Atkārtots atgādinājums: pārkāpējiem - brīdinājums vai naudas sods!

Detaļas

Izveidots Ceturtdiena, 06 Decembris 2018 14:50

Laikrakstā “Vaduguns” vairākkārt esam rakstījuši un aicinājuši autovadītājus ievērot apstāšanās noteikumus attēlā redzamajā vietā pie Balvu pamatskolas. To, lai šajā vietā ievērotu ceļu satiksmes noteikumus, regulāri uzraudzību veic arī Balvu novada pašvaldības policija. Tomēr pārkāpēju joprojām netrūkst. Piemēram, kādā novembra dienā minētajā vietā 50 minūšu laikā (no plkst. 8.15 līdz 9.05) pašvaldības policija ar videokameru palīdzību fiksēja 36 iespējamos pārkāpējus. Tādēļ neesiet pārsteigti, ja līdz ar Ziemassvētku dāvanām saņemsiet arī uzaicinājumu ierasties Valsts policijā, lai par izdarīto pārkāpumu likuma priekšā atbildētu ar brīdinājumu vai 30 eiro naudas sodu (to paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss).

Svētki tuvojas!

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 03 Decembris 2018 15:47

Pirmajā adventē Balvu Kultūras un atpūtas centra laukumā pulcējās ne tikai balvenieši un ciemiņi, bet arī meža zvēri, lai kopā iedegtu Balvu pilsētas lielo egli, kas ir sākums Ziemassvētku gaidīšanas priekiem.

“Lūgt palīdzību nav negods”

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 03 Decembris 2018 15:42

Pagājušās nedēļas nogalē Rugāju novada “Beņislavā” pulcējās vairāk nekā 150 cilvēki, lai, kā uzsvēra novada kultūras nodaļas vadītāja Gunta Grigāne, īstenotu senlolotu sapni – ar Ziemeļlatgales Lūgšanu brokastīm aizsāktu jaunu tradīciju: “Mums katram noteikti ir vairākas lietas, par ko varam pateikties Dievam. Kaut vai par to, ka Viņš mums ir dāvājis šo brīnišķīgo rītu, saules gaismu, rokas, kājas, mīļus un labus cilvēkus blakus.”

Kāpēc garāžu īpašniekiem jāmaksā lielāka nomas maksa?

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 03 Decembris 2018 15:40

Laikraksta “Vaduguns” redakcijai vairāki iedzīvotāji jautā, kāpēc palielināta nomas maksa par domei piederošās zemes izmantošanu garāžu īpašniekiem, kuru garāžas atrodas uz zemes gabaliem Daugavpils ielā 72 un 83, Stacijas ielā 16A, Dārza ielā 7 un Lauku ielā 23B Balvos? Cenu un dažādu samaksu palielināšana iedzīvotājiem ir allaž nepatīkama. Tagad ar to jārēķinās arī garāžu īpašniekiem, kuru garāžas atrodas uz pašvaldībai piederošās zemes. Jāuzsver gan, ka par nomas maksas palielināšanu lēma nevis pašvaldība, bet valsts.

Bībeles muzejs Alūksnē

Detaļas

Izveidots Ceturtdiena, 29 Novembris 2018 14:31

Apmeklējot jebkuru pasaules valsti, pilsētu vai apdzīvotu vietu, ceļotāji vai citi interesenti izvēlas apmeklēt arī iecienītāko vai savdabīgāko muzeju. Latvijā Alūksne vienīgā lepojas ar Bībeles muzeju, kurā glabājas ne tikai pirmā Bībele latviešu valodā, bet teju četrdesmit pasaules tautu Bībeles, tostarp Jaunā Derība latgaļu valodā, kā arī dziesmu un sprediķu grāmatas un cita kristīgā literatūra, gleznas, kas uz  laiku atceļojušas šurp no baznīcas. Bet galvenais muzeja eksponāts tomēr ir un paliek Bībele kā kristīgo vērtību glabātāja. Bībele ir ne vien grāmatu grāmata, bet patiesībā - vesela bibliotēka. Tiek pieņemts, ka Bībeli sarakstījuši Dieva Gara izvēlēti un iedvesmoti cilvēki, bet latviešu valodā to pirmais iztulkoja vācu mācītājs Ernsts Gliks XVII gadsimtā. Par godu viņam arī  muzeja nosaukums - Ernsta Glika Bībeles muzejs.

