Nepilini taukus ugunī

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 03 Septembris 2018 15:39

Rēzeknē notikušajā konferencē “Latgales produkti veselībai - ražotāja un ārsta skatījums” satikās gaļas, graudu, maizes un piena ražotāji un arī ārsti, lai diskutētu, kas šodien ir veselīgs un sabalansēts uzturs un kādam tam vajadzētu būt.

Uzdāvini sev un tuviniekiem dzīvību!

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 03 Septembris 2018 14:57

No 29. līdz 31.augustam Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona brigādes Balvu daļas inspektors Uldis Keišs pēc māju vecāko uzaicinājuma novadīja vairākas Balvu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju sapulces, informējot par ugunsdrošības noteikumiem un izmaiņām, kas stāsies spēkā 2020.gadā.

Dāvina grāmatu “Latvijai 100”

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 03 Septembris 2018 14:55

Mediķis Pēteris Apinis kopā ar savu rūķīti, projekta “Latvijai 100” vadītāju, neaizvietojamu palīdzi grāmatas tapšanas darbā Aivu Stipro un Gulbenes muzeja vēsturnieci Ilzi Ūseli. “Tā bagātība iekš grāmatas ir nenovērtējama,” uzskata Ilze. Aiva neslēpj, ka atlasi no 800 tūkstošiem iesūtīto fotogrāfiju bija grūti veikt, bet darbs ir izdarīts - grāmata ir izdota. Pēteris Apinis pastāstīja, ka grāmatu “Latvijai 100” viņš velta saviem sešiem mazbērniem, kā arī visu savu laikabiedru bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, kuriem būs jādzīvo Latvijā un jāmīl sava zeme, valsts un tauta.

Amatnīki i gruomotu meiļuotuoji

Detaļas

Izveidots Ceturtdiena, 30 Augusts 2018 16:28

“Myusu tāvs cīši meiļuoja skaiteit gruomotys, da pošai pādejajai myuža stundeņai iz naktsškapeiša, kas atsaroda pi divana, jam bie nūlykta gruomota. Kod beidze skaiteit, tāvs nikod nalīce gruomotai lopu, a vysod tymā vītā īspraude knageiti. Tāvam, aizejūt myužeibā, iz naktsškapeiša tai ari palyka gruomota ai īspraustu knageiti,” atsacer Leona Buklovska meita Ženija Keiša secynūt, ka dzymtai leidza nuok nu tāva montuotais gruomotu skaiteišonys gens. I tys vēļ nav vyss! Ženija, kurei augusta beiguos nūsvinēja sovu 60.jubileji, ir vīna nu kupluos BUKLOVSKU dzymtys, kurei izkleiduse pa Latveju. Baļtinovys nūvoda Žeikarūs dzeivuoja Ženijis bruoļs LEONARDS BUKLOVSKIS ai sīvu LŪCIJU. Dzymtys kūku Buklovski nav pietiejušs, nu apsazynoj, ka davušs boguoteigu pīnasumu Latvejai īdzeivuotuoju skaita ziņā.

Dzymtys pavuorde līk dūmuot par tuos pūļu izceļsmi, tymā pošā laikā ir ari vysai sovpateiga, īpasazeistūt tū bīži viņ puorprosa. Vysvaira pavuordē, ruodīs, mulsynoj diveji rādā esūšī leidzskani ‘k’ i ‘l’, partū ka cytys pūļu izceļsmis pavuordis, kas sastūpomys Latgolā, ir vīnkuoršuokys i lobskaneiguokys. Buklovsku bārni, kurī vuiciejušīs Rekovys vydusškolā vēļ padūmju godūs, atsacer, kai tik jī nav saukti,- gon par Bukovskiem, gon Bukulovskiem. Pavuordi gondreiž kotru reizi biejs juoizrunoj pa burtim. Biejušs ari gryuteibys ai latvīšu volūdu, partū ka sātā runuojušs tikai latgaliski i pūliski. Cik tuoli snīdzās godūs vacuokū Buklovsku dzymtys puorstuovju atminis, tod tāvs, tāva muote i tāvs biejušs pūļu tauteibys.

