Rakstos

Par sirds veselības risku jauniem cilvēkiem un iespējām no tā izvairīties

Lai nu kam, bet sirdskaitēm vajadzētu mest līkumu gados jauniem cilvēkiem. Tomēr ir pētījumi, kas uzrāda visai bīstamas tendences. Par to iemesliem un iespējām, kā no sirds un asinsvadu slimībām izvairīties, stāsta VCA “Aura” Agrīnās aterosklerozes un dislipidēmijas kabineta ārsts, kardioloģijas rezidents P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Māris Lapšovs un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Juta Namsone.

“Esam liecinieki gruzdošai sabiedrības veselības krīzei, kas ilgtermiņā var izraisīt sirds un asinsvadu slimību cunami,” tā recenzētā ASV medicīnas asociācijas žurnāla JAMA publikācijā “Kardiovaskulāro riska faktoru izplatība, ārstēšana un kontrole ASV pieaugušajiem vecumā no 20 līdz 44 gadiem laikā no 2009.gada līdz 2020.gada martam” pērn sacīja viens no pētījuma autoriem Rishi K. Wadhera. Publikācijas autori desmit gadu laikā pētīja sirds un asinsvadu veselības tendences jauniem pieaugušajiem, galvenokārt koncentrējoties uz tādiem rādītājiem kā hipertensija, aptaukošanās, diabēts un hiperlipidēmija.
Sirds un asinsvadu slimības tādā lielā valstī kā ASV izraisa nāvi ik pēc 34 sekundēm. Arī Latvijā tas joprojām ir galvenais nāves iemesls. Kopumā pasaulē gan, lai arī joprojām pirmajā vietā, pateicoties modernās medicīnas iespējām, šis nāves iemesls skaita ziņā nedaudz samazinās. Tomēr, ne tik daudz, kā tam vajadzētu būt, un katra nākamā paaudze diemžēl piedzīvo nežēlīgo sirds slimību “uzvaras gājienu”. Tādēļ ir tik nozīmīgi saprast, vai šīs tendences varētu būt saistītas ar sirds un asinsvadu veselības pasliktināšanos gados jauniem pieaugušajiem.

Ko novēro, secina pētnieki un ārsti?
Minētā apjomīgā pētījuma periodā, pētnieki novēroja, ka diabēta izplatība gados jaunu pieaugušo grupā pieauga no 3 līdz 4,1 procentam. Tikmēr aptaukošanās izplatība pieauga par 32,7 līdz 40,9 procentiem. Arī glikēmijas kontrole visā pētījuma periodā nebija optimāla. Domājams, ka Latvijas dati būtu līdzīgi, un minētais rada milzu slodzi sirds un asinsvadu veselībai. “Šo riska faktoru parādīšanās agrākā dzīves posmā ir saistīta ar augstāku sirds slimību un potenciāli dzīvībai bīstamu sirds un asinsvadu slimību, piemēram, sirdslēkmes vai insulta, attīstības risku dzīves laikā,” saka Māris Lapšovs. To norāda arī dati – šīs iedzīvotāju daļas vidū hipertensijas gadījumu skaits pieauga no 9,3 līdz 11,5 procentiem.

Jaunāks nenozīmē veselīgāks
Pieaugošais kardiovaskulāro riska faktoru slogs gados jauniem pieaugušajiem varētu būtiski ietekmēt sabiedrības veselību, jo kopumā iedzīvotāji noveco, tādēļ veselīgai jaunajai paaudzei ir īpaša nozīme. “Mēs parasti domājam, ka jaunieši ir veseli, taču ir ļoti svarīgi, lai mēs patiešām zinātu, kāds ir jaunās paaudzes veselības stāvoklis,” uzsver Māris Lapšovs. Ārsts norāda, lai novērstu riska faktoru rašanos vai arī identificētu un ārstētu tos, kam jau konstatēta kāda sirdskaite, ir vajadzīga plaša ārstu un visas sabiedrības iesaiste.

