1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
19-07-2019
Vārdadienas šodien: Meldra, Meldris, Melisa

Kurš mūsu mežā galvenais?

Kāpēc izjuka "laulība" pirms 10 gadiem?

Šogad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nākusi klajā ar jauniem Latvijas administratīvi teritoriālās reformas plāniem. Izstrādāta karte, kurā pašvaldību skaits no 119 samazināts līdz 35. Plānots atkal apvienot vienā lielā novadā arī bijušo Balvu rajona teritoriju, kas iepriekšējās reformas laikā 2009. gadā sadalījās četros: Balvu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novados. Atskatoties un analizējot - kāpēc pirms desmit gadiem izjuka šī laulība, noskaidrojām – kādi pēc toreizējo novadu vadītāju un citu politiķu domām bijuši iemesli katram iet savu ceļu, kādas bijušas tā laika ieceres, kā katram novadam veicies šajos desmit gados un kādas ir bijušo novadu vadītāju domas par jaunajām novadu reformas iecerēm. Vai ir vērts atkal saiet kopā, vai tomēr labāk turpināt dzīvot un saimniekot atsevišķi? To laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pētīs un vētīs septiņās publikācijās.

 

Lielākiem ir skaļākas balsis

TOREIZ. Rakstā “Vai būs brīnišķīgais Balvu apriņķis?” laikraksta “Vaduguns” 2008.gada 4.aprīļa numurā atspoguļota 100 Balvu rajona pagastu un pilsētu deputātu sanāksme, kurā viņi sprieda par gaidāmo novadu reformu. Vēsturiskajā sanāksmē piedalījās arī Balvu pilsētas domes deputāts JĀNIS TRUPOVNIEKS (TB/LNNK), kurš vēlāk kļuva par pirmo jaunizveidotā Balvu novada domes priekšsēdētāju. Runājot ar sanāksmes dalībniekiem, viņš pauda pārliecību, ka, 11 pagastiem apvienojoties Balvu novadā, galvenais būs attīstīt visu teritoriju vienmērīgi, saglabāt iedzīvotājus laukos, lai tie nesāk migrēt uz novada centru. Turklāt, apvienojoties novadā, būs vieglāk piesaistīt struktūrfondus un realizēt kopīgus lielus projektus.
Vēlāk priekšvēlēšanu solījumos (2009.gada 27.maija laikrakstā “Vaduguns”) J.Trupovnieks plānoja turpmāk darāmo: “Lai samazinātu bezdarbu un radītu jaunas darbavietas, veiksim visu novada pašvaldības īpašumu un dabas resursu izvērtēšanu iespējami saimnieciski ekonomiskai izmantošanai un realizēsim pašvaldības un privātās partnerības modeli, sekmēsim uzņēmējdarbības iespējas vietējiem uzņēmējiem un radoši domājošiem novada iedzīvotājiem.” Kā piemērus viņš minēja “Lutenānu” purva kūdras iegulu izstrādi, ezera un ūdens resursu saimniecisku izmantošanu, tūrisma attīstību, zemes, mežu un nekustamo īpašumu apsaimniekošanu utt.

