Vai ir jāatkāpjas, ja pa logu rāpjas… (04.04.2025.)

Kara ēnā

Mēdz teikt, ka dators ir logs uz pasauli. Ja drukātajiem medijiem virtuālais starptautiskā mēroga tīkls sākotnēji bija liels palīgs, tad šobrīd sociālās platformas var uzskatīt par avīžu biedu jeb vissīvāko konkurentu, kas nereti, šķiet, nav uzvarams. Kā drukātajam medijam izdzīvot, ar to sadzīvot? Lūkosim, kā vēstures līkločos klājies Ziemeļlatgales laikrakstam “Vaduguns”, kas, projektam noslēdzoties, svinēs 75.dzimšanas dienu. Meklēsim atbildes uz jautājumiem, kā medijs veicina sabiedrības saliedētību, sekmē dažādu sabiedrības grupu, tostarp mazākumtautību, iekļaušanos sabiedrībā. Tāpat, stiprinot valstisko apziņu, ne tikai meklēsim atbildes, bet arī mudināsim padomāt, kā sabiedrībai kļūt aktīvākai, kādi ir savstarpējās neuzticības kūtruma iemesli. Cik objektīvi ir aizbildinājumi, ka no manis nekas nav atkarīgs, pietrūka informācijas un citi? Par to un citu laikraksta “Vaduguns” kolektīvs atbildes meklēs 9 aktivitātēs, īstenojot projektu “Vai ir jāatkāpjas, ja pa logu rāpjas...”.

Laikrakstu nākotne ir miglā tīta

Daudzi cilvēki tagad patērē ziņas no sociālajiem medijiem un citiem tiešsaistes avotiem, taču ne vienmēr ir viegli noteikt, kuri stāsti ir ticami un kuri – nepatiesi. Medijprasmes apmācība skolās kļuvusi par ierastu mācību stundu sastāvdaļu, turklāt iztirzājot tās dažādos aspektus. Tiesa, šoreiz nav stāsts par teoriju un jēdzieniem, bet kā vienas klases audzēkņi vērtē drukātās preses un pasta nākotni, tostarp, vai vēstuļu rakstīšana ar roku aiziet vai neaiziet nebūtībā.

Balvu Valsts ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Ināra Konivale pirms “Vaduguns” žurnālista tikšanās ar divpadsmit atraktīviem 10.a klases audzēkņiem atzina, ka ar skolēniem par medijpratību ir ļoti daudz runāts, piebilstot, ka jaunieši pārsvarā izmanto lietotni “TikTok”: “Gribas domāt, ka laikrakstiem un grāmatām ir nākotne, jo paši skolēni atzīst, ka mājās tas viss ir un ik pa laikam ieskatās gan laikrakstos, gan grāmatās. Mūsu skolēni atpazīst viltus ziņas, turklāt kritisko domāšanu kā caurviju prasmes attīstām visās mācību stundās.” Skolotājas teikto apstiprināja arī paši jaunieši, tostarp godīgi atzīstot, ka, piemēram, karš Ukrainā nav viņu pastiprinātā uzmanības centrā. Arī laikrakstu nākotne, viņuprāt, mēreni sakot, ir miglā tīta. “Par ko medijiem jāraksta? Vairāk jāpublicē informējošas fotogrāfijas,” izskanēja viena no versijām. Jāsecina, ka ģimnāzisti veikli atbildēja uz dažādiem žurnālista jautājumiem, ieskicējot jauniešu ikdienu, kā arī nākotnes plānus:

ü  Ģimnāzijā ir vislabākie skolotāji. Jā, dažreiz nākas nobastot arī stundas...

ü  Ko vecākiem atbildu, kā klājās skolā? Gāja slikti. Kāpēc? Lai pajokotu...

ü  Vislabākā skolotāja ir Eva Zučika. Ko novēlu skolotājiem Balvu Valsts ģimnāzijas 95 gadu jubilejā, kuru svinēsim 2.maijā? Lai viņiem ir līksmas un laimīgas ne tikai skolas, bet arī savas dzimšanas dienas. Pedagogiem iesaku riktīgi atpūsties SPA.