Draudīgais insults
ASV dati liecina, ka ik pēc 40 sekundēm kādam ir insults, tas ir arī piektais galvenais nāves un ilgstošas invaliditātes cēlonis pieaugušajiem. Taču tas ir novēršams un ārstējams. Kas īsti ir smadzeņu infarkts jeb insults? “Insults ir smadzeņu ievainojums, kas rodas asins plūsmas traucējumu dēļ,” skaidro Māris Lapšovs, norādot, ka Latvijā visizplatītākais veids ir išēmisks insults, ko izraisa asins receklis, neļaujot apasiņot daļu smadzeņu. Cita veida insults ir tad, kad smadzeņu artērija plīst, bieži vien augsta asinsspiediena dēļ. To sauc par hemorāģisku insultu, un tas ir aptuveni 13% insulta gadījumu. “Tie ir divi galvenie cēloņi: vai nu asinsvads ir bloķēts, vai arī asinsvads plīst un ir asiņošana,” saka ārsts, atzīmējot insulta ārkārtīgi bīstamās sekas, proti, izraisīti smadzeņu šūnu bojājumi.

Kā atpazīt riska faktorus
“Visbiežāk riska faktors ir augsts asinsspiediens – hipertensija,” teic ārsts un nosauc arī koronāro sirds slimību, kas rodas, ja ir problēmas ar asins piegādi sirdij. Tāpat augsts holesterīna līmenis asinīs noteikti ir riska faktors. Smēķēšana, nepilnvērtīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās ir išēmiska insulta riska faktori, pie tiem minama arī pārmērīga alkohola un narkotisko vielu lietošana. “Tie ir daži no riska faktoriem, ko atzīstam par maināmiem,” piebilst ārsts. Taču ir arī nemaināmie. Galvenais no tiem ir vecums. Ar katru gadu esam pakļauti lielākam insulta riskam. Nākamais – insults ģimenes anamnēzē. Tas var būt daļēji saistīts ar iedzimtiem riska faktoriem, kurus redzam, piemēram, hipertensijas, 2. tipa cukura diabēta vai asins recēšanas traucējumu gadījumos.

Arī insults top jaunāks
“Kardiologi visā pasaulē novēro, ka insultu skaits gados jaunākiem cilvēkiem pieaug. Tas tādēļ, ka palielinās riska faktori, kas saistīti ar aptaukošanos, hipertensiju un diabētu,” vēlreiz uzsver ārsts. Arī priekškambaru fibrilācijas risks biežāk sastopams cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos. “Priekškambaru mirdzēšana ir ļoti spēcīgs insulta riska faktors, ko var samazināt, izmantojot pareizos asins šķidrinātājus,” norāda kardiologs, stingri piesakot, ka, ja kādam 20 vai 30 gadu vecumā pēkšņi parādās šādi simptomi, nekavējoties jādodas pie ārsta un jāsaņem medicīniskā palīdzība tieši insulta draudu dēļ, jo tas var sagraut dzīvi acumirklī.

Simptomu pēkšņums
Insulta simptomi parasti ir pēkšņi – kad asinsvads plīst vai tiek bloķēts un smadzenes netiek normāli apgādātas ar asinīm, simptomi attīstās ļoti ātri. “Par insultu mēs parasti runājam kā par pēkšņu notikumu, nevis par kaut ko tādu, kad veselības stāvoklis pasliktinās ilgākā periodā laikā,” stāsta ārsts, norādot, ka insulta sekas gan var ilgt dienām, nedēļām un gadiem. Vienlaikus šis pēkšņums ir nosacīts, jo bieži vien pirms tā ir jau saņemts kāds “brīdinājuma signāls”.

Pārejoša išēmiska lēkme
Atšķirība starp tranzitoru (pārejošu) išēmisku lēkmi (TIL) un insultu ir tāda, ka TIL gadījumā simptomi izzūd 24 stundu laikā. Savukārt insulta pārejošs vai pastāvīgs neiroloģisks deficīts ilgs vairāk nekā 24 stundas. “Tomēr, lai arī TIL pāriet šķietami bez sekām, tā uzskatāmi liecina, ka insulta risks ir ļoti augsts,” aicinot būt vērīgiem, teic M.Lapšovs.

