1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
15-11-2018
Vārdadienas šodien: Leopolds, Unda, Undīne

Stiglavas upes sakopšanas talka

Turpinot iesākto iniciatīvu “Daru labu dabai”, Dabas aizsardzības pārvalde 11.septembrī aicināja uz Stiglavas upes sakopšanas talku Šķilbēnu pagasta Viļakas novadā, kuras laikā upes straujteču posmus un dabas takas atbrīvoja no kritušiem kokiem. Talkā piedalījās talcinieki no Dabas pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas, praktikanti, Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības Balvu mežniecības, vietējās pašvaldības.

“Lirikas lāses” pie “Lāsītes”

Svētdienas pievakarē pie strūklakas “Lāsīte” Viļakā pulcējās interesenti, lai Dzejas dienu noskaņās klausītos, izjustu un baudītu “Lirikas lāses”. Pasākuma idejas autore Silvija Kupriša pastāstīja, ka domu par dzejas vakaru rosināja vārds ‘lāse’: “Un kur gan lirikas lāsēm būt, ja ne pie jaunās strūklakas?”

Latgaliešu pēdas Rundāles pilī

Mēs braucam uz Rundāli, uz pili! Pēc nepilnām četrām stundām, kopš esam atstājuši Balvus, stāvam pie lielajiem pils vārtiem, kas atspīd rīta saules staros, un vērojam šo izcilo baroka un rokoko arhitektūras pieminekli Latvijā. Tas bija 18.gadsimts, kad aptuveni četru gadu laikā tapa Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona – Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorīta – vasaras rezidence. Pili cēla pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Rastrelli projekta. Pirms četriem gadiem Rundāles pils atzīmēja 50 gadu ilgušās restaurācijas darbu pabeigšanu un šogad tā piedzīvojusi 282.dzimšanas dienu.
Brauciena mērķis ir tikties ar muzeja darbiniekiem, lai uzzinātu, vai starp pils eksponātu tūkstošiem glabājas arī Latgales dārgumi. Ja tādi ir, no kurienes nākuši, kādi izskatās un kādus pagātnes stāstus glabā? Uz šiem jautājumiem atbildēja un informāciju sniedza Mākslas pētniecības nodaļas vadītāja Laura Lūse un krājuma nodaļas eksperts Leopolds Mārcis Kļaviņš.

 

Aiz atslēgas lielos plauktos
Šķērsojam kariešu pagalmu, ap kuru reiz bijušas pils staļļu un ratnīcu ēkas, kas tagad kļuvušas par senlietu glabātuvēm. Vienu no tām darbinieki dēvē par dzelzs un akmens laikmeta krātuvi. Tajā, kā liecina eksponātu uzskaitījums, arī tādi, kas atrasti Latgales pusē.
Muzeja darbinieki piedalījās Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļu saraksta sastādīšanā, viņi apbraukāja vai visu Latviju, vācot senas lietas no kādreizējām muižām, zemnieku sētām, baznīcām. Vairums šo priekšmetu, protams, bija ļoti sliktā stāvoklī, daudz ko atrada tieši baznīcu pažobelēs vai bēniņos, pateicoties baznīckungiem, kuri tos nebija izmetuši. Rundāles pilij jau tolaik bija pietiekami lielas telpas, lai atradumus pārvestu un noliktu glabāšanai. Tā šīs lietas arī stāv vairākās krātuvēs, gaidot ‘labākus laikus’, kā saka eksperts, līdz kādreiz tās restaurēs un izliks apmeklētāju apskatei. Iespēju robežās par senlietām savākta arī informācija, lai gan tās apjoms ir pieticīgs. Piemēram, vīraka kvēpināšanas trauks no Dagdas baznīcas saglabājies daļēji. Līdzīgi arī svečturi no Ludzas baznīcas. Tepat stāv divas lielās altārvāzes, nākušas no Prezmas baznīcas, kas Rēzeknes novadā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcu mākslas ekspozīcijā skatāma monstrance, viena no baznīcu svētākajām lietām, kas nāk no Līksnas baznīcas Daugavpils novadā. Visticamāk tā izgatavota Polijā 19.gadsimta sākumā, bet vēlāk atvesta uz Latviju. Saglabājušies arī liturģiskie tērpi no 18.gadsimta, darināti no smalka brokāta auduma ar grezniem diegiem, arī liturģiskie trauciņi, atrasti Feimaņu baznīcā Rēzeknes novadā.
Koka tēlniecības krātuve glabā daudz senu skulptūru, kas atrastas senajā Balvu dievnamā. Kad 19.gadsimta sākumā uzcēla jauno baznīcu, tajā izmantoja arī jaunu iekārtojumu, saglabājot atsevišķus skulpturālus tēlus. Baznīcu interjeri laika gaitā joprojām mainās, tāpēc tur neiederīgie priekšmeti nonāk muzeju glabātuvēs, un tādā veidā ir pasargāti no iznīcības. Feimaņu baznīca Rēzeknes pusē ir viena no bagātākajām senā vēsturiskā mantojuma saglabātājām. Acīmredzot baznīcas ļaudis bijuši tik apzinīgi, ka neko vecu un nederīgu no interjera klāsta nav aizmetuši pa roku galam, bet nolikuši bēniņos. Arī pašas baznīcas otrajā stāvā ir ierīkots neliels muzejs, kur var apskatīt kādreiz lietotus priekšmetus. Protams, liela daļa baznīcu vai kapsētu vēsturisko priekšmetu Latvijā jau ir aizsargāti ar likumu, iekļaujot tos kultūras pieminekļu sarakstā. Vienlaikus tas ir arī cilvēces dzīvais mantojums, kas nāk līdzi laikam un rada vēstures klātbūtnes sajūtu. Ja kāds šādus priekšmetus iznīcina, tā ir atteikšanās no mūsu vēstures.

