1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
29-11-2022
Vārdadienas šodien: Andrejs, Andrievs, Andris

Rakstos

Klupšanas akmens – latviešu valoda

 

Kopš februāra beigām, kad Latvijā sāka ierasties Ukrainas kara bēgļi, aizritējuši vairāk nekā septiņi mēneši. Pēc pirmā šoka un grūtībām, kas bija jāpārvar, ierodoties svešā valstī vien ar to, kas pašam mugurā, kara bēgļi sāk aprast ar dzīvi bez lādiņu sprādzienu trokšņa. Lai gan atmiņas par pārdzīvoto izdzēst nespēs nekas, dzīve rit uz priekšu, un ir jādomā par bērnu nākotni, kas, izrauti no ierastās vides un mācību sistēmas, spiesti pielāgoties zinību apguvei svešā valodā. Trīs šādi ukraiņu bērni mācās arī Balvu Profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā (BPVV). Tā kā skolēni no Ukrainas nevēlējās sev pievērst apkārtējo uzmanību un stāstīt par sevi, jautājām skolotājiem, kā bērni iejutušies un ar kādām grūtībām sakaras, mācoties latviešu skolā.

BPVV šobrīd mācās trīs skolēni no Ukrainas: 8.klasē zinības apgūst Artjoms, 9.klasē mācās Margarita, bet Kokizstrādājumu izgatavošanas programmas 1.kursā – viņas brālis Timofejs.

Pēc dažiem mēnešiem jākārto eksāmens
Latviešu valodas un literatūras skolotājai, 9.klases audzinātājai INESEI KOKOREVIČAI mācību gads paliks atmiņā ne tikai tādēļ, ka jāiekļaujas jaunā kolektīvā, jo šajā skolā strādā pirmo gadu, bet arī ar īpašo uzdevumu – gada laikā ukraiņu meitenei iemācīt latviešu valodu tādā līmenī, lai pavasarī viņa līdz ar citiem nokārtotu 9.klases noslēguma pārbaudījumu. Pagaidām skolotāja to uzskata par diezgan nerealizējamu plānu.
I.Kokoreviča stāsta, ka Margarita klases kolektīvā iejutusies ļoti labi, lai gan ģimene Latvijā ieradās tikai jūlija beigās, tādēļ ir pagājis pavisam īss laika sprīdis: “Skolēni pret viņu izturas draudzīgi. Margarita pati stāsta, ka klasesbiedri viņai palīdz mācībās. Tā kā klasē mācās arī bērni no jauktām ģimenēm, ar labām krievu valodas zināšanām, viņi labprāt palīdz meitenei.” Skolotāja neslēpj, ka viena mācību gada laikā iemācīt valodu tādā līmenī, kādā tā jāpārzina 9.klases audzēkņiem, būs neiespējami. “Margarita latviešu valodu sāk mācīties no pašiem pamatiem. Gatavoju viņai darba lapas vai interaktīvu materiālu, un meitene strādā, kamēr ar klasi darām kaut ko citu,” šī brīža mācību procesu izskaidro skolotāja. I.Kokoreviča ir ļoti nobažījusies par 9.klases noslēguma pārbaudes darba kārtošanu: “5.oktobrī notika ministrijas vebinārs, kurā stāstīja par valsts pārbaudes darbiem 9.klasei. Tie attieksies arī uz ukraiņu bērniem. Īpaši lielas bažas raisa valsts pārbaudes darbi, kas viņiem būs jākārto priekšmetā ‘latviešu valoda’. Pagaidām neesmu redzējusi dokumentu, kurā atrunāts, ko tieši nozīmēs kārtot latviešu valodas eksāmenu. Saprotu, ka matemātikā ukraiņu skolēni izpildīs tulkoto variantu. Svešvalodu viņi spēs kārtot tieši tāpat kā mūsu bērni, bet par latviešu valodu šobrīd man ir ļoti liela neskaidrība. Tas, ka viņi drīkstēs izmantot vārdnīcu un strādāt pagarinātu laiku, joprojām neizskaidro, kā viņi to spēs. Ļoti ceru, ka šinī procesā notiks izmaiņas un kaut kā būs atrunāts, ka ukraiņu skolēni eksāmenu kārtos ne tādā līmenī, kā vietējie 9.klases beidzēji. Šis eksāmens pat nedrīkstētu būt tāds, kā mūsu mazākumtautību skolēniem, jo viņi šo valodu mācījušies deviņus gadus, kā arī bērnudārzā. Pagaidām man nav izpratnes, kādā līmenī bērns valodu var iemācīties gada laikā.”
Skolotāja apgalvo, ka ukraiņu skolniece mācās cītīgi, jo ir ļoti motivēta: “Ģimene izteikusi domu, ka Ukrainā neatgriezīsies, tādēļ šai meitenei 9.klases valsts pārbaudījumi ir ļoti svarīgi. Ja viņi plānotu atgriezties, tad šos pārbaudījumus varētu arī nekārtot.”
I.Kokoreviča neslēpj, ka arī citu mācību priekšmetu skolotājiem jāpieliek lielas pūles, lai sagatavotu mācību materiālus ukraiņiem. Īpaši grūti tas ir ķīmijas, ģeogrāfijas, fizikas mācību priekšmetos, jo tajos ir daudz speciālu terminu, kas jāiztulko. Skolotāja uzskata, ka ukraiņu bērnu iepriekšējās sagatavotības līmenis dažādos mācību priekšmetos ir ļoti labs: “Izņemot angļu valodu, jo mūsu bērniem ir vairāk iespēju sarunāties šajā valodā, piemēram, piedaloties “Erasmus” projektos.”

