1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
18-09-2020
Vārdadienas šodien: Mariss, Matīss, Modris

Rakstos

Donoru diena Balvos 9.septembrī

 

Valsts asinsdonoru centrs informē, ka 9.septembrī Balvu muižā notiks Asins donoru diena.

 

Licencēta unikāla programma

Šonedēļ licencēta unikāla un mūsdienīgā akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”, sniedzot iespēju no šī gada Latvijā beidzot studēt kultūras mantojuma jomā. Tā sagatavos jauno profesionāļu paaudzi muzejos un citās kultūrvietās, atbalstīs kultūras tūrisma ekspertu izaugsmi, jaunos muižu īpašniekus, pašvaldību speciālistus un citus Latvijas aktīvos mantojuma saglabātājus.

Kādi atvieglojumi pienākas cilvēkiem ar invaliditāti

Cilvēkiem ar invaliditāti valsts ir noteikusi dažādus atvieglojumus. Pirmais, kas te nāk prātā, protams, ir invaliditātes pensija. Taču šiem cilvēkiem pienākas vēl dažādi atvieglojumi, par kuriem bieži vien pietrūkst informācijas.

Kādus atvieglojumus valsts nodrošina ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti?
* Bērnam ar invaliditāti un bērna pavadošai personai, kas nav jaunāka par 13 gadiem, pienākas bezmaksas pilsētu un starppilsētu sabiedriskais transports. Nepieciešama bērna invaliditātes apliecība, bet pavadošai personai papildu dokumenti nav nepieciešami.
* Ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti, valsts ir pilnībā atbrīvojusi no ģimenes īpašumā esošā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Pienākas arī elektroenerģijas maksas atvieglojums - samazināts elektroenerģijas tarifs par pirmajām patērētajām 100 kW/h mēnesī.
* Noteikti arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumi par apgādībā esošu bērnu (neatkarīgi no invaliditātes fakta) līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja bērns mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Ienākumu nodokļa papildu atvieglojums noteikts arī par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērns ar invaliditāti. Atvieglojuma apmērs ir 3000 eiro gadā jeb 250 eiro mēnesī.
Kādus atvieglojumus valsts nodrošina pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti?
* Ir noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojums strādājošām personām ar I un II invaliditātes grupu – 1848 eiro gadā, ar III invaliditātes grupu - 1440 eiro gadā. Ir noteikts neapliekamais minimums pensijai (t.sk. invaliditātes pensijai). 2020.gadā tas ir 300 eiro mēnesī.
* Pienākas arī atbrīvojums no pacienta līdzmaksājuma un bezmaksas ģimenes ārsta mājas vizīte pie personas ar I invaliditātes grupu. No 2021.gada šie atvieglojumi būs pieejami arī personām ar II invaliditātes grupu.
* Cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu un personai, kas pavada cilvēku ar I invaliditātes grupu, pilsētu un starppilsētu sabiedriskais transports ir bez maksas. Nepieciešama personas invaliditātes apliecība, pavadošai personai papildu dokumenti nav nepieciešami. Ja cilvēkam ar invaliditāti īpašumā ir transporta līdzeklis, tad viņš ir pilnībā atbrīvots no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Samazināta arī obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas maksa par 40% personām ar I un II invaliditātes grupu un personai ar III invaliditātes grupu, ja ir izsniegts VDEĀVK atzinums par medicīniskām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai. Pienākas arī atbrīvojums no dažiem CSDD maksas pakalpojumiem.
* Cilvēkiem ar I invaliditātes grupu par patērētajām pirmajām 100 kw/h ir noteikts elektroenerģijas maksas atvieglojums. Valsts dzēš arī studiju un studējošā kredītu, ja cilvēks kļuvis par personu ar I vai II invaliditātes grupu.
* Noteikti arī patentmaksas atvieglojumi – samazināts patentmaksas atvieglojums personām ar I un II invaliditātes grupu (17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā). Patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību.
* Cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu noteikti dažādi valsts nodevu atvieglojumi. Piemēram, valsts nodevas samazinājums par personas apliecinoša dokumenta izsniegšanu; samazināta valsts nodeva par valsts arhīva izziņas sagatavošanu; atbrīvojums no valsts nodevas par civilstāvokļa reģistrēšanu.
Visi atvieglojumi personām ar invaliditāti pieejami: http://www.lm.gov.lv/lv/personam-ar-invalidati/atvieglojumi-personam-ar-invaliditati.