Esiet ātri, lai identificētu insulta simptomus!
Ārsts uzskaita vieglāk fiksējamās insulta pazīmes, kuras būtu jāpazīst katram.

• Pievērsiet uzmanību pēkšņam līdzsvara zudumam. Ataksija jeb grūtības koordinēt roku vai kājas kustības, vai līdzsvaru, ir viena no biežākajām pazīmēm. Tas ir fiksēts 61% sieviešu un 75% vīriešu. Proti, ne vienmēr ir problēmas ar līdzsvaru, nespēja paiet taisni, tās tikpat labi var būt grūtības, mēģinot pārvietot kāju tā, kā vēlaties.
• Acis. Redzes dubultošanās, tās zudums vai neskaidra redze.
• Sejas noslīdēšana. Ja esat kopā ar kādu, kam jūsuprāt ir insults, var lūgt viņu pasmaidīt. Tā iespējams fiksēt, smaids ir simetrisks vai šķībs.
• Roku vājums, kas var rasties jebkurā rokā. Tas varētu būt arī kāju vājums.
• Runas problēmas var izpausties gan kā runas traucējumi, gan runātā izpratnē.
• Sievietēm insulta simptomi var atšķirties, proti, bieži sastopami insulta simptomi ir ģībonis, pēkšņs vispārējs vājums, elpas trūkums, apjukums, uzbudinājums, kā arī slikta dūša un vemšana.
• “Ja pašam rodas vai redzat kādu ar šiem simptomiem, vissvarīgākais solis ir nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai,” mudina ārsts. “Noteikti nevajadzētu pašam sēsties pie stūres vai lūgt kādu, lai aizved uz slimnīcu, jo tas ir zaudēts laiks, bet insulta gadījumā katra minūte ir no svara.”

Uzmanību! Ja ir aizdomas par insultu, nelietojiet aspirīnu! Tas tāpēc, ka dažus insultus izraisa asiņošana smadzenēs, bet aspirīns atšķaida asinis, var izraisīt turpmāku asiņošanu un bojājumus.

Sirds veselības vadlīnijas
“Insults var būt viena no postošākajām veselības krīzēm, taču, par laimi, jūs varat daudz darīt, lai tās novērstu,” ir pārliecināts Māris Lapšovs. Viņš nosauc svarīgākos soļus sirds veselības uzturēšanā.

• Augsts asinsspiediens ir būtisks insulta riska faktors, un ir svarīgi pārliecināties, ka asinsspiediens tiek kontrolēts. Pazeminot sistolisko asinsspiedienu par 10 mmHg, insulta risks pazeminās par aptuveni 30%, savukārt, lietojot statīnus, ja ārsts to ir norādījis, var samazināt išēmiska insulta risku par 10% līdz 20%.
• Veiciet regulāras holesterīna un cukura līmeņa pārbaudes, jo sevišķi, ja esat riska grupā. Tāpat kā asinsspiediena, arī holesterīna kontroles priekšrocības ir aditīvas, citiem vārdiem sakot, vairāk nekā 20% insultu ir novēršami vai vismaz aizkavējami.
• Papildus regulārām veselības pārbaudēm, svarīgs ir dzīvesveids. Alkohols var paaugstināt asinsspiedienu un palielināt insulta risku, tāpēc vajadzētu samazināt tā lietošanu vai pilnīgi atteikties. Tikpat, ja ne vēl nozīmīgāka, ir smēķēšanas atmešana. Turklāt ne tikai, lai novērstu insultu un sirdslēkmes, bet arī daudzus vēža veidus un citas veselības problēmas.
• Uztura izvēle ir vēl viens insulta profilakses pamats – augļi, dārzeņi, pākšaugi, pilngraudu produkti, mazāk gaļas un vairāk trekno zivju, tas var samazināt insulta risku.
• Palieliniet fiziskās aktivitātes līmeni. Vienkāršākais veids ir pastaiga. Lai arī soļu skaitīšana nereti tiek apšaubīta, taču tas nav arī sliktākais atskaites punkts. 7000 līdz 10 000 soļu dienā insulta profilaksei būtu labs sākums.

