Ja vienas durvis aizveras, citas atveras? (28.03.2025.)

Skumstu es un skumsti tu...

Skolu tīkla optimizācija ir kā staigāšana pa trauslu ledu. Viens nepareizs lēmums, solis, un sekas var būt neatgriezeniskas, jo tā var zaudēt gan profesionālus pedagogus, gan vēl vairāk iztukšot Latvijas reģionus, īpaši pierobežu, kurai jāpievērš padziļināta uzmanība valsts drošības kontekstā.

Kas notiek slēgtajās skolās? Padziļināti vērtēsim gan šīs reformas ieguvumus un zaudējumus, pētot, kā pēc skolu slēgšanas mainījušās vietējo kopienu nākotnes perspektīvas ilgtermiņa attīstībai. Īstenojot projektu “Ja vienas durvis aizveras, citas atveras?”, 19 publikācijās meklēsim atbildes uz jautājumiem, ko un kā skolu slēgšanas vai pārveides gadījumā attīstīsim? Kā tas ietekmējis iedzīvotāju ikdienas dzīves kvalitāti? Vai, īstenojot reformu, tiks sasniegti izvirzītie mērķi un ko tas maksās sabiedrībai?

Lai arī skolu reforma sākusies salīdzinoši nesen, jau tagad manāmas zināmas tendences. Daļa Latvijas slēgto skolu paspējušas pārdzimt jaunā veidolā un turpina eksistenci, savukārt Latgalē aina nav tik iepriecinoša. Daudzas ēkas stāv bez pielietojuma un joprojām atrodas izsolēs. Kādēļ ir tā? Kur pašvaldību klupšanas akmens? Jautāsim novadu vadītājiem.

Dzīvojam laikā, kad uzņēmēji ir piesardzīgi

Edgars Mekšs, Ludzas novada domes priekšsēdētājs: – Skolu tīkla reformas process valstī vēl turpinās, tādēļ šobrīd grūti vērtēt, cik tā pareiza. Katra pašvaldība situāciju vērtē uz vietas un, protams, ir ieinteresēta, lai izglītības iestādes iespējami saglabātos, bet redzam, ka finansējuma trūkst gan valstī, gan pašvaldībās, un tad ir izšķiršanās. Turklāt arī valsts no pašvaldībām prasa optimizēt skolu tīklu, lai skolas var sasniegt zināmu izglītības kvalitāti. Neteikšu, tas ir pareizi vai nē, bet skolēnu skaits samazinās, tādēļ īpaši grūti saglabāt lauku skolas. Protams, arī tās esam slēguši gan pēc administratīvi teritoriālās reformas, gan laikā, kad pastāvēja atsevišķi novadi. Notika sapulces ar vecākiem, pedagogiem – process bija neizbēgams, un pienāca brīdis, kad sāpīgie lēmumi bija jāpieņem. Bet katra pašvaldība saprot, – ja kādā ciemā vai apdzīvotā vietā nav skolas, dzīvība tajā vietā apsīkst.

Kopš 2021.gada pēc administratīvi teritoriālās reformas tika pieņemti lēmumi par trīs skolu slēgšanu. Tā bija Pušmucovas pamatskola bijušajā Ciblas novadā, Salnavas un Mežvidu pamatskolas bijušajā Kārsavas novada teritorijā, un vēl tika pieņemts lēmums par Ciblas vidusskolas reorganizāciju, kur vidusskolas posmā vienā klasē bija pieci bērni. Arī šobrīd pietrūkst dotācijas, un mēs no pašvaldības budžeta piefinansējam gan Ciblas, gan Pildas pamatskolu. Taču tas nenozīmē, ka šīs skolas sarakstā ir nākamās, jo pašvaldība apstiprinājusi izglītības stratēģiju, kas tuvākajā laikā neparedz slēgt nevienu izglītības iestādi. Ir iecere reorganizēt divas pilsētas skolas – sākot ar 2026.gadu, notiks Ludzas pilsētas vidusskolas un Ludzas 2.vidusskolas apvienošana.