ü  Vai vecākiem jānāk uz skolas sapulcēm? Nē, es stundās labi uzvedos.

ü  Kurš no video apsveikumiem skolai visvairāk palicis prātā? Evas Zučikas teiktais.

ü  Nākotnē, visticamāk, dzīvošu kādā lielā pilsētā, kur labākas darba iespējas.

Ne mazāk interesantas un savdabīgas bija desmitklasnieku domas par žurnālistiku, par iespēju pašiem iejusties korespondentu statusā:

ü  Būtu interesanti dzirdēt citu cilvēku viedokļus, uzklausīt viņu dzīves pieredzi.

ü  Negribu būt žurnālists, jo dzīvē ir interesantāki darbi, kurus vēlētos pamēģināt. Kādi? Piemēram, kļūt par sportistu. Vai vēlētos, lai manus panākumus atspoguļo presē? Būtu labi, ja nofilmētu.

ü  Citiem par mani nebūs interesanti lasīt.

ü  Man patīk dzīvnieki. Ja dzīvnieks pazudis, vai par to jāraksta? Varētu! Es to uzrakstītu sociālajos tīklos. Iespējams, “Facebook”, kaut gan to neskatos.

ü  Vai gribētu būt žurnālists? Pamēģināt jau varētu, bet galvenais – nedabūt pa degunu.

ü  Ko darītu, ja man pateiktu, ka pēc pāris sekundēm jāuzdod jautājums Valsts prezidentam? Visticamāk, būtu pilnas bikses un neuzdotu nevienu jautājumu.

ü  Par žurnālistu nevēlos kļūt, bet tā ir interesanta profesija. Kāpēc? Tāpēc, ka uzzini daudz ko jaunu un vari izpausties. Tāpat var izmantot savu iztēli. Ja tu mīli savu darbu, tad tas arī paliks tavā sirdī. Jā, ir dienas, kad viss apnīk.

ü  Žurnālista profesija mani nesaista. Arī prezidents nevēlētos būt.

ü  Žurnālistiem ir pārāk liela konkurence. Mazpilsētā Balvos grūti kļūt par populāru žurnālistu.

ü  Par ko vēlētos rakstīt? Par kultūru..., kā arī patiktu intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Kāds būtu mans jautājums? Kāda ir galvenā atziņa, lai cilvēks kļūtu sekmīgs? Personīgi man būtu divi atbilžu varianti. Mīli to, ko dari. Otrkārt, nepadoties.

ü  Negribu būt žurnālists. Tas ir grūts darbs, turklāt nevar daudz nopelnīt.

ü  1.aprīlis ir fantastisks datums, kad visus var izjokot. Manu joku grāmata ir bieza.

Patiesa ziņa vai viltus vēsts?

Balvu Valsts ģimnāzijas 10.b klases audzēkņi no neoficiāliem avotiem noskaidrojuši, ka skolas jubilejā ieradīsies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tāpat zināms, ka viņš, beidzoties prezidentūras termiņam, nolēmis uzsākt darbu ģimnāzijā kā vēstures skolotājs. 2023.gada 12.septembrī Balvu Valsts ģimnāzijā Valsts prezidents atzina, ka, viņaprāt, vēstures apguvei skolu izglītības programmā ir jābūt kā atsevišķam mācību priekšmetam, piebilstot: “Mēs esam vienā nometnē.”

10.a klases audzēkņi, lūgti izvērtēt, vai, viņuprāt, šī ziņa atbilst patiesībai, smaidot atzina, ka, visticamāk, nē. Pārzinot medijpratības pamatus, viņi zināja teikt, ka, pirmkārt, jāizmanto kritiskā domāšana. Otrkārt, jāpārbauda informācijas avots. Jāpiebilst, ka šo ziņu joku dienas priekšvakarā, lūdzot komentāru, “Vaduguns” nosūtīja prezidenta preses dienestam. Jāatzīst, atbildi nesaņēmām. Jāpiebilst, ka ziņā ir arī patiesības grauds, proti, Valsts prezidents 2023.gada 12.septembrī patiesi ciemojās ģimnāzijā.