TAGAD. Balvu novada domes bijušais priekšsēdētājs JĀNIS TRUPOVNIEKS joprojām uzskata, ka novadu reforma toreiz bija nepieciešama un tas bija labs laiks, lai to realizētu, jo Balvu pilsēta un lauku teritorija diezgan strauji attīstījās: “Manā skatījumā, pareizi bija izveidot Balvu un Viļakas novadus. Mazliet šaubos par Rugāju un Baltinavas novadiem. Taču tā bija laba iespēja parādīt - vai šādi mazie novadi ir dzīvotspējīgi. Vai, esot atsevišķā novadā, pieaugs iedzīvotāju skaits un attīstīsies uzņēmējdarbība.”
Bijušais novada domes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka Balvu novads, no rajona atdaloties trīs pārējiem novadiem, neko nezaudēja. Savukārt tie 10 pagasti, kas palika kopā ar Balviem, pēdējo 10 gadu laikā ir pat ātrāk attīstījušies nekā Balvu pilsēta. “Balvi attīstās lēnāk, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem Alūksni vai Madonu. Balvu novada lauku teritorijas, kā solīts, netika apdalītas, bet mēs kā pilsēta esam zaudējuši savu nākotnes potenciālu,” uzskata bijušais novada vadītājs. J.Trupovnieks nešaubās, ka šobrīd pašvaldībām iedalīto līdzekļu degradēto teritoriju revitalizācijai izmantošana būs eksāmens mūsu pašvaldībām. Vai tas būs vai nebūs grūdiens uzņēmējdarbības attīstībai? Vai šādi mūsu novadi būs spējīgi nostiprināt savu ekonomiku, aktivizēt uzņēmējdarbību, izveidojot darbavietas?
Bijušais Balvu novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka šo 10 gadu laikā Balvu novadā pieļautas daudzas kļūdas, realizējot projektus, kuriem nav pēctecības. Nav veicies un joprojām neveicas ar ezeru potenciāla izmantošanu: “Runājot par ezeriem - mēs neprotam paņemt to, kas mums iekritis rokās. Bieži vien bija tā – ir projekts, piedalīsimies. Bet jābūt mērķtiecībai – ko mēs gribam ar šo projektu sasniegt? Maz kas no tā, ko solījām 2009.gada vēlēšanās, ir izpildīts. Paliekam vecāki, nosirmojam gan paši, gan pilsēta. Šis tas ir bijis iesākts, bet nav sekojusi pēctecība, turpinājums.”
J.Trupovnieks pārliecināts, ka iespēju laiks ir vienmēr, bet jāprot šīs izdevības izmantot, ir jābūt vīzijai: “Kas tad ir pašvaldības līdzekļi? Tie ir mani un jūsu nomaksātie nodokļi, ko dodam pašvaldībai, lai viņi to gudri izmanto. Patīk vai nepatīk, plānojot šīs naudas izmantošanu, ir jāzina sabiedrības viedoklis. Jābūt visciešākajai sadarbībai ar uzņēmējiem jau budžeta veidošanas procesā. Deputātiem ir jāzina, kas viņiem maksā algu.”
J.Trupovnieks atgādina, ka šo gadu laikā novadā ir arī veiksmīgi realizēti projekti - Tilžā uzbūvēts stadions, Balvos notikusi pamatskolas un 2.vidusskolas apvienošana un rekonstrukcija. Sakopta ģimnāzija, Balvu Profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola, uzbūvēti stadioni pie pamatskolas un ģimnāzijas utt. Savukārt daudz sliktāk veicies ar uzņēmējdarbības veicināšanu, neskaitot Lutenānu purva izmantošanu un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības izveidi, kā arī mazo lauku ceļu pakāpenisku savešanu kārtībā.
J.Trupovnieks nešaubās, ka jaunā novadu reforma ir nepieciešama: “Īpaši pierobežas rajonos, jo mēs nespējam noturēt iedzīvotājus. Lielie centri attīstās daudz straujāk un intensīvāk. Jaunieši ir tie, kuri parāda, kam ir nākotne – mazajiem novadiem vai lielajām pilsētām. Izveidojot lielāku novadu, kā tas ir Alūksnes un Gulbenes bijušajos rajonos, Viļakai, Balviem, Rugājiem un Baltinavai jāliek galvas kopā un jādomā, kā ne tikai saglabāt savu teritoriju, bet radīt iespējas cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, kā attīstīt uzņēmējdarbību, kā atbalstīt un sadarboties ar esošajiem uzņēmējiem. Šis ir laiks, kad pašvaldībām ir dota iespēja un instruments, finansējums un cita veida atbalsts attīstīt savas degradētās teritorijas. Jūtams, ka šie projekti un Eiropas fondu naudas apguve diemžēl mazajos novados ir ļoti apgrūtināta. Savukārt uzņēmējs nelabprāt nāks un attīstīs savu uzņēmējdarbību no Rīgas attālā teritorijā, kur turklāt ir slikti attīstīta infrastruktūra. Esot lielākiem, ir skaļāka balss, lielāks tiesības prasīt, pieprasīt, sevi aizstāvēt un pierādīt sava viedokļa pareizību, panākot teritorijas attīstību un nepārvēršot to par dabas parku.”
J.Trupovnieks aicina pašvaldības būt drosmīgākām, runāt ar valdību un Zemkopības ministriju, jo šobrīd izstrādā plānu “Lauku attīstības programma 2021. – 2027.gadam”. Viņš ir pārliecināts, ka, gudri to izstrādājot, tā varētu kļūt par pamatu sekmīgas reemigrācijas programmas realizācijai.
“Šai reformai ir jānotiek. Jāmēģina koncentrēt gan prāti, gan līdzekļi, gan cilvēkresursi. Tas nenozīmē, ka, izveidojot vienu lielu novadu, jāaizmirst par pagastu teritorijām - jādara lietas kopā. Tas būs labāk gan valstij, gan iedzīvotājiem,” nešaubās J.Trupovnieks.

Paveikts daudz, vēl vairāk darāmā
TOREIZ. Viļakas novada domes priekšsēdētājs SERGEJS MAKSIMOVS neslēpj, ka pirms 10 gadiem Viļakas novads izveidojās, jo bija tāda iespēja, un vairākums deputātu tobrīd piekrita šādam lēmumam. Turklāt savu lomu nospēlēja burkāns - katram pagastam izmaksātie 200 tūkstoši.
Pirms 2009.gada 6.jūnija vēlēšanām (2009.gada 30.maija laikrakstā “Vaduguns”, rakstā “Ceļā uz pirmo krēslu”) bijušais Šķilbēnu pagasta padomes priekšsēdētājs SERGEJS MAKSIMOVS (“Latvijas pirmā partija/ Latvijas ceļš”) skaidroja nākotnes ieceres pēc novada izveides: “Viļakas novada iedzīvotājiem jāsaņem visi nepieciešamie valsts institūciju pakalpojumi. Viļakā jābūt VID, LAD un citu iestāžu filiālēm. Viļakā jābūt bankai.” S.Maksimovs bija iecerējis veikt stingru kontroli, lai turpinātos Satiksmes ministrijas iesāktie ceļu rekonstrukcijas projekti. Kā vienu no iespējām mazināt bezdarbu toreizējais jaunizveidotā Viļakas novada deputāta amata kandidāts S.Maksimovs saskatīja sadarbību ar Nodarbinātības Valsts aģentūru - iespējami vairāk bezdarbnieku nodarbinot pagaidu sabiedriskajos darbos un iesaistoties NVA piedāvātajos nodarbinātības veicināšanas projektos – īpaši tajos, kur bezdarbniekus stimulē pārkvalificēties, izveidot savu uzņēmumu vai uzsākt individuālo darbu. Viņš pauda pārliecību, ka skolās nepieciešamas mācību programmas, kas jauniešus ievirzītu, apmācītu un stimulētu kļūt par uzņēmējiem, kā arī jāturpina iesāktie sadarbības projekti ar Krieviju. S.Maksimovs nešaubījās, ka pašvaldībai jāveic novada teritorijas iespējamo uzņēmējdarbības uzsākšanas iespēju reklāmas pasākumi gan Latvijas, gan ārzemju investoriem. It īpaši tādu uzņēmumu izveidošanā, kuru izejmateriālu resursu sagatavošana, audzēšana ir iespējama novada teritorijā. Tolaik viņa plāni bija veicināt uzņēmēju sadarbības aktivitātes, īpaši pievēršoties Vientuļu robežkontroles punkta attīstībai un energoresursu piegādei Kupravā, kas veicinātu Kupravas rūpnīcas atjaunošanu.