Atbalsts sirdij un asinsvadiem
Ja rodas sajūta, ka veselība sākusi “streikot”, pieejamākais veselības aprūpes sniedzējs ir farmaceits. “Labas farmaceitiskās aprūpes ietvarā mans uzdevums ir saprast, kādēļ cilvēks, turklāt gados jauns, aptiekā interesējas, piemēram, par vitamīniem sirds veselībai,” saka “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Juta Namsone. Viņa uzsver, ka nereti tieši farmaceits pārliecinoši pamudina aptiekas klientu apmeklēt ārstu. Arī gadījumos, kad pie ārsta jau ir būts, noteikti vērts vēlreiz pārrunāt izrakstīto zāļu lietošanu, jo sevišķi ar pirmreizējiem pacientiem, rosinot būt iesaistītiem, saprotošiem, līdzestīgiem un skaidrojot, piemēram, asinsspiedienu pazeminošo preparātu lietošanas nozīmi.
“Vitamīniem un uztura bagātinātājiem kā terapiju papildinošiem palīglīdzekļiem nav ne vainas, taču arī to izvēli un devas ir jāsaskaņo ar savu ārstu, vēlams pārrunāt ar farmaceitu, lai izvairītos, piemēram, no nevajadzīgām blakusparādībām mijiedarbības dēļ vai nelietotu bez vajadzības,” uzsver J.Namsone. Farmaceite skaidro, ka līdzekļi sirds un asinsvadu sistēmas atbalstam var saturēt, piemēram, ķiploka ekstraktu, vilkābeli, olīvu lapu ekstraktu, B1 vitamīnu jeb tiamīnu, aminoskābi L-arginīnu, zaļo tēju un artišoka ekstraktu, kurkumu. Komplekso līdzekļu sastāvā var būt cinks, selēns un E vitamīns. Sirds un asinsvadu sistēmas darbībai, kā arī normālai smadzeņu darbībai, ir svarīgas omega 3 taukskābes, ko var uzņemt papildus, ja tas neizdodas ar sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu.
Ne mazāk svarīgi ir meklēt visus pieejamos veidus, lai atmestu smēķēšanu. Arī par to ir vērts aprunāties ar farmaceitu, jo ir pieejami dažādi līdzekļi, kas var palīdzēt atbrīvoties no šī veselībai kaitīgā ieraduma.
Īpaša problēma ir bērnu, pusaudžu un jauniešu aptaukošanās vai liekais svars, kas kaitē sirdij. Lai arī aptiekās ir pieejami līdzekļi svara samazināšanai, piemēram, kas satur spirulīnas mikroaļģes, glikomannānu, šķiedrvielas, pareizākais ceļš tomēr ir diētas ārsta vai uztura speciālista konsultācijas un uzraudzība. “Skaidrs ir viens – apzinātas un mērķtiecīgas rūpes par savu sirdi var sākties dažādi – gan ārsta kabinetā, gan, iegriežoties aptiekā. Galvenais, lai tās vispār būtu, jo tikai tā ir apturams pētnieku prognozētais sirdskaišu cunami gados jauniem cilvēkiem,” teic sertificēta farmaceite J.Namsone.

Donoru dienas mūspusē

5.septembrī Valsts asins donoru centrs (VADC) organizēs izbraukumu uz Balviem, aicinot iedzīvotājus no plkst. 9.00 līdz 13.00 ziedot asinis Balvu Kultūras un atpūtas centra Ziemeļu zālē. Savukārt 6. septembrī VADC organizēs izbraukumu uz Baltinavu, aicinot iedzīvotājus no plkst. 9.00 līdz 12.00 ziedot asinis Baltinavas Kultūras namā.