Tulkojumu veica karaļa uzdevumā
Par Bībeles tulkošanu latviešu valodā zināms, ka atsevišķi Bībeles panti un teksta fragmenti jau parādījušies, sākot ar XV gadu simteni, bet īstena visas Bībeles tulkošana sākās Vidzemē zviedru valdīšanas laikā XVII gadsimtā. “Zviedru karalis Kārlis XI tulkošanai izsniedza no valsts kases 7500 dālderu, jo uzskatīja, ka tautām, par kurām viņš valda, Bībele jālasa dzimtajā valodā. Viņa uzstādījums bija, ka Bībele jātulko, jo kā citādi pie tās tiks,” stāsta Bībeles muzeja vadītāja SOLVEIGA SELGA. Kārlis XI valdīja milzu teritorijā - daļā toreizējās Latvijas, igauņu zemē, Somijā, Zviedrijā, pusē Vācijas. Tādēļ visām šīm tautām Bībeles tulkošanas prakse ir līdzīga. Vidzemē tai pievērsās jaunais vācu mācītājs Ernsts Gliks, kurš pēc teoloģijas studijām vācu augstskolās bija nonācis zviedru karalistes provincē Alūksnē, ko toreiz sauca par Marienburgu. Pirms tam Bībeli bija mēģinājis tulkot latviešu mācītājs Jānis Reiters, bet pilnībā to izdarīja Gliks. Bībeli viņš sāka tulkot Rīgā, kur Daugavgrīvas bataljonā bija mācītājs, bet pabeidza Alūksnē. Te viņš pabeidza tulkot Jauno Derību un iztulkoja visu Veco Derību, katrai atvēlot četrus gadus. Pirmā latviešu valodā tulkotā Bībele iznāca 1694.gadā.

Pirmā ābece latviešu skolām
Pirmā tulkotā Bībele iznāca Rīgā. No 1500 eksemplāriem 250 dāvināja skolām un baznīcām. “Bībele bija pirmā bērnu ābece, jo nākamā, īstā Stendera ābece, iznāca tikai pēc simts gadiem. Bērniem skolā bija jāmācās lasīt no šīs ābeces, kas bija izdota vecajā drukā, un, jādomā, viņiem tas nebija viegli,” secina Solveiga.
Cilvēki grāmatu varēja arī nopirkt, bet cena bija visai augsta. Pirmā Bībele maksāja tikpat, cik 500 kilogrami rudzu vai 140 kilogrami gaļas. Ja tagad kādam zemniekam ir simtiem hektāru labības, tad 500 kilogrami tāds nieks vien ir, bet toreiz, lai iesētu un novāktu labību, izkultu, bija jāieliek smags darbs.
Pirmās Glika tulkotās Bībeles eksemplārs, kas atrodas Alūksnes muzejā, ir mācītāja Jāņa Kovala dāvinājums. Mācītājs Alūksnes baznīcā nokalpoja līdz 90.gadu sākumam un aizgāja pensijā. “Mūsu krājumā ir divi Bībeles pirmizdevuma eksemplāri, kas bija saglabājušies Alūksnes luterāņu baznīcā. Mums ir arī Glika Bībeles faksimilizdevums, ko izdeva ASV 1974.gadā, kā arī visi septiņi latviešu Bībeles izdevumi, kas nākuši klajā no 1689. līdz 1898.gadam. Jaunākais Bībeles izdevums iznāca 2012.gadā. Visiespaidīgākais, protams, ir 1694.gada Bībeles eksemplārs. Visas pārējās grāmatas, kas te redzamas, ir cilvēku sadāvinātas. 1990.gadā (muzeju atklāja 1990.gada 18.oktobrī), kad cilvēkos bija liela jūsma un cerības uz nākotni, šīs grāmatas nonāca muzejā,” norāda S.Selga.

Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi
Zināms pārsteigums ir, ka Gliks pats latviešu valodā nerakstīja. Viņa rokrakstu vācu valodā, ko arī var aplūkot muzejā, nav iespējams saprast. Kāda Vēstures un filozofijas fakultātes studente no Rīgas tomēr ir atradusi cilvēku, kas šo - vairāk nekā trīssimt gadus veco - rokrakstu ir atšifrējis. Rakstā lietoti ne tikai ļoti seni vārdi, bet rokraksts, kā zināms, katram ir savs un citiem reizēm neizprotams. Acīmredzot Gliks Bībeles tekstu runāja, bet latviski to pierakstīja cits. Saglabājusies informācija, ka to darījis kāds students. Muzeja vadītāja turpina: “Tas noteikti bija diezgan sarežģīti. Nesen mācītāja muižā notika Mārtiņam Luteram veltīts pasākums, man tam bija sagatavota prezentācija, tostarp arī neliels pirmās Bībeles tekstiņš. Mūsdienās to izlasīt ir gandrīz neiespējami! Garumzīmju nav, bet ir mīkstinājumi, lieki burti, kas uz to norāda. Turklāt Gliks, tulkojot Bībeli, izvēlējās smagāko ceļu - nevis izmantoja jau esošo un pieejamo Lutera Bībeles tulkojumu vācu valodā, bet tulkoja no pirmavotiem - senebreju un sengrieķu valodas. Tā arī bija vēlējies karalis Kārlis XI! Pirmais teikums visās Bībelēs ir: “Iesākumā Dievs radīja Debesis un Zemi.””

Bībele kā rokasgrāmata
Muzejā aplūkojamās Bībeles ir ļoti dažādas - ne tikai valodu dēļ, kurās tās izdotas un atceļojušas no citām pasaules valstīm, bet arī lieluma un biezuma dēļ - ir lielas, ir mazākas un pavisam maziņas Bībeles. Tām ir arī citas īpatnības. Muzeja vadītāja smej, ka biezās acīmredzot izdotas tad, kad bija labāki laiki un vairāk naudas, bet plānākās - ar mazākiem burtiņiem un vairāk saspiestām teksta rindkopām - iznākušas trūcīgākos laikos. Gluži kā tagad, kad ir nauda - izdod greznus izdevumus, kad nav - tikai parastus bukletus. Starp Bībelēm ir Bībele ar komentāriem, tādas izdod diezgan daudz. Ir Bībeles teksts un zemāk neliels paskaidrojums tiem, kas sāk lasīt Svētos Rakstus. No Skotijas uz Alūksni atceļojusi Bībele, kas atgādina rokasgrāmatu vai ģimenes grāmatu. Šo Bībeli dāvina jaunajiem, kad viņi precas. Tur raksta vīra un sievas vārdu, raksta bērnu vārdus un viņu krustvecāku vārdus un ievieto fotogrāfijas. Un vēl tur ir citas laicīgas un praktiskas lietas, gluži kā kādreiz uz skolas burtnīcu vākiem rakstīja reizrēķinu, svara un mēru tabulas. Šī Bībele bija unikāla ar to, ka tajā bija tukšas lappuses, kas jāaizpilda Bībeles īpašniekam.

Kā lasīt Svētos Rakstus

Guntars Skutels, Viļakas Romas katoļu draudzes prāvests: -Lai atklātu Sevi cilvēkiem, Dievs, parādīdams savu lielo mīlestību, uzrunā mūs mūsu valodā. Sv.Rakstus jeb Bībeli veido vairākas grāmatas, un šis seno reliģisko tekstu apkopojums kristiešiem ir Dieva Vārds, kas ir pierakstīts dažādos laikos. Bet tas nenozīmē, ka Dievs būtu diktējis tekstu, ko rakstīt šajās grāmatās. Sv.Rakstu grāmatas ir sarakstījuši dažādi autori, bet viņi visi bijuši Sv.Gara iedvesmoti. Dievs pats ir šos autorus izvēlējies kā savus instrumentus, lai caur viņiem darītu zināmu nodomu attiecībā uz pasauli. Protams, autoriem paturot savus cilvēciskos spēkus un spējas, bet saglabājot uzticīgi un nemaldīgi Patiesību, ko Radītājs ir vēlējies darīt zināmu mūsu pestīšanas plānā.

