Rakstos

Aptiekas un uzcenojuma reforma

Sociālajos tīklos šomēnes izskan dažādas diskusijas un komentāri par recepšu medikamentu iegādi aptiekās, jo Veselības ministrijas reformas rezultātā par katru recepti pacientam ir jāpiemaksā. Savas domas par to, kā iesācies jaunais gads Tilžas aptiekā, izsaka aptiekas vadītāja INDRA STUDENTE:
– Šis gads farmaceitiem ir atnācis izaicinājumu pilns. Zāļu uzcenojuma reforma stājās spēkā šī gada 1.janvārī: ir jauns uzcenojuma veidošanas modelis un farmaceita pakalpojums 0,75 eiro. Aptiekas ir komercdarbības uzņēmumi, kuriem jāpilda tiesību normas farmācijā. Cilvēkiem laikam šķiet, ka mēs, farmaceiti, esam to farmaceita pakalpojumu izdomājuši. Mēs tagad dzirdam komentārus, ka farmaceiti stāvus kļūs bagāti, ka iedzīvotājus tagad izputinās aptiekas. Nu tā diezgan nepelnīti un skarbi. Internets pilns ar dažādiem komentāriem. Skarbā realitāte ir tāda, ka daudziem šķiet, ka visa nauda, ko viņi samaksā aptiekā, iekrīt manā kabatā. Lauku aptiekas jau dzīvo uz tāda ‘būt’ vai ‘nebūt’ sliekšņa. Aptiekai, lai pastāvētu, ir vajadzīgi līdzekļi, par visu ir jāmaksā: elektrību, īri, grāmatvedības pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, kurināmo u.c. Cilvēku laukos kļūst mazāk, farmaceitu vecums arī tāds interesants – pensijas un pirmspensijas, bet tas jau cits stāsts.

Kā rīkoties, ja ir aukstumpumpa?

Organismā snaudoša herpes vīrusa jeb aukstumpumpas aktivizēšanos ziemas sezonā piedzīvo daudzi. Kāda ir tās daba un kā atvieglot nepatīkamās sajūtas, stāsta sertificēta farmaceite Gunita Petrovica.

Nelāgs un ļoti izplatīts
“Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 67% jeb gandrīz 3,7 miljardi pasaules iedzīvotāju, kas jaunāki par 50 gadiem, ir inficēti ar 1. tipa herpes simplex vīrusu – to pašu, kas parasti izpaužas kā čūlains izsitums uz lūpām. Vīruss var ilgstoši atrasties organismā, slēpjoties mugurkaula jostas daļas nervu ganglijos un neliekot par sevi manīt, taču, kad kāda iemesla, piemēram, saaukstēšanās vai stresa, dēļ imunitāte vājinās, vīruss aktivizējas un, parādoties izsitumiem un citiem simptomiem, kļūst manāmi apgrūtinošs,” skaidro farmaceite un piebilst, ka herpes vēsture sniedzas miljoniem gadu senā pagātnē.

Vīrusa izpausmes
Herpes uz lūpām notiek vairākos posmos, un katru no tiem pavada nepatīkami simptomi. Dažas dienas pirms izsitumu parādīšanās lūpu zonā jūtama kņudēšana, nieze vai kas līdzīgs tirpšanai. Pēc tam parādās apsārtums, tad – nelielas ar šķidrumu pildītas pūtītes. Tām pārsprāgstot, šķidrums izplūst un paliek seklas, vaļējas brūces, kas dažu dienu laikā izveido kreveli. Kad tā nokrīt, vīrusa skartā vieta ir sadzijusi.

Nemedikamentozs atbalsts organismam
“Herpes parādīšanās liecina par to, ka imunitātei nepieciešams atbalsts. Tādēļ vispirms ieteicams dzert pietiekami daudz šķidruma (ūdens, tējas), kas izvadīs no organisma nevajadzīgo. Jāpadomā arī par antioksidantu – A, E vitamīna, selēna, cinka – lietošanu. Svarīgi, lai tie būtu uzņemti kompleksi, jo šai gadījumā viens komponents veicina otra iedarbību. Varētu pievienot vēl citus mikroelementus. Noteikti jāatceras par D vitamīnu, kas ir svarīgs imūnsistēmas normālai darbībai. Ziemā lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tā līmenis nav pietiekams, tāpēc ieteicams veikt asins analīzi, lai par to pārliecinātos un saprastu, vai pietiek ar profilaktisko devu (ziemā līdz 4000 vienībām dienā), vai arī ārsts ieteiks lielāku D vitamīna devu.
Tāpat svarīgi pārdomāt darba un atpūtas režīmu, kā arī atmest kaitīgo ieradumu (ja tāds piemīt) – smēķēšanu. Imūnsistēmai nāks par labu pietiekams, kvalitatīvs miegs, sabalansēts uzturs, regulāras pastaigas svaigā gaisā un fiziskas aktivitātes. Novēršot herpes riska faktorus, pastāv iespēja ievērojami samazināt vīrusa saasināšanās epizodes,” uzsver Gunita Petrovica.