Sveicinās un atvadās latviski
Kokizstrādājumu izgatavošanas programmas 1.kursa audzinātāja INGA GRIGULE uzskata, ka viņas audzēknis Timofejs, kurš Latvijā kopā ar ģimeni ieradies no Donbasa, jaunajā skolas vidē iejuties labi. Tāpat kā pārējiem ukraiņu bērniem, arī viņam lielākā ir valodas barjera. “Taču Timofejs ļoti cenšas runāt – no rītiem sveicinās, bet, dodoties projām no skolas, atvadās latviešu valodā. Kad ierakstu kaut ko kopējā klases čatā, viņš atbild latviski. Ja nevar ierasties ģimenes apstākļu dēļ, arī noteikti paziņo. Kaut vai ar vietnes “Google translate” palīdzību, bet viņš iesaistās visā,” piebilst skolotāja. Viņa piekrīt, ka sarūpēt ukraiņu bērniem piemērotus mācību materiālus ir grūti. Taču tikpat sarežģīti ir sagatavot visus citus vidusskolas un profesionālās izglītības mācību materiālus. “Mēs to visu radām paši,” apgalvo pedagoģe. I.Grigule stāsta, ka Timofejs ir ļoti atvērts un lieliski integrējies klases kolektīvā: “Žēl tikai, ka viņam jābraukā uz Kupravu, jo ar autobusiem ir, kā ir. Bet puisis cenšas iesaistīties visās klases aktivitātēs.” Taču, strādājot Gulbenes skolā, I.Grigule ir saskārusies arī ar citu pieredzi: “Tur mums bija ukraiņu meitene, kura, dažas dienas pamācījusies latviešu skolā, saprata, ka to nevarēs, un pārgāja uz attālinātām mācībām Ukrainas skolā.” Skolotāja priecājas, ka arī Timofeja mamma ir komunikabla, seko līdzi dēla sekmēm un regulāri sazinās ar klases audzinātāju.