Autoritate i cīši meiļuots
Buklovski dzeivuoja Sepovkā (tān Brīžucīma pogosta teritorejā). Saimei bie sova legenda, prūti, ka šū zemi vaciks Gilarijs nūpiercs nu muižnīka, kam pavuorde bie Sepps, par pūdu zalta. I ka zalts aprausts zemē zem akmiņu kruovuma, kur atsaroda buļbu teirums. Deļ kuo muižnīks byutu tū dariejs?! Nu legenda palīk legenda.
Leons Buklovskis ai Stefāniju nu Medņovys apsaženē, kod pasaulē i Latvejā nūsarysynuo Ūtrais pasauļa kars. Jū īsauce vuocu dorba dīnestā. “Ja naīsi, tod vysus nūsisim – sīvu i muoti,” jam pīsaceja. Atsagrīzs sātā, jis struoduoja vysaidus dorbus i bie vysaidūs omotūs - školā, byuvbrygādē, bie pat kolhoza prīkšsādātuojs. Muote struoduo kolhozā par slaucieji. Vīns piec ūtra saimē dzima bārni - dāls, tod ik piec divejim godim meita, meita, meita, meita, kod vēļ piec pīcim godim saimē gaideja pīaugumu, tāvs, dūmuotīs, cerie, ka dzymtu papyldynuos vēļ vīns dāls, nu pīdzima kuortejuo meita. “Taišni pyrma munys dzimšonys tāvs uzciele sovu muoju, pīstateja lelu uobeļduorzu. Kod man bie 18 godi, tāvs nu meža atnese ūzūleni i īstateja muola kolnā. Kas ar gleitu ūzūlu tān izaudzs! I kaidus vuordus tāvs myusim deve – keizarīņu i karalīņu: Viktorija, Lilioza, Elizabete, Vilhelmīne, Ženija!”soka Ženija. Jei atsacer, ka tāvs bārnim bie autoritate, styngrs, nu ari cīši meiļuots. Bārnūs audzynuoja dorba tykumu. Atīmūt nu školys, bie juoīt paleigā gon muotei fermā, gon juopadora dorbi sātā. Padūmju laikā, kod deve nūteiktu skaitu maizis kukuleišu iz rūkom, tāvs sādynuo vysus rotūs i brauce da veikala, kab maizis tyktu vairuok. Buklovsku sātā bie daudzi gruomotu, kū laseja gon tāvs, gon bārni. “Kotrā ziņā vairuok nakai sābru sātā. Tāvs gruomotys syuteja pa postu,” atsacer Ženija.