Plāno uzlabot ārsta prakses vietu Bērzpilī

Tāpat ārkārtas Balvu novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi atbalstīja projekta pieteikumu “Primārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana ārsta praksei Bērzpils pagastā. Apstiprināja projekta kopējās izmaksas EUR 8 000, t.sk. ERAF finansējums EUR 1 200. Projekta apstiprināšanas gadījumā nodrošinās līdzfinansējumu EUR 1 200 no projekta attiecināmajām izmaksām.

Invaliditātes statuss. Kam un kā to piešķir?

Lai arī dzīvojam 21.gadsimtā, kad tehnoloģiju attīstība ir gluži fantastiska, cilvēka organisms revolucionāras izmaiņas nav piedzīvojis. No vienas puses - pieminētās tehnoloģijas padara cilvēku dzīves kvalitāti labāku un pat zināmā mērā aizsargā to, taču no otras - rodas jaunas līdz šim nezinātas problēmas un ķibeles, kas cilvēkam par labu nenāk.

Tāpēc, lai kā to negribētu, dzīvē var rasties situācijas, kad sastopamies ar skarbu patiesību, ka ir radušies nopietni veselības traucējumi. Tik nopietni, ka ir traucēta iekļaušanās sabiedrībā, ir kavētas fiziskās vai garīgās spējas, darbspējas un pašaprūpe. Tad ir nepieciešamas atbalsts un, iespējams, ir jānosaka invaliditāte.
Kad nosaka invaliditāti?
Slimība pati par sevi nav pamats, lai piešķirtu invaliditātes statusu. Invaliditātes grupas piešķiršanas pamats ir slimības izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi. Veicot invaliditātes ekspertīzi, vērtē arī slimības izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus (piemēram, ierobežojumus pārvietoties, veikt pašaprūpi u.c.). Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli un pie vienas un tās pašas diagnozes, ņemot vērā konkrētajā gadījumā personai esošo funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi, var pieņemt lēmumu par I, II vai III invaliditātes grupas noteikšanu, vai arī invaliditāti nenoteikt.
Invaliditāti var noteikt cilvēkiem ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ viņi ir nepārtraukti ārstējušies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas un ja cilvēkam ir radušies stabili funkcionēšanas traucējumi, ko apliecina medicīniski dokumenti. Ja veselības traucējumi ir ļoti smagi un ar nelabvēlīgu prognozi, uz invaliditātes ekspertīzi, konsultējoties ar savu ārstu, var pieteikties arī negaidot sešu mēnešu ārstēšanās laiku.

Kas valstī nosaka invaliditāti?
Latvijā invaliditātes ekspertīzi veic neatkarīga, profesionāla iestāde - Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi VDEĀVK izsniedz ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. Papildus VDEĀVK jāiesniedz personas iesniegums, funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa un citi medicīniskie dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei. Invaliditātes ekspertīze ir bezmaksas pakalpojums.  

Kā nosaka invaliditāti?
VDEĀVK ārsti izvērtē iesniegtos dokumentus un nosaka, vai invaliditātes ekspertīzi personai veikt rakstveida procesā (bez personas piedalīšanās) vai uzaicināt personu uz ekspertīzi klātienē VDEĀVK telpās. Klātienes ekspertīze parasti nepieciešama tad, ja  jāuzdod papildu jautājumi vai radušās neskaidrības. Latvijā invaliditātes noteikšanai izmanto Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā iekļautās kategorijas. Tas nozīmē, ka tiek vērtētas arī cilvēka funkcionēšanas spējas, nevis tikai slimības diagnoze.
Bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās. Pilngadīgām personām invaliditāti nosaka grupās. I grupa - ļoti smaga invaliditāte - tiek piešķirta cilvēkiem ar 80 līdz 100% darbspēju zaudējumu.
II grupa - smaga invaliditāte - cilvēkiem ar 60 līdz 79% darbspējas zaudējumu. III invaliditātes grupa, kuru piešķir cilvēkiem ar mēreni izteiktu invaliditāti, kuriem vērojams 25 līdz 59% darbspēju zaudējums.

Uz kādu termiņu nosaka invaliditāti?
Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Atsevišķos gadījumos arī uzreiz uz periodu līdz 18 gadiem.
Cilvēkiem no 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka un sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Ja cilvēkam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa ir bijusi noteikta piecus gadus, tiek piešķirta invaliditāte uz mūžu.

Ko darīt, ja cilvēku neapmierina VDEĀVK lēmums?
VDEĀVK komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt komisijas vadītājam. Tad lieta tiek skatīta un vērtēta no jauna. To jau veic citi ārsti eksperti. Savukārt, ja arī jaunais vērtējums neapmierina, tad VDEĀVK vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. 

Plašāk par invaliditātes noteikšanas kārtību var uzzināt internetā VDEĀVK mājaslapā - http://www.vdeavk.gov.lv.

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat iniciatīvu ieviest valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās?