Kā pa jokam, joka pēc (09.01.2026.)

2025.gadā svinam pirmās iespiestās latviešu grāmatas piecsimtgadi. “Vaduguns” uzsāk rakstu sēriju par grāmatu nozīmi laika griežos, kā mudināt lasīt un uzlabot lasītprasmi, lasītkāri, turklāt nodrošinot pēctecību, tādējādi stiprinot gan latviešu, gan latgaliešu garu un spītu. Sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā meklēsim atbildes, vai grāmatu un bibliotēku vēsture ir spogulis, kurā ieraugāmi nācijas intelektuālie meklējumi, sasniegumi un zaudējumi, attieksme pret savējiem un citādajiem. Tāpat uzsvērsim, ka tauta un tās valoda nevar pastāvēt bez savas grāmatniecības.

Inovācijas pierobežas bibliotēkās ir dzīves realitāte, jo bibliotekāri darbojas radoši un atbildīgi, ar vēlmi palīdzēt un iepriecināt bibliotēkas apmeklētājus. Lūkojam, kādas jaunas inovācijas piedāvā Latgalē, raugoties uz to, ka grāmatu sargi ar dažādām aktivitātēm atgādina par vietējo gaismas piļu nozīmi.

Būvēs liftu un rekonstruēs bibliotēkas ēku

“Pie mums, šķiet, biežāk nekā citviet jūtama interese par reģiona vēsturi, identitāti un kultūras mantojumu. Pierobeža pastiprina bibliotēkas lomu kā drošas, uzticamas informācijas avotam un sabiedrības saliedēšanas vietai,” pārliecināta Ludzas novada bibliotēkas direktore ELITA ZIRNE.

Ar ko Ludzas novada bibliotēka ir īpaša?
 – Domāju, ka katra bibliotēka gan Ludzas novadā, gan Latvijā ir īpaša iestāde, jo tā ikvienam interesentam ir pieejama bez maksas, tā kalpo kā kultūras, izglītības un kopienas saieta centrs. Bibliotēkās ir plašs grāmatu un periodikas krājums, ko var izmantot studēšanai, pētniecības darbam vai vienkārši kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai. Bibliotēkas arī veicina latviešu valodas, kultūras un vērtību saglabāšanu. Reģionos un pierobežā bibliotēkas ir viens no galvenajiem sabiedriskās dzīves un informācijas centriem. Tās ir elastīgākās iestādes, kas spēj ātri pielāgoties laikam, apstākļiem un savas kopienas vajadzībām. Visās  bibliotēkās ir aptuveni vienādi pakalpojumi, ar vienādu degsmi bibliotēkas palīdz saviem iedzīvotājiem būt zinošākiem, lasošākiem utt., bet katra bibliotēka atšķiras ar savas vietas, sava stūrīša izzināšanas krājumu – ar novadpētniecību. Ludzas novada bibliotēkai ir savākts un apkopots plašs novadpētniecības krājums, to var pētīt, atnākot uz bibliotēku vai ieejot tās mājaslapā un pieslēdzoties elektroniskajai novadpētniecības datu bāzei, kultūrvēstures datu bāzei.
2024.gada nogalē svinējām Ludzas novada bibliotēkas 140.dzimšanas dienu, kas bija īpašs, pacilājošs pasākums, jo bija iespēja redzēt, cik bibliotēka vajadzīga, nozīmīga vietējai kopienai, ko visi izjutām. Svinības pulcināja bibliotēkas esošos un bijušos darbiniekus, draugus, kolēģus no Ludzas novada un citām Latvijas pilsētām. Ludzas novada pašvaldība bibliotēkas kolektīvam pasniedza Atzinības rakstu par nozīmīgo ieguldījumu vietējās sabiedrības izglītošanā, kultūras dzīves veicināšanā un lasīšanas tradīciju stiprināšanā. Pasākuma dalībnieki varēja iepazīt bibliotēkas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. Prezentācijās un atmiņu stāstos atdzīvojās bibliotēkas attīstības ceļš, izceļot tās nozīmi vietējās kopienas dzīvē. Jubilejas reize bija ne tikai atskats pagātnē, bet arī motivācija turpināt darbu, pielāgojoties mūsdienu izaicinājumiem un digitalizācijas laikmetam. Svinību laikā godināja visus Ludzas novada bibliotekārus – gan tos, kuri šobrīd aktīvi strādā, gan tos, kuri savu mūžu veltījuši bibliotēku attīstībai. Pasākumā uzsvēra viņu ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, kultūras mantojuma saglabāšanā un lasīšanas veicināšanā. Jubilejas pasākumā ar cieņu un pateicību pieminēja bibliotēkas vadītājus un bibliotekārus, kuri vairs nav starp mums, bet viņu darbs, degsme un mīlestība pret grāmatām atstājusi paliekošas pēdas Ludzas novada bibliotēkas vēsturē.
Pirms gada nomainījām bibliotēkas logo, – tā zaļganzilā krāsa tika rūpīgi izvēlēta, lai radītu saikni ar dabas un ūdens elementiem, kas ir nozīmīgi Ludzas novadam. Logo centrā ir lielie burti, veidoti no stilizētām grāmatām, kas simbolizē bibliotēkas pamatvērtību – grāmatu, izglītības, informācijas un zināšanu nozīmīgumu un nodošanu citām paaudzēm. Ludzas bibliotēkas logotips veidots tā, lai stiprinātu bibliotēkas tēlu, kas vieno cilvēkus un veicina izglītību. Šī identitāte simbolizē zināšanas un nepārtrauktu izaugsmi, kas ir būtiskas Ludzas novada bibliotēkas vērtības. Logo dizaina autore ir talantīgā bijusī kolēģe Gunita Kapilinska.
Savā darbā kaut kā izjūtat, ka atrodaties pierobežā?
 – Jā, atrašanās pierobežā ikdienas darbā ir jūtama, bet mēs  laikam esam pieraduši – darām savus darbus, dzīvojam, mīlam, sapņojam, kā ikviens citur dzīvojošais. Ludzā un Ludzas novadā ir daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs – kopš seniem laikiem te ir draudzīgi sadzīvojuši latgaļi, latvieši, lietuvieši, igauņi, baltkrievi, krievi, ebreji utt. Bibliotēku apmeklē iedzīvotāji ar dažādu kultūras un valodu pieredzi, un tas ietekmē gan piedāvāto literatūru, gan pasākumu tematiku.
Cik cilvēku dienā apmeklē bibliotēku, kādas ir viņu vēlmes?
 – Tas ir ļoti atkarīgs no sezonas. Pavasarī, kad sākas dārzu darbi, protams, bibliotēku apmeklē mazāks interesentu skaits, bet esam novērojuši – jo sliktāki laika apstākļi, jo vairāk apmeklētāju. Vidēji dienā bibliotēku apmeklē 150–211 interesenti. Vēlmes ir ļoti dažādas: nāk pēc grāmatām un laikrakstiem, daudzi joprojām izmanto internetu, datorus, nāk pēc palīdzības viedtālruņu apguvē, nāk drukāt, skenēt, brošēt, laminēt. Bibliotēkai ir savs grāmatu vākojamais aparāts, tāpēc arī šāds pakalpojums ir pieejams, un iedzīvotāji to izmanto. Ir interesentu loks, kas labprāt piedalās bibliotēkas piedāvātajās tematiskajās nodarbībās, un tie nav tikai skolēni, bet arī pieaugušie. Priecē, ka iedzīvotāji bibliotēku uztver kā kopienas pulcēšanās vietu.
Kāda ir apmeklētāju interese par digitālajiem pakalpojumiem? Vai viņi skata un izsaka domas par virtuālajām izstādēm, ko ik mēnesi piedāvājat?