Gluži kai puosokā par Pelnruškeiti
Tāva saimis modeli atkuortuojs vīneigais dāls Leonards. Jis ai sīvu Lūciju ari izaudzynuojs sešus bārnus, nu kurīm dāli i meitys gon ir puse iz pusi. Dāli struodoj Latvejā. Vacuokais dāls Leonīds i jaunuokais dāls Artūrs dzeivoj i struodoj Reigā. Obeji ir meistari celtnīceibā, ai zalta rūkom. Andris vysu sovu dzeivi veļtiejs zyrgim, jūs treniešonai. Ari meitys Iveta i Silvija dzeivoj i struodoj Latvejā. Iveta ir Jāņa Rozes gruomotneicys vadeituoja Jākubpilī, a Silvija - pošvaļdeibys darbineica Baļtinovys nūvodā. Tuoli prūm nu Latvejis dzeivoj vīneigi muosa Sandra, kurys dzeivisstuostā var saskateit leidzeibu gon ai posoku par Pelnruškeiti, gon popularū kinu “Mūzikas skaņas”, prūti, jauna meitine nu daudzbārnu saimis dūdās struoduot par aukleiti uorzemēs, tī sateik sovu sapņu priņci, izīt pi veira i dzeivoj laimeigi. Sandra bie pabeiguse Baļtinovys vydusškolu, dabuojuse konditorys specialitati i struoduoja tierdznīceibys centrā “Pietālava”, kod pazeistamuo jai pīduovuoja aukleitis dorbu Vuocejā, “Aupair” programā. Aukleitis dorbs nasūleja lelu samoksu, nu deve īspieji apgiut volūdu. “Taidu izdeveibu navar prolaist! Es grybieju palikt Baļtinovā, nu perspektivu ite naredzieju. Pi tam beju jauna i zaļa, korsu pīdzeivuojumu i nūliemu, ka vāg paraudzeit,” soka Sandra.
Vuocejā jū sagaidie saime, kur auga četri bārni - septeņus godus vacs puika i treis pīcgadeigis treineitis. Bārnu tāvs Falks bie rosaškiers, bārnus audzynuo vīns. Sandra saimē bie jau pīktuo aukleite, partū ka “Aupair” programā aukleitis saimē dreikstie struoduot na ilguok kai godu. “Kod atbraucu iz Vuoceju, jutūs brīsmeigi, partū ka nasaprotu volūdys, kaut gon vydusškolā bieju vuicejusēs. Iz volūdys kursim naguoju, tū īsavuiciejūs kruši, partū ka bieju spīsta tū dareit. Muns veirs Falks soka, ka man ir talants iz volūdom. Suokumā ari skumu piec sātys i saimis,” atsacer Sandra. Kasdīnā jai bie juokuortoj muoja, juosaryupej par bārnim, iedīni. Aukleite dūmuoja, ka goda pītiks, lai izmeiginuotu vysus iedīnus i pusfabrikatus, kū varē īsaguoduot vuocu veikalūs. Bārnim vairuok garšuo taidi iedīni kai makaroni, lazanja. Kod Sandra iz makaronim vairuok nevarē pasaviet, jei suoka vuoreit buļbys, tod ari bārni pa druskai suoka ēst, i tān Kobušu saimē puorsvorā ēd latvīšu iedīņus. Piec Vuocejā pavadeituo goda Sandra atsagrīze muojuos, nu situaceja bie mainiejusies. Bejušuo aukleite juta, ka cīši ilgojās piec vuocu saimis. “Bie rodušuos jiutys,” smejās jaunuo sīvīte, kurei tān Vuocejā jau pavadiejuse gondreiž pusi myuža. Vēļ piec laika Falks ai bārnim boltā buseņā, nu kuruo skanē muzyka, īsaroda Baļtinovā pi Sandrys vacuokim lyugt juos rūku. “Tei nabie ļūbesteiba nu pyrmuo skota. Falks ir cīši lobs cylvāks, atbiļdeigs, lobs tāvs sovim bārnim. Jiutys atnuoce pa mozeižam. Kod bieju jauna, žāluojūs muoseņuškai: grybu ļūbesteibu! Jei atsaceja : ļūbesteiba atnuoks tod, kod tu nagaideisi. Sacieju, a es gaidu vysu laiku! Ļūbesteiba atguo, kod i tū napamaneju,” secynoj Sandra. “Munai sīvai ir daudzi ļūbesteibys!” pībylda Falks, kas ari bie kluot sarunys laikā, kas nūtyka Bolvūs.) Jei atsagrīze Borholzhauzenā, nalelā piļsieteņā, kur Falks ai bārnim dzeivoj nu vacika montuotā muojā. Puors nūsvinēja nalelys kuozys. Piec divejim godim saimi papyldynuo dveinis Ausma i Rieta. Falks ir izveiduojs nalelu gimenis galdnīceibys uznāmumu, kura dorbā paleidz ari Sandra. Kluot vēļ jai rodusēs jauna aisaraušona, kas, var byut, uzness jauna popularitatis viļņa viersyunē.

