Rakstos

Jānodrošina, ka pacientam palīdzību sniedz cits ģimenes ārsts

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ģimenes ārstu vasaras atvaļinājumu laikā, kā arī atgādina par iespējām saņemt ārsta padomu, e-recepti un e-darbnespējas lapu, ja akūta saslimšana vai trauma pārsteigusi ārpus ģimenes ārsta darba laika un vajadzīga tūlītēja palīdzība.
Ja ģimenes ārsts devies atvaļinājumā, palīdzību sniedz cits ģimenes ārsts. Kad ģimenes ārsts dodas atvaļinājumā un viņa prombūtne ir ilgāka par piecām dienām, bet nepārsniedz divus mēnešus, ģimenes ārsts informē NVD par savas prombūtnes laiku un aizvietotāju – citu ģimenes ārstu, kurš piekritis konsultēt un sniegt prombūtnē esošā kolēģa pacientiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
Informācijai par ārstu, kurš aizvieto prombūtnē esošo kolēģi, jābūt pieejamai ģimenes ārsta praksē pacientiem redzamā un pieejamā vietā. Piemēram, izvietotai uz prakses durvīm vai ziņojuma dēļa, norādot informāciju par aizvietotāja ārsta vārdu, uzvārdu, pieņemšanas laiku, vietu un tālruni. Dodoties pie ārsta, kurš aizvieto, tāpat kā pie sava ģimenes ārsta ir jāveic pacienta līdzmaksājums: cilvēkiem līdz 65 gadu vecumam – 2 eiro un no 65 gadu vecuma – 1 eiro. NVD aicina ziņot, ja informācija praksē nav pieejama vai ģimenes ārsts devies atvaļinājumā, nenosakot aizvietotāju, un pacientiem tiek ierobežota iespēja saņemt vajadzīgo palīdzību, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234 vai rakstot e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .
Šāda kārtība noteikta ikvienam ģimenes ārstam, kurš atrodas līgumattiecībās ar NVD. Par kolēģu aizvietošanu, sākot ar šī gada 1.februāri, atvaļinājuma, slimības u.c. gadījumā viena ģimenes ārsta prakse saņem valsts finansējumu vidēji 4 737,66 eiro gadā. Šim mērķim šogad ir paredzēti vairāk nekā 5 miljoni eiro.
Kur vēl var vērsties pēc medicīniskās palīdzības? Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001– medicīniski padomi vienkāršas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā brīvdienās un svētku dienās visu diennakti. Ieteicams sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, par klātienes vizītes pie ārsta nepieciešamību steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc brīvdienām, vēršoties ģimenes ārsta praksē.
Dežūrārsti sniedz tādu pat palīdzību kā ģimenes ārsts Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās ārpus ģimenes ārstu darba laika. Dežūrārstu darba grafiks un pakalpojuma sniegšanas vietas pieejamas NVD tīmekļvietnē www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”. Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti– palīdzību sniedz traumu (apdegumu, mežģījumu, lūzumu u.c.) vai pēkšņas saslimšanas gadījumā.
Slimnīcu uzņemšanas nodaļas palīdzību sniedz neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība vai dzīvība. Svarīgi! Ja iespējams, pirms došanās būtu labi sazināties ar slimnīcu pa telefonu un noskaidrot iespējas saņemt palīdzību atbilstoši veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu vai nepieciešama brūces šūšana, savukārt citās var saņemt arī specifiskāku palīdzību, piemēram, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida palīdzības saņemšana.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 113 – dzīvībai kritiskā situācijā. Piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks u.c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.
Visa informācija par ārstniecības iestādēm, kur var saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību, pieejama NVD tīmekļvietnē www.vmnvd.gov.lv, sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”.

Donoru diena mūspusē

2.jūlijā no plkst. 9.00 līdz 13.00 Balvu Kultūras un atpūtas centra Ziemeļu zālē un 4.jūlijā no plkst. 9.00 līdz 12.00 Viļakas bibliotēkas telpās notiks Donoru diena.

Aicina pārbaudīt vakcinācijas procesu

Sākoties aktīvākai ceļošanas sezonai, Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina vecākiem aktīvi interesēties un regulāri sekot līdzi vakcinācijas datiem savā un sava bērna Potēšanas pasē, kā arī ievērot vakcinācijas kalendāra norādījumus: “Aicinām noteiktajos laikos pieteikties pašam vai pieteikt bērnu vakcinācijai pie ģimenes ārsta. Pēdējo mēnešu laikā vairākas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis un kaimiņvalstis ir ziņojušas par masalu un  garā klepus gadījumu skaita pieaugumu.”

Pieci padomi, kas ļaus uzlabot miega rutīnu

Miegam ir ļoti liela nozīme mūsu ikdienas dzīvē. Labi miega ieradumi palīdz uzlabot mūsu fizisko veselību un vispārējo labsajūtu. Tāpēc, lai sāktu uzlabot miega kvalitāti, ir svarīgi izvērtēt savus paradumus un ikdienā sekot līdzi tam, cik kvalitatīvs ir miegs. Samsung eksperts dalās padomos, kā stabilizēt savu miega rutīnu, pielāgojoties jaunam režīmam un pārmaiņām gan fiziski, gan psiholoģiski.