Pieredze ar slēgto skolu ēkām Latgales reģionā un arī mūsu novadā ir dažāda. Ir skolas, kas pagaidām ir pašvaldības bilancē, bet ir arī ēkas, kas atsavinātas. Kā piemēru varu saukt Nirzas pamatskolu, kas slēgta līdz 2021.gada administratīvi teritoriālajai reformai, un Istras vidusskolu. Pieļauju, ka tās tika iegādātas ar noteiktu mērķi attīstīt uzņēmējdarbību, bet situācija mainījās – piedzīvojām kovida laiku, karu Ukrainā, kas droši vien ietekmēja arī uzņēmējdarbības vidi. Pagaidām nekāda uzņēmējdarbība tur nenotiek. Tāpat tika atsavināta arī Ezersalas internātskola – līdz 2021.gada novadu reformai jau bija uzsākts atsavināšanas process, un ar visu zemes gabalu to iegādājās privātie uzņēmēji. Diemžēl arī tur šobrīd valda klusums.

Daudzi jautā, kas ir klupšanas akmens, kāpēc ēkas nevaram pārdot? Viens no būtiskiem faktoriem ir tas, ka slēgtās skolas lielākoties atrodas lauku teritorijā, tādēļ tur jābūt kādai specifiskai uzņēmējdarbībai, jo ēkas ir pietiekami lielas un nav kompaktas. Bet diemžēl lauku teritorijās arī ar ražošanas attīstību ir problemātiski. Vairāk par telpām uzņēmēji interesējas pilsētvidē, kur pieejams arī darbaspēks. Citos novados skolas pārveidotas par sociālās aprūpes centriem, bet mums pagaidām tādas vajadzības nav. Esam izveidojuši aprūpes centra filiāli Isnaudas pagasta Istalsnas ciemā, kur kādreiz bija bērnu nams un sakārtota ēka. Tagad arī Kārsavas pusē ir aprūpes centrs, un vēl mums ir SIA, kas sniedz šādus pakalpojumus. Šobrīd varbūt arī ir vajadzība vēl paplašināties, bet mēs apveram iespēju nevis izmantot slēgto skolu ēkas, kurās vajadzīgi pietiekami lieli ieguldījumi, bet slimnīcas infrastruktūru – veco korpusu.

Nenoliedzami slēgto skolu likteni ietekmē arī ģeopolitiskā situācija – esam pierobežas novads, turklāt pasaulē pilnīgi mainījusies situācija un dienaskārtība. Protams, uzņēmēji ir piesardzīgi. Ludzā veiksmīgi esam attīstījuši industriālo teritoriju, kur sabūvējām ražošanas ēkas, un tajās iegājis uzņēmējs. Šobrīd jau radītas 40 darbavietas, bet pēc plāna būs vairāk par 50. Bet šis process jau bija iesākts iepriekš – pirms kara. Šobrīd ar investoru piesaisti ir sarežģītāk, un arī esošajiem uzņēmējiem nav tik viegli laiki. Lai piepildītu bijušo skolu ēkas, tās esam piedāvājuši arī valsts sektoram cerībā, ka varētu atrast pielietojumu aizsardzības vajadzībām, taču pagaidām intereses par šiem objektiem nav.

Slēgtās skolas

• Briģu pamatskola – 2010.g.
• Ņukšu pamatskola – 2011.g.
• Nirzas pamatskola – 2018.g.
• Istras vidusskola – 2018.g.
• Ludzas novada vakara vidusskola – 2019.g.
• Salnavas pamatskola – 2022.g.
• Pušmucovas pamatskola – 2022.g.
• Mežvidu pamatskola – 2022.g.
• Ciblas vidusskola reorganizēta par pamatskolu – 2024.g.