Roksta dzeju prozā
Leonarda i Lūcijis meita Sandra Kobuša i Ženijis i Valentīna meita Ilze Keiša ir na viņ muoseņuškys, nu ari vīnaudzis. Juos vīnoj lūbesteiba iz literaturu, nu likteņs kotrai sovs. Ilze nikod nav staiguojuse - jai vysod vajadzējs invalidu rateņus, kurymūs puorsavītuot. Ari tān tāvs ai muoti ir juos styprais bolsts. “Muns tāvs cīši par Ilzīti puordzeivuoja, ka jai taida diagnoze. Koč tik īsavuica skaiteit, - jis saceja. Paļdis Dīveņam, īsavuiceja. Arī raksteit īsavuiceja. Ai rūku raksteit beja gryušuok, nu tān, kod tū var izdareit ai datoru, ir daudzi vīgļuok,” saimis puordzeivuojumus atkluoj Ilzis muote.
Par raksteišonu, kas ir vairuok nakai viestuļu i sacerejumu raksteišona, Ilze īsainteresie 14 godu vacumā. Obi vacuoki struoduoja, a meitine muojuos palyka vīna. Kod muote puornuoce nu dorba, jei bie pyrmuo skaiteituoja, viertietuoja i klaidu lobuotuoja. Šymūs godūs Ilze uzrakstejuse daudzi,- juos dorbi publicēti Riezeknis dzejis almanahūs, kurūs atvieršonys svātkūs ari pati pīsadalejuse. Ilze publiciejusīs almanahā “Olūts”. Kūpā ai Mārīti Slišāni iznuokuse gruomota “Dzīves svinēšana”, kai ari gruomotu “Muns laiks”. Ilze darbojās literarījā apvīneibā “Viļakas pegazs”, īgivuse vairuokys bolvys i sajiemuse Viļakys nūvoda dūmis Atzineibys rokstu par nūvoda vuorda populariziešonu. Ilze roksta sovpateigi, juos dorbu viertietuoji uzskota, ka jei īdybynuojuse jaunu vierzīni latgalīšu literaturā,- dzeju prozā. Nu kurīnis tī šmukī vuordi, dūmys liduojums, jiutu dziļums, nūvārojumi i dzilī puordzeivuojumi?! Ilzis vītā atsoka muote: “Kai saceja vīna amerikaņu rakstneica, - man pīteik nu kotrys gruomotys, kū dzeivē esu izlasejuse, panimt pa teikumam, kab es uzraksteitu sovys gruomotys. Tūs šmukūs vuordus Ilze, īspiejams, izlaseja gruomotuos.” Dūmuotīs, tī rodušīs, vārojūt dobu, cylvākus. Miniaturu i eseju autore uzrakstejuse ari romanu, kurū vēļ kaunejās izdūt, deļ tam ka, autorispruot, kaut kuo vēļ tryukst.

Slyužys ir valī!
“Es sapņoju byut par vysu kū, tik na par rakstneicu!” Tys suokuos tai. Bie cīši mistiska situaceja. Rudinī, braucūt nu Falka muotis iz sātu, radejā skanēja kaut kaida muzyka, cīši sovaida, kas īvede it kai cytā pasaulī. Gora acim Sandra redzēja ainu, ka meitine īīt sporta školys džudo ceinis telpā i soka, ka jai juosavuica sevi aizstuovēt, partū ka jai draud brīsmys. Sandra jutuos kai apsāsta nu šuos dūmys. Šei scena jai nalyka mīra. “Es navarieju nikuo cyta dareit, partū ka saprotu, ka man tei juopīroksta,” atsacer nu jau gruomotys autore. Sandra nivīnam nasaceja, ka roksta romanu, partū ka dūmuo, ka nesaīs, nivīns nikuo nauzzynuos. Kod daiļdorbs bie pabeigts, īdeve puorskaiteit saimei. Sovejī tū nūviertēja atzineigi, it seviški par romanu sajiusmā bie Sandrys veiramuote. Meita Lea, kurai ir loba volūdys izjiuta, palabuoja klaidys. I suokuos izdevnīceibys mekliejumi. Jaunījai rakstneicai pasaveice. Pyrms treis godim saulis gaismu īraudzeja pyrmuo gruomota. Pyrmajai sekuoja ūtrei. Jaunuo rakstneica secynuoja, ka stuoškus izdūmuojuse kūpš bierneibys, kod sacerējuse puosokys par priņčim i priņcešom, nu tūs nepīrakstejuse. “Vīnkuorši itys bie pirmais stuosts, kas atnuoce taidā veidā, ka bie juopīroksta. Slyužys ir valī! Tī stuoški atīt i atīt. Pabeigti vēļ diveji romani. Uzraksteitū puorstuodoju vairuokys reizis. Esu palāda, partū rokstu vālūs vokorūs, da pusvīnim naktī. Ja līkūs gulēt i pruotā nuok dūmys, pīrokstu tuos telefonā. Tys ir tys, kū man grybīs dareit vysu atlykušu myužu,” secynoj bejušuo baļtinovīte.