Kā rīkoties, ja parādās pirmie simptomi?
“Ja parādās kņudināšana, apsārtums, jādodas uz aptieku un jālūdz farmaceitam piemeklēt piemērotu līdzekli. Mūsdienās ir daudz medikamentu, kas var palīdzēt ar šo problēmu tikt galā ātrāk, remdēt dedzināšanu, sāpes un pat noslēpt pūtīti. Ir bezrecepšu medikamenti, kas ievērojami atvieglo stāvokli – ārīgi lietojami preparāti, kas satur aktīvo vielu ‘acikloviru’ un ir diezgan efektīvi, sākumā uzklājot atkārtoti pat ik pēc divām, trim stundām. Pieejams arī līdzeklis, kas satur silīcija minerālu gelu un uzklājot samazina kairinājuma simptomus jau pēc vienas stundas. Saistot herpes vīrusa sekrēciju, tas veicina pakāpenisku pūtīšu izzušanu, apturot to tālāku izplatīšanos.
Noderīgi var būt inovatīvie plāksteri, kas paredzēti tieši herpes mazināšanai, nomācot diskomfortu, dziedējot čūlu un arī maskējot aukstumpumpu, kas nebūt nav mazsvarīgi,” norāda farmaceite un piebilst, ka nozīme var būt arī uzturam: ja nav individuālu kontrindikāciju, herpes paasinājuma laikā ieteicams lietot pārtikas produktus ar augstu neaizvietojamās aminoskābes lizīna saturu, piemēram, piena produktus, gaļu, olas, soju, kartupeļus, kviešu dīgstus, lēcas.

Ko NEDARĪT, ja ir aukstumpuma

• Nedrīkst kasīt vai mēģināt izspiest pūtītes.
• Nelietot dekoratīvo kosmētiku – tonālo krēmu, lūpu krāsu. Vīruss, nokļūstot, piemēram, uz regulāri lietotām kosmētikas otām, var provocēt paasinājuma atkārtošanos.
• Neapmeklēt pirti, saunu vai baseinu, jo sevišķi sabiedriskās vietās. Turklāt herpes sadzīs ātrāk, ja būs sausumā.
• Herpes vīruss izplatās tiešā kontaktā, tāpēc līdz pilnīgai pūtītes sadzīšanai jāaizmirst par skūpstīšanos.
• Tā kā pastāv iespēja pārnest vīrusu no lūpas uz citām ķermeņa daļām, nekādā gadījumā nedrīkst pieskarties izsitumiem ar pirkstiem. Ja tas noticis, nekavējoties jānomazgā rokas ar siltu ūdeni un ziepēm (vēlams – antibakteriālām).
• Herpes saasināšanās laikā nav ieteicams lietot produktus, kas satur augstu aminoskābes arginīna saturu, piemēram, zemesriekstus, šokolādi, rozīnes un dažus graudaugus.

Visaugstākā saslimstība reģistrēta bērniem

Turpinot gripas un citu elpceļu slimību monitoringu, Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti secina, ka pašreizējā gripas epidēmiskā sezona nedaudz atšķiras no iepriekšējām, jo, līdzīgi kā dažās citās ES valstīs, Latvijā novērota ļoti augsta saslimstība ar pneimoniju, kāda netika novērota vismaz desmit pēdējās sezonās. Visaugstākā saslimstība ar pneimonijām reģistrēta bērniem vecuma grupā 0 – 14 gadi.

Vai tas ir normāli, ka jūsu ceļi krakšķ?

Ceļa locītavu krakšķēšana ir diezgan izplatīta parādība. Vai par to būtu jāuztraucas? Skaidrojumu sniedz traumatoloģe Veselības centru apvienībā (VCA) Elena Vaska, no farmaceitiskās aprūpes puses iespējamos risinājumus raksturo farmaceite Ieva Turonoka.

“Vairumā gadījumu, kad krakšķēšanas epizodes notiek bez kustību ierobežojuma locītavās un sāpēm, to neuzskata par nopietnu problēmu. Biežāk kaitinošā skaņa rodas, pieceļoties stāvus no tupus pozas vai strauji iztaisnojot ceļgalu, un šī pazīme mēdz palielināties ar vecumu,” stāsta VCA traumatoloģe Elena Vaska.