TAGAD. Viļakas novada domes priekšsēdētājs SERGEJS MAKSIMOVS uzskata, ka aizvadīto 10 gadu laikā Viļakas, Balvu, Rugāju un Baltinavas pašvaldības savu uzmanību fokusējušas uz savu novadu attīstību, kā rezultātā ir izdarīts daudz: “Viļakā esam izveidojuši Valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru, kurā var saņemt valsts iestāžu pakalpojumus vai arī konsultācijas. Bankas filiāli, ņemot vērā banku sistēmu digitalizāciju, izveidot neizdevās, bet papildus “Citadeles” bankomātu Viļakā uzstādīja. Bijām ļoti tuvu Krājbankas filiāles atvēršanai, bet Dievs pasargāja, jo atceramies, kas notika ar šo banku.”
Arī plānotie ceļu remonti ir paveikti vai iesākti. “Ir izdevies uzsākt Viļakas tranzīta (Balvu, Abrenes) ielas rekonstrukcijas projektu. Mucukalns – Viļaka ceļa posms ir rekonstruēts, šobrīd notiek būvdarbi Viļakas pilsētā. 2020. – 2021.gadā notiks projektēšanas darbi ceļa posmam Balvi – Mucukalns, bet 2021. – 2022.gadā plānoti šī posma būvdarbi,” stāsta novada vadītājs. S.Maksimovs uzskata, ka toreizējā iecere panākt Viļakas apvedceļa būvniecību vairs nav aktuāla, ņemot vērā kravas transporta plūsmu Vientuļu robežkontroles punktā. Arī autoceļa Viļaka – Kārsava ceļa posma Semenova – Čilipīne rekonstrukcijas projekts ir realizēts. Ceļš Semenova – Rekava ir rekonstruēts, jau pat ir veikti šī ceļa posma garantijas remontdarbi. Semenovas un Rekovas ciematos ceļa segumam veikta virsmas apstrāde. 2021. – 2023.gadā plānota virsmas seguma nomaiņa vai stiprināšana.
Centīgi pildīts arī plāns mazināt bezdarbu, sadarbojoties ar Nodarbinātības Valsts aģentūru (NVA). “Konstruktīvi strādājam ar NVA filiāles vadītāju Sandru Kindzuli. Kopā ar NVA speciālistiem esam realizējuši motivācijas programmas un izveidojuši jaunas darbavietas šūšanas, mežsaimniecības, lauksamniecības, amatniecības un citās nozarēs. Jau vairākus gadus novadā rīkojam projektu konkursu jaunajiem uzņēmējiem. Skolu audzēkņi apgūst komerczinības un piedalās projektā “Esi līderis”, apgūst interešu izglītības programmu “Starts”, profesionālās pilnveides programmu “Uzņēmējdarbības pamati”, ko pabeidzot saņem valsts atzītu profesionālās pilnveides apliecību. Daudz kas vēl ir darāms,” pārliecināts novada vadītājs.
Pašvaldības līmenī Viļakas novads aktīvi sadarbojas ar Krieviju, Igauniju, Lietuvu un Baltkrieviju. “Realizēta klostera rekonstrukcijas 1. kārta, šogad sāksim realizēt projektu “Green way” par veloceļa Rīga – Gulbene – Viļaka – Pitalova – Ostrova - Pleskava izveidi. Realizēsim projektu “Green palet”, kā arī plānojam klostera ēkas rekonstrukcijas 2. kārtu. Notikusi skolu renovācija. Realizēti vairāki kultūras un sporta sadarbības projekti. Notikusi Vientuļu robežkontroles punkta rekonstrukcija utt.”
Ir bijušas arī neveiksmes. Kupravas rūpnīcas atjaunošanas aktivitātes nav vainagojušās ar vēlamiem rezultātiem. 10 gadus norisinājās tiesvedība ar uzņēmēju par Kupravas pagasta lēmumu nepiešķirt zemi lietošanā ar izpirkšanas tiesībām praktiski visā Kupravas ciemā un rūpnīcas teritorijā. Kad tiesa nolēma ļaut uzņēmējam izpirkt daļu zemes par kopējo summu EUR 170 000, viņš vairs to nevēlējās, jo uzņēmumam bija uzsākts maksātnespējas process. “Ieilgušās tiesvedības rezultātā zaudējām ne tikai laiku, bet vismaz vienu metālapstrādes uzņēmumu, kas vēlējās uzsākt darbību rūpnīcas teritorijā. Sakarā ar tiesvedības procesu sarunas turpināt nevarējām, un Dānijas kompānija ražošanu izveidoja Igaunijā. Sarunās ar Tieslietu ministriju jautājums par iespējamo cietuma būvniecību Kupravā ir atvērts. Laika posmā, kad tiks uzbūvēts cietums Liepājā, turpināsim sarunas,” dažus turpmākos plānus atklāj novada vadītājs.
S.Maksimovs uzskata, ka šobrīd iecerētās reformas plānos nepietiekami tiek ņemtas vērā iedzīvotāju domas. Neviens nevēlas ieklausīties vairākos novados notikušajās aptaujās, kurās iedzīvotāji pateikuši, ka ir pret šo reformu. Viļakas novada domes priekšsēdētājs piekrīt, ka reforma ir vajadzīga, bet galvenais jautājums paliek – kāds no tās būs ieguvums? Viņš lēš, ka, tāpat kā iepriekšējās reformas laikā, iedzīvotāju interese par šo procesu ir samērā maza, izņemot tos, kuru darbavietas un intereses reforma skar tiešā veidā: “Uzskatu, ka reformas rezultātā pakalpojums tiks attālināts no iedzīvotājiem. Kopienas iespējas ietekmēt procesus savā pašvaldībā būs mazākas. Vai būs finansiāli ieguvumi no pārvaldes aparāta samazināšanas, būs atkarīgs no likumdošanas. Ja valsts uzliek papildus pienākumus, kā, piemēram, datu aizsardzību, nevaram runāt par štatu samazināšanu,” atgādina S.Maksimovs. Viņš saka paldies saviem iedzīvotājiem un novada deputātiem par uzticēšanos: “Atļaušos teikt paldies ar mīlestību, ko sajutu šajos desmit gados, jo tas padarīja manu darbu vieglāku, pieņemot arī nepopulārus lēmumus.”

Liec, kā gribi, nabagus kopā, viens bagāts neiznāk

 

TOREIZ. 2009.gadā Balvu rajona padomes priekšsēdētāja Regīna Kuļša nedz nosodīja, nedz atbalstīja novadu izveidošanu. Viņa pauda uzskatu (2008. gada 27. decembra laikraksts “Vaduguns”), ka diskusijas par novadu izveidošanu bija uzsāktas novēloti un iespēja to darīt, ieklausoties tautas vēlmēs, jau nokavēta: “Ja ko dara ar tautas atbalstu un labām emocijām, rezultāts ir daudz veiksmīgāks – to dzīve pierādījusi ne reizi vien. Ja valdība vairāk būtu ieklausījusies tautā, tāda postaža laukos nebūtu vērojama. Valdība lemj, bet tauta paliek otrajā plānā. Vērtīga ir Balvu pagasta zemnieku atziņa, ka, liec, kā gribi, piecus nabagus kopā, viens bagāts tik un tā neiznāks. Turklāt novadu veidošana krīzes laikā nav prāta darbs.” Tomēr pirms desmit gadiem viņa sliecās par labu vienotam Balvu novadam: “Manā skatījumā, vajadzēja veidot vienu novadu, kurš pārņemtu visas rajona padomes iestādes un uzņēmumus. Un tie būtu pieejami visiem iedzīvotājiem bez savstarpējiem norēķiniem.”
R.Kuļša pauda sapratni arī par to iedzīvotāju vēlmi, kuri iestājās par sava novada veidošanu, un atzina, ka tautu emocionālā ziņā vieno kultūrvēsture, izglītība un ticība: “Tautai nav pieņemams piespiedu risinājums.” Tolaik R.Kuļša uzsvēra, ka bargākā reforma valstī patiesībā jau ir notikusi: “Iedzīvotāju mirstība pārsniedz dzimstību vairāk nekā 10 reizes. Pēdējos padsmit gados iedzīvotāju skaits sarucis par 10 tūkstošiem, pašreiz rajonā ir 27 000 iedzīvotāju, tikpat kā Pierīgas pagastā. Maz! Katru gadu samazinās skolēnu skaits.”
TAGAD. Tāpat kā 2009.gadā, šobrīd R.Kuļša ir pārliecināta, ka visiem četriem novadiem toreiz vajadzēja palikt kopā: “Ja jau vajadzēja dalīt, tad vajadzēja to darīt saprātīgāk. Tomēr tie bija citi laiki, ekonomiskā krīze, nevarēja paredzēt, ka tik ļoti turpināsies jauno cilvēku aizbraukšana. Tolaik visas cilvēkus apkalpojošās iestādes atradās Balvos. Biju pret sadalīšanos, jo no kopējā budžeta varētu realizēt lielākus projektus, vienalga, vienā, otrā vai trešā pagastā - kur tas būtu nepieciešams. Bet notika tā, kā notika. Vai pārējie dzīvo sliktāk nekā Balvu novadā? Nezinu. Skaitļi liecina, ka īpašas atšķirības nav.”
Savukārt par to, vai jaunās, plānotās reformas laikā visus četrus novadus vajag apvienot vienā, viņa saka: “Tas ir grūts jautājums. Toreiz nedrīkstēja pieļaut tādas muļķības – kā kurš grib, tā dara. Kaut kādai kārtībai bija jābūt. Manā uztverē novadu veidošana notika haotiski. Taču šobrīd man nepatīk nostāja: - toreiz darījāt, kā gribējāt, tagad jūs zem pātagas darīsiet, kā liksim! Ir jārunā ar cilvēkiem, jāskaidro, jādzird cilvēku viedokļi. Tomēr lēmums ir jāpieņem augšā.” R.Kuļša pārliecināta, ka apvienojoties sliktāk nebūs: “To pierāda kaut vai tagadējie Balvu novada pagasti. Viss notiek gan Balvu pagastā, gan Bērzpils un citos pagastos. Nav tā, ka visu naudu tērē tikai Balvos. Arī esot lielākā novadā, mazie pagasti netiks aizmirsti.” R.Kuļša uzsver, ka tēriņi arī turpmāk jādala proporcionāli katra pagasta nodokļu maksātāju pienesumam.
“Mazāk emociju, vairāk lietišķuma – to es gribētu novēlēt! Jācenšas, lai ir vairāk darbavietu, līdz ar to - vairāk cilvēku novadā. Savukārt katram novadam ir jārēķinās ar to naudu, ko viņu iedzīvotāji nodokļos iemaksā budžetā. Ja domā, ka tagad Balvi noņems to naudu, kas viņiem ienākusi, tā nebūs. Vai Balvi iedos vairāk? No kurienes? Cik paši maksāsim nodokļos, tik būs. Lai to mazumiņu lietderīgi izmantotu, jāpiesaista projekti. Jo tās naudas vairāk kopā, jo vairāk lielāku projektu var realizēt vienalga kurā pagastā,” uzskata R.Kuļša.