Vēļ atsacer. Lai gon Buklovski sovys dzymtys kūku nav pietiejušs, vys jau vacuokuos i videjuos paaudzis puorstuovji atsacer Gilariju Buklovski, kurīs dzeivuoja Brīžucīma teritorejā, bie apniems par sīvu Mariju Bartkeviču nu Tiļžys. Ari Marija bie pūlīte, ai sovim rodim i veiru sasarunuo pūliski. Jīm bie treis bārni - dāli Jānis i Leons (pyrmais nu kreisuos), meita Viktorija. Leona saimē izauga seši bārni - dāls i pīcys meitys, Jānim bie četri bārni, a Viktorijai pīci - treis dāli i divejis meitys.

Vuordi suocās ai ‘Leo’
Buklovsku dzymtys puorstuovji secynuojušs, ka nazcik dzymtys veirīšu kuortys puorstuovjim ir vuordi, kurīm pyrmī treis burti ir ‘LEO’. Gilarijam Buklovskim bie dāls Leons, Leonam ir dāls Leonards, sovukuort Leonardam ir dāls Leonīds, kurījam ari ir dāls Ginters Leo. Leona jaunuokuo meita Ženija sprīž, ka vuords puorīt nu paaudzis paaudzē par gūdu tāvam Leonam, par kurū vysi bārni i mozbārni bie sajiusmā i cīnā turēja.

Montuojumā gudreibys gens
Buklovsku dzymtā nu paaudzis paaudzē na tik meiļoj skaiteit i augši viertej drukuotū vuordu, a montuots ari gudreibys gens. Ai izcileibu Daugovpiļs Pedagogiskū institutu pabeidze Leona vacuokuo meita Viktorija, kurei vysu myužu nūstruoduoja Līpnys vydusškolā par školuotuoju. Izcyli Rekovys vydusškolu pabeidze Leona jaunuokuo meita Ženija. Ari cyti Buklovsku dzymtys puorstuovji struodoj omotūs, kas prosa gon zynuošonys, gon atbiļdeibu.

Loba konditore
Vuocejā dzeivojušuo Sandra Kobuša (dzim. Buklovska) jau kūpš školys godim sapņuoja par konditorys specialitati, kū īsavuicejuos kursūs. Tān jei sovai saimei cap gordus tortus, kasdīnā gon capūt vīnkuoršuokus, nu ka sazagryb kū ta eipašuoku, tūp motivtorti. Treineitis dzimšonys dīnā jei palutynuo ai tortim, kas dekorēti ai meiļuokajīm multkinu varūnim Vinniju Pūku, zylūneiti i lada luoci. Tortus capuse ari Sandras vacuomuote, tāva muote.