Guļam mazāk un mazāk efektīvi
“Dati atklāj, ka vidējais miega ilgums pasaulē ir samazinājies no 7 stundām un 3 minūtēm līdz 6 stundām un 59 minūtēm, kas ir mazāk par ASV Nacionālā miega fonda rekomendētajām septiņām stundām. Vēl viens satraucošs aspekts – aizvien lielāks nomodā atrašanās laiks mums guļot. Esot nomodā miega laikā, samazinās miega efektivitāte – tas ir galvenais miega kvalitātes faktors, ko nosaka, aprēķinot faktiskā miega laika attiecību pret kopējo gultā pavadīto laiku katru nakti,” stāsta treneris Eduards Krumovics.

Nedēļas nogalē guļam par 44 minūtēm ilgāk
Nepastāvīgs miega režīms ietekmē arī miega kvalitāti. Miega trūkums – miega nesamērīguma rādītājs, kas norāda uz atšķirību starp miega daudzumu darba dienās un brīvdienās –, arī rada miega problēmas. Vislielākais miega trūkums ir jauniešu vidū – cilvēkiem vecumā no 20 līdz 30 gadiem miega trūkums ir gandrīz divreiz lielāks nekā cilvēkiem vecumā no 70 līdz 80 gadiem: attiecīgi 49 minūtes un 29 minūtes. Visā pasaulē nedēļas nogalēs cilvēki guļ vidēji par 44 minūtēm ilgāk.

Pieci padomi, kā samazināt miega traucējumus un uzlabot labsajūtu
1. Esi aktīvs un kusties!
Pētījumi liecina, ka fiziskas aktivitātes dienas laikā var palīdzēt mums vakarā aizmigt ātrāk. Tāpēc, ja ir grūtības aizmigt un nostabilizēt savu miega režīmu, ieteicams ir kārtīgi pasportot vai būt aktīviem visas dienas garumā. Arī gara pastaiga ķermenim nāks par labu. Liela nozīme ir arī uzturam – 3 stundas pirms gulētiešanas nevajadzētu ēst, savukārt vismaz 6 stundas pirms miera atturēties no kofeīnu saturošu dzērienu lietošanas.
2. Pavadi pēc iespējas vairāk laika ārā un svaigā gaisā!
Lai agrāk sajustu miegainību, pienākot vakaram, dodies ārā pēc iespējas ātrāk. Agrā rīta gaisma palīdzēs pielāgot diennakts ritmu, lai varētu agrāk aizmigt un neuzkrātu miega trūkumu vairāku dienu vai nedēļu garumā.
3. Izmaini gulētiešanas režīmu!
Lai gan visi runā par grūtībām piecelties no rītiem, pielāgošanās periodu citam režīmam pagarina arī grūtības agrāk aizmigt. Mēs nevaram vienkārši doties gulēt vienu stundu agrāk un gaidīt, ka uzreiz aizmigsim. Tāpēc apzināti sāc gatavoties gulētiešanai agrāk. Ieslēdz mājās pieklusinātu apgaismojumu, atsakies no našķiem vēlās vakara stundās un dari kaut ko tādu, kas sagatavos tavas smadzenes miegam, piemēram, ieej vannā vai lasi telpā, kurā ir vēss un vājš apgaismojums. Ja agrāk iemigsi, pamosties nākamajā dienā un nodoties darbiem būs vieglāk.
4. Labāk izproti un pārvaldi savu miegu!
“Miegam ir būtiska nozīme mūsu veselības un labsajūtas nodrošināšanā, tāpēc ir svarīgi padziļinātāk izprast savu ķermeni un prātu. Šajā ziņā var palīdzēt viedierīces. Piemēram, viedpulkstenis ļaus iegūt padziļinātākus datus ne tikai par saviem miega paradumiem un kvalitāti, bet labsajūtu kopumā. Pulkstenis konsekventi un precīzi apkopos veselības datus, kam ir izšķiroša nozīme, lai uzlabotu miega kvalitāti,” iesaka E.Krumovics.
5. Savlaikus ievies nelielas izmaiņas savā ikdienā!
Tavs bioloģiskais pulkstenis nevar pielāgoties pārmaiņām vienā 24 stundu periodā. Ja mainās ikdienas ritms un celšanās laiks, vai nākas pagriezt pulksteņa rādītājus pārejai uz vasaras vai ziemas laiku, šim procesam ir jāgatavojas savlaicīgi. Piemēram, ja turpmāk būs jāceļas stundu agrāk, nedēļā pirms celšanās laika maiņas dodies gulēt 15 minūtes agrāk un rīta modinātāju iestati 15 minūtes agrāk. Šādā veidā nejutīsi pēkšņu šoku, ko radīs vienas miega stundas zaudēšana, un jutīsies daudz gatavāks jaunajam dzīves ritmam.

Pieaug saslimstība ar garo klepu

Latvijas epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka 2024.gadā no janvāra līdz martam tika reģistrēti 155 garā klepus gadījumi, bet 2023.gadā janvārī–martā reģistrēts 21 gadījums (2023.gadā kopā tika reģistrēts 111 garā klepus gadījums).