeklēt viņai izdodas samērā reti, katra reize Annijai šķiet īpaša. “Man ļoti patika arī Motormuzejā Rīgā,” vienu no jaukajiem muzeja apmeklējumiem atceras skolniece. Ekspozīciju Rēzeknē, kā arī vairāk nekā gadsimtu veco karogu, ko darinājušas sen nebūtībā aizgājušās Latvijas valsts patriotes, meitene iesaka apskatīt arī citiem.
Annija un Baiba uzskata, ka arī dzimtu karogus ir vērts veidot: “Tie vieno dzimtu un piešķir tai lielāku pašapziņu un lepnumu.”

Fakti

• Muzejs dibināts 1959.gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs.

• No 1960.gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. 

• Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990.gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989.gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava.

• 1996.gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams.

• 2010.gadā, ERAF un Rēzeknes pilsētas domes finansētā projekta ietvaros, notika muzeja rekonstrukcijas darbi, kuru gaitā modernizēja izstāžu namu un uzbūvēja jaunu piebūvi, kas savieno vēsturisko muzeja ēku un izstāžu namu vienā kompleksā.

 

Kļūst par pasaules čempioniem nūjošanā

14.jūlijā Carnikavā notika “INWA Pasaules nūjošanas kausa” izcīņas 4.posms. Tā bija daļa no Zvejnieku svētku pasākuma klāsta, kurā piedalījās un par uzvarām cīnījās ne tikai Starptautiskās Nūjošanas federācijas biedru organizāciju dalībnieki no vairākām Eiropas valstīm, bet arī no Japānas, Ķīnas un nūjotāji no Balvu pilsētas.

Nejauša dāvana novada svētkos

20.jūlijā, plkst. 18.00 Balvu Sakrālajā kultūras centrā atklās mākslinieka Osvalda Zvejsalnieka gleznu izstādi “Latgales baznīca”, turklāt ikvienam interesentam būs iespēja tikties ar pašu mākslinieku. Taujāts, vai izstādes atklāšana saistīta ar Balvu novada svētkiem, Rēzeknes Goda pilsonis un Triju zvaigžņu ordeņa virsnieka pakāpes īpašnieks atklāja, ka tā ir sakritība. “Tiesa, jauka, jo Balvos man ir daudz draugu un paziņu,” viņš piebilda.

Šķilbēnu sievu rūtainie brunči atnes uzvaru skatē

Latviešu tautastērpu skatē Dziesmu un Deju svētkos Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu kategorijā ieguva 3.vietu.

Lauku dienas svētki Latgalē

Viļānos turpinās tradīcija ik gadu aicināt ciemos firmas, uzņēmumus, lauku saimniecību ražotājus un  pārstrādātājus, lai iepazīstinātu ar jaunumiem un radītu interesi par iespējām modernizēties un attīstīties arī pašiem. Šo pasākumu rīkoja Latgales lauksaimniecības  zinātnes centrs un Agroresursu un ekonomikas  institūts sadarbībā ar Viļānu novada  pašvaldību. Nākamajā vasarā Lauku dienai būs jau 20.gadskārta.

Laika prognoze

7.1°C

Balvi

Humidity: 96%
Wind: DDA at 9.7 kmh
Pirmdiena4°C/12°C
Otrdiena4°C/11°C
Trešdiena8°C/12°C
Ceturtdiena7°C/14°C
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Svētdiena

Laba svētdiena labiem cilvēkiem, kad var gan labi pastrādāt, gan labi atpūsties. Sevišķi aktīvi šodien varētu būt Lauvas, Svari un Skorpioni. Nu tad viņu enerģiju, mīļie līdzcilvēki, ievirziet pareizā gultnē: darbā, atpūtā vai mācībās. Un, ja Jūsu viņus vēl paslavēsiet, tad viņi vispār skries klupdami krizdami. Tomēr visus gribu brīdināt, ka pret šodienas komplimentiem jāizturas diezgan skeptiski, jo zem tiem var slēpties kāds pašlabuma tīkotājs un glaimotājs. Tāpēc komplimentus uzņemsim ar smaidu, turklāt neuzskatīsim tos par baltu patiesību. Diena piemērota arī jaunu darbu veikšanai.