Veids, kā Dievs runā, ir piemērots cilvēkam, bet, lai labi izskaidrotu Svētos Rakstus, ir jāievēro tas, ko gribējis teikt autors un ko ar šiem autora vārdiem gribējis atklāt Dievs. Jāņem vērā tā laika apstākļi un kultūra, izteiksmes veidi, žanri utt. Lai gan Sv.Rakstu stāstījums ir vienkāršs, bieži vien balstīts uz konkrētu cilvēku pieredzi un notikumiem, tomēr skar dziļas un smagas tēmas kā ciešanu, dzīves un nāves jēgu, kā arī cilvēka jēgas meklējumus un spēju ietekmēt likteni. Sv.Raksti nedod skaidru atbildi uz to visu, bet ved dvēseli tuvāk pie Debesu Tēva un liek nojaust Viņa lielo mīlestību pret cilvēku. Bieži vien Sv.Raksti pieprasa no mums intelektuālo piepūli, koncentrēšanos. Sv.Rakstu centrā ir Dieva Dēls – Jēzus Kristus – un ap Viņu saistītie notikumi.
Laiku pirms Kristus dzimšanas apraksta Vecā Derība, un Jaunā Derība ir par pašu Kristu un Viņa valstību, kā Dieva Vārds ir tapis par cilvēku un dzīvojis starp cilvēkiem, atklājot Debesu Tēva dabu. Viņš ar savu nāvi, Augšāmcelšanos, debesīs uzkāpšanu un Svētā Gara nosūtīšanu ir atpestījis pasauli. Tā ir labā vēsts, jo Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē, lai tā tiktu atpestīta, nevis tiesāta un pazudināta.
Jēzum ir “mūžīgās dzīves vārdi”, tādēļ Viņš izvēlējās apustuļus, kuri sludina šo labo vēsti jeb evaņģēliju. Ieteicams vispirms lasīt Jauno Derību un tad Veco Derību, jo Vecā Derība sagatavo Jauno un Jaunajā Derībā piepildās Vecā Derība. Lai gan abas izskaidro viena otru, tomēr Jaunā Derība ir tā, kas sagatavo mūsu izpratni par notikumiem Vecajā Derībā.
Laika gaitā Baznīcai bija jāizšķir, kādi teksti jāiekļauj Svēto Rakstu sarakstā. Šis saraksts tiek saukts par Svēto Rakstu kanonu. Katoļu baznīcā Vecā Derībā ir 46 (vai 45, ja Jeremija un Raudu dziesmu grāmatu skaita kā vienu), pareizticīgajā ir 54 (atkarībā no novirziena) un protestantu - 39 grāmatas, toties Jaunajā Derībā visām kristīgajām konfesijām ir 27 grāmatas.
Kā lasīt Svētos Rakstus? Tie jālasa saskaņā ar pašiem Sv.Rakstiem, iedziļinoties garīgajā nozīmē un darot to visu lūgšanu noskaņā un ar attiecīgu cieņu. Tas prasa laiku, dziļumu, nopietnību, pacietību, toties ir vērts, jo Dieva Vārds nomierina, uzrunā, atklāj garīgo pasauli. Ļoti labi palīdz izdevums “Mieram Tuvu”, kurā var atrast katrai dienai attiecīgu Svēto Rakstu fragmentu.
Ļoti labi, ka mēs varam atcerēties kaut vai nelielu Rakstu fragmentu vai dažus vārdus, lai tas var barot mūsu dvēseles ikdienas situācijās. Daudzi baznīcas svētie kā Sv.Francisks, māte Terēze vai Tēvs Pio liecinājuši, ka no maza, neliela fragmenta varējuši iegūt lielu spēku savam darbam un aktivitātēm. Sv.Terēze no Bērna Jēzus rakstīja, ka “Raksti vairāk nekā jebkas cits balsta lūgšanas laikā: tajā es atrodu visu, kas manai nabaga dvēselei ir vajadzīgs. Es tajā arvien atklāju jaunu gaismu, kādu paslēptu un noslēpumainu nozīmi”.
Lai Sv.Raksti maina mūs un dedz sirdī to liesmu, kas deg ar Dieva žēlastību siltumu!