Norāžu vietā saņem līdzjūtību
8.klases audzinātāja GUNITA ČUBARE divas reizes nedēļā fakultatīvi, atsevišķi no pārējiem, māca latviešu valodu visiem trim ukraiņu bērniem. Viņa atklāj, ka visu septembri skolotāji gaidīja konkrētas vadošo speciālistu norādes, kā strādāt ar ukraiņu skolēniem. Neko, izņemot līdzjūtības vārdus, nesagaidījusi, Gunita pati atrada materiālus, kas viņai varētu noderēt. Palīdz arī iepriekš gūtā pieredze, mācot latviešu valodu kā svešvalodu cilvēkiem, kuriem dzimtā ir krievu valoda. “Princips jau ir tas pats. Atšķirība tikai tā, ka bērniem valoda jāapgūst ļoti ātri,” viņa secina. G.Čubari mulsina neziņa, vai viņa māca pareizi. Pedagoģe uzskata, ka septiņu mēnešu laikā Izglītības un zinātnes ministrija varēja izstrādāt kaut kādas vadlīnijas: “Bija laiks izdomāt plānu A, B vai C, pēc kura mums strādāt. Ir jābūt kaut kādai sistēmai. Gribētos lielāku atbalstu no valsts, ņemot vērā, ka daudzi ukraiņu bērni paliks šeit ilgstoši.” G.Čubare pateicīga skolai par piešķirtajām papildus stundām latviešu valodas apguvei: “Paldies, ka mums piešķīra kaut pāris stundas nedēļā un mēs varam strādāt. Un progress jau ir.” Skolotāja apgalvo, ka ukraiņu skolēni ir ļoti uzcītīgi: “Grūtības nav ar bērniem, bet gan tādēļ, ka mūsu valstī vēl nav izveidoti metodiskie materiāli, kā ar viņiem strādāt. Tāpēc pašiem jāmēģina izdomāt, kā iemācīsim šiem skolēniem latviešu valodu.” Tāpat kā pārējas latviešu valodas skolotājas arī G.Čubare uztraucas, kā šie skolēni varēs nokārtot valsts pārbaudījumu latviešu valodā. Tomēr viņu priecē, ka bērni visu uztver ļoti ātri: “Šodien mēģināju diktēt teikumus savam 8.klases audzēknim. Viņš ļoti labi raksta. Jāteic, – ja krievvalodīgie bērni bieži jauc garumzīmju lietojumu, tad šis zēns ļoti labi sadzird garumzīmes. Varbūt dažreiz ‘i’ vietā ierakstīja ‘j’, bet viņš raksta ļoti labi.” G.Čubare neslēpj, ka, būdama Artjoma klases audzinātāja un latviešu valodas skolotāja, ar šo zēnu strādājusi vairāk nekā ar pārējiem diviem bērniem, tādēļ viņa latviešu valodas zināšanas ir labākas: “Margarita un Timofejs manās stundās ir bijuši tikai dažas reizes. Pagaidām ir tikai pats sākums.”
Skolotāja stāsta, ka puiši esot drošāki un nekautrējas jautāt, ja ko nesaprot. Margarita savukārt ir mazliet kautrīgāka. “Timofejs ir ļoti inteliģents. Var just, ka viņam ir ļoti labs zināšanu līmenis. Viņš cenšas izrunāt vārdus pareizi un, ja kaut ko nesaprot, jautā, kā būtu pareizāk. Vienmēr visu pieraksta,” audzēkni slavē G.Čubare. Viņa uzskata, ka ukraiņu bērni atšķiras no vietējiem, tomēr grūti spriest, vai tā ir piedzīvoto kara šausmu ietekme: “Artjoms ir ļoti kluss, bet pieļauju, ka viņš pēc dabas ir kluss. Protams, viņš nāk no Mariupoles. Tā kā viņam nav, kur atgriezties, latviešu valoda ir jāiemācās. Arī klasē esam vienojušies, ka klasesbiedri katru dienu Artjomam iemācīs vienu vārdu latviešu valodā.” Skolotāja gandarīta, ka vietējie skolēni ukraiņu bērnus sirsnīgi uzņēma savā kolektīvā: “Jau pašā sākumā viens klasesbiedrs, dodoties kopā ar viņu, ierādīja Artjomam, kā ar autobusu atbraukt uz skolu un kā aizbraukt. Klasē ir arī bērni no divvalodīgām ģimenēm. Stundās vienmēr kāds apsēžas Artjomam blakus un pārtulko, ja skolotājs vēl nav paspējis to izdarīt. Bērni pārdzīvo arī to, kā Artjoms nokārtos pārbaudes darbu, jo varbūt viņš kaut ko nesapratīs. Taču esam jau pārliecinājušies, ka dažus pārbaudes darbus viņš nokārto labāk nekā viņa tulkotājs.” Skolotāja atklāj, ka Artjoms labprāt iesaistās arī ārpusskolas pasākumos, piemēram, nesen devās līdzi klasei ekskursijā uz Alūksni: “Viņš visur iesaistās. Nestāv malā.” G.Čubare regulāri sazinās arī ar Artjoma mammu, kura ir ļoti pateicīga skolotājiem par viņas dēlam papildus veltīto laiku. G.Čubare pārliecināta, ka pretēji citiem mācību priekšmetiem, kur, protams, arī rodas grūtības tulkojot, visgrūtāk ukraiņu skolēniem klājas latviešu valodas stundās: “Ja 8.klasē šobrīd atkārtojam darbības vārus, tad Artjomam nevaru to mācīt, jo viņam jāmāca latviešu valodas pamati. Tāpat arī literatūrā.”
Savukārt skolotājs Ēriks Kanaviņš, kurš Timofejam ierāda galdniecības prasmes, stāsta, ka saziņai ar ukraiņu audzēkni izmanto krievu valodu, taču zēns pamazām apgūst latviešu valodu un cenšas to lietot. “Timofejs ir centīgs. Viņam patīk un interesē strādāt ar koku,” piebilst skolotājs. Kopā ar kursabiedriem Timofejs jau izpildījis pirmos praktiskos darbus. “Koka karote, ko tradicionāli izgatavo visi 1.kursa audzēkņi, viņam izdevās labi, bet pie savienojumiem, izmantojot rokas instrumentus, vēl jāpiestrādā,” skolēna pirmās prasmes novērtē skolotājs.

Balvu Profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola. Lai gan ukraiņu bērni mācās arī sākumskolā, tiem, kuri sāk apgūt latviešu valodu tikai pamatskolas pēdējā klasē, jāsaskaras ar papildu spiedienu, jo mācību gada beigās līdz ar latviešu skolēniem būs jākārto valsts pārbaudes darbs.

 

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat Latvijas autoceļu stāvokli ziemā?