Farmaceita atbildes uz četriem šovasar biežāk uzdotajiem jautājumiem par ādas kopšanu

Ir reizes kad iegādātais ādas kopšanas līdzeklis neuzvedas, kā nākas – mēdz pievilt pat šķietami “vislabākais” vai tas, kas “bija ideāls draudzenei”. Šādos gadījumos risinājumu var meklēt aptiekā, kur pieejamie līdzekļi ir dermatoloģiski pārbaudīti,  un saruna ar farmaceitu var būt patiesi noderīga.
“Aptieku bieži apmeklē cilvēki, kuri vēlas vairāk zināt par lietoto kosmētikas līdzekļu sastāvu, dažkārt grib tos nomainīt, jo ir pamanījuši nesaderību ar ādu, arvien biežāk interesējas arī par konkrētu vielu iedarbību uz vidi, un nereti izsaka vēlmi ierastos līdzekļus aizstāt ar tādiem, kas būtu ekoloģiskāki,” stāsta farmaceite Ērika Pētersone, kura apkopoja šovasar uzklausītos tipiskākos aptiekas apmeklētāju jautājumus par ādas veselību.

Vai alerģiski simptomi var būt reakcija uz saules aizsarglīdzekli?
“Jā, sauļošanās līdzeklis patiešām var izraisīt alerģiskus simptomus. Vispirms jāzina, ka sauļošanās aizsarglīdzekļi ir divu veidu – ķīmiskie un mehāniskie. Ja āda ir reaģējusi uz pirmajiem, tad jāizvēlas citas grupas kosmētikas līdzeklis. Tāds, kas satur cinka oksīdu vai titāna oksīdu. Ja arī cilvēkam iepriekš alerģiska reakcija uz ķīmiskajiem sauļošanās līdzekļiem (tie satur satur oksibenzonu, avobenzonu, oktisalātu, oktokrilēnu, homosalātu vai oktinoksātus) nav bijusi, mēdz būt tā, ka kādā dzīves posmā tā rodas pret kādu no sastāvdaļām,” skaidro farmaceite un min piemēru no aptiekas prakses.
Jauna sieviete stāsta, ka pēc kvalitatīva sauļošanās līdzekļa lietošanas seja ir apsārtusi un niez. Krēms uzklāts, dodoties uz darbu, sieviete nav ilgi uzturējusies tiešos saules staros. Viņa vēlētos izmēģināt citu krēmu vai losjonu, interesējas arī par to, vai šis līdzeklis ir videi draudzīgs.
Pareizā izvēle būtu izmēģināt plaša spektra sauļošanās līdzekli ar saules aizsardzības faktoru SPF 15 vai augstāku, ko jāuzziež aptuveni 15 minūtes pirms došanās ārā, turklāt uz visām saulei atklātajām ādas zonām, tostarp uz lūpām un ausīm, par ko parasti tiek piemirsts. Tāpat līdzeklis atkārtoti jāuzklāj ik pēc pāris stundām, pastiprināti svīstot, vai uzreiz pēc peldēšanās. Farmaceite uzsver, ka aptiekā pieejami saules aizsarglīdzekļi arī īpaši alerģiskai ādai, pievēršot uzmanību, lai sastāvā ir cinka oksīds vai titāna dioksīds, kas pasargās ādu no saules stariem. Tāpat alerģiskai ādai labvēlīga var būt alveja, kam piemīt mitrinoša un nomierinoša iedarbība. Alveja palīdz mazināt saules radīto apsārtumu un kairinājumu. Arī dabīgās augu eļļas (jojoba, mandeļu, kokosriekstu u.c.) uzlabo ādas aizsargbarjeru.
“Pēdējos gados tiek pievērsta lielāka uzmanība saules aizsarglīdzekļu ietekmei uz vidi un pieaug pieprasījums pēc videi nekaitīgiem līdzekļiem.  Eiropas Savienībā UV filtri, kas tiek uzskatīti par drošiem lietošanai kosmētiskajos līdzekļos, ir iekļauti UV filtru pozitīvajā sarakstā – Kosmētikas regulas (EK) Nr. 1223/2009 (IV pielikums). Jau ir ieviests tāds termins kā “rifam draudzīgs” vai “rifam drošs”, kas nozīmē, ka saules aizsarglīdzeklis ir nekaitīgs koraļļu rifu videi. Šādu produktu sastāvā nedrīkst būt parabēni, oksibenzons, oktokrilēns, homosalāts, PABA u.tml.