 Gandrīz visās slēgtajās skolās notiek darbība

Ārijs Vucāns, Preiļu novada domes priekšsēdētājs: – Skolu tīkla reforma tika pieteikta pirms nepilniem diviem gadiem, un tās ietvaros notikušas desmitiem, ja ne simtiem dažāda formāta darba sanāksmes. Vienīgais taustāmais visa šī darbietilpīgā un dārgā procesa rezultāts ir atbildīgās ministres atlaišana ar pieteikumu, ka jaunajai ministrei jāpabeidz iesāktā reforma. Ir sens teiciens, ka valstij, kurai nav naudas reformu veikšanai, nav naudas arī strādāt pa vecam. Tā kā reformu nav izdevies realizēt, tad katrs novads lēmumus par skolām pieņem, vadoties no vietējiem apstākļiem. Ir loģiski, ka, krītoties bērnu skaitam, tiek optimizēts arī skolu skaits. Reformas ietvaros pieteiktās administratīvā regulējuma izmaiņas padarītu šo procesu plānveidīgāku, iedzīvotājiem saprotamāku, tāpēc ceru uz sekmīgu reformas pabeigšanu.

Preiļu novadā šobrīd ir septiņas vispārizglītojošās mācību iestādes, kurās uz mācību gada sākumu kopā mācījās 1406 skolēni. Plānojam, ka vidusskolas posma programmas ar jauno mācību gadu būs pieejamas Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā un Aglonas vidusskolā, pārējās skolās būs pieejamas pamatskolas posma programmas.

Lielākā daļa slēgto skolu tiek izmantotas citiem mērķiem. 2024.gadā slēdzām Salas sākumskolu, tagad tajā ir izvietota bibliotēka, kopienu centrs un skolas ēka pielāgota citām aktivitātēm. 2022.gadā nodevām atsavināšanai Silajāņu pamatskolas ēku kompleksu, kurā tagad būs augsta līmeņa atpūtas komplekss. Savukārt bijušās Dravnieku pamatskolas telpas daļēji tiek izmantotas dažādām vietējo iedzīvotāju sportiskām aktivitātēm. Vanagu pamatskolas ēkā turpina darboties bibliotēka, šobrīd sācies darbs pie idejas pārveidot to par mākslinieku rezidenci, bet Vārkavas pamatskola pārbūvēta par pansionātu. Līdz ar to var teikt, ka Preiļu novadā gandrīz visās slēgtajās skolās turpinās dažāda veida darbība.

Nereti sabiedrībā tiek diskutēts par to, kādēļ slēgto skolu ēkas netiek plaši apsaimniekotas. Iedzīvotāju skaita samazināšanās, pakalpojumu centralizācija, digitalizācija ir ilgtermiņa tendences, kuru rezultātā pašvaldības funkciju pildīšanai nepieciešamo ēku skaits reģionālajās pašvaldībās samazinās. Ēku, tajā skaitā skolu, pārbūve vai pielāgošana citām funkcijām prasa dzīvotspējīgas, ekonomiski pamatotas idejas, un parasti arī lielus finanšu ieguldījumus. Līdz ar to jārēķinās, ka pārredzamā nākotnē šī situācija saglabāsies. Viens no risinājumiem ir atsavināt īpašumus par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, lai ēkas nepaliek neapsaimniekotas.

Slēgtās skolas

• Vārkavas pamatskola – 2016.g. (reorganizēta par PII, administratīvi pievienojot Vārkavas vidusskolai)

• Preiļu novada Vakara (maiņu) un neklātienes vidusskola – 2018.g.
• Priekuļu pamatskola – 2018.g.
• Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) Grāveru pamatskola – 2019.g.
• Škeltovas pamatskola – 2019.g.
• Sīļukalna pamatskola – 2020.g.
• Dravnieku pamatskola – 2021.g.
• Rušonas pamatskola – 2022.g. (slēgta, pievienojot citai izglītības iestādei)
• Rimicānu PII – 2023.g. (pirmsskolas izglītības iestāde slēgta, pievienojot citai izglītības iestādei)
• Salas sākumskola – 2024.g. (reorganizēta, pievienojot Riebiņu vidusskolai)

• Pelēču pamatskola – 2024.g. (reorganizēta, pievienojot Preiļu 1.pamatskolai)

