Rakstos

Diskutē par lauku telpas nozīmi

Lai izprastu, kādi faktori ietekmē dzīves kvalitāti, kā mazināt atšķirības un kas ir svarīgākais pašpietiekamai dzīvei lauku teritorijās, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) oktobra otrajā pusē tiešsaistē rīkoja diskusiju “Kā stiprināt labbūtību lauku telpā?”.

Konferencē diskutēja par lauku telpas nozīmi un izaicinājumiem mūsdienu sabiedrībā. LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis atzina, ka daudzos dokumentos laukus saucam kā par nacionālo interešu telpu, tā par dzīves un ražošanas telpu. Taču ļoti maz tajos kopā ir likti tādi lauku attīstības indikatori kā lauksaimniecība, nodarbinātība, mežsaimniecība, apdzīvotība, zivsaimniecība. Konferencē mēģināja vienā veselumā salikt to, kas veido lauku telpu, cenšoties izprast, kā līdzsvarot lauku un pilsētas telpu. “Jāsaprot, uz ko tiecamies, ne vien runājot par ražību lauksaimniecībā, bet arī par apdzīvotību, biznesa attīstību ārpus urbānās vides, infrastruktūru un loģistiku,” uzsvēra M.Cimermanis.
Pasākuma laikā, iesaistoties ministriju pārstāvjiem, pētniekiem, dažādu organizāciju un pašvaldību vadītājiem, nozaru praktiķiem un plānotājiem, diskutēja par dzīves kvalitātes indikatoriem pašpietiekamai dzīvei laukos un līdzsvarotai Latvijas lauku attīstībai. Konferences dalībnieki runāja par to, kādā Latvijā vēlamies dzīvot; sprieda, kā mazināt lauku un pilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitātes atšķirības; diskutēja par lauku apdzīvotību un citiem jautājumiem. Piemēram, uz jautājumu, ko varam darīt, lai radītu pilnvērtīgu un pašpietiekamu lauku vidi, Valsts kontroles pārstāve Inga Vilka ieteica šo vispirms pajautāt konkrētas teritorijas iedzīvotājiem un pēc tam pateikt, vai viņu viedoklis ir ņemts vērā, vai nē. “Kāpēc vecākās paaudzes iedzīvotāji vairs neiesaistās? Tāpēc, ka ir noguruši iesaistīties, jo viņus neņem vērā,” atzina I.Vilka, piebilstot, ka cilvēkiem ir jāpaskaidro, kāpēc viņu domas netika ņemtas vērā.