Balvu Valsts ģimnāzijas 22. direktore Kristīne Lele uzsver, ka skolas 95 gadu jubilejā būs nebijusi akcija, proti, izlozē vienam skolēnam būs iespēja vinnēt 95 tortes.

Ģimnāzisti noraidīja iespēja, ka varēs vinnēt 95 tortes. “Varbūt sveces,” viņi jokoja. Savukārt direktores vietniece izglītības jomā Ināra Konivale lietišķi precizēja, ka Kristīne Lele ir 18.skolas direktore, par ko saņēma “Vaduguns” pārsteiguma balviņu.

Medijprasme Latgalē

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošā pētniece, pēcdoktorante SANDRA SPRUDZĀNE: – Ar studentiem runājām par mediju iedalījumu – komerciālajiem vai sabiedriskajiem. Un jāsecina, ka daļai studentu nav izpratnes vai zināšanu par to, kas ir sabiedriskais un kas – komerciālais medijs. Ja tas ir komerciālais medijs, skaidrs, ka viņam ir pavisam citi mērķi. Protams, ja tas ievēros ētikas kodeksu, saturs būs atbilstošs, bet ir arī mediji, kas darbojas kaut kā interesēs un ietekmē. Ja skatītājs vai lasītājs zina, ka tas ir sabiedriskais medijs, kur nav kaut kādas reklāmdevēju vai citas ietekmes, ja cilvēks saprot to atšķirību, tad viņam arī vieglāk orientēties. Kur mēs šobrīd visbiežāk saņemam informāciju? Sociālajos medijos. Un dažkārt patērētājam nav svarīgs konkrēts medija zīmols, bet pietiek ar to, ka tas izlasīts portālā “Facebook”. It kā tik daudz par to runājam, tik daudz medijpratības aktivitāšu, izglītojošu semināru bijuši, bet vienalga pie šī jautājuma jāatgriežas. Pirms informācijas patērēšanas mēs varbūt pat atceramies, ka, iespējams, tur varētu būt kaut kāda dezinformācija, bet emocionālais fons un psiholoģija ietekmē cilvēku pavisam citādāk. Šobrīd tik bieži pieminam vārdu savienojumu ‘kritiskā domāšana’, tas joprojām ir būtiski. Medijpratībā iesaka uzdot papildu jautājumus, bet, protams, ikdienas skrējienā ne vienmēr tam ir vēlēšanās un laiks. Un vēl jau dominē emocijas. (21.03.2025.)

ALDIS PUŠPURS, Susāju pagasta iedzīvotājs: – Toreiz meloja vienīgā partija, tagad melo daudz politisko spēku. Toreiz liela daļa valsts ideoloģijai neticēja līdz galam, tagad daudzpartiju solījumu kakafonijā, īpaši tagadējās izglītības seklumā, orientierus atrast ir īpaši sarežģīti. Dažreiz uzdodu sev jautājumu, – kur (visās dzīves jomās) beidzas teātris un kur sākas īstā dzīve. (28.06.2024.)

Skolotāja, ilggadējā “Vaduguns” lasītāja MARIJA BLEIVE: – Tikai pēdējā laikā avīžu rakstos mēs pārāk daudz priecājamies. Tas ir labi, bet pazūd informācija par cilvēku darbu, ko viņi dara. Gribētos vairāk zināt, kā mūsu iedzīvotāji ikdienā strādā, biežāk lasīt par vienkāršiem darba rūķiem, piemēram, mazajām zemnieku saimniecībām. Gribas zināt arī par jauniešiem, ko viņi dara. (30.07.2024.)

Bijusī Balvu rajona Patērētāju biedrības valdes priekšsēdētāja MARIJA BITE: – Tā, kā tagad, cilvēki nav dzīvojuši. Esam nodrošināti, mums ir privātie ražotāji, kuri dara visu, lai bizness attīstās. Tas ir viņu dzinulis. Padomju laikos viss piederēja valstij. Piemēram, izstrādāja un Maskavā apstiprināja torti, un neviens nedrīkstēja tai tortei ne ko pielikt, ne atņemt, lai tā būtu garšīgāka. (30.08.2024.)

