1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
17-11-2017
Vārdadienas šodien: Aleksandrs, Doloresa

“Dvēseļu putenī” līdz sirds dziļumiem

Precīzi pirms mēneša, 18.oktobrī, veiksmīgi noslēdzās latviešu filmas “Dvēseļu putenis” otrais filmēšanas posms un Ādažu poligonā izveidotajos ierakumos tika nofilmētas pirmās kara ainas no “Slokas kaujām” un “Nāves salas”. Kara šausmas - tuvcīņas, gāzu uzbrukumi, biedru zaudējumi – tas viss uzņemts no filmas galvenā varoņa Artūra Vanaga personīgās pieredzes un skatu punkta. Kinolente savu pirmizrādi piedzīvos nākamgad – Latvijas 100.dzimšanas dienā. Tā būs īpaša dāvana mums, visiem latviešiem, bet vēl īpašāka balveniešiem - brālim ar māsu Artūram Pušpuram un Elīnai Kalniņai, kuri, piedaloties šajā kinoprojektā, vēsturei atstājuši paliekošu savas dzīves lappusi.

 

Varavīksne pār ciemu

Līdz Jaungadam ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Latvijas valsts budžeta finansētās mērķprogrammas “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” atbalstu laikraksta “Vaduguns” lasītājiem atgādināsim par mūspusē nozīmīgiem notikumiem vēstures līkločos. Ne velti projekta nosaukums ir “Itai zemītei nedarāt pāri” (dzejnieka Antona Slišāna vārdi) - patriotisms nav tikai koncerti vai salūti pāris dienas gadā. Astoņu tematisko publikāciju galarezultātā taps nebijusi un unikāla dāvana - žurnāls-speciālizlaidums (tostarp kalendārs), ko kopā ar vienu no pirmajiem “Vaduguns” numuriem saņems ikviens 2018.gada laikraksta abonētājs, turklāt neatkarīgi no tā, vai avīzi abonējis uz mēnesi, vai gadu.

 

Kurš īstens latgalietis kaut reizi nav bijis Upītē vai vismaz dzirdējis par šo vietu Ziemeļlatgalē, pierobežā, Viļakas novada Šķilbēnu pagastā?! Upīte ar nelielo iedzīvotāju skaitu ieņēmusi svarīgu vietu valsts kultūras dzīvē, popularizējot Latgales folkloru, valodu, tradīcijas. Nelielā ciema dzīvi spējuši aktivizēt vienas dzimtas pārstāvji. Tēvs Antons Slišāns (miris 2010.gadā) – dzejnieks, sabiedriskais darbinieks, folkloras vācējs un pētnieks, Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) mūža stipendiāts, V šķiras Atzinības krusta kavalieris. Māte - Irēna Slišāne vadījusi Upītes bērnu un jauniešu folkloras kopu, bet dēls Andris Slišāns ar ģimeni turpina vecāku darbu. Par nopelniem Ziemeļlatgales tradīciju kopšanā Slišānu ģimene saņēmusi fonda “Viegli” balvu “Laiks Ziedonim” nominācijā “Kedas”, kā arī vairākas latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks”.

Iegrieza riteni
Ģimenes galva Antons Slišāns vēl kolhoza laikos vāca folkloras materiālus un dibināja Upītes etnogrāfisko ansambli. Lai arī pats nedziedāja, bet izveidoja programmu. Viņš ierakstīja magnetafonā dziesmu melodijas, kas ļāva tās saglabāt un nodot tālāk. Vāca ar roku pierakstītās dziesmu burtnīcas. Antonu interesēja viss senais, kam toreiz, dzīvojot sociālisma ērā, cilvēki nepiegrieza vērību un kas ar laiku bieži vien aizgāja zudībā. Irēna Slišāne tolaik strādāja skolā un sāka mācīt bērniem tautasdziesmas, dejas, rotaļas, ko tagad turpina darīt Andris ar dzīvesbiedri Ligitu. Aizvadītajos gados Upītes bērnu folkloras kopa izbraukājusi tuvus un tālus ceļus. Vistālākā vieta, kur Upītes bērni uzstājušies, ir starptautiskais folkloras kopu salidojums Turcijā, kas notika atjaunotās brīvvalsts pirmajos gados. “Tētis izdarīja melno darbu, lai visu iekustinātu, bet mamma radīja interesi par to, padarīja dzīvu un aizraujošu bērnu un jauniešu vidū. Ja mamma to nebūtu darījusi, tad, iespējams, Upītē joprojām būtu tikai sievu etnogrāfiskais ansamblis un nekas vairāk. Tagad mums vēl joprojām skolā ir bērnu folkloras kopa. Tie, kas paaugas, nāk pie mums Upītes jauniešu folkloras kopā. Mums ir izveidota kapela. Mūs aicina uz starptautiskiem festivāliem, mēs paši organizējam starptautiskus festivālus. Viss notiek!” secina Andris.

