1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
22-10-2021
Vārdadienas šodien: Irīda, Īrisa

Rakstos

Izmaksā vienotā platību maksājuma avansu

16.oktobrī Lauku atbalsta dienests (LAD) sāka izmaksāt vienotā platību maksājuma (VPM) un bioloģiskā maksājuma avansu – lauksaimnieki savos kontos maksājumus saņems ar 18.oktobri. VPM avansu pirmajā dienā saņems ļoti liels klientu skaits – aptuveni 40,7 tūkstoši lauksaimnieku, kopējā izmaksātā summa būs 98 miljoni eiro. 3244 klienti saņems bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu. Oktobrī platību maksājumos tiks izmaksāti 124,5 miljoni eiro, no tiem 105 miljoni būs VPM avanss, pārējais – bioloģiskā maksājuma avanss. Plašāka informācija par likmēm un izmaksu grafiku skatāma dienesta mājaslapā. Vienotā platību maksājuma avanss tiek izmaksāts 70 procentu apmērā – avansā lauksaimnieki saņem 65,1 eiro par hektāru. Bioloģiskās lauksaimniecības avansa maksājums ir 85 procentu apmērā, likme (ņemot vērā to, kādi kultūraugi tiek audzēti) ir no 97 līdz 485 eiro par hektāru. VPM gala maksājumu, zaļināšanas, maksājumu, brīvprātīgi saistīto atbalstu par slaucamām govīm, par dārzeņiem, par augļiem un ogām, par aitām un kazām, mazo lauksaimnieku shēmas un citus maksājumus klienti saņems šā gada decembrī. LAD atgādina, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vasarā ir saņēmuši VPM avansa maksājumu kā īstermiņa aizdevumu, no aprēķinātās kopējās atbalsta summas vispirms tiks ieturēts izmaksātais aizdevums.

Aicina piedalīties konkursā

Zemkopības ministrija izsludinājusi jau par tradīciju kļuvušo konkursu Latvijas skolu jaunatnei “Mūsu mazais pārgājiens”, un šogad tas notiks jau piecpadsmito reizi. Konkursā aicināti piedalīties visu Latvijas vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu skolēni, kā arī interešu izglītības pulciņi un mazpulki. Šā gada konkursa “Mūsu mazais pārgājiens 2021” mērķis ir iepazīt un izpētīt meža nozari no vēsturiskā viedokļa, un tā moto ir “Atceries, izzini un pilnveidojies, veicinot Latvijas attīstību un izaugsmi”. Lai piedalītos konkursā, kolektīvam jāveic literatūras un citu informācijas avotu izpēte par vēsturisko notikumu mijiedarbību ar meža nozari un jādodas izpētes pārgājienā vai ekskursijā.

Lauku labumu tirdziņš Balvos 9.oktobrī

9.oktobrī no plkst. 9.00 Balvu pilsētas parkā notiks tradicionālais lauku labumu tirdziņš, kurā varēs iegādāties dažādus lauku labumus un mājražotāju gardumus, sezonas augļus, ogas un dārzeņus, stādus un amatniecības izstrādājumus no zemniekiem, mājražotājiem un amatu meistariem.

Teļi dzimst arī rudenī

Pierasts, ka ganībās zīdītājgovīm mazus teliņus var redzēt vasarā, bet ir arī izņēmumi. Piemēram, lazdukalnietes SKAIDRĪTES SĪLES ganāmpulkā, kurā ir aptuveni 30 gaļas liellopi, joprojām var manīt mazus teliņus. “Vairāki teliņi ir dzimuši rudenī. Tas, lai visi teļi nedzimtu vienā laikā, nav gadījies nejauši, bet bija mana izvēle,” skaidro saimniece. Ja, piemēram, tikai pavasarī sadzimtu teliņi, viņus pārdotu rudenī, līdz ar to ienākumi būtu tikai vienreiz gadā. Sadalot pa mēnešiem dzimušo teļu skaitu, vienmērīgāk var plānot darbu un arī ienākumus. Rudenī dzimušie teliņi prasa vairāk uzmanības, viņus vajag piebarot ar sienu un miltiem, bet pavasara telēni iztiek ar mātes pienu un zāli, ko saplūc ganībās. Skaidrīte ievērojusi, ka, atšķirot teļus no govīm, pavasarī dzimušie parasti ir smukāki un apaļāki. Iespējams, savu artavu dod arī siltums un saules gaisma. “Krustojuma teļi aug diezgan labi – ātri uzņem masu, tīršķirnes – mazliet savādāk,” saka Skaidrīte. Vienu rudenī dzimušo tīršķirnes bullīti viņa audzēs vaislai. Līdz ar to buļļukam būs ilgāks mūžs, bet saimniecei – lielāki ienākumi.