Ko īsti nozīme SPF, kā zināt, kādu konkrētai situācijai izvēlēties?
“SPF apzīmē saules aizsardzības faktoru, kas nosaka, cik daudz UV starojuma ir vajadzīgs, lai radītu saules apdegumus uz aizsargātas ādas (salīdzinājumā ar neaizsargātu ādu). Tātad augstāka SPF vērtība (līdz SPF 50) nodrošina lielāku aizsardzību,” skaidro Ērika Pētersone. Lūk, piemērs!
Jauns vīrietis nedēļas nogalē kopā ar draugiem plāno doties aktīvā atpūtā pie ūdens, kur iecerēta laivošana un supošana. Draugi ieteikuši iegādāties ūdensizturīgu saules aizsarglīdzekli, jo līdzīgās situācijās ir piedzīvojuši saules apdegumus. Saskaroties ar milzīgo izvēli, vīrietis apjucis, viņu mulsina arī dažādie SPF skaitļi un nav skaidrs, kas konkrētajam gadījumam būtu nepieciešams.
“Draugiem ir taisnība – plānojot atrasties ūdenī, jāiegādājas ūdensizturīgs produkts, kas ik pēc 40 līdz 80 minūtēm jāuzklāj atkārtoti. Mehāniskie saules aizsarglīdzekļi rada ar aci redzamu baltu vai zilganu kārtiņu uz ādas – arī tas ir labs veids, lai pamanītu, ka līdzeklis ir noskalojies vai noberzies. Būtiski ir līdzekli uzklāt 30 minūtes pirms ieiešanas ūdenī. Tāpat jāatceras, ka saules stari “viskodīgākie” ir laikā no pulksten 10.00 līdz 16.00,” atgādina farmaceite un uzsver, cik svarīgi ir saņemt konsultāciju par situācijai piemērotāko saules aizsarglīdzekli, jo tie ir ļoti dažādi. “Piemēram, tieši šai aktivitātei piemērots būs līdzeklis spreja formā. To var ērti un ātri uzklāt, turklāt pēc uzklāšanas āda nav lipīga, un tieši lipīgā sajūta, kā novērots, bieži vien vīriešus attur no saules aizsarglīdzekļu lietošanas. Spreju ir viegli uzsmidzināt arī uz ādas, kur apmatojums ir biezāks,” skaidro farmaceite, piebilstot, ka tad, ja šāds aktīvā atpūtas veids kļūst regulārs, ir vērts painteresēties par specializētu, UV starus aizturošu apģērbu – tas parasti ir plāns, ātri žūstošs un komfortabls.

Kādām sastāvdaļām pretnovecošanas līdzekļos patiešām piemīt pretnovecošanās efekts?
“Zinātniski pierādītas pretnovecošanās sastāvdaļas noteikti ir C vitamīns un retinols. Saskāros ar šādu gadījumu: aptuveni 40 gadus vecu sievieti uztrauca sejas ādas krāsas vienmērīguma zudums – parādījušies daži tumši plankumi uz vaigiem, palielinājies krunciņu daudzums, grumbu dziļums. Esošie neitrālie kosmētikas līdzekļi līdz šim ir apmierinājuši, tomēr viņa vēlētos izmēģināt produktus, lai palēninātu ādas novecošanos, ja vien būtu droša, ka tie patiešām darbojas.
Jālūko pēc tiem līdzekļiem, kas satur C vitamīnu – tas ādu var mīkstināt un padarīt gaišāku, samazināt grumbiņas un smalkās krunciņas, stimulējot kolagēna ražošanu un antioksidantu iedarbību. Arī retinolam ir līdzīgs efekts. Abas sastāvdaļas ir pieejamas, tostarp arī seruma veidā – tā būtu laba izvēle, lai tiktu galā ar pēkšņi pamanītām krunciņām. Jāņem gan vērā, ka, lietojot aktīvu serumu, ādas aizsardzībai ar pretsaules līdzekļiem ir divtik liela nozīme. Noteikti noderēs ādas mitrināšana, kopjoši produkti, kas satur, piemēram, hialuronskābi, glicerīnu, urīnvielas, alfa-hidroksiskābes. Visas šīs vielas palīdz saglabāt ādu mitrinātu un gludu, piesaistot ūdeni no vidējā ādas slāņa uz virsējo. Vazelīns, lanolīns un minerāleļļas palēnina ūdens iztvaikošanu no ādas, tajā ilgāk saglabājas mitrums, taču šīs sastāvdaļas mēdz padarīt krēma konsistenci biezāku.