 

Fakti

* 2009.gadā Balvu rajona teritorijā izveidojās četri novadi: Balvu (apvienojot Balvu, Vīksnas, Kubulu, Bērzkalnes, Vectilžas, Lazdulejas, Briežuciema, Tilžas, Bērzpils un Krišjāņu pagastus ar centru Balvu pilsētā), Rugāju (apvienojot Rugāju un Lazdukalna pagastus ar centru Rugāju ciemā), Viļakas (apvienojot Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Žīguru un Vecumu pagastus ar centru Viļakas pilsētā) un Baltinavas novads (Baltinavas pagasta teritorijā).
* Balvu novadā 2009.gada 6.jūnija pašvaldību vēlēšanās ar 32,7% uzvarēja apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/ LNNK, un par pirmo novada domes priekšsēdētāju kļuva Jānis Trupovnieks.
* Viļakas novadā 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ar 28,99% uzvarēja apvienība “Zaļo un Zemnieku Savienība”. Par novada domes priekšsēdētāju kļuva Sergejs Maksimovs.
* Rugāju novadā 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ar 55,95% uzvarēja saraksts “Vienoti novadam”. Par novada domes priekšsēdētāju kļuva Rita Krēmere.
* Baltinavas novadā 2009.gada vēlēšanās ar 75,68% uzvarēja saraksts “Mēs – Baltinavai”. Par novada domes priekšsēdētāju kļuva Jevgēnijs Zelčs.
* Viļakas novads ir vienīgais no četriem novadiem, ko visus 10 gadus vada viens un tas pats novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.
* Balvu novadu kopš 2009.gada vadījuši Jānis Trupovnieks, Andris Kazinovskis un Aigars Pušpurs.
* Baltinavas novada domi kopš 2009.gada vadījuši Jevgēnijs Zelčs, Lidija Siliņa un Sarmīte Tabore.
* Rugāju novadu kopš 2009.gada vadījušas Rita Krēmere un Sandra Kapteine.
* 2005.gadā Balvu rajonā dzīvoja 28 246 iedzīvotāji.
* Balvu novadā 2017.gadā dzīvoja 12 342 iedzīvotāji.
* Viļakas novadā 2017.gadā dzīvoja 4 873 iedzīvotāji.
* Rugāju novadā 2017.gadā dzīvoja 2 212 iedzīvotāji.
* Baltinavas novadā 2017.gadā dzīvoja 1036 iedzīvotāji.
* Kopā visos četros novados (2017.gadā) dzīvoja 20 463 iedzīvotāji.
* 2007.gadā viszemākā dzimstība Latvijā bija Krāslavas un Balvu rajonos - 7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.
* Vispārizglītojošo skolu skaits 2009.gadā Balvu rajonā: - 24.
* Vispārizglītojošo skolu skaits Balvu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novados 2019.gadā: - 16.

