1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
29-11-2022
Vārdadienas šodien: Andrejs, Andrievs, Andris

Rakstos

Vai saukt ātro palīdzību, ja salauzta roka?

“Vai ātrajai medicīniskajai palīdzība ir jābrauc uz izsaukumu, ja cilvēks salauzis roku?” jautā “Vaduguns” lasītājs.

NMPD mājaslapā lasāms: “Uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana situācijās, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes – ir gūta ļoti smaga trauma vai ir pēkšņa saslimšana un neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties. Situācijas, kad jāizsauc NMPD mediķi: bezsamaņa; apstājas elpošana vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi; ir smagas traumas vai spēcīga asiņošana, kas apdraud dzīvību; pazīmes, kas liecina par infarktu (pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula); pazīmes, kas liecina par insultu (ir vienas puses pēkšņs vājums); citas dzīvību apdraudošas situācijas.
NMPD apzinās, ka cilvēks bez medicīniskas izglītības ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt savu veselības stāvokli. Tāpēc, pasliktinoties veselības stāvoklim vai jebkuru neskaidrību un šaubu gadījumos, jau savlaicīgi vajadzētu sazināties ar mediķiem: darba laikā ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu, savukārt, kad nav tādas iespējas, bet nepieciešams mediķu padoms veselībai steidzamās situācijās un nav skaidrs, kā rīkoties, zvanīt Ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim, doties pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktu mediķiem.
Ja dzīvībai un veselībai nedraud briesmas, mediķu padomu un konsultāciju sniedz: ģimenes ārsts vai viņu aizvietojoša ārstniecības persona ģimenes ārsta praksē. Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis – 66016001. Tur darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti – kvalificēti mediķi, uzklausot pacienta sūdzības, ieteiks, kā rīkoties un kur saņemt palīdzību.”

Pateicas par darbu

Veselības ministrs Daniels Pavļuts 10.novembrī veselības nozares darbiniekiem un ārstniecības personām pasniedza Veselības ministrijas Atzinības un Pateicības rakstus. Atzinības rakstu piešķīra “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” Balvu slimnīcas reanimācijas nodaļas vadītājam, anesteziologam-reanimatologam Leonīdam Lobačevam par profesionālu un godprātīgu darbu veselības nozarē; Pateicības rakstu – “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” Balvu slimnīcas galvenajai māsai, Terapijas nodaļas vecākajai māsai Aijai Dillei par profesionālu un pacientu novērtētu darbu.

Gripa – zināmais, mainīgais drauds


Ik gadu rudens sākas ar brīdinājumu par gripas izplatību, profilaktiskajiem pasākumiem un vakcinācijas iespējām. Ne velti! Gripas uzliesmojums visbiežāk sākas vēsā un aukstā laikā, kas mūsu platuma grādiem ir raksturīga un ilgstoša parādība. Latvijā pirmie gripas gadījumi visbiežāk parādās oktobra beigās, novembra sākumā. Gripas bīstamība slēpjas ne tikai tās straujajā izplatībā un smagajā slimības gaitā, bet arī nopietnajās komplikācijās, kuras var izraisīt pat nāvi.

Šo akūto elpošanas orgānu slimību izraisa vīrusi (A, B, C grupa). Visbiežāk gripas vīruss izplatās, cilvēkam klepojot, šķaudot vai runājot. Ar gripu var inficēties, tieši kontaktējoties ar slimu cilvēku vai saskaroties ar priekšmetiem, kas iepriekš bijuši ciešā kontaktā ar gripas slimnieku (trauki, lūpu krāsa, dalīta maltīte u.tml.).

Gripu nedrīkst izstaigāt
Gripa nav vienkārši smagāka veida saaukstēšanās, kuru iespējams pārvarēt dažu dienu laikā, turpinot ierastās dienas gaitas. Saslimšana var ilgt no divām līdz trim nedēļām, arī pēc slimošanas cilvēks vēl ilgi var izjust vājumu un sliktu pašsajūtu. Turklāt gripa ir ļoti lipīga, tādēļ inficējies cilvēks, kurš slimojot turpina ierasto dienas ritmu un neievēro miera režīmu, ir bīstams arī apkārtējiem. Inkubācijas periods gripas vīrusam ir no vienas līdz četrām dienām, un, atšķirībā no saaukstēšanās, slimība sākas pēkšņi un smagi. Veselības stāvoklis var strauji pasliktināties dažu stundu laikā. Tipiskākie gripas simptomi ir drudzis un drebuļi, muskuļu un locītavu sāpes, galvassāpes, nespēks, slikta dūša, apetītes zudums, jutība pret gaismu, sauss klepus, sāpes acs ābolos un temperatūra (līdz pat 400C), kas ilgst vairākas dienas. Gripai nav raksturīgas iesnas un balss aizsmakums.
Jau sajūtot pirmos simptomus, stingri tiek ieteikts ievērot miera režīmu (atcelt plānus, palikt mājās) un sazināties ar savu ģimenes ārstu, izklāstot visus gripas simptomus un uzklausot ārsta ieteikumus ārstēšanās uzsākšanai. Nepakļaujiet sevi un apkārtējos riskam, dodoties uz darbu, mācību iestādi vai masu pasākumiem!
Neārstēta gripa var radīt nopietnas komplikācijas:
* bronhīts – visbiežāk sastopamā komplikācija, īpaši apdraud diabēta un išēmisko sirds slimību pacientus, kā arī pacientus pēc 60 gadu vecuma;
* pneimonija (plaušu karsonis) – var attīstīties līdz pat divām nedēļām pēc šķietamās izveseļošanās;
* muskuļu iekaisums;
* nervu sistēmas traucējumi;
* nāve.

Kāpēc vakcinēties pret gripu?
Pat tad, ja cilvēks ievēro visus piesardzības pasākumus un pret savu veselību izturas atbildīgi, tas nenozīmē, ka tāpat rīkojas arī citi. Ikdienas saskarsme ar līdzcilvēkiem un vidi ir neizbēgama. Visefektīvākais veids, kā izvairīties no gripas, ir vakcinācija pirms gripas epidēmijas sākšanās. Vakcinēšanās ir ieteicama arī gripas sezonas laikā. Gripas vīruss pastāvīgi attīstās, un tā antigēnās īpašības ātri mainās. Vakcīnas sastāvs katru gadu tiek mainīts, lai nodrošinātu aizsardzību pret tiem vīrusu tipiem, kas prevalē konkrētajā gripas sezonā. Ja vakcinēts cilvēks saskaras ar attiecīgo gripas vīrusu, viņa organismam jau ir gatava atbildes reakcija, un viņš nesaslimst. Savukārt retajos gadījumos, kad cilvēks tomēr saslimst, viņš ir pasargāts no slimības radītajām komplikācijām un letāla rezultāta.

Jāvakcinējas TAGAD!
Gripas vakcīna ir viena no pieprasītākajām vakcīnām un, sākoties rudens sezonai, novērojams tās deficīts. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par vakcīnu pieejamību. Vakcināciju nav ieteicams atlikt uz vēlāku, jo nepieciešams zināms laiks (vidēji – nedēļa), lai pēc vakcīnas izstrādātos imunitāte.

Vakcinācija pret gripu īpaši ieteicama:
* cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma,
* pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu,
* pacientiem ar vielmaiņas traucējumiem,
* pacientiem ar hroniskām elpceļu, plaušu, nieru, sirds- asinsvadu saslimšanām,
* cilvēkiem, kuriem ikdienā ir saskarsme ar lielām ļaužu masām (skolotāji, pasniedzēji, klientu servisa darbinieki u.c.),
* sievietēm, kurām ziemas mēnešos ieplānota grūtniecība,
* cilvēkiem, kuri dažādu apstākļu dēļ ilgstoši nevar kavēt darbu.

Rīko konkursu

Tiesībsargs jau astoto gadu aicina iedzīvotājus būt vērīgiem, pamanīt un novērtēt mūsu līdzcilvēku nozīmīgo ieguldījumu cilvēku ar invaliditāti atbalstam, piesakot viņus konkursam “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam” līdz 5.oktobrim.

Uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji

Latvijas skolās noslēgusies CO2 gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšana. Vērtējot pirmos rezultātus, izglītības iestādes atzīst, ka jaunās mērierīces disciplinēs gan skolotājus, gan bērnus, un mudinās regulāri domāt par gaisa kvalitāti klasē. Kopumā skolās uzstādīti ap 14 000 sensoru, ap 1000 iekārtu nonākušas arī pašvaldību sociālās aprūpes centros, no valsts budžeta šim mērķim atvēlot 4,3 milj. eiro.

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat Latvijas autoceļu stāvokli ziemā?