Kāpēc ar gadiem āda nereti sāk niezēt? Kā ar to tikt  galā?
“Ādas nieze gados vecākiem cilvēkiem ir izplatīta, jo līdz ar vecumu ādai ir tendence kļūt sausākai. To apstiprina arī, piemēram, šāda aptiekā piedzīvota situācija,” stāsta farmaceite.
Aptiekas pastāvīgais klients – kungs gados – regulāri nāk pēc hipertensijas zālēm un vienmēr labprāt aprunājas ar farmaceitu par savas veselības aktualitātēm. Kārtējā apmeklējuma reizē viņš pastāstīja par mazliet niezošu ādu uz rokām un kājām, saplaisājušiem papēžiem. Ņemot vērā redzamos ādas laukumus un viņa sacīto, bija iespējams secināt, ka iemesls niezei varētu būt ir ādas sausums.
Vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien ādas sausumu mēģina risināt ar “kaut ko treknu” – eļļu vai citām taukvielām, tomēr tas nav pareizi. Dārzu, kad tas izkalst, taču laistām ar ūdeni! Lai ar sausumu tiktu galā, vismaz divas reizes dienā bagātīgi jāuzklāj mitrinoša ziede vai krēms bez smaržas. Lai losjoni paliek jaunākiem cilvēkiem! Tie ātri iesūcas, taču šajā gadījumā nebūs piemērotākie. Ziedes un krēmi ir efektīvāki un mazāk kairinoši. Lai “notvertu” un paturētu ādā iespējami vairāk mitruma, krēms jāuzklāj uzreiz pēc mazgāšanās vai noskalošanās, kamēr āda vēl ir mitra. Mitrinošo līdzekļu sastāvā var būt jojobas eļļa, dimetikons, glicerīns, hialuronskābe, pienskābe, lanolīns, minerāleļļa, petrolatums vai šī sviests.
Uz saplaisājušiem papēžiem var lietot eļļas bāzes krēmu vai vazelīnu, noder arī krēmi, kas satur urīnskābi. Lai līdzeklis iedarbotos labāk, vēlams pēc ādas ieziešanas uzvilkt speciāli šim nolūkam paredzētas zeķes vai arī plānas kokvilnas zeķes. Daži kāju ādas kopšanas līdzekļi jau ir iegādājami kā pēdu maskas un iestrādāti īpašās zeķītēs – to uzvilkšana pirms naktsmiera var sniegt sevišķi labus rezultātus,” skaidro  farmaceite Ērika Pētersone un uzsver, ka svarīgi pievērst uzmanību ne tikai ādas kopšanas līdzekļiem, bet arī pilnvērtīgam uzturam, kas nodrošina organismu ar A, C un E vitamīnu, cinku, Omeg-3 taukskābēm.

Pieaug Covid-19 gadījumu skaits

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pakāpeniski pieaug. Stacionēto pacientu skaits ar pamata diagnozi Covid-19 pagājušajā nedēļā bija 69 pacienti (lielākoties vecuma grupā 70+), 3 pacienti ar smagu slimības gaitu. SPKC aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem arī vasaras periodā, nedoties sabiedrībā un uz darbu ar elpceļu infekcijas simptomiem (iesnām, kakla sāpēm, klepu utt.), ārstēties, veikt Covid-19 paštestu mājās. Tāpat bieži mazgāt rokas, dezinficēt virsmas, izvairīties no kontaktiem ar saslimušu cilvēku.