 

Balvu rajons sadalījās četros novados, jo:
(no politiķu teiktā)
* Balviem bija izdevīgi saglabāt vienotu Balvu novadu visa bijušā Balvu rajona teritorijā, taču tas neizdevās.
* Viļakas pilsētai bija iespēja izveidot savu novadu, un vairums pagastu deputātu šo lēmumu atbalstīja.
* Rugāju novads vēlējās patstāvīgi lemt par finansējuma izmantošanu.
* Par Baltinavas novada izveidi vēstulē ministrijai bija parakstījušies 87,2% no iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās piedalījušos skaita Baltinavas pagastā.
* Baltinavieši uzskatīja, ka tas ir arī jautājums par cilvēku piederības izjūtu savai vietai, lokālo identitāti, kas veidojusies gadu desmitos un pat simtos.

 

Paņēma cirkuli un sazīmēja novadus
TOREIZ savā pēcvēlēšanu uzrunā (2009.gada 10.jūnija laikrasts “Vaduguns” ) Rugāju novada pirmā vadītāja RITA KRĒMERE (“Vienoti novadam”) solīja, ka ar novada izveidi dzīve nepasliktināsies, speciālisti būs gan Rugājos, gan Lazdukalnā: “Dome būs Rugājos, bet Lazdukalnā deputātiem būs pieņemamās dienas. Iestādes, piemēram, skola, bibliotēka, feldšerpunkts, Lazdukalnā paliek un darbojas. Nebūs tā – ja kaut kas Rugājos ir, bet Lazdukalnā nav.”
TAGAD RITA KRĒMERE, atceroties 2008.gada situāciju, stāsta, ka sākotnēji visiem pagastiem bija doma veidot vienu vai divus novadus. Lēmums Rugājiem atdalīties no pārējiem nāca, kad pēc kādas kopīgas apspriedes, kurā deputāti runāja par katram pagastam valsts apsolīto 200 tūkstošu izmantošanu un turpmāko vienotā Balvu novada attīstību, R.Krēmeres kolēģis, kurš vēl joprojām strādā Balvu novada domē, paziņoja, lai Rugāji necer uz papildus finansējumu, tikai uz valsts piešķirtajiem 200 tūkstošiem. “Tad gan nolēmām cīnīties par savu novadu,” apgalvo R.Krēmere. Viņa uzskata, ka jau toreiz vajadzēja izveidot 2.līmeņa pašvaldības, kas pārņemtu rūpes par ceļiem, autotransportu, slimnīcu utt., bet vēsturiskos centrus mūspusē, tādus kā Rugāji, Bērzpils, Tilža, vajadzēja pārvērst par 1.līmeņa struktūrvienībām. “Iepriekšējās reformas dēļ daudz iedzīvotāju aizbrauca projām, jo zaudēja darbu. Uzskatu - ja ir darbavietas, nāk jauni cilvēki. Jaunajiem ir bērni, līdz ar to ir bērnudārzi, skolas, skolēni, skolotājiem ir darbs, veikalos ir apgrozījums, bet apkalpojošai sfērai ir ienākumi. Tas viss ir saistīts. Pēc jaunās reformas atkal sāksies aizbraukšanas vilnis. Nebūs darba, nebūs jauno cilvēku, nebūs bērnu, likvidēs skolas,” pārliecināta bijusī novada vadītāja.
R.Krēmerei nepatīk, ka, atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad vairākus gadus sprieda un domāja par novadu izveidi, tagad tas notiek spontāni, it kā paņemot cirkuli un sazīmējot kartē novadus. Arī argumentu, ka lielākam novadam būs vieglāk piesaistīt investorus, R.Krēmere atspēko jautājot: “Ja līdz šim Balviem nav izdevies piesaistīt investoru, domājat, ka, pievienojot mazos novadus, tas uzradīsies? Pilnīgas muļķības, ka mazs novads nevar realizēt projektus. Mazais novads apgūst tik, cik tam vajag. Rugāju novads ir realizējis pietiekami daudz Eiropas projektu, renovējis skolas utt. Kaut vai viens piemērs - Rugāji pirmie uzbūvēja modernu stadionu, ko ilgu laiku izmantoja arī Balvu sportisti...” R.Krēmere uzskata,- lai attīstītu vienmērīgus reģionus, jau sākotnēji vajadzēja piešķirt koeficientus finansējuma piešķiršanai – jo tālāk no centra, jo lielāks koeficients un lielāks finansējums: “Tā, piemēram, dara Norvēģijā. Tad arī pie mums nāktu uzņēmēji.”
R.Krēmere pauž pārliecību, ka jaunā reforma nedrīkst būt mehāniska: “Tai ir jābūt samērīgai un ekonomiski izdevīgai. Tā jāsaskaņo ar izglītības, satiksmes un citām ministrijām. Galvenais ir – ko no šīs reformas iegūs iedzīvotāji? Kas būs labāk? Vajadzīgi uzņēmumi, kas ražo. Ne Balvos, ne pārējos mūsu novados nav neviena vērā ņemama uzņēmuma, izņemot pāris lielos zemniekus, kas dod cilvēkiem darbu. Kāda jēga apvienoties?”
Kā vienu no galvenajām maza novada priekšrocībām R.Krēmere min to, ka deputāti labāk pazīst savus cilvēkus un pārzina viņu vajadzības. Lielā novadā esot, nomales iedzīvotāju intereses var palikt neievērotas. “Būdami mazā novadā, centāmies attīstīt visa novada teritoriju. Lielā novadā mazo pagastu deputātiem būs ļoti mazas iespējas tikt ievēlētam domē, lai pārstāvētu pagasta intereses. Rugāji, Baltinava un Viļaka paliks par novada nomalēm, jo visam jau naudas tāpat nepietiks. Ja būs jāizvēlas, ko finansēt, izvēlēsies centru, nevis nomali, ” pārliecināta bijusī Rugāju novada domes priekšsēdētāja. Viņa gan min arī kādu pozitīvu aspektu - pievienojoties lielam novadam, būs iespēja vieglāk piesaistīt dažus specifisku nozaru speciālistus, piemēram, būvvaldē vai bāriņtiesā.