Balvu Novada muzeja vecākā speciāliste, vēsturniece RUTA AKMENTIŅA: – Muzejā glabājas arī visi 90.gadu “Vaduguns” numuri. Interesanti, ka pirmais eksponāts, kas pieņemts Balvu Novada muzeja krājumā un kā pirmais ierakstīts muzeja inventarizācijas grāmatā, ir tieši laikraksts “Vaduguns”. Šo avīzi ļoti bieži izmantoju arī savā darbā, jo tajā atspoguļotie notikumi šodien kļuvuši par vēsturi. (20.09.2024.)

Bijusī Balvu rajona padomes priekšsēdētāja REGĪNA KUĻŠA: – Tāpat atgādināšu, ka pirms neatkarības atjaunošanas ļaudīm bija iespēja apmeklēt tikai Padomju Savienības valstis. Kļūstot brīviem, man bija iespēja pabūt Somijā. Tur iebraucot, raudāju. Kāpēc? Uzdevu sev jautājumu, – kāpēc mēs nedzīvojam kā Somijā? Vitālijs, kurš pabija arī citās Eiropas valstīs, ģimenes lokā secināja, ka šitā mēs ilgāk pastāvēt nevaram. Tā bija ievirze, ka varam dzīvot labāk. (25.10.2024.)

RUTA CIBULE, Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte: –Savukārt tās emocijas, kas šobrīd Balvos virmo ap latgaliešu valodu, manuprāt, devušas ļoti labu efektu. Piemēram, daudzi cilvēki, kuri līdz šim ikdienā latgaliski nerunāja, tagad to dara – kaut vai pārdevēja veikalā pie kases, zinot, ka es ikdienā sazinos latgaliski, ar mani sarunājas tieši tāpat. Pretrunas vienmēr pastāvēs, bet latgaliski jāraksta un šī valoda jākopj vairāk. Turklāt šobrīd Balvos ir tik daudz ienācēju no novada pagastiem, bet pareizie latvieši ir tik daudz izbraukuši labākas dzīves meklējumos, ka mūsu pilsēta ir krietni latgaliskāka, nekā pirms gadiem desmit. Var jau karot par vienu burtu pie pilsētas robežām (runa ir par nosaukumu ‘Bolvu nūvods’), bet mēs kļūstam latgaliskāki. (22.11.2024.)

Ekspresanketa – skolēnu viedokļi

1. Mana skola pēc 10 gadiem...

2. Laikraksti pēc 10 gadiem...

3. Pasta pakalpojumi un vēstuļu rakstīšana pēc 10 gadiem...

Arvis Voicišs. 1. Uzskatu, ka mana skola pēc 10 gadiem joprojām būs Balvu Valsts ģimnāzija, lai gan, iespējams, skolotāji būs nomainījušies. Skolā varēs iegūt labu izglītību, kā tagad. 2. Iespējams, laikraksti pēc 10 gadiem joprojām būs, jo vecāka gadagājuma cilvēki labāk izvēlas lasīt laikrakstus, nekā informāciju meklēt internetā. 3. Pasta pakalpojumi pēc 10 gadiem būs, jo bieži caur pastu tiek nosūtītas paciņas, kuras cilvēki vēlas saņemt. Iespējams, vēstuļu rakstīšana samazināsies, jo arvien retāk kāds raksta vēstules, jo bieži izmanto SMS saziņu.

Daniels Gergenreders. 1. Skola attīstīsies, paliks modernāka un vēl labāka. 2. Laikrakstu skaits samazināsies, jo cilvēku skaits paliks mazāks, kas to lasa. Visu varēs atrast internetā vai arī laikrakstus publicēs tikai internetā. 3. Pasta pakalpojumi paliks, bet vēstuļu rakstīšana gan jau izzudīs, jo nākotnē visu sūtīs caur dažādām lietotnēm. Daudz vieglāk un ātrāk ziņu ir aizsūtīt no telefona nekā vēstulē.