 – Digitālie pakalpojumi ieņem lielu vietu bibliotēkas ikdienā. Bibliotekāriem nākas saskarties ar daudz un dažādiem problēmjautājumiem, kurus arī risina. Lai būtu vienkāršāk un saprotamāk gan lietotājiem, gan bibliotekāriem, cik tad ir tādu, kuri vēlas apgūt digitālās prasmes, izstrādājām tematisko nodarbību kopu. Interesenti var pieteikties uz dažādām apmācībām, piemēram, “Digitālās prasmes ikdienai”, “Kā rīkoties ar telefonu – no zvaniem līdz aplikācijām”, “Efektīva e-resursu izmantošana”, “Canva prasmes: dizains visiem”, “E-grāmatu bibliotēka”, “Grāmata tavā kabatā”, “Mākslīgā intelekta rīki” u.c. Virtuālās izstādes ir populārs pakalpojums bibliotēkas mājaslapā. Manuprāt, tā ir laba iespēja lietotājiem kompaktā veidā iepazīties ar interesējošu tematu vai personu.
Kuras bibliotēkas aktivitātes kļuvušas par tradīciju?
 – Mūsu bibliotēkā ir vairāki pasākumi, kurus varētu saukt par tradicionāliem. Ik gadu pavasara sākumā organizējam tikšanos ar “Noslēpumaino grāmatu” – šīs satikšanās vienmēr ir aizraujošas un noslēpumā tītas, jo jāizvēlas grāmata, kuru nemaz nevar apskatīt, pašķirstīt, palasīt anotāciju. Rokās iegulst liela aploksne ar ciparu un vēlējumu veiksmīgai lasīšanai un procesa baudīšanai. Vēl viens ļoti populārs un vietējās kopienas cilvēku popularizējošs ir pasākums “Dzīvā grāmata”. Uz to aicinām Ludzā un apkaimē populārus cilvēkus uz sarunu par dzīvi, mīlestību un grāmatu.
Vai joprojām darbojas lasītāju klubiņš un notiek tikšanās ar grāmatu autoriem?
 – Katru mēnesi, izņemot vasaras mēnešus, bibliotēkā pulcējas lasītāju kluba “Lidojums” dalībnieki. Grāmatu apskati, sarunas, domas par lasīto virmo telpā vienmēr un nepārtraukti. Tikšanās ar autoriem notiek, ir bijušas tikšanās tiešsaistes platformās, grāmatu autori ir braukuši pie mums uz bibliotēku. Bieži par autoriem uzzinām kādā pasākumā, baudot bibliotekāru sarūpētās prezentācijas, viktorīnas un citas aktivitātes.
Ar kādām inovācijām bibliotēkā lepojaties? Kādas jaunas metodes izmantojat pakalpojumu sniegšanā?
 – Aizvadītajā gadā radās ideja, iespēja un varēšana piedāvāt interesentiem aizraujošu lomu spēli “Dungeons un Dragons”. Tās mērķis ir piesaistīt bibliotēkai jaunatni un veicināt interesi par lasīšanu, attīstīt valodas prasmes, izmantojot aktivitātes, kas balstītas uz literārajiem tekstiem un valodas spēlēm. Nodarbību saturu pielāgojam dažādām vecumu grupām un lasītprasmes līmeņiem, īpašu uzsvaru liekot uz aktīvu līdzdalību, radošumu un pozitīvas attieksmes veidošanu pret lasīšanu un valodām. Sadarbībā ar Jūgendstila muzeju Rīgā un “Claude Rīga” grāmatu autoru un gidu projektā “Jūgendstila pastkartes” tika organizēta rakstīšanas aktivitāte bibliotēkā. Interesentiem bija iespēja rakstīt stāstus, iedvesmojoties no redzētajām pastkartēm.
Inovāciju aktivitātēm svarīga dažādu resursu pieejamība. Vai esat nodrošināti ar modernu tehnisko bāzi un radošiem darbiniekiem?
 – Ir zināms, ka bibliotēka beidzot tiks pie lifta, kuru gaidīja gan darbinieki, gan apmeklētāji. Šis gads būs saspringts un darbīgs, jo plānos ir ne tikai lifta izbūve, bet arī bibliotēkas otrā un trešā stāva rekonstrukcija. Plānojam arī STEAM programmu ieviešanu bibliotēku darbā. Projekts paredz veicināt lielāku sociālo integrāciju cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem. Izmantojot modernas tehnoloģijas un STEAM pieeju, sadarbībā ar projekta partneriem no Rokišķiem un Šauļiem tiks izstrādātas 20 specializētas programmas un organizētas 65 nodarbības cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī 30 sensorās lasīšanas sesijas. Taps uzlabota vides pieejamība, tostarp Ludzas novada bibliotēkā tiks uzstādīts lifts, kas ļaus cilvēkiem ar kustību traucējumiem ērtāk piekļūt telpām. Vairāk nekā 100 izglītojošu un izklaidējošu aktivitāšu piedāvāsim senioriem, lai stiprinātu kopienas saiknes.
Kā izdodas piesaistīt jaunus grāmatu lasītājus? Kā popularizējat grāmatas?
 – Katra mēneša pirmajā datumā Ludzas novada bibliotēkā ir jauno grāmatu diena. Ar jauno grāmatu sarakstiem var iepazīties bibliotēkas mājaslapā un “Facebook” lapā. Jauni lasītāji vienkārši rodas. Brīžiem šķiet, ka tie migrē – pieklust lasīšanā ilggadējie un uzrodas nebijušie, tad atkal otrādi. Joks, protams, bet neatlaidīgi tiek strādāts pie tā, lai bibliotēka būtu redzama, dzirdama, sajūtama. Organizējam tikšanās ar grāmatu autoriem.
Kā sadarbojaties ar citu novadu bibliotēkām, vai dodaties pieredzes apmaiņas braucienos?
 – Mēs esam viena no Latvijas 30 reģiona galvenajām bibliotēkām, sadarbība notiek visos aspektos. Ik gadu dodamies pieredzes apmaiņas braucienos paši un sagaidām ciemiņus no Latvijas, kā vieni no pēdējiem mūs apmeklēja Saldus un Augšdaugavas kolēģi. Esam ciemojušies gandrīz visās Latvijas bibliotēkās, bet kā vienas no pēdējām bija Rīgas, Ikšķiles, Talsu un Kuldīgas bibliotēkas. Ļoti cieša sadarbība un draudzība  ir izveidojusies ar Rokišķu bibliotēku.