Turpina iesākto
Protams, jaunieši pabeidz skolu un aiziet mācīties tālāk, bet tie, kas atgriežas, turpina darboties folkloras kopā, kapelā. “Spriežu pēc sevis - deviņus gadus te skolā ņēmies, aizgāju mācīties uz vidusskolu, vēlāk uz Rīgu, jutu, ka sāk kaut kā pietrūkt. Līdzīgi ir arī ar citiem jauniešiem. Arī viņi, dzīvojot citā vietā, sajūt, ka pietrūkst tā, ko visu laiku ir darījuši,” atzīst Andris.
Ligita turpina: “Upītes folkloras kopa ir ļoti atvērta jauniem dalībniekiem. Ik pa laikam tajā iestājas kāds jaunietis ne no Upītes. Svarīgākais, lai viņš regulāri ierodas uz mēģinājumiem. Pie mums brauc jauni cilvēki no Baltinavas, Briežuciema, Medņevas.”
Arī studējot Rīgā, Andris un Ligita apmeklēja Latgales studentu centru, kur bija folkloras pulciņš. Andris turpināja palīdzēt folkloras kopai Upītē. Abu vecākajai meitai Katei bija tikai gads un mēnesis, kad viņi piedalījās folkloras festivālā Lietuvā. Kopā ar folkloras kopu sekoja dalība starptautiskajos folkloras festivālos Polijā, Rumānijā, Francijā, šovasar Sardīnijā. Šogad starptautisks folkloras festivāls, neraugoties uz plūdiem, kas piemeklēja Latviju, notika arī Upītē. Ciemiņiem plūdi pat patika!
Andris pabeidza Fizikas un matemātikas fakultāti Latvijas Universitātē, bet Ligita - Pedagoģijas. Abi kādu laiku pat Rīgā strādāja, kur arī piedzima vecākie bērni. Saites ar Latgali un dzimto Upīti nepārtrūka, jo doma atgriezties pastāvēja. “Kad nopirkām un cēlām Upītē dvoru, sākumā likās, ka viss notiks ātri. Tomēr māju būvējām astoņus gadus,” saka Andris. Ligita piebilst: “Sākot būvēt māju, bijām četri, kad pabeidzām, bijām jau septiņi un suns.” Tagad viņi dzīvo un strādā Upītē - Ligita vietējā skoliņā par skolotāju, bet Andris vada Nemateriālās kultūras mantojuma centru “Upīte”.

Kultūras nams atdzima
Kad Ligita sāka strādāt par kultūras darba organizatori, Šķilbēnu pagastā bija it kā trīs kultūras dzīves centri, un viens no tiem Upītē. Šeit jau notika ne tik sen dibinātais latgaliešu vārda mākslas un mūzikas festivāls “Upītes Uobeļduorzs” un kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem rīkotais Vecgada karnevāls. Pēc teju piecpadsmit Latvijas neatkarības gadiem kultūras nams stāvēja puspuvušiem logiem, auksts, un, protams, apmeklētāji uz to sevišķi nerāvās. Tas, ka cilvēki tagad runā: kas tai Upītē notiek (?!), ka tagad šeit brauc teātri no galvaspilsētas un pasākumus apmeklē prominentas personas, ir tikai Andra un Ligitas nopelns. “To mēs ar Ligitu esam sadarījuši, protams, ar pašvaldības un citu cilvēku atbalstu,” secina Andris. Tie ir daudzie projekti, ko viņi realizējuši, piesaistot Eiropas naudu un ieguldot savu darbu. Kaut vai tas pats sanitārais mezgls! Kultūras nama telpās tāds nekad nebija bijis. Kolhoza laikā visi uz ķemertiņu staigāja ārā, bet kurš tādu ekstru gribēs mūsdienās. Tagad tautas namā ir gan sanitārais mezgls, gan siltais, gan aukstais ūdens. Veikts remonts. Kopš tā laika arī aizgāja lielie pasākumi. Viens no tiem ir festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kura pirmsākumi meklējami 2002.gadā. Pamatus tam lika Antons Slišāns. Pirmajā dzejas un mūzikas festivālā uzstājās piecas grupas un daži dzejnieki. Pasākums notika divās daļās - dienas un vakara.

