Rakstos
Uztura līgums un kad to slēgt
Sabiedrības novecošanās, kas ir aktuāla problēma ne vien Eiropā, bet arī Latvijā, rosina savlaikus uzdot jautājumu par savu radinieku aprūpi vecumdienās. Kā atbalstīt tuviniekus, kuri vēlas dzīvot neatkarīgi, taču kuru pensija, iespējams, nesedz visas vajadzības? Kā viens no variantiem vecākās paaudzes cilvēkiem, lai nodrošinātu savas vecumdienas, ir iespēja slēgt uztura līgumu. Par to, ko līgums paredz un kā to noslēgt, plašāk stāsta zvērināta notāre Gita Rubīna.
Uztura līgums ir līgums, kurā viena puse (uztura devējs) apņemas periodiski dot otrai pusei (uztura ņēmējam) noteikta apmēra uzturu – naudas līdzekļus un citas lietas, un pakalpojumus, kā, piemēram, nodrošināt aprūpi vai medicīniska rakstura palīdzību, kā arī mājokļa kopšanu u.tml., par to pretī saņemot mantisku vērtību.
“Ja abas puses vienojas par to, ka, piemēram, dēls turpmāk rūpēsies par savu māti, tad savā starpā var noslēgt uztura līgumu,” norāda zvērināta notāre Kristīne Malta-Grigule. “Uztura līgumu var slēgt arī par nekustamo īpašumu apmaiņā pret aprūpes pakalpojumu. Līguma būtība ir tāda, ka uztura ņēmējs nodod uztura devēja īpašumā nekustamo īpašumu, pretī saņemot aprūpi. Uztura līgumā līdzēji vienojas par aprūpes nosacījumiem.”
Visbiežāk tiek atrunāti noteikumi par uztura došanu, aprūpi, medicīnisko aprūpi, komunālo pakalpojumu apmaksāšanu un citiem uztura ņēmējam svarīgiem nosacījumiem. Uztura līguma gadījumā īpašuma tiesība uz nekustamo īpašumu pāriet uztura devējam, taču uztura ņēmēja labā tiek pielīgtas ķīlas tiesības, aizlieguma atzīme un/vai dzīvokļa tiesības, kas nozīmē to, ka nekustamo īpašumu nedrīkstēs atsavināt (pārdot, dāvināt, mainīt), ieķīlāt un uztura ņēmējam paliek tiesības dzīvot nekustamajā īpašumā. Gadījumā, ja uztura devējs nepilda uzņemtos pienākumus, uztura ņēmējam ir tiesības celt prasību tiesā par līguma atcelšanu.
Zvērināta notāre Gita Rubīna norāda, ka uztura līgumu iespējams noslēgt ar jebkuru izvēlētu personu, turklāt uzturu var pielīgt ne tikai uztura ņēmējs pats sev, bet arī vēl kādam citam cilvēkam (piemēram, savam laulātajam). Jebkuru līgumu iespējams noslēgt vai nu tiešsaistē virtuālā vizītē videorežīmā, elektroniski parakstot līgumu ar eParakstu, vai arī vēršoties pie zvērināta notāra klātienē, vai uzaicinot zvērinātu notāru pie sevis.
Lai saņemtu zvērināta notāra pakalpojumus vai juridisku konsultāciju, aicinām vērsties pie kāda no notāriem, izmantojot Latvijas Zvērinātu notāru padomes interaktīvo karti: https://www.latvijasnotars.lv/notaries_map
Sabiedrība ceļ trauksmi
Jaunās prasības par obligātu OCTA polises iegādi visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no to izmantošanas, ir izraisījušas plašu sabiedrības neapmierinātību. Saskaņā ar likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 23.decembrī, OCTA būs jāiegādājas pat tiem transportlīdzekļiem, kas netiek izmantoti un stāv garāžās vai pagalmos. “ManaBalss.lv” aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju parakstīt iniciatīvu “OCTA polise tikai transportlīdzekļa izmantošanas laikā”, lai veicinātu taisnīgu un saprātīgu risinājumu šai problēmai.
Iedarbinās trauksmes sirēnas (26.11.)
26.novembrī no plkst. 10.00 līdz 10.10 visā valstī uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas ieslēgšanas kārtību un tās darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā. Trauksmes sirēnu pārbaudes laikā trīs minūšu ilgumā skanēs viļņveida signāls, kas nozīmē, ka skaņas signāls skanēs 5 sekundes, tam sekos pārtraukums, tad turpināsies atkārtots 5 sekunžu skaņas signāls un pārtraukums. Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.
Izbūvēti gandrīz 80% žoga
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” oktobrī pieņēma paveikto divos Latvijas–Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 km Šķilbēnu un Vecumu pagastos. Kopumā Latvijas–Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma (222 no 283 km). Atlicis izbūvēt aptuveni 57 km žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 km žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas–Krievijas robežas. Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem.
Latgalē izvietotas mobilās kaujas grupas
No 1. līdz 4.novembrim Latgalē notika pretgaisa aizsardzības militārās mācības.
To mērķis bija vingrināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju identificēt un iznīcināt zemu lidojošus, maza izmēra objektus, kā arī lēmumu pieņemšanas procesu un informācijas apmaiņu ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citiem sadarbības partneriem. “NBS turpina attīstīt pretgaisa aizsardzību, un, lai stiprinātu Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas, Latgales reģionā izvietotas Gaisa spēku mobilās kaujas grupas, kas bruņotas ar novērošanas radariem un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķetēm. Tā ir nepārtraukta operācija, kurā iesaistīti gan profesionālā dienesta, gan arī valsts aizsardzības dienesta karavīri un zemessargi. Aicinām iedzīvotājus būt modriem un nekavējoties ziņot par jebkādiem aizdomīgiem objektiem vai darbībām Latvijas pierobežā. Ziņojumus var nodot, zvanot uz tālruņa numuru 112. Sadarbība ar sabiedrību ir būtiska, lai nodrošinātu valsts drošību un laikus reaģētu uz iespējamiem apdraudējumiem,” uzsver NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta Komunikācijas pārvaldē.
Veiksmes prognoze
.