 Situācijas – dažādas, katrai – savs risinājums

Sergejs Maksimovs, Balvu novada pašvaldības vadītājs: – Skolu tīkla reforma notiek pilnā sparā, taču jāsaprot, ka izglītības iestādes Latvijā netiek slēgtas reformas, bet gan zemā demogrāfijas līmeņa dēļ. Un, ja kāds cīnās pret skolu slēgšanu, tad tā ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Mēs zinām, ka Latvijas brīvvalsts laikā būvēja jaunas skolas, jo skolēniem nebija vietas. Šobrīd iemesli skolu slēgšanai ir zems demogrāfijas līmenis, cilvēku izbraukšana un uzņēmējdarbības attīstība, kas ir ļoti būtisks faktors. Ja pierobežas pagastos neattīstītos ražošanas saimniecības “Kotiņi”, “Amatnieki”, “Rozītes”, “Ūdri” un citas, daudzas izglītības iestādes vairs nepastāvētu – vismaz tādā veidā, kā tagad. Skolas vairs nav arī Kupravā, kur, tiklīdz aizvērās drenu cauruļu rūpnīca un lielākā daļa cilvēku aizbrauca, to slēdzām. Senioriem bērni nedzimst, viņi neiet skolās, tādēļ man kā pašvaldības vadītājam galvenais ir noturēt infrastruktūru. Tajā pašā laikā Pierīgā ļoti akūta problēma – skolēniem pietrūkst vietu un skan aicinājums būvēt jaunas izglītības iestādes. Manuprāt, tā ir nepārdomāta reģionālā politika. Mēs runājam par vienu Latviju, kur vienā vietā skolas jābūvē, bet otrā – jāslēdz.

Šobrīd situācija ar izglītības iestādēm Balvu novadā ir ļoti atšķirīga – ieskaitot to, ka ir skolas, kurās nespējam nodrošināt visas normas. Ir izglītības iestādes, kuru klasēs skolēnu ir vairāk, nekā to pieļauj telpas lielums. Bet tajā pašā laikā ir skolas, kurās mācās viens vai divi skolēni klasē. Tādēļ mums izdevīgs jaunais skolu tīkla modelis, kas paredz, ka valsts finansē programmu, nevis nauda seko skolēnam. Viena lieta, par ko mums būtu jārod kompromiss ar Izglītības un zinātnes ministriju, ir sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu klašu komplektācija jeb kvantitatīvie rādītāji. Kaut kādā mērā bijām vienojušies par skolēnu skaitu pierobežas pamatskolās, bet joprojām paliekam katrs savās domās par vidusskolas posmu. Par to turpināsim diskusiju un, izejot no šiem noteikumiem, pieņemsim lēmumu vai arī vienosimies, ka valsts segs savu daļu vidusskolas posmā un pašvaldība piemaksās. Var, protams, aizslēgt lielāko daļu skolu, kā to darījuši kaimiņu novadi Gulbene un Alūksne, atstājot vien dažas. Bet pēc šīs reformas kaut kā nav manāma šo novadu straujā ekonomiskā attīstība un uzplaukums.

Ja runājam par slēgto skolu ēkām, tās šobrīd pielāgojam un izmantojam uzņēmēju vajadzībām, no kuriem ir samērā liela interese. Piemēram, no 19 tūkstošiem eiro Medņevas bērnudārza ēka pārdota par 30 tūkstošiem, un par to cīnījās trīs pretendenti. Savukārt par slēgto skolas ēku Žīguros izrādījuši interesi gan ārvalstu investori, gan vietējā reģiona uzņēmēji. Šajā gadījumā pieņēmām lēmumu no skolas teritorijas atdalīt stadionu, lai neradītu sportošanas riskus pagasta iedzīvotājiem. Ja runājam par Žīguru skolu, no investora bija interese par privātā pansionāta izveidošanu ārzemniekiem. Ar Viduču pamatskolas ēku Medņevā ir savādāk, ēkas ķieģeļu fasāde ir jāremontē – tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc slēdzām. Uzņēmējam interese ir, viņš vērtē, kā pielāgot vai pārbūvēt. Kā priekšrocība skolā ir 450 m2 liels angārs, ko var izmantot uzņēmējdarbībā.