Elita Zirne. Taujāta, kur bibliotekāri gūst iedvesmu radošam darbam, Ludzas novada bibliotēkas direktore teic: “Darbā, kolēģos, bibliotēkas apmeklētājos, sadarbības partneros un vienkārši no tā, ka esam noderīgi, vajadzīgi un cienīti!”

Lasīšanas prieks, iedvesma un kopības sajūta

“Baltinavā bibliotēka ir vieta, kur satiekas dažādu paaudžu iedzīvotāji, notiek kultūras un izglītojoši pasākumi, veidojas piederības sajūta savai kopienai,” uzsver Baltinavas bibliotēkas vadītāja SARMĪTE BUKŠA. Viņas radošo ideju realizēšana darbā, iespējams, ir lielākā inovācija, ko spēj īstenot lauku pagasta bibliotēkas.

Bibliotēka, kā skaidro Sarmīte, sniedz pieeju grāmatām un periodikai, digitālajiem resursiem, internetam un datoriem, bezmaksas piekļuvi abonētajām datu bāzēm. Piemēram, “3td E-grāmatu bibliotēka” ir pakalpojums un iespēja, kas reģistrētajiem pašvaldību publisko bibliotēku lietotājiem piedāvā bez maksas lasīt e-grāmatas tiešsaistē mobilajā ierīcē vai datorā. “Prieks, ka šo pakalpojumu izmanto arī Baltinavas vidusskolas skolēni. Iedzīvotāji saņem palīdzību e-pakalpojumu izmantošanā, ikdienas digitālo prasmju apguvē. Pierobežā tas ir īpaši svarīgi, jo ne visiem ir digitālās prasmes vai internets mājās. Lepojamies ar mūsu Baltinavas vidusskolu, ar kuru bibliotēkai izveidojusies laba sadarbība, kopā stiprinot bērnu un jauniešu interesi par lasīšanu un grāmatām,” atzīst S.Bukša. Baltinavas bibliotēka iesaistās dažādos lasītmotivējošos konkursos un programmās – “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025”, “Grāmatons”, “Lasīšanas stafete”. Bibliotēkas vadītāja organizē arī citas lasīšanas veicināšanas aktivitātes dažāda vecuma skolēniem, piemēram, tikšanos ar autoriem un vietējiem radošiem cilvēkiem, piedāvā izstādes un tematiskus pasākumus.