Izrakstītās zāles nav pieejamas. Ko darīt?

Katru dienu zāļu lieltirgotavas sniedz informāciju Zāļu valsts aģentūrai (ZVA), cik un kādas zāles tajās ir pieejamas, kas ir svarīgi gan ārstiem, gan farmaceitiem, kuri ik dienu tiek informēti par aktuālo situāciju zāļu noliktavās. Taču kā rīkoties, ja zāles nav pieejamas, stāsta Zāļu informācijas izplatīšanas departamenta vadītāja Katrīna Lukša.

ZVA katru dienu seko līdzi pieejamības signāliem un savu pilnvaru ietvaros rīkojas zāļu pieejamības pārtraukumu risināšanā. Kad ZVA saņem signālus par zāļu trūkumiem no zāļu ražotāja vai lieltirgotavas, notiek saziņa ar citiem piegādātājiem un iesaistītajām pusēm. Ja pieprasījumu nevar nodrošināt ar reģistrētām zālēm, ZVA uzrunā vairumtirgotājus par iespēju saņemt paralēlā importa vai paralēlās izplatīšanas atļauju.

Regulāri lietojamas zāles jāiegādājas savlaikus  –  vismaz vienam mēnesim
Mēs neesam pasargāti no īslaicīgiem zāļu piegādes pārtraukumiem. Tāpēc aicinām ikvienu cilvēku, kurš zāles lieto regulāri (piemēram, hronisku saslimšanu dēļ) tās iegādāties savlaikus vismaz vienam mēnesim. Dati liecina, ka zāļu piegāde vidēji atjaunojas aptuveni divu nedēļu laikā.
Ja zāles aptiekās nav pieejamas un nav iespējams nodrošināt citas zāles ar tādu pašu aktīvo vielu, par ieteicamo rīcību pacienti vienmēr tiek aicināti konsultēties ar savu ārstu. Savukārt situācijās, kad pacientam terapijas nodrošināšanai ir nepieciešama specifiska terapija, kura nav aizvietojama ar Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām un pieejamām zālēm, ārstam ir tiesības izrakstīt Latvijā nereģistrētās zāles (tās ir citā valstī reģistrētas un lietotas zāles). Pacients ar ārsta izrakstītu recepti var vērsties jebkurā Latvijas aptiekā un lūgt, lai tā konkrēto nereģistrēto medikamentu sagādā, precizējot piegādes laiku un izmaksas.

Izmanto zāļu reģistru, lai pārbaudītu medikamentu pieejamību
ZVA mājaslapā ir pieejams Latvijas Zāļu reģistrs, kurā iekļauta oficiāla un aktuāla informācija par Latvijā reģistrētām zālēm, t. sk. to pieejamību lieltirgotavās. Reģistrā zāles var meklēt, ierakstot pilnu vai nepilnu zāļu vai aktīvās vielas nosaukumu (piemēram, paracetamol).  
Pēc meklētā kritērija tiks atlasītas zāles, kuras satur konkrēto aktīvo vielu vai ar konkrēto nosaukumu. Pēc klikšķināšanas uz atrasto zāļu nosaukuma iegūsiet plašāku informāciju – lietošanas instrukciju, informāciju, vai tās ir recepšu vai bezrecepšu zāles, vai zāles ir pieejamas Latvijas lieltirgotavās.
Savukārt, klikšķinot uz zāļu aktīvās vielas nosaukuma (kam blakus ir palielināmā stikla simbols), iespējams iegūt sarakstu ar visām Latvijas Zāļu reģistrā iekļautajām zālēm ar konkrēto aktīvo vielu. Šādi ir ērti atrast analogas zāles, ja ārsta izrakstītās nav pieejamas vai vēlaties atrast, piemēram, lētākas zāles.
Zaļš pieejamības simbols pie konkrētām zālēm nozīmē, ka tās ir pieejamas zāļu lieltirgotavā un aptiekai ir iespējams tās pasūtīt. Savukārt sarkans simbols nozīmē, ka zāles šobrīd nav pieejamas lieltirgotavu krājumos pasūtīšanai.