Daudzi jautā, – kādēļ visām skolām neatrodas atrast saimniekus? Tas atkarīgs no ekonomiskās rocības un politiskās kultūras. Neviens investors neies uz novadu, kur kāds visu laiku saka, ka dzīvojam slikti, jo – kādu ziņu mēs investoriem raidām? Protams, iespaidu uz procesiem atstāja arī kovida laiks un joprojām notiekošais karš Ukrainā. Manuprāt, lai kaut kas notiktu ar slēgto skolu ēkām, vairāk jāsatiekas, jārunā ar uzņēmējiem un jādomā, kā attīstīt uzņēmējdarbību. Situācijas ir dažādas. Par to pašu Kupravas skolu tik daudz ko esam domājuši un piedāvājuši. Šobrīd viens no risinājumiem ir interese no kino industrijas par rūpnīcas teritoriju. Ja Straume var iegūt “Oskara” balvu, tad arī Kupravā var attīstīt kino industriju. Manuprāt, ēka nav problēma, uz to nav jākoncentrējas. Protams, varam uz tām pārcelt pašvaldības iestādes, kā to izdarījām Vectilžā, kur uz bijušā bērnudārza telpām pārcēlās visas iestādes. Tai pašā laikā mums ir arī pozitīvais piemērs – Upītes kopiena, kur paši uztur slēgtās skolas ēku. Katrai skolai ir savs risinājums. Varbūt ir vietas, kur ēka vienkārši jānojauc, tādēļ beidzam raudāt un netaisām raudu mūri no skolas ēkām. Laiki mainās, un mums jāmainās tiem līdzi, attīstīsim uzņēmējdarbību.

Slēgtās skolas

           Kupravas pamatskola – 2014.g.

• Mežvidu pamatskola – 2014.g.
• Briežuciema pamatskola – 2017.g.
• Vectilžas pamatskola – 2016.g.
• Upītes pamatskola – 2018. g.
• Krišjāņu pamatskola – 2018.g.
• Baltinavas internātpalīgskola – 2018.g.
• Tilžas internātpamatskola – 2019.g.
• Vīksnas pamatskola – 2022.g.
• Žīguru pamatskola – 2022.g.
• Viduču pamatskola – 2024.g.
• Žīguru PII “Lācītis” – 2018.g.

• Medņevas PII “Pasaciņa” – 2024.g.

Jo ātrāk atrod saimnieku, jo labāk

Juris Guntis Vjakse, nekustamo īpašumu vērtētājs: – Pēdējos gados pierobežā reorganizāciju piedzīvojušas daudzas skolas, kas līdzi nesušas arī ēku iztukšošanos. Pašvaldības ar skolu ēkām rīkojas dažādi, tostarp arī rīkojot izsoles par to pārdošanu. Skolu, kuras nonākušas izsolēs, bijis daudz, un ne tikai Latgalē. Jautājums ir, – kurā brīdī mēs tās vērtējam un kādā stāvoklī tās ir?

Kopumā, nosakot īpašuma tirgus vērtību (sākotnējo pārdošanas cenu), tiek vērtēti 10 - 20 kritēriji, no kuriem kā galvenos varu minēt reģionālo izvietojumu, fizisko stāvokli, ekonomiski pamatotas izmantošanas iespējas, inženierkomunikāciju esamību/neesamību un stāvokli, telpu plānojumu. Un te nav runa tikai par skolām, bet arī par tādām publiskajām ēkām kā pagastmājas un bērnudārzi. Šeit laikam vietā būtu populārais teiciens, ka tā ir lēmējvaras politiskā izšķiršanās, vai un kurā brīdī īpašums tiks atsavināts. Nācies vērtēt gan tikko slēgtas skolas, kad no slēgšanas brīža nav pagājis pat pusgads, gan arī tādas, kas slēgtas pirms 10-15 gadiem, faktiski graustus. Skaidrs, ka, raugoties no uzņēmēju viedokļa, viņi grib iegādāties nevis nosaukumu, bet īpašumu, ko varētu pielāgot saimnieciskai darbībai. Viņi apzinās, ka ēkās būs jāinvestē, un labi zina, kurās ir vai nav jēga to darīt.