Visaktīvākie apmeklētāji – bērni
Pierobežas bibliotēkas vadītājai ir patiess prieks ciemoties Baltinavas vidusskolā, uzrunāt skolēnus un motivēt piedalīties lasīšanas veicināšanas programmās. Sadarbībā ar  skolotāju kolektīvu izdodas iedvesmot skolēnus atklāt grāmatu pasaules brīnumus, radīt interesi par lasīšanu un pierādīt, ka lasīšana nav pienākums vien, bet piedzīvojums. Visaktīvākie bibliotēkas apmeklētāji kopā ar skolotājām – arī grāmatu lasītāji, kā atklāj Sarmīte, ir pirmsskolas vecuma bērni: “Bērnu smaids ir vispatiesākais sveiciens satikšanās mirklī. Viņu acīs spīd gaisma, kas padara pasauli gaišāku – tāpat kā grāmatas. Bērni māca, cik liela vērtība ir vienkāršam un sirsnīgam brīdim.” Taujāta, kā vērtē jaunākās literatūras piedāvājumu, viņa atzīst, ka jaunākās grāmatas bieži ir rakstītas viegli uztveramā un bērniem saprotamā valodā, ar interesantiem dialogiem, ritmu un humora elementiem. Ilustrācijas papildina stāstu, padarot to vizuāli pievilcīgu. Daļa grāmatu piedāvā interaktīvas vai daudzmediju iespējas – audiogrāmatas, QR kodus, spēles, kas veicina lasīšanas motivāciju un padara stāstus dzīvākus.

Izstāžu un meistardarbnīcu dažādība
Baltinavas bibliotēkā ik mēnesi skatāma kāda izstāde, notiek radoša darbnīca vai cits pasākums. Atskatoties uz aizvadīto gadu, Sarmīte stāsta: “Priecājos par ikvienu apmeklētāju, kurš ir ne tikai čakls lasītājs, bet arī nāk ar vēlmi uzzināt un iemācīties ko jaunu, darīt, radīt, pagatavot sev vai kādam citam oriģinālu dāvanu, kas priecē acis un silda sirdi. Gada ritumā ir notikušas radošās darbnīcas, tostarp Ingrīdas Oļipovas vadītā “Sojas vaska sveču liešanas meistardarbnīca”. Meistardarbnīcas ir lielisks veids, kā iemācīties kaut ko jaunu, satikt līdzīgi domājošus cilvēkus un izbaudīt radošu procesu. Te iegūstam jaunas zināšanas, dzirdam praktiskus piemērus un pildām dažādus uzdevumus. Darbnīcas bieži ietver arī  jautājumus un atbildes, sadarbību un uzzināšanu. Gatavojoties šādam pasākumam, bibliotēkā meklēju informāciju, lai piedāvātu to apmeklētājiem.” Aizvadītajā gadā bibliotēkā regulāri bija skatāmas arī dažādas rokdarbu izstādes, kur apmeklētājiem bija iespēja aplūkot, piemēram, oriģinālus, izsmalcinātus, rūpīgi veidotus darbus no koka, ko piedāvāja Balvu Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra klienti; Jolantas Kašas greznās pērļotās rotaslietas; Ariadnas oriģinālās no atlasa lentītēm darinātās rožu kompozīcijas; Ivetas Brolišas ar mīlestību darinātās rotaļlietas; Daces Juhmanes interesantos radošos darbus; bišu un sojas vaska aromātiskās sveces, ko lēja Ilona Keiša, Ingrīda Bleidele, Revita Platača un Ingrīda Oļipova. Bija apskatāma Ivetas Gabrānes vadītā Baltinavas vidusskolas aušanas pulciņa dalībnieku radošo darbu izstāde “Ieaustais stāsts”, notika arī pasākums, kas pulcēja kopā gan pašus austo darbu autorus un viņu atbalstītājus, gan ciemiņus un izstādes apmeklētājus. Ļoti apmeklēta bija dūraiņu izstāde “Mazkursīšu cimdi” un tikšanās ar īpašnieci Ilzi Lazdāni, kur varēja rast atbildes uz jautājumiem par cimdu tapšanu un ieklausīties Ilzes stāstījumā. Gada izskaņā bibliotēkā norisinājās īpašs notikums – izstādes “Veltas Mītkes dzejas ilustrācijas” atklāšana, kur Balvu Mākslas skolas skolēni prezentēja savus darbus. Tā kā katram cilvēkam ir savs hobijs – aizraušanās, kas sagādā patiesu prieku un gandarījumu, tad bibliotēkas apmeklētājiem bija iespēja baudīt vairākas ar hobijiem saistītas izstādes: Kristiāna Freimaņa mašīnu kolekciju, Emeritas Brenčevas dekupētās pudeles, pildspalvas, teātra programmas un slavenu personību autogrāfus, kā arī Ziemassvētku un Jaungada apsveikuma kartīšu kolekciju, baltinaviešu adītos cimdus un senās lūgšanu grāmatas.