Lasīsim ogas ar rokām!

“Rakstiet par problēmu, ka purvos, lasot dzērvenes ar kombainiem, šobrīd izplēš visu, kas aug. Ogas ar saknēm, ar sūnu. Vai tiešām ogas tik grūti salasīt ar rokām? Esmu pensionāre, lasu lēni un gandrīz tīras ogas, bet nevaru noskatīties uz dabas postītājiem,” pārdomās dalījās kāda laikraksta “Vaduguns” lasītāja.

Atbildes lūdzām Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas dabas izglītības darba speciālistei Diānai Seleckai. Pārvalde kontrolē ogu lasīšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Balvu pusē tādas ir dabas liegumi “Stompaku purvi”, “Lubāna mitrājs”, “Zodānu purvs”, “Motrines ezers”, dabas parks “Vecumu meži” un citas.
Kas un kā drīkst lasīt dzērvenes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās?
-Regulējumu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt šajās teritorijās, nosaka Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” vai arī individuālie noteikumi konkrētai īpaši aizsargājamai dabas teritorijai. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi pieņemti Balvu novadā esošajam dabas liegumam ”Stompaku purvi”, “Lubāna mitrājs”, dabas parkam “Vecumu meži”.
Dabas lieguma “Stompaku purvi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nosaka, ka visā dabas lieguma teritorijā aizliegts bojāt zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes. Identiski ierobežojumi atrodami dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos - visā dabas liegumā aizliegts iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.
Dabas parka “Vecumu meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi neierobežo ogu un sēņu lasīšanu. Savukārt pārējās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas ir Balvu novada teritorijā, piemēram, “Orlovas purvs”, “Zodānu purvs” un citi, ir saistošas vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumos noteiktās prasības. Tātad ogas drīkst lasīt, bet tas jādara saudzīgi, nebojājot ogu augšanas vietas. Vēlams nebojāt zemsedzi ne tikai aizsargājamās dabas teritorijās esošajos purvos, bet arī visos purvos.
Cik lielu postu nodara ogu kombaina lietošana?
-Līdz šim ilglaicīgi pētījumi par ogu kombainu ietekmi uz mētrām nav veikti, tomēr ārzemēs bijuši īslaicīgi pētījumi, kas nepamato būtisku negatīvu ietekmi uz mētru audzi. Proti, ja ogu kombains tiek lietots pareizi, tas mētrām kaitējumu nerada. Savukārt, nepareizi lietojot kombainu, tiek izplūkātas un norautas mētru lapas.
Tomēr jāaicina cilvēkus domāt ilgtspējīgi un nelietot ogu kombainus...
-Jā. Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Sintija Balode veic kontroli dabas rezervātos un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un ir redzējusi, kādu postu spēj nodarīt ogu kombaini: “Lasot ogas – dzērvenes un mellenes – ar ogu kombainiem, ļoti nesaudzīgi tiek izraustītas mētras. Tās atjaunojas ļoti lēni. Piemēram, lai atjaunotos ar kombainu izpostītas dzērveņu mētras, nepieciešami 2 līdz 3 gadi. Nepieciešama ilgtspējīga domāšana, atceroties par nākamajām paaudzēm – kādas vērtības mēs atstāsim viņiem. Lai mēs varētu aizvest bērnus uz purvu un parādīt, kā aug ogas, ka tās neparādās lielveikalu plauktos. Aicinu lasīt ogas ar rokām! Noteikti atbalstu iniciatīvu par kombainu lietošanas aizliegšanu!”

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Vai seniori ir tā vecuma grupa, kurai jāvakcinējas obligāti?