Iespēja pateikties vai ievēlēties
Kad Glika muzejam bija 25 gadi, tas bija 2015.gadā, no Polijas tika atvests zvans, ko tur izlēja pēc muzeja pasūtījuma, jo nekur citur tādus zvanus nelej. Zvanu uz Rīgu atveda Polijas vēstnieks, tāpēc alūksniešiem pašiem pēc tā uz Poliju nebija jābrauc. S.Selga saka: “Ar Alūksnes mācītāju vienojāmies, ka tam jābūt pateicības zvanam visiem tiem, kas sadāvinājuši mums grāmatas. Un arī šobrīd cilvēkiem, kad viņi ir aplūkojuši šo ekspozīciju, piedāvāju pazvanīt, pateikties kādam vai arī kaut ko ievēlēties.”

Bībeli nebeidz pētīt
Poliete Jolanta par pirmo Glika tulkoto Bībeles izdevumu raksta doktora disertāciju. Viņas uzdevums ir no vecās Bībeles izrakstīt visus senos darbības vārdus, bet blakus tiem, kā tos izrunājam un rakstām mūsdienās. Piemēram, Bībelē ir rakstīts darbības vārds ‘kārināt’, kas mūsdienās tiek rakstīts un nozīmē ‘kārdināt’, ‘iekārdināt’, ‘iekārot’. Svētie Raksti māca: “Tev nebūs iekārot...” Vai atkal pirmajā latviski tulkotajā Bībeles izdevumā ir lietots darbības vārds ‘vuicēt’. Mums, latgaliešiem, tas ir labi pazīstams. Mēs zinām, ka tas nozīmē ‘mācīt’. “Kad Bībeles muzejā ierodas Kurzemes puses iedzīvotāji, jautāti, ko nozīmē šis vārds, viņi parasti klusē. Redzam, ka Gliks, tulkojot Bībeli, ir izmantojis gan vidzemnieku, gan latgaliešu ikdienā lietotos vārdus,” saka muzeja vadītāja S.Selga. Kad darbs būs gatavs, vienu eksemplāru Jolanta solījusi uzdāvināt arī Bībeles muzejam.

Tomēr nav Ernsts Gliks!
Muzejā atrodas vairākas gleznas, kas uz laiku šurp pārceļojušas no Alūksnes baznīcas. Starp tām ir arī kāds portrets, kurā attēlots jauns, garmatains mācītājs. Šis portrets tapis pēc senas gravīras, kad veidots Glika muzejs. Ka gravīrā attēlotais vīrietis varētu būt Gliks, uz to norādījis kāds igauņu profesors no Tartu. Taču pēc 15 gadiem profesors atbraucis vēlreiz un paziņojis, ka minētais vīrietis ir kāds Slobodskas mācītājs, nevis Gliks. Gadās arī tā!

Glika ozoli
Pabeidzis tulkot Bībeli, Gliks Alūksnē iestādīja divus ozolus. Vienu, kad pabeidza tulkot Jauno Derību, otru, kad iztulkoja Veco Derību. Pie ozoliem mūsdienās ir novietota piemiņas plāksne. Netālu no senajiem Glika ozoliem, kas aug pie mācītājmuižas, no veco ozolu zīlēm iestādīti divi jauni ozoliņi. Ar šo ideju klajā nākusi rakstniece Māra Svīre, kuras dzimtā puse ir Jaunlaicene. Viņa to ierosināja par godu jaunākajam Bībeles izdevumam, kas iznāca 2012.gadā. Arī Glika ozoli ir viena no iecienītākajām vietām, ko apmeklē tūristi, kas iegriežas Bībeles muzejā.

Audžumeita kļūst par Krievijas ķeizarieni
Alūksnē ERNSTS GLIKS (1652.-1705.) nodzīvoja līdz 1702.gada rudenim, kad Krievijas cara Pētera I armija Alūksni nopostīja un Glika ģimeni ar viņa bērnu aukli un audžumeitu Martu Skavronsku saņēma gūstā un aizveda uz Krieviju. Marta vēlāk kļuva par ķeizarieni Katrīnu I, bet Gliks Maskavā izveidoja pirmo vidusskolu, kas pēc viņa nāves beidza pastāvēt. Gliks apglabāts Maskavā, bet viņa kapa vieta vairs nav atrodama. Gliks dzimis Vācijā, nelielā pilsētiņā Vetīnē, kur dzīvoja aptuveni 2000 iedzīvotāju, bija baznīca un skola. Muzejā par Vetīni skatāma arī grāmatiņa.