1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
29-11-2022
Vārdadienas šodien: Andrejs, Andrievs, Andris

Esi burvis – taisi no nekā! (25.11.2022.)

Ar gudru pīpi uz sava jumta

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.

Latgalē interese par saules paneļiem palielinās ik gadu. Saules paneļu uzstādīšana arī visā pasaulē  šobrīd ir pieprasīts atjaunojamās enerģijas iegūšanas veids, kas  ilgtermiņā  ir izdevīgs risinājums kā mājsaimniecību, tā arī uzņēmumu enerģijas izmaksu mazināšanai. Tas ir arī videi draudzīgs un mazina energoresursu ietekmi uz klimatu. Balvu novada zemnieku saimniecībā “Ičmalas”, kur saimnieko Irēna un Jānis Romāni, sadzīvei nepieciešamo elektroenerģiju jau kopš 2016. gada iegūst no saules paneļiem. Arī viens no Latvijas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem un lielākajiem nodokļu maksātājiem Latgales reģionā –akciju sabiedrība “Preiļu siers” – izveidojis saules paneļu elektrostaciju, šādi iegūstot daļēju neatkarību no elektroenerģijas mainīgajām cenām un kļūstot arī par videi draudzīgāku uzņēmumu. Sarunā ar “Ičmalu” un “Preiļu siera” saimniekiem un vadītāju uzzināsim, ar kādiem ieguvumiem vai zaudējumiem jārēķinās, uzstādot saules paneļus.  Uzzināsim, kādu atbalstu iespējams saņemt no valsts. Uzklausīsim arī ekspertu komentārus.

Cik Latvijā saules, tik arī enerģijas

 

Sarunā ar “Preiļu siers” valdes priekšsēdētāju Jāzepu Šņepstu uzzinājām, ka piena pārstrādes uzņēmumā uz šķeldas noliktavas jumta atrodas Latgalē lielākā saules enerģijas elektrostacija. Viņš uzsvēra, ka šādi meklē iespējas samazināt elektroenerģijas izmaksas, un viens no risinājumiem ir saules paneļi.