Iznuokušs pyrmuos gruomotys. Bejušījai baļtinovītei Sandrai Kobušai (dzim. Buklovskai) Vuocejā iznuokušs jau divejis gruomotys: “Er hat mich umgebracht” (”Jis mani nūsita”) i “Die ausgeloschten Nachte” (”Pagaisušuos nakts”). Pyrmuo Sandrys gruomota ir mistisks trillers, a otrei - psihologiska drama ai fantastikis elementim. Autore pīzeist, ka tei ir pasmoga losamvīla, partū ka myusdīnuos cylvākim pateik vierspusieji romani. Suokūt raksteit pyrmū romanu, Sandra sajuta, ka dūmys var pīraksteit viņ vuociski - latviski nesaguoja, lai gon pyrms godim vuociski nabie rakstiejuse pat puors teikumus bārnim školys vajadzeibom. Kasdīnā jei latviski sazarunoj viņ ai dveiņu meitinem, a puorejuo komunikaceja nūteik vuocu volūdā. Gruomotu autorei bie vielme puortulkuot gruomotys latvīšu volūdā, kab tuos var izlaseit ari muote Latvejā, nu jei saprota, ka latviski raksteit naprūt. “Vysvīnkuoršuok man ir runuot latgaliski i vuociski, kai ari raksteit,” jei secynoj.

Sirdsgudra. Vosoruos Ilze Keiša daudzi laika pavoda laukūs. Gruomotys “Muns laiks” īvodā jei roksta: “Doba ir vīns nu lelōkajīm īdvesmas olūtim munai dzejai prozā - par tū gribīs raksteit un raksteit.”  Gruomotā Ilze leluokūtīs roksta par dobu.

Munas vacmameņas dzīsme
“Pīmiņu, kai gūvis maudamas sūlī lānā, zaļū zōli gramōdamas, staigōja pa pļovu, bet vacmameņa, sādādama tīpat natōli iz akmiņa sauleitē, klusu dzīdōja vīnu no sovom meilōkajom jauneibas dzīsmem: “Ak rūzes, rūzes ir veitušas, kas jauneibas dīnōs zīdēja...”. Un jōs boltū lakateņu breižim prīceigs plyvynōja vējs. Es beju vēļ bārns un klausejūs sovas vacmameņas bolsā, kas cēlēs pōri līpom un pokolnim un skanēja tōli.
Tei beja skaista munas bērneibas vosora. Saule speidēja spūža, un vacmameņa dzīdōja un mani ar pošas captim capumim, gaļveņu maņ glōsteidama, cīnoja nu klēpī īlyktas bļūdas. Un pa breiteņam jōs ikdīnas gryutajūs dorbūs sastrōdōtī pērsti maņ mozu vainadzeņu nu dzaltonom pučeitem pyna. Un vēl pīmiņu: dīnas vydā, stōvādama pi lela jōņugu kryvma, nūsalīkuse, pacīteigi laseja maņ sorkonas un soldonas jōņūgas, lai arī jōs boltais lakateņš bīži traucēja, acīs kryta.
Jei pa sovu dzeivi gōja smaideiga un sova sūļa nikur nažālōja. Vosaras reitūs rosainūs un agrūs sovas meilōs ragaineites ganēja, bet es klausējūs sovas meilōs vacmameņas bolsā un leidza klusu dzīdōju: “Ak, rūzes, rūzes ir veitušas, kas jauneibas dīnōs zīdēja...”
Vēļ tagad es atmiņā sovas meilōs vacmameņas dzīsmi dzēržu un breižim leidza dzīžu.”
(Ilze Keiša “Muns laiks”, Latgolas Kultūras centra izdevnīceiba, Rēzekne, 2015.)

Konference pulcē trīs novadus

Detaļas

Izveidots Ceturtdiena, 30 Augusts 2018 16:05

29.augustā Kubulu pagasta kultūras namā notika Balvu, Baltinavas un Rugāju novada pedagogu konference “21.gadsimta izglītība: skola, skolotājs, pārmaiņas”. Tuvojas mācību gada sākums, kas šogad būs 3.septembrī. Kā ik gadu, arī šogad augusta nogalē pedagogi pulcējās uz konferenci, lai satiktos, pārrunātu aktuālākos jautājumus, klausītos lekcijas un noskaņotos jaunam darba cēlienam.