Rakstos
Šis ir izaicinājumu gads
Intars Ločmelis, LLKC Balvu biroja augkopības konsultants:
– Ražas sezona turpinās, bet laika apstākļi neļauj strādāt vienmērīgi, jārēķinās ar mitrumu. Tas nav labi, jo, ja graudi ir vācami, katra iekavētā diena ietekmē gan ražas daudzumu, gan kvalitāti. Pirmos, protams, nokūla ziemājus – miežus, kviešus un rapsi. Ražība padevusies kā nu kuram. Ir saimniecības, kur ziemas kviešiem tā bijusi tikai ap tonnu no hektāra, citviet – ap trim tonnām. Taču vienam otram arī 5-6 tonnas. Ziemas miežiem bijis bagātīgāks birums, ir ziņas par 6 tonnu iekūlumu. Rapsim arī ap tonnu vai kādam nedaudz vairāk.
Saimniecības, kurām ir kaltes, ķer atbilstošus brīžus, lai ražu izkaltētu. Kuriem nav kalšu, vadās pēc laika apstākļiem, lai raža būtu iespējami sausāka, un tad ved pārdošanai. Kamēr nebija lietavu, mitruma procents bija zems, un tas lauksaimniekiem nāca par labu.
Runājot par iepirkuma cenām, jāatzīst, ka tās šobrīd ir zemas. Problemātiskā situācijā nonāks lauksaimnieki, kuri būs spiesti pārdot ražu par iepriekš nenofiksētām cenām. Resursi, lai apstrādātu un mēslotu tīrumus, izmaksā dārgi, un tad būs problemātiski par visu samaksāt. Vispār jau grūti prognozēt ražas cenu – varbūt tā vēl paaugstināsies, varbūt arī nē. Patlaban “Rēzeknes dzirnavniekā”, kooperatīvajā sabiedrībā “Latraps” kviešus lopbarībai iepērk par 174 eiro tonnā, pārtikai ekstra klase – 232 eiro. Pērn, piemēram, lopbarībai iepirka par cenu virs 300 eiro. Tātad cenās ir liela starpība, šis zemniekiem būs lielu izaicinājumu gads.
Mūsu novadā vienas no lielākajām graudaugu struktūrā, manuprāt, ir kviešu platības. Ziemas kvieši ir viens no ekonomiski izdevīgākajiem kultūraugiem. Es pats arī nodarbojos ar graudkopību simts hektāros. Atzīstu, ka šoruden situācija nav pārāk laba. Priecājos, ka salīdzinoši izdevīgi pavasarī varēju iegādāties minerālmēslojumu. Vidējā raža kviešiem un auzām ir ap trim tonnām no hektāra. Šosezon tas nav slikti, vienmēr var būt vēl bēdīgāk. Lauksaimniekiem kopumā šis nav labs gads. Zinu, ka piena ražotāji uzrunā graudu audzētājus un lūdz atstāt salmus, lai būtu kāda barības rezerve lopiem. Zālāji šosezon laika apstākļu dēļ auguši ļoti slikti. Visām nozarēm šī sezona nav bijusi labvēlīga. Lauksaimnieki cer norēķināties par ieguldītajiem resursiem un atmaksāt banku saistības, bet peļņu ir grūti prognozēt. Būs ražotāji, kuri kaut ko nopelnīs, bet būs arī tādi, kuri priecāsies, ka varēs atmaksāt ieguldītos resursus.
Tradicionālie Pļaujas svētki kaimiņnovadā
Arī šogad septembris nav iedomājams bez tradicionālajiem Pļaujas svētkiem Ottes muižā Alūksnes novadā. 9. septembrī tur varēs satikt arī Balvu novada ļaudis, kuri būs gan skatītāji, gan dalībnieki. No Šķilbēnu pagasta Pļaujas svētkos piedalīsies Annele Slišāne – tekstilmāksliniece, audēja, rokdarbniece, rakstniece un skolotāja. Viņa svētku apmeklētājiem demonstrēs aušanu no linu pakulu auklas. Savukārt Medņevas etnogrāfiskais ansamblis gan muzicēs, gan skābēs kāpostus.
Šogad aprit 37 gadi kopš pirmajiem svētkiem. Tas ir nopietns atskaites posms viena pasākuma pastāvēšanā, ņemot vērā, cik latvietim svēta ir zeme un rūpes par to.
Aicina pieteikt produktus konkursam
Līdz 11.septembrim mazie ražotāji un mājražotāji aicināti pieteikt savus produktus jau ceturtajam “Novada Garša” produktu kvalitātes konkursam deviņās kategorijās: piens un piena produkti (t.sk. kazas un aitas piena produkti); gaļa un gaļas pārstrādes produkti; zivis un zivju produkti; ogu, augļu un dārzeņu produkti; maize un miltu izstrādājumi; medus un to produkti; bezalkoholiskie dzērieni (t.sk. sulas, raudzētie dzērieni); raudzēti alkoholiskie dzērieni (piemēram, alus, vīns, sidrs u.c.); stiprie alkoholiskie dzērieni.
Atklāta medību sezona
Aizvadītajā sestdienā Latvijā oficiāli atklāja ūdensputnu medību sezonu. Valsts meža dienests aicina iepazīties ar medību nosacījumiem noteiktās teritorijās, medību drošības un biodrošības prasībām saistībā ar augsti patogēno putnu gripu, kā arī svina skrošu munīcijas lietošanas aizliegumu. No 12. līdz 14.septembrim, ūdensputnus atļauts medīt trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. līdz 30.novembrim – katru dienu. Ūdensputni, piemēram, meža pīles, krīkļi, prīkšķes un gaigalas, ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, un līdz ar to nav noteikts nomedījamo putnu skaits.
Ilgstoši piesārņo vidi
8.augustā Valsts vides dienests preses konferencē informēja, ka, veicot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) testēšanu, 2023.gadā divdesmit sešas NAI Latvijā ilgstoši piesārņo vidi, tostarp “Balvu pansionātā”. 2022.gadā no notekūdeņu sistēmām un iekārtām vidē novadīti neattīrīti 1 593 085 m3 notekūdeņu jeb 0,92 % no kopējā apjoma.
Veiksmes prognoze
.