Karte ir, nav ekonomiskā pamatojuma
TOREIZ: 2008.gada martā noslēdzās Baltinavas un Briežuciema pagastu iedzīvotāju parakstu vākšana par Baltinavas novada izveidi. Viens no aktīvākajiem novada izveides atbalstītājiem bija vietējās vidusskolas direktors, tagad Baltinavas novada domes deputāts Imants Slišāns. Vēstulē bija pausta iedzīvotāju nostāja administratīvi teritoriālās reformas jautājumā. Iedzīvotāji bija parakstījušies par Baltinavas novada izveidi un pret Baltinavas pagasta un Briežuciema pagasta iekļaušanu Balvu novadā. Vēstule ar 689 parakstiem un 2 pielikumiem kopā uz 50 lapām bija adresēta Baltinavas pagasta padomei, priekšsēdētājam J.Zelčam, Briežuciema pagasta padomes priekšsēdētājai A.Gabrānei, Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Vēstuli bija parakstījis 581 Baltinavas pagasta iedzīvotājs un 108 Briežuciema pagasta iedzīvotāji. Tādējādi par Baltinavas novada izveidi bija parakstījušies 87,2% no iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās piedalījušos skaita Baltinavas pagastā un 36,2% no iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās piedalījušos skaita Briežuciema pagastā.
TAGAD Baltinavas novada domes deputāta, Baltinavas vidusskolas direktora Imants Slišāna (“Savam novadam”) pārliecība par Baltinavas novada nepieciešamību nav mainījusies: “Pirmkārt, vietējai (pirmā līmeņa) pašvaldībai jābūt pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Otrkārt, lai vienmērīgi attīstītos visas valsts teritorija, vajag nevis centralizēt, bet decentralizēt valsts pārvaldes sistēmu un resursus. Treškārt, demokrātiskā valstī nedrīkst ar varu, ignorējot konkrētas pašvaldības teritorijas iedzīvotāju vairākuma viedokli, likvidēt, pievienot kādu pašvaldību citai, grozīt robežas. Tas ir arī jautājums par cilvēku piederības izjūtu savai vietai, lokālo identitāti, kas veidojusies gadu desmitos un pat simtos, un to nevar ignorēt.
Kas notiek tagad? Valdība par katru cenu vēlas līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām izgrūst cauri administratīvi teritoriālo reformu. Šobrīd ir uzzīmēta karte, kurā esošo 119 pašvaldību vietā plāno izveidot 35 pašvaldības. Karti uzzīmēt (kaut vietām neloģisku, vietām Satversmei neatbilstošu) nav liela gudrība. Reformai vajadzīgs ekonomiskais pamatojums, bet tāda joprojām nav! Es kā baltinavietis nebūtu tik skeptisks piedāvātās reformas jautājumā, ja saņemtu atbildes, kā šī apvienošana mazinās lauku depopulāciju, kā veicinās lauku ekonomisko attīstību, bet šādu atbilžu nav! Esmu uzmanīgi uzklausījis VARAM ministru Juri Pūci gan aprīlī Gulbenē, Latvijas Pašvaldību savienības Novadu dienā, kas bija veltīta reformai, gan jūnijā Balvos, kad bija ministra tikšanās ar četru novadu deputātiem. Esmu Daugavpilī reģionālajā konferencē uzklausījis VARAM ministrijas Reformu nodaļas vadītāju Arni Šultu. Diemžēl argumentētu atbilžu no valdības atbildīgajām amatpersonām nav.
Ja reformu valdība īstenos tādā veidā, kā šobrīd to piedāvā, tas būs vēl viens spēcīgs solis Latvijas reģionu tālākai iztukšošanai, tālākai iedzīvotāju koncentrācijai Rīgā un Pierīgā. Jau tagad nevienā (nevienā!) citā Eiropas Savienības valstī nav tik liela iedzīvotāju koncentrācija ap galvaspilsētu, kā tas ir Latvijā. Latvijā jāstiprina reģioni kā otrā līmeņa pilntiesīgas pašvaldības (Satversmē noteikts, ka Latvijas valsts teritorija sastāv no Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales), nevis jālikvidē divas trešdaļas no visām pirmā līmeņa pašvaldībām, tās apvienojot lielākās un attālinot vietējo varu no cilvēkiem. Agroresursu un ekonomikas institūta vadošais pētnieks, ekonomikas doktors Andris Miglavs LPS Novadu dienā Gulbenē savā prezentācijā uzsvēra: “Pētījumos pierādīts, ka ne pašvaldību lielums nosaka, ir attīstība vai nav. Citu valstu pieredze liecina, ka, mainot teritorijas lielumu, tas attīstību būtiski neietekmē.”
Nevajag maldināt cilvēkus, ka, trīs novadus pievienojot ceturtam lielākam un saliekot kopā vienā pašvaldībā, šajos trīs bijušajos novados tāpēc notiks lielāka ekonomiskā attīstība, uz vietas uzlabosies pakalpojumu kvalitāte, mazināsies depopulācija. Nav nekāda aprēķina vai pētījuma, kas to apstiprinātu. To neparāda arī prezentācijas, kuras demonstrē VARAM ministrs, tiekoties ar pašvaldību deputātiem. Latgalē visas pašvaldības ir dotējamas, tāpat kā absolūtais vairākums visu Latvijas pašvaldību. Un ne jau tāpēc, ka tās būtu neveiksmīgākas vai dumjākas. Izšķirošais faktors ir attālums no Rīgas. Un pašvaldību apvienošana to nu nekādi nerisina! Iedzīvotāju skaita sarukšana 10 gadu laikā no Rīgas attālos reģionos bijusi tikpat liela gan mazos novados, gan lielos, piemēram, kā Krāslavas, Daugavpils, Rēzeknes vai Alūksnes novadā.
Ja vadošie politiķi tiešām vēlas līdzsvarotu attīstību visā valstī, tad nevis ar varu jāapvieno vietējās pašvaldības, bet jāiedarbina mehānismi, kas mazinātu Rīgas attāluma faktora negatīvo ietekmi. Tie būtu attāluma vai reģionālie koeficienti, izdevīgāki valsts aizdevumu nosacījumi un nodokļu atlaides uzņēmējiem attālās teritorijās, īpaši Austrumu (ES) pierobežā. Tas būtu reāls atbalsts. Novadu apvienošana ir problēmu risināšanas imitācija, nevis reāls risinājums Latvijas lauku teritoriju un perifēro reģionu attīstībai.”