Jāzeps Šņepsts uzsver, ka vēlētos saules paneļu elektrostacijas jaudu palielināt, taču sarežģījumu rada vietas trūkums, kur izvietot saules paneļus.
Vārds AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājam Jāzepam Šņepstam:
– Preiļu novadā esam viens no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem. Mūsu ražošanas apjomi ir tādi, ka mēs gada griezumā, ja skatāmies 2017., 2018. un 2019. gadu, tērējam aptuveni no 10 līdz pat 11 miljoniem kilovatu elektroenerģijas. Pakāpeniski augot elektrības cenai, it sevišķi pēc OIK (obligātā iepirkuma komponente) ieviešanas, kļuva skaidrs, ka mums steidzami jāmeklē un jādomā citi risinājumi. Pirmkārt, tāpēc, lai samazinātu ražošanas izmaksas. Pie saules paneļu uzstādīšanas projekta sākām strādāt 2020.gadā, un jau 2021.gada maijā šo elektrostaciju nodevām ekspluatācijā. Tās jauda ir 152 kilovati. Saules paneļus novietojām uz šķeldas noliktavas jumta. Vissvarīgākais faktors tajā, – cik mums ir saules. Kad tās nav, ieguvums ir samērā mazs. Ja paskatāmies uz skaitļiem, piemēram, šogad janvārī mums šī stacija saražoja tikai 760 kilovatus, bet jūnijā, kad ir garākā diena un vairāk saules, tā pati stacija saražoja 21 720 kilovatus. Lūk, kāda starpība! Otrkārt, rūpnieciskajiem ražotājiem jāatceras, – būs saule, būs elektroenerģija. Lai jums ražošanā būtu maksimālais efekts, ražošanas iekārtām jādarbojas dienas gaišajā laikā, jo tikai tad varēsiet izmantot saules paneļu saražoto enerģiju simtprocentīgi.
Mēs, plānojot attīstīt arī meitas uzņēmumu, saskārāmies ar kādu faktu – mūsu reģionā “Sadales tīkliem” nav ģenerējošo jaudu, līdz ar to mēs tīklā vairs nevaram iedot savu saražoto elektroenerģijas daudzumu. Tas nozīmē, ka saules paneļu saražotā elektroenerģija rūpnieciskajiem ražotājiem jāizmanto pašiem. Vai tuvākajā nākotnē “Sadales tīkli” atrisinās šo jautājumu? Manuprāt, nē, bet laiks rādīs. Vācijā, piemēram, veido energokopienas, un tās ietvaros viens ražo elektrību, pārējie izmanto. Latvijā diemžēl tādas normas likumdošanā nav nostiprinātas, līdz ar to saules paneļi efektīvi var būt tikai tad, ja elektroenerģiju, ko tie saražo, izmanto pats. Mūsu gadījumā ieguvums ir tas, ka elektrība nav jāpērk pa dārgo cenu, kā tā šobrīd maksā.
Lai attīstītos alternatīvās enerģijas ražošana, pirmkārt, vajag noņemt OIK, otrkārt, ne jau simtprocentīgi visu likt tikai uz saules paneļiem vai vēja parkiem, kam ir sezonāls raksturs. Uzskatu un par to esmu runājis jau ar bijušo ekonomikas ministru Ašeradena kungu, ka svarīga būtu arī biomasas pārvēršana enerģijā. Pirmais solis varētu būt, ka vispirms ražotu nevis elektrību, bet gan gāzi. Apmēram 30% no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas iepriekšējos gados saražoja no dabas gāzes, ko mēs pirkām no Krievijas. Taču arī Latvijā ir milzīgs potenciāls pārvērst biomasu enerģijā – mums ir daudz kūtsmēslu gan no govīm, gan cūkām un putniem. Gāzi viegli tālāk pārvērst elektroenerģijā, un tas efekts būtu krietni lielāks. Pie pašreiz pieejamajām iekārtām elektroenerģiju varētu ražot patstāvīgi, un mēs nebūtu atkarīgi no saules vai vēja. Smejos, ka dabā tā iekārtots, ka lopi un putni šo biomasu ražo visu gadu. Biomasai ir nākotne, arī mums ir šāds projekts, bet mēs nevaram pārliecināt valdību un Ekonomikas ministriju, lai tam ar likuma spēku dotu zaļo gaismu.
Mūsu ražošana pārsvarā neapstājas. Vasarās produkciju ražojam vairāk, līdz ar to vairāk tērējam arī elektroenerģiju. Ziemā klāt nāk apkure un apgaismojums, tāpēc svarīgi, lai elektroenerģijas ražošana būtu vienmērīga visu diennakti.
Secinājums: alternatīvā enerģija, ko ražo no saules, vēja vai biomasas, būs daudz lētāka, nekā mēs to iepērkam pašlaik. Man arī privāti ir uzstādīti saules paneļi ar 10 kilovatu jaudu, un tas pie šīm energoresursu cenām ir izdevīgi. Tikai mums vajadzēja mācīties no Igaunijas, kuri to izdarīja daudz agrāk, nekā mēs Latvijā. Informācija par saules paneļiem ir jau sen, bet iekārtas vēl nebija tik ekonomiskas, kādas ir tagad. Mēs ejam soli nopakaļ igauņiem. Pie mums valstī viss notiek kampaņveidīgi, kas nozīmē, ka vienā brīdī piedāvājums nevar apmierināt pieprasījumu, līdz ar to viss kļūst dārgāks.
Taču arī alternatīvo energoresursu ražotājiem jābūt daudzveidībai, mēs nevaram visu likt uz vienas kārts. Tā mēs pazaudējam konkurenci, rezultātā saņemam dārgāku gala produktu. Latvijas konkurētspēja, pateicoties daudzām neizdarībām, ārējos tirgos samazinās, tāpēc no kampaņveidīga lobisma alternatīvās enerģijas ražošanā jāpāriet uz nākotnes risinājumiem.

Ir siltums, gaisma un iespēja uzlādēt elektroauto

 

Balvu novada Krišjāņu pagasta zemnieku saimniecībā “Ičmalas” saules paneļu enerģiju izmanto jau kopš 2016.gada. Šobrīd Irēnas un Jāņa Romānu ģimenei ir elektroauto “Škoda”, pašgatavots elektrokvadracikls, arī elektroautomašīnas mazbērnu ciemošanās reizēm.