Svētbilde no Bērzpils kapelas
Interesants fakts saistās ar Jēzus Sirds gleznu, kas nākusi no Bērzpils kapu kapelas. 70.gados glezna bija ļoti sliktā stāvoklī – ar plīsumiem, vidū palielu izdegušu caurumu, ļoti netīra un trausla. Gleznas stāsts saistās ar Zosulu muižā 18.gadsimta beigās dzīvojošo bīskapu Janu Benislavski. Viņš bija vizītē pie pāvesta Romā, kur saņēma atļauju šīs svētbildes izvietošanai Zosulu baznīcā, kas tolaik bija Bērzpils katoļu baznīcas filiāle. Bija zināms - kurš lūgsies pie šīs Jēzus Sirds gleznas, saņems atlaides pēcnāves dzīvei. Šī, iespējams, kā izpētījusi Laura Lūse, varētu būt viena no pirmajām Jēzus Sirds kulta svētbildēm, kas nonākusi Latgalē. Šo kultu oficiāli atzina tikai 18.gadsimta 60.gados, kad pāvests un katoļu baznīca iesaistījās tā popularizēšanā. Bet pēc nepilniem divdesmit gadiem svētbilde nonāk necilajā Zosulu kapelā, kas nav pat draudzes baznīca. Tagad šī glezna ir viens no Rundāles muzeja lepnumiem.

Gaida savu kārtu
Muzejam ir zinātniskās restaurācijas nodaļa. Ikdienā strādā liels darbinieku skaits, kuri pacietīgi restaurē mākslas priekšmetus. Ar seniem un dažkārt ļoti sliktā stāvoklī esošajiem priekšmetiem strādā gleznu, porcelāna, koka skulptūru, keramikas, metāla, mēbeļu, tekstīliju restauratori, starp kuriem muzejam ir viena ‘unikāla dāma’ Maija Baņķiere, kuras rokas prot atjaunot stikla lustras. Tāpēc muzejā goda vietā atrodas arī viņas sakoptās lustras no Latgales.
Krātuvē, rūpīgi novietotas, savu restaurācijas kārtu gaida liels gleznu krājums. Lieki teikt, ka šīs vērtības izskatās ļoti sliktas - aplupušas, saplīsušas, bezkrāsainas… Mākslas pētniece paskaidro: “Ja tur apakšā zem netīrumu un lakas slāņa ir ‘kaut kas’, tad gleznu var restaurēt. Ja nav saglabājies nekas, tad gleznu vairs nevar atgriezt tās sākotnējā vēsturiskajā kvalitātē, taču to var sakopt un saglabāt kā kultūrvēsturisku liecību.” Dažkārt psiholoģiska rakstura izdevumos lasāms padoms, ka cilvēkiem mājās nevajag glabāt senus, nezināmas izcelsmes priekšmetus, tostarp gleznas, jo šiem priekšmetiem līdzi nāk sena aura, un tas sekmē likstas un neizdošanos. Vai tam var ticēt? L.Lūse saka, ka viņa par ko tādu nav aizdomājusies un netic: “Es uz šiem mākslas priekšmetiem skatos no zinātniskās puses, nevis emocionāli.”