Iespējamie iemesli
Kā vienu no galvenajiem iemesliem min kavitāciju. “Kavitācija rodas tad, kad divas virsmas veido vakuumu, kas tiek izjaukts, abām locītavas virsmām atdaloties. Locītavas šķidrumā izveidojas tādi kā nelieli gāzes burbuļi (slāpeklis), kas sabrūkot plīst un rada skaņu,” skaidro traumatoloģe.
Cits skaidrojums varētu būt saistīts ar ceļa kauliņa (patella) kustību locītavā. “Dažkārt tas savā kustības trajektorijā atrod vietas, kur skrimšļos ir mazi izciļņi, nelīdzenumi. Tas rada nelielu aizķeršanos,” teic ārste. To sauc par patellas disfunkciju.
Ja artikulējošā skrimšļa virsma ir nodilusi, tad kustības laikā divu kaulu virsmas savstarpēji rada pastiprinātu berzi, un tas ir krakšķēšanas iemesls. Sākotnēji tas rodas hondropātijas (skrimšļa bojājuma) dēļ un progresē līdz locītavas skrimšļa slimībai – osteoartrītam.
Reizēm krakšķēšana ir saistīta ar šķidruma uzkrāšanos locītavā (sinovītu; arī Beikera cistu) vai šķidruma esamību ap locītavu – tendinīta (cīpslas iekaisuma) vai tenosinovīta (tendinīts ar cīpslas apvalka iekaisumu) veidā.

Kad būtu jāvēršas pie ārsta?
Ja krakšķēšanu pavada sāpes, pietūkums vai stīvums ceļa locītavā, kas var kombinēties ar ceļa locītavas nestabilitātes sajūtu (šķiet, ka celis “lec ārā no vietas”); ir sajūta, ka celis bloķējas vai iestrēgst kādā pozā un ir grūti kāju iztaisnot; rodas sajūta, ka kaut kas ķeras – tie būtu iemesli apmeklēt ārstu, lai precizētu cēloni. Šādas pazīmes varētu liecināt par menisku, saišu bojājumu vai skrimšļa bojājumu slodzes virsmās. Traumu gadījumos, kad bijis kaula lūzums tuvu locītavas virsmai, traucētas asins apgādes dēļ var rasties avaskulāra nekroze jeb kaulaudu nāve, kas rada kaula sabrukumu, uzsūkšanos, tādējādi mainot locītavas virsmu un provocējot krakšķēšanu, kustību ierobežojumu, deformāciju un sāpes.

Vai ir iespējams mazināt krakšķēšanu?
Viena no iespējām ir vingrošana, nostiprinot apkārtesošos muskuļus. Lai panāktu maksimālu efektu, to vēlams apgūt un pilnveidot fizioterapeita uzraudzībā. Šeit lietderīgas būtu nodarbības ar ergoterapeitu, mācoties pareizi nostiprināt ķermeni un uzlabot ķermeņa kustības, piemēram, apgūstot ceļus netraumējošus pietupienus, apsēšanos, piecelšanos un citas ikdienā nepieciešamas kustības.
No sporta aktivitātēm iesakāma ir peldēšana, riteņbraukšana, staigāšana.

Vai ir tablete pret ceļu krakšķēšanu?
Farmaceite Ieva Turonoka apliecina, ka nudien nebūs ne ziedes, ne kapsulas vai tabletes, kas spētu pēkšņi atburt atpakaļ ceļgalu, kas vairs nekrakšķ. Gadījumos, kad krakšķēšana ir viens no kāda nopietna procesa simptomiem, terapiju nozīmē ārsts.
“Vieglu sasitumu vai sastiepumu gadījumā ir vērts izmantot vienkāršus līdzekļus, lai pēc iespējas ātrāk mazinātu tūsku un zilumu, jo jebkura ceļgala trauma var ietekmēt locītavas veselību. Aptiekā ir plašs šo līdzekļu spektrs. Sasituma, sastiepuma vai citas nelielas ceļgala traumas gadījumā var lietot atvēsinošu aerosolu vai ziedi. Šie līdzekļi satur, piemēram, mentolu, heparīna nātrija sāli, dimetilsulfoksīdu, dekspantenolu. Ja piemērota līdzekļa pie rokas nav, jāizlīdzas ar vēsu kompresi. Pēc tam var aptiekā iegādāties diklofenaku saturošus gēlus sāpju mazināšanai.
Ja ir nepieciešams, speciālists var konsultēt par iespējām iegādāties atbilstošu ortozi, kas palīdzētu locītavai pareizi kustēties. Lai arī, visticamāk, krakšķēšanu tie novērst nevarēs, ir virkne vitamīnu un uztura bagātinātāju locītavu veselības atbalstam, tie satur, piemēram, glikozamīnu, hondroitīnu, kolagēnu, hialuronskābi, Bosvēlijas sveķa (Boswellia serrata) ekstraktu. Locītavām noderīgi būs arī A, E, C un, protams, D vitamīni. Tāpat katram nopietni jāapdomā, vai uzturs nodrošina organismu ar visām nepieciešamajam minerālvielām – magniju, kalciju un citām,” skaidro farmaceite Ieva Turonoka.

Vēl var pieteikt konkursam

Tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku jau desmito gadu aicina iedzīvotājus būt vērīgiem, pamanīt un novērtēt mūsu līdzcilvēku nozīmīgo ieguldījumu, piesakot viņus konkursam “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024”. To elektroniski var izdarīt līdz 2.oktobrim.