Irēna un Jānis Romāni mūspusē bija pirmie zemnieki, kuri uzdrošinājās uzstādīt saules paneļus, jo viņiem bija un joprojām ir gan ticība visam jaunajam, gan vēlme dzīvot zaļāk un izdevīgāk, lai nav jāmaksā par šobrīd tik dārgo elektroenerģiju. Saules paneļus viņi uzstādīja pašu spēkiem, elektrisko daļu un dokumentāciju pieslēgumam palīdzēja sakārtot “Solarshop.lv”, kas nodarbojas ar saules paneļu uzstādīšanu visā Latvijā. “Atļauju iegādāties, uzstādīt paneļus un izmantot enerģiju savām vajadzībām dabūjām 2016. gada aprīlī, toreiz to vajadzēja saskaņot ar Ekonomikas ministriju un nevarēja tik ātri izdarīt, kā tagad. Sākumā ražojām 5-6 kilovatus, tad jaudu pamazām palielinājām līdz 11 kilovatiem. Toreiz saules paneļus bija grūti dabūt, sūtījām no Vācijas, meklējām visur, kur varēja nopirkt. Izvēlējāmies piegādātājfirmu no Vācijas, no kuras arī tika pasūtīti saules paneļi. Sākumā saules baterijas likām uz zemes, tad uz jumta. Pagaidām elektrības mums pietiek, bet tagad, kad ir jāuzlādē auto, skatīsimies, cik patērēsim. Ar vienu uzlādi varu izbraukāt Rīgu, bet, lai tiktu līdz Krišjāņiem, atceļā Gulbenē tomēr vēl jāpalādē. Kamēr apēd hamburgeru, izdzer kafiju, minūtēs piecpadsmit mašīna ir papildināta ar jaunu enerģiju,” smaidot pastāsta Jānis Romāns. Viņš paskatās saulrieta debesīs un saka, ka vēl kādus kilovatus var iegūt, bet lietus dienās enerģijas daudzums ir mazāks, ziemā paneļi lielākoties atpūšas. Irēna un Jānis atzīst, ka zaļā enerģija viņu saimniecībā ir atmaksājusies. Šogad alternatīvās enerģijas interesentiem pieejami dažādi valsts atbalsti, kas samazina saules paneļu atmaksāšanās periodu. Piemēram, no “Altum” vai Vides investīciju fonda privātpersonas var saņemt atpakaļ līdz pat 4000 eiro. Ar nākamo gadu gaidāmi grozījumi, kas ļaus uzstādīt saules paneļus lauku mājā, bet ar saražoto enerģiju noklāt arī pilsētas dzīvokļa rēķinu. Pagaidām ar to, kas ir, ģimene ir ļoti apmierināta. “Mēs visu, kur sadzīvē vajadzīga elektroenerģija, nodrošinām ar saules paneļiem,” piebilst Jānis. Lieko enerģiju, ko nepatērē pašu vajadzībām, ir iespējams uzkrāt tīklā, bet ziemā paņemt atpakaļ, izmantojot tīklu kā akumulatoru. Par to gan ir jāsamaksā pārvades tarifs.

Sniedz iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi valsts atbalsta programmu iedzīvotājiem pieaugošo energoresursu cenu samazināšanai un to kompensēšanai. Atbalsta programmas īstenošana ļaus kāpināt uzstādīto atjaunojamo energoresursu jaudu un sniegs iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu, lai ilgtermiņā samazinātu rēķinus par elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu.