 

 

 

 

 

Rugāju novada vidusskolai - 115

13.jūlijā Rugāju novada vidusskolā ar skaistu koncertu “115 gadi 115 minūtēs” atzīmēja skolas jubileju. Atklājot pasākumu, klātesošie klausījās pedagoģes un literātes Margaritas Stradiņas balss ierakstu, skanēja valsts himna un Rugāju novada vidusskolas himna, kuru diriģēja skolotājs Pēteris Sudarovs.

Apgalvo, ka ceļu policista rīcība nodarījusi zaudējumus

Ar laikraksta “Vaduguns” redakciju sazinājās zemnieku saimniecības “Vētras VV” īpašniece VELTA VILCIŅA no Rugāju novada Lazdukalna pagasta. Kundze neapmierināta ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Balvu iecirkņa Satiksmes uzraudzības rotas inspektora Edgara Tiltiņa rīcību, dēvējot to par konkrētajā situācijā nesamērīgu. Rezultātā, kā apgalvo sieviete, viņai nodarīti materiāli zaudējumi. “Rezultātā zemnieku saimniecībai un man nodarīti zaudējumi ir 1537,20 eiro. Kopā ar iespējamo morālo kompensāciju 5000 eiro apmērā tie ir 6537,20 eiro,” stāsta V.Vilciņa.

Plenērs “Valdis Bušs 2019” ir sācies

Turpinot 2017.gadā aizsākto tradīciju un par godu mākslinieka 95.gadskārtai Viļakas novada dome sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru no 15. līdz 27.jūlijam organizē starptautisko glezniecības plenēru “Valdis Bušs 2019”. Šogad plenērā piedalās mākslinieki Aivis Pīzelis (Latvija), Andrew Smith (Lielbritānija), Jus Rizal (Indonēzija), Melanie Ludwig (Austrija), Laila Seidel (Vācija) un Beate Gjersvold (Norvēģija). Divas radošās nedēļas noslēgsies ar izstādes atklāšanu Viļakas Kultūras un radošo industriju centrā 26.jūlijā.

Labiekārto Balvu ezera krastu

Abi ezeri - Balvu un Pērkonu, kas pieguļ pilsētai, gan speciālistu, gan iedzīvotāju acīs ir liela dabas bagātība, no kuras, to gudri apsaimniekojot, var gūt gan ienākumus, gan estētisku baudījumu. Pašvaldībai vērienīgiem labiekārtošanas darbiem trūkst līdzekļu, taču atsevišķi pasākumi, piemēram, ezera krastu labiekārtošana, pakāpeniski notiek.

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Svētdiena

Ja arī šo brīvdienu vēlies pavadīt pļavā vai mežā, kājās velc atbilstošus apavus. Jo tieši pēdas var sagādāt lielas problēmas: gan tulznas, gan nejauki bišu, ērču vai čūsku kodumi (tpu, tpu). Brīvā brīdī parūpējies par savām pēdiņām, pastaigājot basām kājām pa rupjām smiltīm vai mīkstu zālīti. Tā būs lieliska masāža viņām. Turpinot veselības tēmu, šodien labāk dot priekšroku bērzu sulām, minerālūdenim bez gāzes un augu tējām bez cukura, nevis kolai, aliņam vai šņabim. Vai sarunājuši?
         

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


   

 

 

 

 

 

 

 

 

                      

 

 

 

 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat reklāmas ietekmi uz iedzīvotājiem?