Ābeles, ābeles zied…
Kad festivāla vadību pārņēmu Andris, viņš nolēma, ka pasākumu nevajag dalīt. Ir jārīko viens pasākums! Jau pašā sākumā izdevās piesaistīt visa veida muzikantus,- šlāgeris, popmūzika patīk vecākiem cilvēkiem, bet ap pusnakti, kad viņi dodas mājās, muzikanti sāk izpildīt smagākus gabalus. Šogad atjaunoja festivāla himnu jaunā versijā, to izdarīja Latgales mūziķis Arnis Slobožaņins, bet iedziedāja populāri mūziķi no visas Latvijas - Renārs Kaupers, Māra Upmane-Holšteina, Kristaps Rasims, Guntis Rasims, Guntra Kuzmina, Kaspars Zlidnis. Starp citu, visi viņi saistīti ar Latgali! Pat Māra Upmane-Holšteina bērnībā dzīvojusi Šķilbēnu pagastā kādās mājās pie Rikas upes, kuru gan vairs nav.
Andris turpina: “Un zināt, kā bija ar Kauperu?! Viņš atbrauca laikus, lai samēģinātu ar vietējiem muzikantiem. Domāja,- uzstāsies, paskatīsies, kā uzstājas citi, un brauks projām. Bet ap vienpadsmitiem vakarā viņš pienāca pie manis un jautāja,- varbūt ir kāda iespēja te palikt, jo negribas braukt projām. Piedāvāju palikt savās mājās. Un tā viņš palika līdz pasākuma beigām. Nākamajā dienā, braucot prom, Renārs atzinās, ka pēc ilgiem laikiem beidzot atpūties kā cilvēks. Te viss bija mājīgi. Viņu uzņēma kā savējo. Fanu pūļi negāza no kājām, neprasīja autogrāfus. Kurš gribēja, tas pienāca, palūdza kopā nofotografēties.”
Arī Ligita piekrīt, ka lielos pasākumos lielākoties nav ne mīļuma, ne sirsnības. Mākslinieki uzstājas uz lielās skatuves, bet skatītāji bieži vien dzīvo savu dzīvi - ēd, dzer, sarunājas. Upītes publiku mākslinieki iemīļojuši neviltotās sirsnības un mājīgo sajūtu dēļ. Teātris “Dirty Deal Teatro” Latvijas iedzīvotājiem nesen dāvināja trīs izrādes - vienu Daugavpilī, otru – Rēzeknē, bet trešo… Upītē. Teātri piedalās arī Upītes svētkos.
Lai arī cik izdevies kārtējais dzejas un mūzikas festivāls, tā organizatorus urda doma, ka nākamgad vajag kaut ko pamainīt. “Diži neko nemainām, bet katru gadu kaut kas notiek savādāk, katram festivālam ir sava odziņa,” saka Andris. Pirms trim gadiem Ligitai radās ideja stādīt ābeles. Ja festivāla himna ir par ābelēm, tad jābūt arī ābeļdārzam! Festivālos stādītās ābeles papildinājuši novada Skolotāju dienā stādītie kociņi. Tad vēl novadā bija visas skolas, nebija likvidēta neviena. Kopskaitā ābeļdārzā zied 39 ābelītes. Šogad bija slikts laiks, un ne visas ābeles raisīja auglīšus, bet vienai no ābolu smaguma nolūza pat zars. Visražīgākā ir novada domes priekšsēdētāja Sergeja Maksimova stādītā ābelīte.