Alīna Šaicāne. 1. Būs aktīva, mācīsies daudz skolēnu. 2. Nebūs aktuāli, jo viss būs pieejam e-vidē. Ieteikums: laikrakstu varētu publicēt e-vidē, tad, iespējams, būs vairāk aktuāls un pirktspēja būs. 3. Manuprāt, jau tagad ir samazinājies vēstuļu (sūtītāju) apjoms. Nekad neesmu sūtījusi vēstules, bet pēc 10 gadiem vēstules un pasta pakalpojumi būs vēsture, jo ziņas var sūtīt īsziņās. Jācer, ka atjaunosies vēlme rakstīt vēstules.

Armands Noviks. 1. Būs tikpat kupla un ar tikpat zinošiem skolēniem. 2. Paliks mazāk populāri, jo informāciju vieglāk iegūt internetā. 3. Arī tiks izmantoti mazāk, jo vēstuļu vietā tiek izmantoti sociālie tīkli.

Roberts Jēkabs Ambarovs. 1. Būs daudz bērnu, kuri jāmāca, jo zināšanas ir visdārgākās un vissvarīgākās dzīvē. 2. Laikraksti pēc 10 gadiem vēl pastāvēs, jo tie ir izcili informācijas avoti veciem cilvēkiem, kuriem nepatīk lietot tehnoloģijas. 3. Manuprāt, pasta pakalpojumi vēl pastāvēs, bet piegādes veidi, pateicoties droniem, mainīsies. Vēstuļu rakstīšana izzudīs, pateicoties mobilo telefonu e-pastam un īsziņām, kuras ir daudz ātrākas un ērtākas par vēstuļu rakstīšanu.

Toms Silinieks. 1. Daudz kas nemainīsies, ja nu vienīgi būs vēl “jaunākas kompetences” un standarti vai eksāmenu latiņas. Nedomāju, ka kaut kas cits, kā skolas vide un mācīšanās veids, būs savādāks. 2. Iespējams, ka to vairs nebūs un ziņas tiks publicētas internetā, jo būs pavisam neliels lasītāju skaits, tāpēc arī nebūs jēgas izdot laikrakstus. 3. Varbūt, ka tā nebūs izzudusi pilnībā, jo tai jau sen ir daudzas alternatīvas, tomēr vēstules joprojām sūtīs. Pusaudži un jaunieši, protams, jaunumus lasīs internetā.

Nauris Stāmers. 1. Skola būs tāda pati, kā tagad. Domāju, nekas nemainīsies. 2. Laikrakstu vairs nebūs, jo mūsdienās strauji attīstās tehnoloģijas, visas ziņas būs viedtālruņos, datoros. 3. Pasta pakalpojumi būs pieejami, bet vēstuļu rakstīšana nebūs aktuāla. Pakalpojumi nepieciešami, lai varētu aizsūtīt vai saņemt kādu paciņu. Domāju, ka vēstules uz papīra nerakstīs tik daudz, kā tagad. Mūsdienās tās ļoti viegli un ātri var aizsūtīt viedtālrunī.

Austris Pauliņš. 1. Būs ar mazāk skolēniem nekā tagad, vai arī tieši pretēji. Vairāk mācīs ar modernām ierīcēm. 2. Nebūs vairs tik populāri. To, kas rakstīts laikrakstos, varēs izlasīt mobilajās ierīcēs. Būs izveidotas aplikācijas, kurās viegli var ieiet un izlasīt jaunākās ziņas. 3. Pasta pakalpojumi varbūt nedaudz samazināsies, jo, iespējams, vajadzēs aizsūtīt kaut ko, kas nav uzrakstāms e-pastā. Reti kurš rakstīs kādam vēstules. Pat bērni Ziemassvētku vecītim ziņu sūtīs īsziņā, nevis vēstulē.