Darbā iedvesmo apmeklētāji
Baltinavas bibliotēkai, kā stāsta vadītāja, aizvadītajā gadā tapa sava “Saulgriežu grāmata”, kurā visa gada ritējumā saulgriežos gan baltinaviešiem, gan svētku ciemiņiem bija iespēja ar savu darbiņu veidot vienu lappusi kopējā grāmatā. Bibliotēkā izauga “Lasītāju koks” – sakņots mīlestībā pret grāmatām, kas ar katru jaunu lasītāju kuplo un plaukst. Tā zaros kā lapas iemājo lasītāju vārdi, veidojot dzīvu stāstu par kopā lasīto un piedzīvoto. Lasītāju kokā katrs lasītājs kļūst par lapu, kas papildina koka vainagu un apliecina, ka grāmatas aug kopā ar cilvēkiem.
Runājot par sadarbības partneriem, Sarmīte atzīst, ka bibliotēka  sadarbojas ar muzeju, kultūras namu un pagastu, apmeklējot un piedaloties kopīgos pasākumos, tā veidojot saliedētu un aktīvu kopienu. Šajā gadā bibliotēka turpinās būt kā tilts starp cilvēkiem un grāmatām, radošām idejām un jaunām zināšanām, aicinot ikvienu piedzīvot lasīšanas prieku, iedvesmu un kopības sajūtu. Apmeklētājus un lasītājus gaidīs gandrīz tie paši periodikas izdevumi un jaunākās dažādu autoru grāmatas. “Prieku un iedvesmu ikdienas darbam bibliotēkā man dod tikšanās ar lasītājiem, radošas darbnīcas, izzinošas izstādes, pasākumi un iespēja būt daļai no kopienas dzīves. Ikdienas darbā iedvesmo apmeklētāji, jaunas grāmatas, radošas idejas un iespēja veidot vietu, kur zinātkāre aug kopā ar cilvēkiem. Laimes pakavs jaunajā gadā jāizkaļ pašam, lai vienmēr var būt zirgā! Lai mūs sargā no debesīm, mīl un saprot uz zemes! Lai katra izlasītā grāmata atver jaunu logu uz pasauli un sevi!” lasītājiem novēl bibliotēkas vadītāja.

Sarmīte Bukša. Bibliotēka, kā uzskata Baltinavas bibliotēkas vadītāja, savieno dažādas paaudzes, ļaujot tām satikties, dalīties zināšanās un pieredzē, tā palīdz veidot draudzīgu un saliedētu kopienu, kur katrs jūtas piederīgs un gaidīts.

Pie “Lasītāju koka”. Baltinavas bibliotēkā tapis “Lasītāju koks”, kas piesaista skatu un rada prieku ne tikai bērniem, bet arī senioriem acīs iemirdzas kāda prieka dzirkstelīte, kad ierauga savu vārdu lasītāju pulkā, jo jūtas ievēroti un motivēti.

Lasītāju kopa. Krāslavas novada Andrupenes pagasta bibliotēkā lasītāju kopa “Domubiedri”, kā stāsta bibliotēkas vadītāja Beneventa Račinska, savu darbību uzsāka 2016.gadā: “Jau 10 gadus 16 aktīvi seniori sanāk kopā, lai iepazītos ar jaunāko literatūru, rīkotu diskusijas par izlasītajām grāmatām. Pie siltas tējas tases raisās sarunas par aktuālām tēmām vietējā kopienā, pārrunas par gadskārtu svētkiem un vietējām tradīcijām, pieredzes stāsti un sirsnīgas sarunas.”

Izmanto labiekārtotas telpas. Viļakas bibliotēkā veikta telpu vizuālā labiekārtošana, piemēram, lasītava pielāgota, lai lasītāji justos ērti un gaidīti, tā teikt, kā mājās. Gaitenī uz 2.stāvu izveidotas sienu dekorācijas ar pasaku un grāmatu varoņiem. Bērniem un jauniešiem pieejamas dažādas spēles – novuss, ‘klasītes’, erudīcijas galda spēles, puzles u.c.

Ludzas novada bibliotēkā. Fotogrāfija tapusi vienā no radošajām  aktivitātēm, kad interesenti rakstīja stāstus, iedvesmojoties no redzētajām pastkartēm.

"Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem"

* "Par publikāciju "Kā pajokam, joka pēc" saturu atbild SIA "Balvu Vaduguns"