Nešaubīgi, ka īpašumi Latgalē ir lētāki nekā, piemēram, Pierīgā, jo jāņem vērā reģionālās atšķirības, uzņēmējdarbības vides aktivitātes, attīstības indeksi, riska un citi faktori (tai skaitā ģeopolitiskais aspekts). Ir tirgus datu bāzes, kas pieejamas ne tikai vērtētājam, bet arī lielākajai daļai pašvaldību izpilddirektoriem, nekustamo īpašumu speciālistiem. Šajos datos apkopota visai plaša informācija, kuru izanalizējot un apstrādājot, var gūt izpratni par šo vai citu īpašumu – tā veiksmīgāko pielietojumu tagad un nākotnē. Cepuri nost tām pašvaldībām, kas izlemj par labu īpašumu atsavināšanai un tad to arī mērķtiecīgi realizē.

Ja runājam par Latgali, šādas funkcionalitātes īpašumu tirgus vērtības ir no pāris tūkstošiem eiro līdz pat 30-50 tūkstošiem. Manuprāt, alošanās un maldi no lēmēju puses ir uzskats, ka šīs ēkas ir kaut kas īpašs. Tā nav, jo vairumā gadījumu tās pēc atsavināšanas būtiski jāpārplāno, kas maksā laiku, naudu, investīcijas, attieksmi. Viens gan ir skaidrs – privātais vienmēr apsaimniekos saprātīgāk un lietderīgāk, nekā to dara publiskais apsaimniekotājs. Liela daļa pašvaldību saprot un nelolo nepamatotas cerības, ka izsolē nodotie īpašumi tiks atsavināti, ienesot pašvaldību budžetos simtiem tūkstošus eiro. Lai arī laiku atpakaļ īpašumi veiksmīgi darbojušies, realizējot kādu no pašvaldības funkcijām, tas nenozīmē, ka tie būs tikpat veiksmīgi izmantojami komercijā.

Ja nekustamais īpašums ilgāk par diviem gadiem stāv bez pielietojuma (ēkās nav apkures, ūdens cirkulācijas, nedarbojas kanalizācijas un ventilācijas sistēmas), tas sāk degradēties, kā rezultātā pievilcība tirgū un cena samazinās. Vērtējot šīs ēkas, mēs skatāmies uz to, cik apjomīgi finanšu līdzekļi potenciālajam ieguvējam būs jāiegulda, cik ilgā laika periodā tos iespējams atpelnīt. Un tie ir ļoti dažādi cipari. Gadu laikā gūta atziņa, – cik kompetenti un prasmīgi ir pašvaldību speciālisti, tik veiksmīgs risinājums tiek piedāvāts lēmējvarai. Manuprāt, arī lēmējiem biežāk vajadzētu runāt un konsultēties ar uzņēmējiem, ko gudri un tālredzīgi vadītāji arī dara. Biznesa pārstāvji zina, ko konkrētajā īpašumā varētu darīt, cik ēkās jāiegulda, cik ilgā periodā šie ieguldītie līdzekļi atpelnīsies.

No pašvaldību puses pārsvarā redzamas vienas un tās pašas kļūdas, visbiežākā no tām ir nepamatota laika vilcināšana un nespēja vienoties. Viens uzskata, ka tukšās ēkas jāpārdod, otrs, ka jānomā, cits stingri paliek pie tā, ka nevajag pārdot, utt. Līdz ar to pēc laika nākas redzēt īpašumus, kas stāv tukši, pamesti un neapsaimniekoti. Ir valstis, kurās darbojas tā sauktais viena eiro princips, kur īpašumus pārdod par vienu eiro, lai tikai tos kāds paņemtu. Mūsu Iepirkumu likums to neļauj, bet tāpēc jau ir lēmēji, speciālisti, eksperti, kuri var izstrādāt vairākus tehniski ekonomiski pamatotus variantus, ko ar šādiem īpašumiem varētu darīt. Ja paskatāmies demogrāfiju, populāciju, redzam, ka šādi tukšie īpašumi būs vēl un vēl. Protams, cits jautājums ir par to, vai skolu slēgšana ir pareizais risinājums, bet tā patiesi ir cita diskusija. Brīdī, kad tas jau nolemts un skola vai publiskā ēka paliek tukša, viens ir pilnīgi skaidrs – jo ātrāk tam tiks atrasts saimnieks, jo tam būs kaut kāda jēga.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Ja vienas durvis aizveras, citas atveras?” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

https://www.facebook.com/laikrakstsvaduguns/videos/23910601655207930