Ņemot vērā iedzīvotāju ļoti augsto interesi saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantojošo iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kā arī augstās energoresursu (t.sk. dabasgāzes) un elektroenerģijas cenas, valdība šī gada 1. martā Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) ietvaros apstiprināja projektu –atklāta konkursa nolikumu, kas ietver projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kā arī projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību. Atbalsta programmas mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās, sniedzot atbalstu mājsaimniecībām pārejai no fosilo energoresursu izmantošanas uz siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. SIA “Vides investīciju fonds” atbalsta programmas ietvaros pieņem un vērtē projektu iesniegumus, kā arī pieņem lēmumus par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu.
Konkursa ietvaros tiek atbalstītas šādas aktivitātes: 1) pāreja no esošām fosilo energoresursu (piemēram, dabasgāze, ogles, dīzeļdegviela) apkures iekārtām uz jaunām atjaunojamo energoresursu apkures iekārtām (biomasas granulu katli, saules kolektori, siltumsūkņi), 2) jaunu atjaunojamo energoresursu iekārtu elektroenerģijas ražošanai iegāde (saules paneļi, vēja ģeneratori) un 3) pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai – projektēšana un siltummezgla izveide.
Atbalstu sniedz iedzīvotājiem (arī biedrībām un nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām), kuriem zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju vai dzīvojamās mājas sastāvā esošo dzīvokļa īpašumu, piemēram, viena dzīvokļa māju, dārza māju, individuālu dzīvojamo māju un vasarnīcu ar koka, mūra vai mūra-koka ārsienām, divu dzīvokļu māju, dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu māju, kā arī triju vai vairāku dzīvokļu māju, lai tajā īstenotu plānotās aktivitātes. Atbalsta programmā ietverti vairāki nosacījumi gan atbalsta saņēmējiem, gan dzīvojamām mājām, kurās īstenotas projekta aktivitātes, piemēram, dzīvojamai mājai ir jābūt nodotai ekspluatācijā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai SIA “Vides investīciju fonds” (ja ēka nav nodota ekspluatācijā, tas jāveic piecu gadu laikā pēc projekta līguma noslēgšanas, neattiecas uz apkures iekārtu iegādi un uzstādīšanu), atbalsts tiek sniegts dzīvojamām mājām ar noteiktiem būves klasifikācijas kodiem, jāņem vērā nosacījumi attiecībā uz saimnieciskās darbības veikšanu dzīvojamajā mājā, jāņem vērā prasības koksnes biomasas apkures katliem attiecībā uz energoefektivitātes klasi, dažādām atjaunojamo energoresursu iekārtām ir noteikta dažāda maksimālā nominālā jauda, atbalsta lielums ir atkarīgs no atjaunojamo energoresursu veida un iekārtas jaudas. Par vienu dzīvojamo māju var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu. Konkursa nolikums paredz, ka atbalsta intensitāte nepārsniedz 70% no siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādes vai mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanas un siltummezgla izveides izmaksām, nepārsniedzot noteiktu atbalsta apjomu atkarībā no konkrētas atjaunojamo energoresursu iekārtas un tās parametriem, kas noteikti konkursa nolikumā.
Jautājumu no iedzīvotājiem ir daudz, tie ir ļoti dažādi – individuāli, tādēļ aicinām sazināties ar SIA “Vides investīciju fonds” pārstāvjiem, kuri sniegs izsmeļošu atbildi atbilstoši konkrētajam gadījumam. Vairāk informācijas varat uzzināt, rakstot e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , vai zvanot pa tālr. nr. 67 845 111. /Raimonds Kašs, VARAM klimata pārmaiņu departamenta direktors/

Iedzīvotāji pozitīvi vērtē sniegto atbalstu

 

Attīstības finanšu institūcija ALTUM jau šī gada aprīlī sāka pieņemt pieteikumus privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā, bet jūnija vidū veica pirmās finanšu līdzekļu izmaksas. Patlaban ar iesniegtajiem vairāk nekā 1240 pieteikumiem (to kopējā summa ir aptuveni 4,5 miljoni eiro) jau rezervēti aptuveni 90% no programmas līdzekļiem, atbalsts izmaksāts vairāk nekā 400 privātmāju īpašniekiem, savukārt pārējie projekti ir īstenošanas stadijā.

Patlaban 56% pieteikumu ir saules paneļu uzstādīšanai, pārējie 44% – ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. No energoefektivitātes darbiem māju īpašnieki visbiežāk veikuši būvdarbus dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās – logu nomaiņu, ārsienu siltināšanu, bēniņu siltināšanu, apkures veida nomaiņu, ūdens sildīšanas iekārtas nomaiņu un rekuperācijas sistēmas uzstādīšanu.
Atsauksmes liecina, ka privātmāju īpašnieki ļoti pozitīvi novērtē sniegto atbalstu. Kopumā pieteikumi ir pamatoti un labi sagatavoti, vidēji tikai viens līdz divi no desmit pieteikumiem nekvalificējas atbalsta saņemšanai, un biežākie atteikumu iemesli ir Zemesgrāmatā reģistrētu īpašumtiesību uz māju neesamība, māja neatbilst viena vai divu dzīvokļu mājas klasei, vai pieteikuma iesniedzējs jau ir uzstādījis un pieslēdzis tīklam saules paneļus, pirms noslēgts līgums ar ALTUM. Aicinu interesentus izmantot iespēju atbalsta saņemšanai, vienlaikus rūpīgi iepazīstoties ar programmas nosacījumiem.
Privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā atbalsts ir paredzēts dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Atbalstu var saņemt, ja privātmāja atbilst viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas klasei, tā ir nodota ekspluatācijā un privātmājā netiek veikta saimnieciskā darbība. Tāpat Zemesgrāmatā ir jābūt nostiprinātām īpašuma tiesībām uz māju privātpersonai, kura piesakās atbalstam, kā arī ģimenē jābūt vismaz vienam bērnam.

