Rakstos

Mūsdienu cilvēkiem par daudz apaļuma

Lai laikus atklātu cukura diabētu, medicīnas speciālisti aicina biežāk doties pie ģimenes ārsta un noteikt glikozes jeb cukura līmeni asinīs. Īpaši tas jāņem vērā cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis un vēl liekais svars. Latvijā ar šo slimību sadzīvo vairāk nekā 80 tūkstoši cilvēku, un ik gadu reģistrē vairākus tūkstošus no jauna saslimušo.
Kas izsauc būtiskus veselības traucējumus un ko mūsdienās iedzīvotāji dara aplam, skaidro ārste endokrinoloģe Natālija Zondaka.

* Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Vaduguns".

Apmaksātās analīzes veiks tikai kvotas apmērā

No 15.septembra nepietiekamā valsts finansējuma dēļ “Centrālā laboratorija” valsts apmaksātos pakalpojumus sniegs valsts apmaksātās kvotas ietvaros, līdz ar to iedzīvotājiem tie būs pieejami rindas kārtībā pēc iepriekšēja pieraksta. Pēc jaunās kārtības pacientiem ar valsts nosūtījumu būs jāgaida rindā, pakalpojumu saņemšanas laiks būs atšķirīgs, un tas noteikti ietekmēs daudzu pacientu tālāko ārstēšanās gaitu.

Ārsti iesaka pievērst uzmanību senioru veselības pazīmēm

Dzīvē iekārtots, ka vecāki un vecvecāki ir tie, kas no mazotnes rūpējas par jaunākajiem dzimtas pārstāvjiem, nododot savu gudrību un dzīves mācības. Tomēr pienāk brīdis, kad īpaša uzmanība nepieciešama ģimenes senioriem, jo fiziskas un emocionālas izmaiņas ir daļa no dabiskā novecošanās procesa. Ārsti iesaka pievērst īpašu uzmanību trīs veselības pazīmēm, kas ļaus savlaikus atpazīt potenciālos veselības riskus un ļaus senioram ilgāk saglabāt pilnvērtīgu, patstāvīgu, no citu palīdzības neatkarīgu dzīvi.

Atmiņas pasliktināšanās
Atmiņas problēmas ir daļa no normālā novecošanas procesa. Seniors var aizmirst, vai samaksājis rēķinus, vai iedzēris zāles. Tomēr dažām pazīmēm jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo aptuveni 10% no senioriem pēc 70 gadu vecuma var attīstīties demence, tajā skaitā tās visbiežāk sastopamā forma – Alcheimera slimība. Tās pirmās pazīmes iekļauj grūtības izteikties, piemēram, cilvēks pēkšņi “zaudējis vārdus”, nespēj pilnvērtīgi noformulēt savu domu. Tāpat jāpievērš uzmanība ikdienas darbu izpildei, vai ierastu darbu izpilde neaizņem daudz vairāk laika nekā ierasts. Īpaša vērība nepieciešama, ja tiek aizmirsti lielāki, neseni dzīves notikumi, piemēram, konkrētas vietas apmeklēšana, saruna ar kādu tuvinieku utt. Jo vecāks cilvēks kļūst, jo lielāka iespēja, ka šī slimības attīstīsies. Demenci nav iespējams izārstēt, bet ir vairākas metodes, kā iespējams atvieglot tās gaitu. Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ir tās savlaicīga atklāšana. Vieglas demences gadījumā cilvēks joprojām spēj par sevi parūpēties, pagatavojot ēst, pēc iepriekš izveidota saraksta dodoties uz veikalu, un veikt citas ierastas darbības. Tomēr nopietnākos gadījumos nereti nepieciešama speciālistu palīdzība.

