Rakstos

Izmaiņas laulību šķiršanas procesā

Pats par sevi laulības šķiršanas process pie notāra nav nekas jauns. Jau kopš 2011.gada notāri var atzīt par šķirtām tādas laulības, kurās starp laulātajiem nav strīda. Vienīgais noteikums, ko likumdevējs bija izvirzījis, – lai tajos gadījumos, kad laulātajiem ir nepilngadīgi bērni vai manta, vienlaikus ar laulības šķiršanu tiktu rakstveidā noslēgta arī vienošanās par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem, kā arī kopīgās mantas sadali. Līdz 2011.gadam laulību varēja šķirt tikai tiesā, kas nevajadzīgi noslogoja tiesas ar procesiem, kuros pēc būtības nekāda strīda nav, turklāt doma par došanos uz tiesas māju nemaz nemotivēja tos pārus, kas faktiski dzīvoja šķirti, nostiprināt kopdzīves beigas arī juridiski.
Laulības šķiršana pie notāra ievērojami atslogoja tiesas. Šķiršanās process pie notāra ir ātrāks, laulātajiem emocionāli vieglāks un lētāks. Pa šiem gadiem pie notāriem uzsāktas vairāk nekā 71 500 laulību šķiršanas lietas.
Laikam ritot un izvērtējot pozitīvo ietekmi, ko deva iespēja šķirt laulību pie notāra, kļuva skaidrs, ka arī šo kārtību iespējams pilnveidot. Arvien biežāk tiesām nācās skatīt lietas, kurās pat pēc vairākiem gadiem kopš laulības šķiršanas nepilngadīgā bērna vecāki strīdējās gan par uzturlīdzekļiem nepilngadīgā bērna uzturam, gan par aizgādības un saskarsmes jautājumiem. Galvenais iemesls – pie laulības šķiršanas vecāki bija noslēguši pašu sagatavotu, visbiežāk interneta dzīlēs atrastu vienošanās paraugu, kuras saturs izrādījās nepiemērots konkrēto vecāku un bērna interesēm un ikdienai pēc laulības šķiršanas.
Tādēļ pagājušajā gadā Saeima, Tieslietu ministrijas ierosināta, apstiprināja izmaiņas Notariāta likumā un Civilprocesa likumā, kas paredz, ka no 2026.gada 1.marta vienošanās pirms laulības šķiršanas par nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem obligāti slēdzamas notariālā formā. Jaunās prasības skar ne tikai vienošanās formu, bet arī saturu – turpmāk laulātajiem pirms laulības šķiršanas būs jāvienojas par noteiktu kārtību, kādā bērns satiksies un pavadīs laiku kopā ar to vecāku, ar kuru ikdienā kopā nedzīvo.
Izmaiņas skars arī vienošanās izpildes jautājumus. Jau kopš 2013.gada ir dažādas saistības, kuras pēc notāra slēgtiem līgumiem iespējams nodot piespiedu izpildei tiesu izpildītājam bez tiesas procesa. Laulību šķiršanas lietās līdz šim piespiedu izpildei tiesu izpildītājam varēja nodot piedziņai tikai nesamaksātos uzturlīdzekļus, turklāt arī tikai tad, ja vienošanos laulātie bija izvēlējušies slēgt notariālā formā. No 1.marta piespiedu izpildei tiesu izpildītājam vienošanās nepildīšanas gadījumā varēs nodot arī jautājumus par nepilngadīgo bērnu aizgādību un saskarsmes tiesībām.
Jānorāda, ka pati par sevi šāda piespiedu izpilde nav nekas jauns. Arī līdz likuma izmaiņām tiesu izpildītāju darbībās ietilpa saskarsmes tiesību un aizgādības tiesību jautājumu piespiedu izpildes nodrošināšana, tikai ar vienu atšķirību – nevis pēc pašu vecāku slēgtiem līgumiem, bet gan pēc tiesu nolēmumiem.
Kārtība, kā notiek piespiedu izpilde lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, ir noteikta Civilprocesa likuma 74.5 nodaļā. Nekādā gadījumā nav iedomājams, ka tiesu izpildītājs neatkarīgi no apstākļiem konkrētā nedēļas dienā aizvedīs bērnu un kā pasta paciņu – gribi vai negribi – pret parakstu izsniegs tam no vecākiem, kuriem saskaņā ar noslēgto vienošanos konkrētajā dienā bērns jāuzņem pie sevis. Tiesu izpildītājs vispirms nosūtīs paziņojumu tam vecākam, kurš nepilda noslēgto vienošanos, un brīdinās par tikšanās laiku, tāpat informēs, ka līguma nepildīšanas gadījumā var tikt piemērots naudas sods līdz pat 1 500 EUR.
Jaunās izmaiņas liks vecākiem vēl pirms laulības šķiršanas daudz rūpīgāk, nekā līdz šim, savā starpā apspriest kārtību, kā abi vecāki varēs būt līdzdalīgi bērna dzīvē. Tas sniegs lielāku drošību un noteiktību bērnam, kura dzīvē vienlīdz svarīgi ir abi vecāki neatkarīgi no tā – vecāki dzīvo kopā vai atsevišķi. Tāpat abiem vecākiem būs lielāka paļāvība uz to, ka ir panākta vienošanās par paredzamu un konkrētu tikšanās laiku grafiku, kuru abi vecāki labākajās bērna interesēs centīsies ievērot un pildīt.