Gvido Supe. 1. Būs lielāka un ar vairāk skolēniem. Būs 105 gadus veca. 2. Vairs nepastāvēs, jo viss būs internetā. Ja arī pastāvēs, tos būs sarežģītāk iegūt. 3. Vairs nebūs aktuāli, jo visu varēs izdarīt internetā. Iespējams, vēstuļu rakstīšana liksies kā laika izšķērdēšana. Pasta pakalpojumi joprojām pastāvēs, bet pārsvarā cilvēki izmantos pakomātus. Vēstuļu rakstīšana būs domāta ārzemēm.  

Mārcis Keišs. 1. Manuprāt, 10 gadu laikā Balvu Valsts ģimnāzijā nebūs nekādu lielu izmaiņu, jo tās nemaz nav nepieciešamas. Vienīgi ēdinātājs un skolotājas pamainīsies. 2. Mūsdienu pasaule attīstās uz priekšu, un visa informācija tiek publicēta internetā. Un, manuprāt, arī laikraksti būs pieejami internetā (elektroniski). Iespējams, vēl būs iespēja iegādāties avīzi, taču internetā būs krāsainas un interesantākas bildes. 3. Pasta pakalpojumi, manuprāt, neizzudīs, jo manās mājās tētis bieži saņem dažnedažādas vēstules ar rēķiniem u.c. Liekas, ka tas tā arī turpināsies nākamos 10 gadus. Pēc tam viss pāries elektroniskajā formātā. Daudzi sūta vēstules un pastkartītes saviem tuvajiem no dažnedažādām valstīm, daloties ar saviem piedzīvojumiem, tādā veidā dāvājot radiniekiem mazu suvenīru no ārzemēm.

Arsēnijs Semjonovs. 1. Mana skola ir un būs. Iespējams, citā statusā. 2. Laikraksti joprojām būs aktuāli, tikai ne manai paaudzei. 3. Pasts ir svarīgs, lai sūtītu lietas, bet vēstulēm nav nākotnes, jo ir e-pasts.

Eduards Mērnieks. 1. Vēl attīstītāka, modernāka un jautrāka. 2. Bagātīgāki un modernāki. Vairāk publicēs rakstus internetā. 3. Tie vairs nebūs izplatīti, tos izmantos tiešai lietu saņemšanai.

Skolotāju viedokļi

Ināra Konivale, direktores vietniece izglītības jomā. 1. Moderna, aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām; mācās radoši, inteliģenti, motivēti jaunieši; strādā izcili skolotāji; ir piebūve, kurā var darboties STEM jomā, veikt eksperimentus un laboratorijas darbus; ir novada metodiskais centrs. 2. Skaits samazinājies, bet kvalitāte paaugstinājusies; krāsaini numuri; katrai no mērķgrupām sava lapa atvēlēta – bērniem, jauniešiem, vidējai paaudzei, senioriem; daudz motivējošu interviju ar novada, pilsētas personībām, jauniešu elkiem. 3. Atgriezusies ar roku rakstītu vēstuļu ēra; nopērkami īpaši vēstuļu papīri (tikai pastā); ir darbs pasta darbiniekiem un pastniekiem.

Eva Zučika, 10.a klases audzinātāja. 1. Būs moderna iestāde, kurā skolēni mācīsies, izmantojot IT. Glītrakstīšana būs ieviesta kā mācību stunda. Ģimnāzijas skolēni būs motivēti jaunieši, kuri būs konkurētspējīgi darba tirgū, ar labām sirdīm, atvērtiem prātiem un cieņpilnu attieksmi pret līdzcilvēkiem. 2. Pastāvēs, bet laikraksti būs krāsaini. Varbūt rakstos būs norādīts QR kods, kas atvērs linku uz video vai detalizētāku informāciju, kas ir atspoguļota rakstos. Daļu laikrakstu veidos paši jaunieši, jo skolās žurnālistika tiks piedāvāta kā specializētais kurss. 3. Pasta pakalpojumi būs tikai pensiju iznēsāšanai. Diemžēl ar roku rakstītas vēstules jau ir vēsture.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”.

* Par publikāciju “Vai ir jāatkāpjas, ja pa logu rāpjas...” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

https://www.facebook.com/laikrakstsvaduguns/videos/4103950793218326