Izmaiņas ēšanas paradumos un svara zudums
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja, asociētā profesore Dr. med. Laila Meija skaidro, ka liela daļa senioru savā dzīves laikā var saskarties ar uzturvielu nepietiekamību jeb malnutrīciju: “Šī diagnoze nozīmē, ka cilvēka organisms neuzņem nepieciešamo uzturvielu daudzumu, kas vajadzīgs, lai organisms varētu pilnvērtīgi darboties. Tai var būt vairāki iemesli, ne tikai finanšu līdzekļu trūkumi. Vecuma ietekmē mainoties garšas izjūtai, ēdiens vairs šķietami negaršo, cilvēkam zūd apetīte vai motivācija pagatavot pilnvērtīgu maltīti. Tāpat ir gadījumi, kad seniors zobu problēmu vai kādas slimības ietekmē nevar sakošļāt vai norīt parasto ēdienu. Riska zonā ir gan seniori, kas dzīvo paši savās mājās, gan tie, kas atrodas aprūpes centros.”
Uzturvielu nepietiekamība var veidoties arī citu nopietnu slimību rezultātā, piemēram, pēc insulta. “Visbiežākā komplikācija, ar kuru sastopas līdz pat 50% no insulta pacientiem, ir rīšanas traucējumi. Šī iemesla dēļ pacienti nereti neuzņem ikdienā nepieciešamās barības vielas vai šķidruma daudzumu. Tādēļ ir ļoti svarīgi sadarboties vairāku speciālistu komandai, lai problēmu savlaikus izvērtētu un pacientam piemeklētu individuālu medicīnisku papilduzturu. Tas veicina ātrāku atlabšanu pēc insulta, mazina komplikāciju, piemēram, izgulējumu risku, veicina jau esošo brūču, izgulējumu ātrāku sadzīšanu. Vecākiem cilvēkiem bieži ir samazinātas fiziskās rezerves un spēja pielāgoties akūtu slimību stāvokļiem, tādēļ, savlaikus sniedzot palīdzību, var veicināt ātrāku atgriešanos ikdienas aktivitātēs,” skaidro neiroloģe Iveta Haritončenko.
Savlaikus neatklāti uztura nepietiekamības gadījumi paaugstina risku saslimt ar infekcijas slimībām, kā arī jebkura slimība norit smagāk, jālieto vairāk zāļu, ārstēšanās un atveseļošanās process ir ilgāks, pastāv augstāks komplikāciju risks. Tāpat pasliktinās cilvēka dzīves kopējā kvalitāte, palielinot seniora atkarību no līdzcilvēku atbalsta. Lai pamanītu uzturvielu nepietiekamību, nepieciešams pievērst uzmanību dažiem galvenajiem simptomiem: cilvēks neplānoti zaudē vairāk nekā 5% no ķermeņa masas trīs mēnešu laikā. Senioram pasliktinājusies apetīte, viņš izjūt hronisku nogurumu, lēnāk dzīst brūces. Novērojama muskuļu masas samazināšanās, piemēram, apģērbi vai gredzeni pēkšņi kļūst par lielu. Ja radušās aizdomas, ka tuvinieks cieš no uzturvielu nepietiekamības, obligāti nepieciešams vērsties pie ārsta. Ārsts sniegs ieteikumus par uztura korekcijām, vai nepieciešamības gadījumā nozīmēs uz konsultāciju Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetā. Tajā, iepazīstoties ar pacienta situāciju, tiks izrakstīts katram piemērotākais medicīniskais papilduzturs. Ar 1.aprīli pacientiem ar atbilstošām diagnozēm valsts apmaksā medicīnisko papilduzturu. Medicīniskais papilduzturs nodrošina organismam nepieciešamās uzturvielas, tostarp, olbaltumvielas, vitamīnus, minerālvielas, kā arī dod papildu enerģiju. Valsts kompensācijā ir iekļauts arī dzeršanai gatavs medicīniskais papilduzturs šķidrā formā – pudelītēs. Pēc medicīniskā papilduztura receptes izrakstīšanas RAKUS tas tiks piegādāts uz pacienta mājām tuvāko dienu laikā. Dažiem pacientiem šāda palīdzība nepieciešama tikai dažas nedēļas, bet dažiem – visu dzīvi.

Garastāvokļa maiņa un “neko nevēlos darīt”
Vai tavam tuviniekam zudusi interese par saviem hobijiem? Viņš nelabprāt iziet no mājas un socializējas ar citiem, nevēloties satikties ar ģimeni un draugiem? Vai viņš guļ ilgāk nekā parasti un kļuvis apātisks? Tas var liecināt par pirmajām depresijas pazīmēm. Diemžēl, senioru vidū tā nav reta parādība, un vecumdienās tā var attīstīties četras reizes biežāk nekā jaunībā. Tās izpausmi var veicināt kāda tuvinieka, partnera vai pat mājdzīvnieka nāve, neapmierinātība ar savu dzīves situāciju, vientulības vai pamestības izjūta. Depresija var attīstīties arī medicīnisku apstākļu dēļ, piemēram, kad dažādu slimību rezultātā tiek ierobežota cilvēka ierastā dzīve vai patstāvība. Depresiju var pavadīt trauksme, nemiers, miega traucējumi. Dažkārt tā var pāriet pati no sevis vai ar līdzcilvēku iesaisti – biežāku senioru apmeklēšanu, to iekļaušana kopējos notikumos un pasākumos, Tomēr, ja pēc ilgāka laika perioda nav novērojami uzlabojumi, ir vērts aizdomāties par profesionāļu palīdzību.
Pievēršot pastiprinātu uzmanību savu tuvinieku veselībai, varam uzlabot to ikdienas dzīvi un paildzināt laimīgu mūžu. Galvenais – būt vērīgiem un nepieciešamības gadījumā nebaidīties iesaistīties!

Aicina veikt bezmaksas profilaktisko apskati

Iedzīvotājus, kuri pēdējo trīs gadu laikā nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu vai sūdzību par veselību, aicina veikt valsts apmaksātu profilaktisko apskati. Lai līdz gada beigām prakses varētu organizēt savu darbu un individuāli uzrunāt šos pacientus ierasties uz apskati, ģimenes ārstu praksēm novirzīti 5,5 miljoni eiro, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Šos līdzekļus varēs izmantot atbilstoši konkrētas prakses vajadzībām. Piemēram, prakses nodarbināto papildu darba laika apmaksai, papildu darbinieku piesaistei, nepieciešamo informācijas tehnoloģiju vai rīku iegādei u.c.

Pieaug saslimstība

Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti atgādina, ka vasarā pieaug saslimstība ar zarnu trakta infekcijām (salmoneloze, kampilobakterioze, pārtikas toksikoinfekcijas u. c.). Šī tendence ir cieši saistīta ar pārtikas pagatavošanu nepiemērotos apstākļos ārā, neatbilstošu pagatavotā ēdiena uzglabāšanu, nepietiekamu personīgās higiēnas prasību ievērošanu un karstā laika ietekmi uz baktēriju savairošanās ātrumu pārtikas produktos.