Sapņo par māla podiem
Andrim ir vēl vairākas idejas. Balvu Grāmatu svētkos viņš noskatījis, ka dāvināti kaltētu ābolu maisiņi. Upītes ābeles jau dod ražu. Kur to likt? Kāpēc ābolu šķēlītes nežāvēt arī viņiem uz vietas?! Ja dabūs naudu, iekārtos tautas nama otro stāvu, kas ir plašs un stāv neizmantots. Andris ar Ligitu rakstījuši projektu, lai dabūtu līdzekļus alus brūvēšanai. Projektu neatbalstīja, jo vērtētājiem šķitis aizdomīgi, ka to vēlas realizēt biedrība, kurā darbojas jaunieši. Taču ne dzert un rezultātā nodzerties vēlējās jaunie cilvēki. Projekta mērķis bija filmēt alus darīšanas procesu, lai iemūžinātu senču amata prasmes. Bet beidzās viss ar to, ka alus meistars tanī rudenī nomira. “Jā, mēs sevi pozicionējam kā nemateriālās kultūras mantojuma centru, bet mūsu pienākums ir ne tikai pārmantot dziesmas un dejas, bet pārņemt arī senās amatu prasmes,” saka Andris. Ligita piebilst, ka ar laiku ikdienišķas lietas vairs nav kam pastāstīt,- meistari aiziet. Vēl viņiem abiem ir sapnis uztaisīt māla cepli, jo Viļakas novadā bijuši labi podnieki.
Runājot par nākotnes sapņiem, Andris nobažījies par lauku skolu neskaidro likteni, tomēr Jauno gadu viņi gaida ar cerībām. Ligita saka: “Katru gadu kāds brīnums notiek, un mēs gaidām brīnumu. Ticēt tam liek vairākas varavīksnes, kas vasaras saulgriežos bija redzamas debesīs virs Upītes. Ticam, ka šī gada lietus būs aizskalojis visu slikto. Ciemiņi no Lietuvas, kas piedalījās folkloras festivālā Upītē, tā arī teica: ja lietus līst, kad ciemiņi brauc - tas uz labu!”

 

Iesvēta pirms 226 gadiem iesvētīto

Šonedēļ Bērzpils pagastā svinīgi atklāja renovēto Bēržu kapliču, kas ir visvecākā koka celtne mūspusē. Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis pēc kapelas iesvētīšanas atzina, ka Bēržu kapličai jāturpina būt par lūgšanu vietu. Tāpat bīskaps atgādināja, ka turpinās lūgšanu nedēļa par Latvijas tautu un valsti, kas noslēgsies 22.novembrī plkst. 12.00 Aglonā, kur ieradīsies priesteri no visas Latvijas, kā arī Romas pāvesta sūtnis. “Gaidīsim arī jūs,” viņš piebilda.

Svinīgi pasniegs grāmatas

Četrām Rugāju novada vidusskolas audzēknēm svinīgi pasniegs skaistas, krāsainas grāmatas, kurās ievietoti arī viņu rakstu darbi. Skolnieces piedalījās konkursā, kurā izvēlējās labākos literāros darbus un zīmējumus ar mērķi publicēt tos grāmatā. Tagad ir saņemta grāmata “Labi vārdi sirdi silda”. Starp Latvijas skolu audzēkņu vārdiem grāmatā lasāmi arī Evas Sprinģes, Amandas Kočānes, Alises Romānes un Agneses Ikstenas sacerētie sirsnīgie teksti. Par šo veiksmi konkursā paldies arī skolotājai Evijai Konivalei.

Pašvaldības policijai – 25

Pagājušajā ceturtdienā notika svinīgs pasākums par godu Balvu novada pašvaldības policijas dibināšanas 25.gadadienai. Lai atcerētos tās pirmsākumus un paveikto daudzo gadu garumā, uz kopīgiem jubilejas svētku mirkļiem pulcējās pašvaldības policijas darbinieki, tās bijušie priekšnieki, Balvu novada domes vadība, deputāti, sadarbības partneri un citi viesi.

Laika prognoze

2.2°C

Balvi

Apmācies
Humidity: 95%
Wind: Dienvidi at 22.5 kmh
Svētdiena1°C/2°C
Pirmdiena-1°C/2°C
Otrdiena-2°C/1°C
Trešdiena-3°C/0°C
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Sestdiena

Sveiciens Valsts svētkos! Un neskatoties uz mūsu negarastāvokli, tie tomēr būs svētki. Cita lieta, ka prāts galīgi nenesīsies uz priekiem, tusiņiem un vēlmi kontaktēties ar līdzcilvēkiem. Drīzāk noskaņojums būs padrūms, un kādu pārāk jautru svētku svinētāju gribēsies pasūtīt vienu māju tālāk. Centīsimies tomēr nebūt tādi „rūgumpodi” un sabiedrībā rādīt laipnu ģīmi. Bet, ja kāds ar savu „depresiju” negribēs tikt galā, lai tup mājās pie TV vai datora un nebojā citiem svētku noskaņojumu. Sarunāts?