Vēsturiskais ceļojums telpās
Rundāles pils ir īstenojusi ideju par dekoratīvās mākslas muzeja izveidi, kur varētu iepazīt dažādus vēsturiskos stilus no gotikas līdz pat jūgendstilam. Tāda ekspozīcija ir sakārtota 15 telpās, kas atgādina vēsturisku ceļojumu laikā. Ekspozīcijā var redzēt arī dekoratīvās mākslas priekšmetus, kas atradušies baznīcās. Vairums nāk no Kurzemes, taču ir arī no Latgales, kā divas siluetgriezumu figūras, atrastas Feimaņu baznīcā.
Katram laikam ir savs stils un estētiskā gaume. Ar šodienas skatu var domāt, ka muzejā redzamie greznie interjera priekšmeti tagadējos apartamentos neiederētos - par daudz nepraktiski un neērti tie ir, un tādos daudz putekļu krātos.

 

Senlietu glabātuve

Rundāles muzejam salīdzinoši nav pašas lielākās krātuves, jo muzejs iegūtos priekšmetus cenšas sagatavot un iespējami ātrāk izlikt ekspozīcijās. Krātuvēs, stāsta eksperts Leopolds Mārcis Kļaviņš, atslēdzot glabātuves lielās ārdurvis, jāievēro zināmi klimata apstākļi, ko cenšas uzturēt ar atbilstošu iekārtu palīdzību. Ja klimats ir par sausu, koka priekšmeti sprēgā un bojājas. Kokam optimālais mitruma procents ir 60%.

Bruņinieks no Viļakas katoļu baznīcas
Baznīcu mākslas izstādē, kur zāle atvērta tikai šī gada maijā, izvietoti priekšmeti, saistīti ar baznīcu mākslu. Te skatāmi vairāki no Latgales baznīcām nākuši eksponāti. Ir siluetgriezumā veidots altāris, atvests no Feimaņu baznīcas Rēzeknes novadā, arī bruņinieks, kas glabājas kopš pirmskara laikiem un ir atrasts Viļakas katoļu baznīcā. Šī senlieta pārdzīvojusi ilgus gadu desmitus, līdz beidzot izlikta apskatei. Bruņiniekam nav pievienotas atjaunojošas detaļas, jo nav zināms, kādas īsti tās izskatījās. Skulptūra ir tikai sakopta un iekonservēta, un tāda arī paliks. Vēl acij pievilcīgs ir centrālais zāles eksponāts – altāris, ko paši darbinieki raksturo kā mākslas brīnumu. Tas gan nāk no Tukuma puses. Tas ir ārzemju meistaru darbs, koktēlnieku meistarstiķis, kas saglabājies tikai tāpēc, ka tam priekšā piebūvēts jauns altāris un tā centrā ievietota liela izmēra glezna. Pēc ļoti ilgas un sarežģītas restaurācijas kokgriezumi izskatās tādi, kādi varētu būt 17.gadsimtā.

 

 

 

Viļakā plūc linus

Trešdien Viļakas puses ļaudis apliecināja, ka Viļakai lini ir kā neatņemama sastāvdaļa. Kā nu ne, ja linu ziedi ir arī pilsētas un novada ģerboņos! Daiļdārzniece Kristīne Rundzāne, aicinot skolēnus, folkloras kopu “Atzele” un pārējos interesentus uz linu plūkšanas talku, atklāja, ka linu lauciņš, kas atrodas pie ezera, iesēts aprīlī. Viņa atgādināja, ka Viļakā savulaik darbojās linu fabrika un linkopība bijusi ienesīga nozare.

Jūtas labi, tomēr kaut kā pietrūkst

Ar siltu un saulainu atvasaru bērzpilietes Ārijas Loginas dzīvē atnācis pirmais septembris, kad no rītiem vairs nevajag steigties uz skolu, bet var mazliet ilgāk palaiskoties pa māju. Lai gan mazliet pietrūkst kolēģu sabiedrības un skolēnu burzmas, bijušās pedagoģes ikdiena nebūt nav garlaicīga. Ar pozitīvām emocijām to piepilda dārzā ziedošās asteres, ciemošanās pie dēliem un mazbērniem, kā arī kopā ar vīru apmeklētie kultūras pasākumi. 

Laika prognoze

5°C

Balvi

Pārsvarā mākoņains
Humidity: 99%
Wind: SSE at 7 kmh
Piektdiena-1°C/2°C
Sestdiena3°C/3°C
Svētdiena0°C/4°C
Pirmdiena-3°C/1°C
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Ceturtdiena

Attīrošajā ceturtdienā vajadzētu attīrīt savu dvēseli no sārņiem: vainas sajūtas, kāda aizvainojuma vai ilgi krātām dusmām. Ticīgajiem ieteicams baznīcas apmeklējums un grēksūdze, pārējiem – sevis analīze, izprašana un pieņemšana, kā arī pārrunas ar uzticamu personu vai psihologu. Un visiem par ļaunu nenāktu visas dienas garumā piedošana un atvainošanās līdzcilvēkiem. Šodien centīsimies būt altruisti, nevis egoisti: dots devējam atdodas.