Pieejamie atbalsta veidi
Lai pretendētu uz atbalstu ALTUM privātmāju energoefektivitātes programmā, mājai ir jāatbilst šādiem kritērijiem: māja atbilst viena vai divu dzīvokļu mājas klasei, tai ir jābūt nodotai ekspluatācijā, mājā netiek veikta saimnieciskā darbība, kā arī pieteikuma iesniedzējam ir jābūt ēkas īpašniekam un viņa apgādībā un kopā ar viņu jābūt deklarētam vismaz vienam bērnam. Šādi kritēriji ir noteikti Ministru kabineta noteikumos, kas regulē šīs atbalsta programmas darbību.
Grantu 5000 eiro apmērā un tehnisko palīdzību 1000 eiro apmērā varēs saņemt iedzīvotāji, kuriem pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas ir paaugstināta dzīvojamās mājas energoefektivitātes klase vismaz līdz C līmenim un samazināts siltumenerģijas patēriņš apkurei vismaz par 20%.
Grantu elektroenerģijas ražošanas iekārtām – saules paneļiem vai vēja ģeneratoriem – varēs saņemt, ja plānots iegādāties un uzstādīt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar jaudu līdz 11,1 kW (ieskaitot) ar un bez pieslēguma kopējam elektroapgādes tīklam. Atbalsta apmērs būs atkarīgs no uzstādītās iekārtas jaudas.
ALTUM arī izsniegs garantiju bankas aizdevumam līdz 30% no aizdevuma summas, ja iedzīvotājam nepieciešams papildu nodrošinājums kredītiestādes aizdevumam, bet nepārsniedzot 20 000 eiro. Šādas garantijas termiņš ir desmit gadi, un uz to var pretendēt jebkura fiziska persona, kuras īpašumā ir ekspluatācijā nodota privātmāja. Garantija būs pieejama pēc sadarbības līgumu noslēgšanas ar bankām.
Lai pieteiktos dalībai programmā, šogad bankas aizdevums nav obligāta prasība – valsts atbalsta pasākumus var īstenot arī par saviem līdzekļiem. Ja atbalsta pasākumus plānots īstenot ar bankas aizdevuma palīdzību, vispirms jāvēršas pie savas komercbankas, lai saņemtu konsultāciju par aizdevuma saņemšanas iespējām.
Privātmāju energoefektivitātes programmā jāsniedz elektroniski portālā mans.altum.lv. Pieteikumus privātmāju energoefektivitātes programmā izskata divdesmit darba dienu laikā pēc to iesniegšanas.
Kas var pieteikties atbalsta saņemšanai?
– Ministru kabineta noteikumos ir noteikti konkrēti kritēriji, kas regulē konkrētās atbalsta programmas darbību. ALTUM atbalstu privātmāju energoefektivitātes programmas ietvaros var saņemt jebkura fiziska persona, kurai pieder privātmāja, kas ir nodota ekspluatācijā un kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, kā arī pieteikuma iesniedzēja apgādībā ir jābūt un kopā ar viņu ir jādzīvo (jāsakrīt deklarētajām adresēm) vismaz vienam bērnam.
Kādus pasākumus privātmāju īpašnieki var īstenot, lai saņemtu atbalstu?
– Māju īpašnieki var pieteikties atbalsta saņemšanai inženiersistēmu (piemēram, apkures un ventilācijas iekārtu) iegādei, atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei; būvdarbu veikšanai dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās (mājas ārsienu, griestu pārsegumus vai jumta siltināšana); jaunas ūdens sildīšanas iekārtas iegādei un uzstādīšanai; mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi; citiem pasākumiem, ja tie nepieciešami dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanai vienlaikus ar iepriekšminētajiem pasākumiem. /Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja/

 

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

 

 

 

 

 

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat Latvijas autoceļu stāvokli ziemā?