Rakstos

Šis ir izaicinājumu gads

Intars Ločmelis, LLKC Balvu biroja augkopības konsultants:
– Ražas sezona turpinās, bet laika apstākļi neļauj strādāt vienmērīgi, jārēķinās ar mitrumu. Tas nav labi, jo, ja graudi ir vācami, katra iekavētā diena ietekmē gan ražas daudzumu, gan kvalitāti. Pirmos, protams, nokūla ziemājus – miežus, kviešus un rapsi. Ražība padevusies kā nu kuram. Ir saimniecības, kur ziemas kviešiem tā bijusi tikai ap tonnu no hektāra, citviet – ap trim tonnām. Taču vienam otram arī 5-6 tonnas. Ziemas miežiem bijis bagātīgāks birums, ir ziņas par 6 tonnu iekūlumu. Rapsim arī ap tonnu vai kādam nedaudz vairāk.
Saimniecības, kurām ir kaltes, ķer atbilstošus brīžus, lai ražu izkaltētu. Kuriem nav kalšu, vadās pēc laika apstākļiem, lai raža būtu iespējami sausāka, un tad ved pārdošanai. Kamēr nebija lietavu, mitruma procents bija zems, un tas lauksaimniekiem nāca par labu.
Runājot par iepirkuma cenām, jāatzīst, ka tās šobrīd ir zemas. Problemātiskā situācijā nonāks lauksaimnieki, kuri būs spiesti pārdot ražu par iepriekš nenofiksētām cenām. Resursi, lai apstrādātu un mēslotu tīrumus, izmaksā dārgi, un tad būs problemātiski par visu samaksāt. Vispār jau grūti prognozēt ražas cenu – varbūt tā vēl paaugstināsies, varbūt arī nē. Patlaban “Rēzeknes dzirnavniekā”, kooperatīvajā sabiedrībā “Latraps” kviešus lopbarībai iepērk par 174 eiro tonnā, pārtikai ekstra klase – 232 eiro. Pērn, piemēram, lopbarībai iepirka par cenu virs 300 eiro. Tātad cenās ir liela starpība, šis zemniekiem būs lielu izaicinājumu gads.
Mūsu novadā vienas no lielākajām graudaugu struktūrā, manuprāt, ir kviešu platības. Ziemas kvieši ir viens no ekonomiski izdevīgākajiem kultūraugiem. Es pats arī nodarbojos ar graudkopību simts hektāros. Atzīstu, ka šoruden situācija nav pārāk laba. Priecājos, ka salīdzinoši izdevīgi pavasarī varēju iegādāties minerālmēslojumu. Vidējā raža kviešiem un auzām ir ap trim tonnām no hektāra. Šosezon tas nav slikti, vienmēr var būt vēl bēdīgāk. Lauksaimniekiem kopumā šis nav labs gads. Zinu, ka piena ražotāji uzrunā graudu audzētājus un lūdz atstāt salmus, lai būtu kāda barības rezerve lopiem. Zālāji šosezon laika apstākļu dēļ auguši ļoti slikti. Visām nozarēm šī sezona nav bijusi labvēlīga. Lauksaimnieki cer norēķināties par ieguldītajiem resursiem un atmaksāt banku saistības, bet peļņu ir grūti prognozēt. Būs ražotāji, kuri kaut ko nopelnīs, bet būs arī tādi, kuri priecāsies, ka varēs atmaksāt ieguldītos resursus.