Izveidos piecas patvertnes

Aizvadītās darba nedēļas nogalē Balvos pirmo reizi norisinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales padomes un 14. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas izbraukuma sēde, kurā Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Butņicka informēja, ka no Austrumu pierobežas pašvaldībām drošības infrastruktūras attīstībai kopumā iesniegti 11 projekti, kuros paredzēta 55 objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu aptuveni 2 miljonu eiro apmērā. Balvu novadā paredzēts izveidot piecas patvertnes: Balvu novada Centrālās pārvaldes ēkas pagrabstāvā (Bērzpils ielā 1A); Balvu Mākslas skolas pagrabstāvā (Teātra ielā 2); Balvu Novada muzeja ēkā (Brīvības ielā 46); Balvu muižas cokolstāvā (Brīvības ielā 47); Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas pagrabstāvā (Vidzemes ielā 26). Plānotie darbi paredz sanitāro mezglu izveidi, ventilācijas sistēmu izbūvi, logu un durvju aiļu aizsargkonstrukciju nodrošināšanu, kā arī patvertnēm nepieciešamā aprīkojuma iegādi. Projekta rezultātā tiks nodrošinātas patvēruma vietas 1 415 iedzīvotājiem katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Būvdarbus plānots uzsākt 2026.gada otrajā pusē.

Aicina neuzķerties uz reklāmām

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) brīdina patērētājus par Latvijas medijos izplatītām krāpnieciskām reklāmām, kurās, izmantojot maldinošus virsrakstus, sabiedrībā pazīstamu cilvēku attēlus, viltotus mediju noformējumus un emocionāli uzrunājošus attēlus, tiek solīti augsti un garantēti pasīvie ienākumi, tostarp tūkstošiem eiro mēnesī bez riska un bez pieredzes. Šie krāpnieciskie piedāvājumi nereti tiek izplatīti maksas reklāmu veidā meklētājprogrammās, kur reklāmu izvietojums un vizuālais noformējums pirmšķietami rada iespaidu par uzticamu informācijas avotu vai ziņu publikāciju. Šajās reklāmās krāpnieki imitē Latvijas ziņu portālu un televīzijas raidījumu dizainu, radot nepamatotu iespaidu par informācijas uzticamību.

Robežsargi varēs izmantot sprāgstvielas

Valsts robežsardzes likumā noteiktā robežsardzes funkcija ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību.
Lai to izpildītu, robežsardzei noteikti arī vairāki uzdevumi, piemēram, valsts robežas apsardzība, mēģinājumu novēršana nelikumīgi mainīt valsts robežas atrašanās vietu apvidū, personu nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas novēršana un citi uzdevumi, kurus robežsargi šobrīd pilda, lietojot ieroci un speciālos līdzekļus. Tomēr, ņemot vērā iespējamos ilgtermiņa draudus no Krievijas un Baltkrievijas puses un vairākus gadus īstenoto migrantu krīzi, situācija var strauji mainīties un robežsargiem var nākties saskarties ar jauniem izaicinājumiem. Tādēļ 20.janvārī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” un tā tālāku virzību izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Valsts robežsardzes likumā pašreiz noteiktās funkcijas un nepieciešamību īpaši apmācītiem un speciāli sagatavotiem robežsargiem sniegt tiesības konkrētos gadījumos lietot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, lai efektīvāk un ātrāk novērstu vai pārtrauktu paaugstināta riska apdraudējumus personu, sabiedrības un valsts aizsardzības jomā. Svarīgi uzsvērt, ka likumprojekts nosaka tiesības lietot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises tikai strikti noteiktas nepieciešamības situācijās, kā arī tikai atsevišķām, speciāli apmācītām un ekipētām Valsts robežsardzes amatpersonām.
Jāpiebilst, ka likumprojekts Valsts robežsardzes likumu paredz papildināt arī ar 17.1 pantu, kas noteiktu robežsarga tiesības lietot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises galējas nepieciešamības situācijās, lai atvairītu: bruņotu vai militāru iebrukumu Latvijas teritorijā; grupveida vai bruņotu uzbrukumu, kurā tiek izmantots ierocis, kaujas tehnika vai transportlīdzeklis; bruņotas personas ieņemtu objektu, kas atrodas Valsts robežsardzes valdījumā vai turējumā, kā arī lai varētu iznīcināt nocietinājumu vai iekļūt objektā, kurā tiek veikta personas dzīvību vai veselību apdraudošas darbības. “Likuma izpratnē par sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises lietošanu uzskatāma mērķtiecīga iedarbība uz dzīvu būtni vai objektu. Vienlaikus tiks noteikts, ka, lietojot sprāgstvielas, to izmantošanai jābūt nepieciešamai un samērīgai, maksimāli ierobežojot nodarīto kaitējumu,” atkārtoti uzsver Iekšlietu ministrijas pārstāvji.

Latgales iedzīvotājiem izkrāpj desmitiem tūkstošus eiro

Latgales reģionā maija beigās reģistrēti trīs jauni krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki, izmantojot apšaubāmas investīciju platformas un telefonkrāpšanu, uzdodoties par bankas darbiniekiem, no iedzīvotājiem izkrāpuši ievērojamus naudas līdzekļus. Vienā no gadījumiem izkrāpti pat 42 870 eiro, bet citos zaudējuma apmērs vēl tiek precizēts.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāve OLGA VASIĻJEVA informē, ka Balvu novada Kubulu pagastā fiksēts gadījums, kad laikā no šī gada 31.janvāra līdz 24.maijam 1972.gadā dzimis vīrietis savā dzīvesvietā no datora, būdams maldināts, pārskaitīja naudas līdzekļus uz kriptovalūtas platformu “Nexo” un “Black chine” kontiem. Šo platformu krāpniecisko darbību rezultātā vīrietim tika izkrāpti 6881 eiro, kā arī pazuda nauda no kriptovalūtas konta, kuras apmērs vēl tiek precizēts.
Šis gan nav vienīgais šāda veida krāpniecības gadījums Latgalē pavisam nesenā pagātnē. Tā, piemēram, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes darbinieki saņēmuši iesniegumu arī no kādas 1992.gadā dzimušas sievietes, ka laikā no 21.aprīļa līdz 24.maijam caur elektronisko maku “Blockhain.com” viņai izkrāpti 42 870 eiro. Izmantojot attālināto programmatūru, būdama maldināta, sieviete veica maksājumus uz “Blockchain.com” virtuālo maku. Valsts policijas rīcībā ir informācija, ka sieviete arī iepriekš bija uzticējusies dažādām apšaubāmām investīciju platformu shēmām. Savukārt Daugavpils iecirknī 23.maijā fiksēts gadījums, kad, izmantojot jau bieži pielietojamo krāpšanas metodi, kāds krievu valodā runājošs vīrietis, telefoniski uzdodoties par “Luminor” bankas darbinieku, no 1957.gadā dzimušas sievietes izkrāpa naudu 4000 eiro apmērā. Kaut arī par minētajām krāpnieciskajām darbībām Latvijas iedzīvotāji ir vairākkārt brīdināti, tomēr, neko nenojaušot, sieviete bija ievadījusi savus internetbankas kodus, ko ar maldiem izvilināja krāpnieki.
Sakarā ar iepriekš minētajiem notikumiem, Valsts policijā uzsākti kriminālprocesi un turpinās izmeklēšana. Policija iedzīvotājus atkārtoti aicina būt uzmanīgiem, neuzķerties uz noziedznieku krāpnieciskām shēmām un viltus bankas zvaniem, sargāt savus personīgos datus, kā arī neuzticēties apšaubāmām investīciju platformām!

Kriptovalūta (piemēram, Bitcoin) ir virtuāla valūta, kas var būt digitāli (internetā) nosūtīta, glabāta vai tirgota un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīta par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāma par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu.